ieeja bez maksasmuzejiem un torņiem ir atsevišķas biļetes
Pastaiga sākas Rātslaukumā, dažus soļus no pieturas Grēcinieku iela pie Daugavas krastmalas, kur piestāj tramvaji un autobusi. Tā beidzas pie Brīvības pieminekļa, no kurienes kājām aiziesiet līdz dzelzceļa stacijai un autoostai, kas atrodas tieši aiz Vecrīgas. Ja jau esat Vecrīgā, Turi jūs vedīs no tuvākā punkta. Staigāšana pa ielām ir bez maksas, jāmaksā par muzeju Melngalvju namā, Doma baznīcas apskati no iekšpuses (5 eiro, bērniem no 11 līdz 18 gadiem 3 eiro, jaunākiem bez maksas, no pirmdienas līdz sestdienai no 10:00 līdz 17:00, svētdienā no 14:00) un braucienu ar liftu Svētā Pētera baznīcas tornī, kura darba laiks gada laikā mainās, tāpēc pārbaudiet to pirms ieejas. Tualetes atradīsiet Līvu laukumā blakus Kaķu namam un Bastejkalna parka dienvidu malā pie kanāla. Maršruts ir līdzens un bez kāpnēm, taču lielākā daļa ieliņu ir bruģētas. Plānojiet aptuveni divarpus stundas, neieejot muzejos.
Mājās atveriet vietu lietotnē Turi un pieskarieties „Lejupielādēt ceļam”: karte, apraksti un fotoattēli darbosies bez pārklājuma.
Tālākos punktus apskatiet sākumā, kamēr vēl ir spēks.
Atzīmējiet uzreiz, un pie izejas zināsiet, kas vēl palicis.
Rīga: Vecrīga lietotnē Turi
Atrašanās vieta reāllaikā, maršruts no punkta līdz punktam, apraksti lasīšanai un klausīšanai. Bez maksas, bez konta, 12 valodās.
Tas pats plāns kā lietotnē. Pieskarieties punktam, lai redzētu fotoattēlu un aprakstu; lietotnē Turi tajā redzēsiet arī sevi.
1ieteicamie, maršruta secībāpārējie punktiWCtualetes, ēdināšana, kases
Kaut kas nav pareizi? Ziņojiet par to lietotnē pie punkta.
Vērts redzēt
Rīgas vecpilsēta jeb Vecrīga kopā ar visu pilsētas vēsturisko centru ir iekļauta UNESCO sarakstā. Pastaiga sākas Rātslaukumā pie Melngalvju nama, ved pāri Doma laukumam līdz Rīgas pilij, tālāk caur Zviedru vārtiem, garām Pulvertornim un pāri Līvu laukumam līdz Svētā Pētera baznīcai. Tā beidzas aiz Pilsētas kanāla, pie Brīvības pieminekļa, neatkarīgās Latvijas simbola.
Foto Diego Delso, CC BY-SA 3.0, Wikimedia Commons1
Ēka / piemineklis
Melngalvju nams un Rolands
Namu uzcēla 1334. gadā kā pilsoņu sanāksmju un dzīru vietu. No 15. gadsimta vidus to izmantoja Melngalvju brālība, kas apvienoja neprecētus vīriešus: tirgotājus, kuģu īpašniekus un ārzemniekus. 1941. gada 29. jūnijā ēka pārvērtās drupās, 1948. gadā padomju vara drupas nojauca, bet atjaunoto namu atklāja 1999. gada 9. decembrī. Laukuma vidū stāv Rolands, bruņinieks ar zobenu, taisnīguma simbols: Augusta Volca darinātā granīta statuja šeit tika uzstādīta 19. gadsimta beigās, oriģināls šodien atrodas Svētā Pētera baznīcā, bet laukumā stāv kopija.
Foto Chris06, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons2
Ēka / piemineklis
Doma baznīca un Doma laukums
Doma baznīcu 1211. gadā sāka celt bīskaps Alberts. Tā ir lielākā viduslaiku baznīca Baltijas valstīs. Iekšā atrodas Ludvigsburgas firmas Walcker ērģeles, kas atklātas 1884. gadā un kurām ir 6718 stabules. Doma laukums ir lielākais Vecrīgas laukums, tajā ieplūst septiņas ielas. Meklējiet bruģī atzīmētu vietu, no kuras redzami visi 3 zelta gaiļi uz Vecrīgas baznīcu torņiem.
Foto Scotch Mist, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons3
Ēka / piemineklis
Rīgas pils
Pili 14. gadsimtā uzcēla Livonijas ordeņa bruņinieki. 1484. gadā to nopostīja pilsētnieki, bet atjaunoja no 1497. līdz 1515. gadam. Šodien tā ir Latvijas Valsts prezidenta oficiālā rezidence, bet dienvidu daļā darbojas muzeji. 2013. gada 20. jūnija vakarā šeit izcēlās ugunsgrēks, kas iznīcināja aptuveni 3200 kvadrātmetrus pils. Kopš 2024. gada oktobra apmeklētāji atkal var ieiet atjaunotajās zālēs, no kurām paveras skats uz Vecrīgu.
Foto Sjaak Kempe from Groningen, The Netherlands, CC BY 2.0, Wikimedia Commons4
Ēka / piemineklis
Trīs brāļi
Trīs nami Mazajā Pils ielā stāv blakus kā brāļi. Vecākais, ar numuru 17, ir no 15. gadsimta beigām, un tam ir pakāpienveida zelminis ar gotiskiem rotājumiem. Nama ar numuru 19 fasāde tapusi 1646. gadā nīderlandiešu manierisma stilā, bet šaurākais nams, numurs 21, baroka izskatu ieguva 17. gadsimta beigās. Šodien šeit atrodas Latvijas Arhitektūras muzejs.
Foto Егор Журавлёв from Smarde, Latvia, CC BY-SA 2.0, Wikimedia Commons5
Ēka / piemineklis
Svētā Jēkaba katedrāle
Ķieģeļu gotisko baznīcu iesvētīja 1225. gadā. 1522. gadā tā kļuva luteriska, 1582. gadā karalis Stefans Batorijs to atdeva jezuītiem, bet 1621. gadā, kad Rīgu bija ieņēmuši zviedri, tā atgriezās pie luterāņiem. 1923. gadā to nodeva katoļiem, un šodien tā ir katoļu katedrāle, ko apmeklējuši pāvesti Jānis Pāvils II 1993. gadā un Francisks 2018. gadā. Pretī atrodas ēka, kurā sanāk Latvijas parlaments, Saeima.
Foto Diego Delso, CC BY-SA 3.0, Wikimedia Commons6
Atrakcija
Zviedru vārti un mūri
Vārtus pilsētas mūrī izlauza 1698. gadā zviedru valdīšanas laikā, lai karavīriem būtu eja uz kazarmām aiz mūriem. Tie ir vienīgie saglabājušies no 8 bijušajiem Rīgas vārtiem. Leģenda vēsta, ka meiteni, kas tikās ar zviedru karavīru, iemūrēja vārtos, un pusnaktī var dzirdēt viņas balsi. Torņa ielas otrā pusē stiepjas Jēkaba kazarmas, viena no garākajām vēsturiskajām ēkām Vecrīgā, un pie šīs ielas saglabājies arī viens no pēdējiem pilsētas mūra posmiem.
Foto Nenea hartia, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons7
Ēka / piemineklis
Pulvertornis
Torni pirmo reizi pieminēja 1330. gadā kā Smilšu torni, pēc tuvējām kāpām. Zviedri to nopostīja 1621. gadā, bet pašreizējo torni uzcēla 1650. gadā. Tā diametrs ir 14,3 metri, un no priekšpilsētas puses mūri vietām ir 3 metrus biezi. Aplūkojiet sienas: tajās iestiprinātas lielgabala lodes, kas ievietotas Otrā Ziemeļu kara piemiņai. Šodien tornis ir daļa no Latvijas Kara muzeja.
Foto Alma Pater, CC BY-SA 3.0, Wikimedia Commons8
Ēka / piemineklis
Kaķu nams
Namu pabeidza 1909. gadā pēc Frīdriha Šefela projekta, kurš bija viens no Rīgas jūgendstila pionieriem. Tas izskatās pēc viduslaiku pils, un uz tornīšiem stāv 2 vara kaķi ar izliektām mugurām. Leģenda vēsta, ka bagāts tirgotājs, kuru neuzņēma Lielajā ģildē, pagrieza kaķus ar astēm pret ģildes namu. Izcēlās skandāls, lieta nonāca tiesā, un beigās kaķus pagrieza otrādi.
Foto Jorge Franganillo from Barcelona, Spain, CC BY 2.0, Wikimedia Commons9
Atrakcija
Līvu laukums
Grūti noticēt, bet šeit kādreiz tecēja Rīgas upe. Līdz 16. gadsimtam pa to kuģoja kuģi ar latviešu labību, vēlāk upe kļuva šaurāka, un to sauca par Rīdzeni, bet visbeidzot par Rīdziņu. Šodien bruģis iet pa bijušo gultni, bet puķu dobes atgādina par senajiem laikiem. Pie laukuma ir tualete, blakus Kaķu namam.
Foto Nenea hartia, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons10
Ēka / piemineklis
Lielā un Mazā ģilde
Lielā ģilde apvienoja tirgotājus. Tās viduslaiku Minsteres zālē 1353. gadā apstiprināja ģildes statūtus, un tas ir vienīgais no tiem laikiem saglabājies laicīgais interjers Latvijā. Pašreizējo ēku no 1854. līdz 1859. gadam angļu gotikas stilā uzcēla Kārlis Beine un Heinrihs Šēls, un šodien tā ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncertzāle, ko remontē līdz 2026. gada beigām. Blakus atrodas Mazā ģilde jeb Svētā Jāņa ģilde, kas no 1352. līdz 1936. gadam apvienoja amatniecības meistarus. Tās neogotisko ēku, celtu no 1864. līdz 1866. gadam, projektēja Johans Felsko.
Foto Diego Delso, CC BY-SA 3.0, Wikimedia Commons11
Ēka / piemineklis
Svētā Pētera baznīca
Baznīca pirmo reizi minēta 1209. gadā: tā bija mūrēta, tāpēc pārdzīvoja lielo pilsētas ugunsgrēku. Tās tornis sabruka 1666. gadā, bet 1721. gadā nodega no zibens spēriena. 1941. gada 29. jūnijā baznīcu sagrāva artilērijas apšaude, un to atjaunoja no 1967. līdz 1983. gadam. Tornis šodien ir augstāks par 120 metriem, un lifts uzved uz galeriju 72 metru augstumā, no kurienes redzama visa pilsēta. Smailē kopš 1970. gada stāv apzeltīts gailis.
Foto Draceane, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons12
Ēka / piemineklis
Svētā Jāņa baznīca un Jāņa sēta
1234. gadā dominikāņi šeit pārņēma nelielu kapelu un iesvētīja to svētajam Jānim Kristītājam. Pēc reformācijas, kopš 1523. gada, baznīca ir luteriska. No 1586. līdz 1589. gadam pie tās strādāja arhitekts Joriss Jorisens Frēze. Baznīcas aizmugurē, Jāņa sētā, saglabājies īss viduslaiku pilsētas mūra posms.
Foto Scotch Mist, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons13
Atrakcija
Brīvības piemineklis
Pieminekli atklāja 1935. gada 18. novembrī, un tas uzcelts par tautas ziedojumos savāktu naudu. To projektēja tēlnieks Kārlis Zāle. Tā augstums ir 42 metri, un virsotnē vara Brīvības figūra, ko sauc par Mildu, tur 3 zelta zvaigznes: Kurzemi, Vidzemi un Latgali. Uz pieminekļa ir uzraksts „Tēvzemei un Brīvībai”. Pie pieminekļa stāv goda sardze, kas atjaunota 1992. gadā.
Visi punkti (21)
Sagrupēts kā plāna apzīmējumos. Zvaigznīte apzīmē ieteicamos punktus.
Ēka / piemineklis 10
Melngalvju nams un Rolands ★Namu uzcēla 1334. gadā kā pilsoņu sanāksmju un dzīru vietu. No 15. gadsimta vidus to izmantoja Melngalvju brālība, kas apvienoja neprecētus vīriešus: tirgotājus, kuģu īpašniekus un ārzemniekus. 1941. gada 29. jūnijā ēka pārvērtās drupās, 1948. gadā padomju vara drupas nojauca, bet atjaunoto namu atklāja 1999. gada 9. decembrī. Laukuma vidū stāv Rolands, bruņinieks ar zobenu, taisnīguma simbols: Augusta Volca darinātā granīta statuja šeit tika uzstādīta 19. gadsimta beigās, oriģināls šodien atrodas Svētā Pētera baznīcā, bet laukumā stāv kopija.
Doma baznīca un Doma laukums ★Doma baznīcu 1211. gadā sāka celt bīskaps Alberts. Tā ir lielākā viduslaiku baznīca Baltijas valstīs. Iekšā atrodas Ludvigsburgas firmas Walcker ērģeles, kas atklātas 1884. gadā un kurām ir 6718 stabules. Doma laukums ir lielākais Vecrīgas laukums, tajā ieplūst septiņas ielas. Meklējiet bruģī atzīmētu vietu, no kuras redzami visi 3 zelta gaiļi uz Vecrīgas baznīcu torņiem.
Rīgas pils ★Pili 14. gadsimtā uzcēla Livonijas ordeņa bruņinieki. 1484. gadā to nopostīja pilsētnieki, bet atjaunoja no 1497. līdz 1515. gadam. Šodien tā ir Latvijas Valsts prezidenta oficiālā rezidence, bet dienvidu daļā darbojas muzeji. 2013. gada 20. jūnija vakarā šeit izcēlās ugunsgrēks, kas iznīcināja aptuveni 3200 kvadrātmetrus pils. Kopš 2024. gada oktobra apmeklētāji atkal var ieiet atjaunotajās zālēs, no kurām paveras skats uz Vecrīgu.
Trīs brāļi ★Trīs nami Mazajā Pils ielā stāv blakus kā brāļi. Vecākais, ar numuru 17, ir no 15. gadsimta beigām, un tam ir pakāpienveida zelminis ar gotiskiem rotājumiem. Nama ar numuru 19 fasāde tapusi 1646. gadā nīderlandiešu manierisma stilā, bet šaurākais nams, numurs 21, baroka izskatu ieguva 17. gadsimta beigās. Šodien šeit atrodas Latvijas Arhitektūras muzejs.
Svētā Jēkaba katedrāle ★Ķieģeļu gotisko baznīcu iesvētīja 1225. gadā. 1522. gadā tā kļuva luteriska, 1582. gadā karalis Stefans Batorijs to atdeva jezuītiem, bet 1621. gadā, kad Rīgu bija ieņēmuši zviedri, tā atgriezās pie luterāņiem. 1923. gadā to nodeva katoļiem, un šodien tā ir katoļu katedrāle, ko apmeklējuši pāvesti Jānis Pāvils II 1993. gadā un Francisks 2018. gadā. Pretī atrodas ēka, kurā sanāk Latvijas parlaments, Saeima.
Pulvertornis ★Torni pirmo reizi pieminēja 1330. gadā kā Smilšu torni, pēc tuvējām kāpām. Zviedri to nopostīja 1621. gadā, bet pašreizējo torni uzcēla 1650. gadā. Tā diametrs ir 14,3 metri, un no priekšpilsētas puses mūri vietām ir 3 metrus biezi. Aplūkojiet sienas: tajās iestiprinātas lielgabala lodes, kas ievietotas Otrā Ziemeļu kara piemiņai. Šodien tornis ir daļa no Latvijas Kara muzeja.
Kaķu nams ★Namu pabeidza 1909. gadā pēc Frīdriha Šefela projekta, kurš bija viens no Rīgas jūgendstila pionieriem. Tas izskatās pēc viduslaiku pils, un uz tornīšiem stāv 2 vara kaķi ar izliektām mugurām. Leģenda vēsta, ka bagāts tirgotājs, kuru neuzņēma Lielajā ģildē, pagrieza kaķus ar astēm pret ģildes namu. Izcēlās skandāls, lieta nonāca tiesā, un beigās kaķus pagrieza otrādi.
Lielā un Mazā ģilde ★Lielā ģilde apvienoja tirgotājus. Tās viduslaiku Minsteres zālē 1353. gadā apstiprināja ģildes statūtus, un tas ir vienīgais no tiem laikiem saglabājies laicīgais interjers Latvijā. Pašreizējo ēku no 1854. līdz 1859. gadam angļu gotikas stilā uzcēla Kārlis Beine un Heinrihs Šēls, un šodien tā ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncertzāle, ko remontē līdz 2026. gada beigām. Blakus atrodas Mazā ģilde jeb Svētā Jāņa ģilde, kas no 1352. līdz 1936. gadam apvienoja amatniecības meistarus. Tās neogotisko ēku, celtu no 1864. līdz 1866. gadam, projektēja Johans Felsko.
Svētā Pētera baznīca ★Baznīca pirmo reizi minēta 1209. gadā: tā bija mūrēta, tāpēc pārdzīvoja lielo pilsētas ugunsgrēku. Tās tornis sabruka 1666. gadā, bet 1721. gadā nodega no zibens spēriena. 1941. gada 29. jūnijā baznīcu sagrāva artilērijas apšaude, un to atjaunoja no 1967. līdz 1983. gadam. Tornis šodien ir augstāks par 120 metriem, un lifts uzved uz galeriju 72 metru augstumā, no kurienes redzama visa pilsēta. Smailē kopš 1970. gada stāv apzeltīts gailis.
Svētā Jāņa baznīca un Jāņa sēta ★1234. gadā dominikāņi šeit pārņēma nelielu kapelu un iesvētīja to svētajam Jānim Kristītājam. Pēc reformācijas, kopš 1523. gada, baznīca ir luteriska. No 1586. līdz 1589. gadam pie tās strādāja arhitekts Joriss Jorisens Frēze. Baznīcas aizmugurē, Jāņa sētā, saglabājies īss viduslaiku pilsētas mūra posms.
Atrakcija 5
Zviedru vārti un mūri ★Vārtus pilsētas mūrī izlauza 1698. gadā zviedru valdīšanas laikā, lai karavīriem būtu eja uz kazarmām aiz mūriem. Tie ir vienīgie saglabājušies no 8 bijušajiem Rīgas vārtiem. Leģenda vēsta, ka meiteni, kas tikās ar zviedru karavīru, iemūrēja vārtos, un pusnaktī var dzirdēt viņas balsi. Torņa ielas otrā pusē stiepjas Jēkaba kazarmas, viena no garākajām vēsturiskajām ēkām Vecrīgā, un pie šīs ielas saglabājies arī viens no pēdējiem pilsētas mūra posmiem.
Līvu laukums ★Grūti noticēt, bet šeit kādreiz tecēja Rīgas upe. Līdz 16. gadsimtam pa to kuģoja kuģi ar latviešu labību, vēlāk upe kļuva šaurāka, un to sauca par Rīdzeni, bet visbeidzot par Rīdziņu. Šodien bruģis iet pa bijušo gultni, bet puķu dobes atgādina par senajiem laikiem. Pie laukuma ir tualete, blakus Kaķu namam.
Brīvības piemineklis ★Pieminekli atklāja 1935. gada 18. novembrī, un tas uzcelts par tautas ziedojumos savāktu naudu. To projektēja tēlnieks Kārlis Zāle. Tā augstums ir 42 metri, un virsotnē vara Brīvības figūra, ko sauc par Mildu, tur 3 zelta zvaigznes: Kurzemi, Vidzemi un Latgali. Uz pieminekļa ir uzraksts „Tēvzemei un Brīvībai”. Pie pieminekļa stāv goda sardze, kas atjaunota 1992. gadā.
Brēmenes muzikantiAiz Svētā Pētera baznīcas stāv ēzelis, suns, kaķis un gailis no brāļu Grimmu pasakas. Skulptūru 1990. gadā izveidoja Krista Baumgērtele no Brēmenes, un tā ir dāvana no Brēmenes, Rīgas sadraudzības pilsētas. Dzīvnieki caur dzelzs priekškaru ielūkojas jaunajā pasaulē, ar jokainu mājienu uz perestroikas laikiem.
Pilsētas kanāls un BastejkalnsKanāls izveidojās no bijušā pilsētas aizsarggrāvja, kad pēc 1857. gada nojauca zemes aizsargvaļņus. Tas ir 3,2 kilometrus garš un apjož Vecrīgu ar zaļu loku. Bastejkalns ir parks bijušo bastionu vietā, ierīkots no 1859. līdz 1887. gadam, lielā mērā dārznieka Georga Kuphalta vadībā, ar mākslīgiem ūdenskritumiem un gulbju mājiņu. Vasarā no piestātnes pie parka pa kanālu dodas laivas.
Tualetes / kases / stāvvieta 6
RātslaukumsPastaiga sākas Rātslaukumā. Otrais pasaules karš laukumu gandrīz pilnībā izpostīja, un pēc kara to uzcēla no jauna. Maršruts ved pāri Doma laukumam līdz pilij, gar bijušajiem pilsētas mūriem līdz Pulvertornim, pāri Līvu laukumam un beidzas pie Brīvības pieminekļa.