Diānas piemineklis ★Šeit jūs sākat, Szczytnicki parka malā. Tas ir viens no lielākajiem Vroclavas parkiem, aptuveni 100 hektāru; 1783. gadā princis Friedrich Ludwig zu Hohenlohe-Ingelfingen šeit ierīkoja vienu no pirmajiem angļu stila parkiem kontinentā. Pirmais medību dievietes piemineklis ar diviem suņiem parkā tika uzstādīts 1898. gadā un pazuda 1945. gadā. Vroclavas iedzīvotāji tā atjaunošanai savāca 290 tūkstošus zlotu, un kopija tika atklāta 2015. gadā.
Pergola un multimediālā strūklaka ★Pergolu Simtgades izstādei projektēja Hanss Pelcigs: pusellipse no 750 betona stabiem, 640 metrus gara un apaugusi ar vīnogulājiem, ieskauj dīķi, kas izrakts 1913. gada februārī. 2009. gadā dīķī tika iedarbināta multimediālā strūklaka, lielākā Polijā: tai ir gandrīz 300 sprauslu un simtiem zemūdens lampu, bet geizers vidū izmet ūdeni 40 metru augstumā. Šovi ar mūziku notiek sezonā no pavasara līdz rudenim, un visskaistākie tie ir vakarā.
Taiko Bashi tilts un Azumaya paviljons ★Izliektais Taiko Bashi jeb bungu tilts ved uz Azumaya tējas paviljonu. Šī dārza daļa atsaucas uz dārziem, kas saistīti ar tējas ceremoniju. Akmens laternas un roku mazgāšanas bļodas, kurām ejat garām, ir senas japāņu detaļas no 18. un 19. gadsimta; daļu granīta laternu dārzam uzdāvināja Japānas valdība.
Yumedono Bashi tilts un koi karpu dīķis ★Taisnais Yumedono Bashi tilts šķērso dīķi, kurā peld koi karpas: Japānā tās ir laimes, drosmes un ilgmūžības simbols. Atjaunošanas laikā dīķa krastam piešķīra japāņu vārda „draudzība” formu. Meklējiet ūdens līmeņa atzīmi no 1997. gada jūlija: dārzs toreiz trīs nedēļas stāvēja zem ūdens un zaudēja aptuveni 70% jauno augu. Vecākie koki šeit ir aptuveni 200 gadus veci ozoli, bet maijā un jūnijā zied aptuveni 40 rododendru šķirnes.
IglicaTērauda smaili, Iglicu, uzstādīja 1948. gada jūlijā Atgūto zemju izstādei pēc Staņislava Hempela projekta. Tā bija 106 metrus augsta, šodien tās augstums ir 90,3 metri. Virsotnē griezās lietussargs ar spoguļiem, kuriem naktī vajadzēja atstarot prožektoru gaismu, taču jau 20. jūlijā vētra norāva daļu spoguļu. Bojāto virsotni oktobrī noņēma divi studenti, alpīnisti no Krakovas: kāpšana augšā viņiem ilga vairāk nekā diennakti.
Japāņu dārzs: vārtiJapāņu dārzs tapa no 1909. līdz 1913. gadam Simtgades izstādei pēc grāfa Fritza fon Hohberga iniciatīvas un pēc japāņu dārznieka Mankiči Arai projekta. Pēc izstādes lielāko daļu japāņu detaļu aizveda. 1996. un 1997. gadā dārznieki no Vroclavas un Nagojas atjaunoja tā japānisko raksturu un nosauca to par Hakkoen, balti sarkano dārzu. Divus mēnešus pēc atklāšanas to appludināja tūkstošgades plūdi; no jauna to atvēra 1999. gadā. Ieeja ir maksas, dārzs ir atvērts no aprīļa līdz oktobrim.
Kaskādes un Machiai gaidīšanas paviljonsTaka gar dīķa krastu ved no lēzenās kaskādes, ko sauc par sievišķo, Onna-daki, līdz straujajai, vīrišķajai Otoko-daki, un tālāk līdz Machiai gaidīšanas paviljonam. Ieklausieties, kā mainās ūdens šalkoņa: japāņu dārzs ir domāts lēnai pastaigai un pārdomām, un katrs takas līkums atklāj jaunu skatu.