Foto Łukasz Niemiec, CC BY-SA 3.0 pl, Wikimedia Commons
Kaujas lauksStębark, Varmija-Mazūrija, Polija

Grīnvaldes lauks: ko redzēt, karte un apskates maršruts

Grīnvaldes kaujas lauks. Lietotnē Turi tā pati karte rāda jūsu atrašanās vietu, ved no punkta līdz punktam un ļauj atzīmēt apskatītās vietas.

7punkti apskatei
6ieteicamajā maršrutā
apm. 2 h 30 minapskatei

Pirms ceļojuma

apm. 2 h 30 minmierīgā tempā, ar pauzēm
2tualetes kartē
navņemiet līdzi uzkodas
Pastaiga sākas pie jaunā muzeja Stębarkā, blakus autostāvvietai. Kaujas lauks ir atvērts un bez maksas visu gadu, bet ieeja muzejā ir par maksu, un tam ir savs darba laiks. Maršruts ved pa pļavām un lauku ceļiem, lietū mēdz būt dubļaini. Ap 15. jūliju notiek Grīnvaldes dienas un kaujas inscenējums, un tad sanāk ļoti daudz cilvēku. Ja jau esat kaujas laukā, Turi vedīs jūs no tuvākā punkta.
  • Mājās atveriet vietu lietotnē Turi un pieskarieties „Lejupielādēt ceļam”: karte, apraksti un fotoattēli darbosies bez pārklājuma.
  • Tālākos punktus apskatiet sākumā, kamēr vēl ir spēks.
  • Atzīmējiet uzreiz, un pie izejas zināsiet, kas vēl palicis.

Grīnvaldes lauks lietotnē Turi

Atrašanās vieta reāllaikā, maršruts no punkta līdz punktam, apraksti lasīšanai un klausīšanai. Bez maksas, bez konta, 12 valodās.

Lejupielādēt Android ierīcei

Vietas karte

Tas pats plāns kā lietotnē. Pieskarieties punktam, lai redzētu fotoattēlu un aprakstu; lietotnē Turi tajā redzēsiet arī sevi.

Plāns: Grīnvaldes lauks
1ieteicamie, maršruta secībāpārējie punktiWCtualetes, ēdināšana, kases

Plāns: OpenStreetMap (ODbL) un BDOT10k GUGiK, pārbaudīts aerofotoattēlos. Apraksti un fotoattēli: Turi un Wikimedia Commons. Kaut kas nav pareizi? Ziņojiet par to lietotnē pie punkta.

Vērts redzēt

Vienas no lielākajām viduslaiku Eiropas kaujām norises vieta: 1410. gada 15. jūlijā Vladislava II Jagaiļa un Vītauta karaspēks šeit sakāva Vācu ordeni. Pastaiga ved no jaunā muzeja garām pēc kaujas celtās kapelas drupām un Jungingena akmenim līdz amfiteātrim ar kaujas akmens maketu, Uzvaras piemineklim ar vienpadsmit karogu mastiem un laukakmeņiem no pieminekļa Krakovā. Tiem, kas vēlas, tālāk ir Jagaiļa uzkalns.

Jaunais Grīnvaldes kaujas muzejsFoto Gorofil, CC0, Wikimedia Commons1
Ēka / piemineklis

Jaunais Grīnvaldes kaujas muzejs

Šeit jūs sākat, pie jaunās muzeja ēkas, kas atvērta 2022. gada septembrī. 1410. gada 15. jūlijā uz šiem laukiem poļu, lietuviešu un rutēņu karaspēks karaļa Vladislava II Jagaiļa vadībā, kopā ap 29 tūkstošiem bruņotu karotāju, sakāva Vācu ordeņa armiju, ko atbalstīja bruņinieki no Rietumeiropas, ap 21 tūkstoti bruņotu karotāju. Tā ir viena no lielākajām viduslaiku Eiropas kaujām. Kopš 2010. gada kaujas lauks ir vēstures piemineklis. Pats lauks ir atvērts, bet ieeja muzejā ir par maksu, un tam ir savs darba laiks.

Laukakmeņi no Krakovas pieminekļaFoto Marek Mróz, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons2
Atrakcija

Laukakmeņi no Krakovas pieminekļa

Šie granīta bloki ir no Grīnvaldes pieminekļa Krakovā. To uzcēla 1910. gadā, kaujas 500. gadadienā, par komponista Ignacy Jan Paderewski naudu, un uz atklāšanu ieradās ap 150 tūkstošiem cilvēku. No 1939. gada novembra līdz 1940. gada aprīlim vācieši pieminekli demontēja un uzspridzināja. Krakovas iedzīvotāji izglāba daļu fragmentu un slēpa tos visu okupācijas laiku. 1976. gadā piemineklis Krakovā tika atjaunots, bet saglabājušies postamenta bloki atvesti šurp.

Uzvaras piemineklis un karogiFoto Łukasz Niemiec, CC BY-SA 3.0 pl, Wikimedia Commons3
Atrakcija

Uzvaras piemineklis un karogi

Piemineklis stāv lauka augstākajā vietā, tāpēc tas redzams no vairāku kilometru attāluma. Astoņus metrus augstos granīta blokus ar bruņinieku sejām un vienpadsmit trīsdesmit metrus augstos mastus, kas atgādina poļu un lietuviešu-rutēņu karogus, projektēja Jerzy Bandura un Witold Cęckiewicz. To atklāja 1960. gada 17. jūlijā, kaujas 550. gadadienā, aptuveni 200 tūkstošu cilvēku klātbūtnē. Blakus stāv piemineklis, ko dāvināja lietuviešu tauta. Katru gadu ap 15. jūliju šajos laukos notiek Grīnvaldes dienas ar kaujas inscenējumu, kurā piedalās bruņinieku brālības no daudzām valstīm.

Amfiteātris un kaujas maketsFoto Łukasz Niemiec, CC BY-SA 3.0 pl, Wikimedia Commons4
Atrakcija

Amfiteātris un kaujas makets

Amfiteātra dibenā atrodas gandrīz divdesmit metrus gara karte no krāsainiem akmeņiem, kas rāda karaspēku izvietojumu tieši pirms kaujas. Zem amfiteātra ir vecais muzeja paviljons. Hronists pierakstīja, ka karaļa karaspēks devās kaujā ar dziesmu Bogurodzica. Pirms kaujas ordeņa bruņinieki atsūtīja Jagailim divus kailus zobenus kā izaicinājumu cīņai; karalis tos pieņēma, un tie kļuva par slavenu uzvaras piemiņas lietu. Pamēģiniet maketā atrast, kur stāvēja poļi un kur lietuvieši.

Jungingena akmensFoto Łukasz Niemiec, CC BY-SA 3.0 pl, Wikimedia Commons5
Atrakcija

Jungingena akmens

Uzraksts uz laukakmens vēsta: dižmestra Ulriha fon Jungingena nāves vieta. Akmeni 1901. gadā uz kapelas paliekām novietoja vācieši, bet pēc kara to pārvietoja šurp un uzrakstu pārtulkoja poļu valodā. Ulrihs fon Jungingens no 1407. gada bija Vācu ordeņa 26. dižmestrs, un tieši viņš 1409. gadā sāka karu ar Poliju un Lietuvu. Viņš krita kaujā kopā ar lielāko daļu ordeņa brāļu. Karalis Jagailis lika ar godu nosūtīt viņa ķermeni uz Malborku.

Kapelas drupas kaujas laukāFoto Łukasz Niemiec, CC BY-SA 3.0 pl, Wikimedia Commons6
Atrakcija

Kapelas drupas kaujas laukā

Jau 1411. gadā ordeņa bruņinieki šeit uzcēla gotisku kapelu kritušo piemiņai. Stāsta, ka tā stāvējusi vietā, kur krita dižmestrs Ulrihs fon Jungingens. No kapelas palikuši tikai pamati un mūru fragmenti. Arheologi tuvumā atrada vairākus masu kapus ar kaujā kritušiem bruņiniekiem. Šī ir apbedījuma vieta, tāpēc ievērojiet šeit klusumu.

Visi punkti (9)

Sagrupēts kā plāna apzīmējumos. Zvaigznīte apzīmē ieteicamos punktus.

Ēka / piemineklis 1
Jaunais Grīnvaldes kaujas muzejs ★Šeit jūs sākat, pie jaunās muzeja ēkas, kas atvērta 2022. gada septembrī. 1410. gada 15. jūlijā uz šiem laukiem poļu, lietuviešu un rutēņu karaspēks karaļa Vladislava II Jagaiļa vadībā, kopā ap 29 tūkstošiem bruņotu karotāju, sakāva Vācu ordeņa armiju, ko atbalstīja bruņinieki no Rietumeiropas, ap 21 tūkstoti bruņotu karotāju. Tā ir viena no lielākajām viduslaiku Eiropas kaujām. Kopš 2010. gada kaujas lauks ir vēstures piemineklis. Pats lauks ir atvērts, bet ieeja muzejā ir par maksu, un tam ir savs darba laiks.
Atrakcija 6
Laukakmeņi no Krakovas pieminekļa ★Šie granīta bloki ir no Grīnvaldes pieminekļa Krakovā. To uzcēla 1910. gadā, kaujas 500. gadadienā, par komponista Ignacy Jan Paderewski naudu, un uz atklāšanu ieradās ap 150 tūkstošiem cilvēku. No 1939. gada novembra līdz 1940. gada aprīlim vācieši pieminekli demontēja un uzspridzināja. Krakovas iedzīvotāji izglāba daļu fragmentu un slēpa tos visu okupācijas laiku. 1976. gadā piemineklis Krakovā tika atjaunots, bet saglabājušies postamenta bloki atvesti šurp.
Uzvaras piemineklis un karogi ★Piemineklis stāv lauka augstākajā vietā, tāpēc tas redzams no vairāku kilometru attāluma. Astoņus metrus augstos granīta blokus ar bruņinieku sejām un vienpadsmit trīsdesmit metrus augstos mastus, kas atgādina poļu un lietuviešu-rutēņu karogus, projektēja Jerzy Bandura un Witold Cęckiewicz. To atklāja 1960. gada 17. jūlijā, kaujas 550. gadadienā, aptuveni 200 tūkstošu cilvēku klātbūtnē. Blakus stāv piemineklis, ko dāvināja lietuviešu tauta. Katru gadu ap 15. jūliju šajos laukos notiek Grīnvaldes dienas ar kaujas inscenējumu, kurā piedalās bruņinieku brālības no daudzām valstīm.
Amfiteātris un kaujas makets ★Amfiteātra dibenā atrodas gandrīz divdesmit metrus gara karte no krāsainiem akmeņiem, kas rāda karaspēku izvietojumu tieši pirms kaujas. Zem amfiteātra ir vecais muzeja paviljons. Hronists pierakstīja, ka karaļa karaspēks devās kaujā ar dziesmu Bogurodzica. Pirms kaujas ordeņa bruņinieki atsūtīja Jagailim divus kailus zobenus kā izaicinājumu cīņai; karalis tos pieņēma, un tie kļuva par slavenu uzvaras piemiņas lietu. Pamēģiniet maketā atrast, kur stāvēja poļi un kur lietuvieši.
Jungingena akmens ★Uzraksts uz laukakmens vēsta: dižmestra Ulriha fon Jungingena nāves vieta. Akmeni 1901. gadā uz kapelas paliekām novietoja vācieši, bet pēc kara to pārvietoja šurp un uzrakstu pārtulkoja poļu valodā. Ulrihs fon Jungingens no 1407. gada bija Vācu ordeņa 26. dižmestrs, un tieši viņš 1409. gadā sāka karu ar Poliju un Lietuvu. Viņš krita kaujā kopā ar lielāko daļu ordeņa brāļu. Karalis Jagailis lika ar godu nosūtīt viņa ķermeni uz Malborku.
Kapelas drupas kaujas laukā ★Jau 1411. gadā ordeņa bruņinieki šeit uzcēla gotisku kapelu kritušo piemiņai. Stāsta, ka tā stāvējusi vietā, kur krita dižmestrs Ulrihs fon Jungingens. No kapelas palikuši tikai pamati un mūru fragmenti. Arheologi tuvumā atrada vairākus masu kapus ar kaujā kritušiem bruņiniekiem. Šī ir apbedījuma vieta, tāpēc ievērojiet šeit klusumu.
Jagaiļa uzkalnsDažus desmitus metru uz ziemeļiem no ceļa paceļas uzkalns. Iespējams, šajā vietā, apmēram pusotra kilometra no pieminekļa, kaujas pirmajā fāzē stāvēja karalis Vladislavs II Jagailis un no šejienes komandēja. Uzkalnu 1959. gadā sabēra skauti. Šurp no pieminekļa ved zilā taka. No augšas labi redzams, cik plašs bija kaujas lauks: cīnījās pļavās un mežos starp Stębark, Łodwigowo un Ulnowo.
Tualetes / kases / stāvvieta 2
Publiskā tualete 1
Publiskā tualete 2
Grīnvaldes lauksLejupielādēt Turi