Kalifornijas jūras lauvas ★Kalifornijas jūras lauvas nāk no Ziemeļamerikas Klusā okeāna piekrastes. Atšķirībā no roņiem tās spēj pavilkt pakaļējās pleznas zem ķermeņa un veikli staigāt pa sauszemi. To baseins tika atvērts 2007. gadā, un tolaik tās bija vienīgās Kalifornijas jūras lauvas Polijā. Katru rītu kopēji šeit vada medicīnisko treniņu, bet agrā pēcpusdienā notiek barošanas demonstrācija.
Līdzenumu gorillas ★Līdzenumu gorillas dzīvo Centrālāfrikas lietus mežos un ir lielākie cilvēkveidīgie pērtiķi. Opoles gorillu aploks, kas atvērts 2005. gadā, ir sala, ko ieskauj grāvis ar ūdeni, ar kokiem un virvēm kāpelēšanai, un tajā dzīvo arī gverecas, melnbalti pērtiķi ar garu spalvu. Katru dienu pusdienlaikā notiek gorillu barošanas demonstrācija.
Ūdri (Āzijas mazie ūdri) ★Āzijas mazie ūdri ir mazākie ūdri pasaulē, un tie nāk no Dienvidāzijas un Dienvidaustrumāzijas. Tiem ir īsi nadziņi un ļoti veiklas priekšķepiņas, ar kurām tie ūdenī meklē krabjus, gliemežus un gliemenes. Tie dzīvo ģimenes grupās, ir ļoti kustīgi un bieži rotaļājas, tāpēc ir vērts pie to aploka pakavēties ilgāk.
Vāverpērtiķu sala ★Vāverpērtiķi (saimiri) ir mazi, kustīgi pērtiķīši no Amazones mežiem. Tie dzīvo lielās, skaļās grupās un nemitīgi lēkā pa zariem, tāpēc tos ir viegli pamanīt. Opolē liela to grupa dzīvo uz salas, ko ieskauj ūdens, un zoodārzs piedalās šīs sugas Eiropas audzēšanas programmā.
Jaguāri ★Jaguārs ir lielākais kaķis abās Amerikās, tas lieliski peld un medī arī ūdenī, piemēram, kaimanus. Starp jaguāriem gadās gandrīz melni īpatņi, kuriem plankumi redzami tikai labā apgaismojumā. Opolē jaguāri dzīvo lielā aplokā tieši blakus ocelotiem, un zoodārzs piedalās šīs sugas Eiropas audzēšanas programmā.
Tapīri, lamas, kapibaras, Patagonijas maras un nandu ★Liels Dienvidamerikas dzīvnieku aploks. Dienvidamerikas tapīram ir īss, kustīgs snuķītis, kapibara ir lielākais grauzējs pasaulē, bet Patagonijas mara izskatās kā zaķa un mazas stirnas krustojums. Tiem pievienojas lamas un nandu, nelidojoši putni no pampām, bet blakus aplokā dzīvo alpakas, tapīri un kapibaras.
Eiropas vilki un tinuļi ★Vilks ir suņa savvaļas sencis, kas dzīvo arī Polijas mežos un medī ģimenes baros. Blakus dzīvo tinuļi, drukni plēsēji no ziemeļu taigas un tundras, cauņu un āpšu radinieki, kas, neraugoties uz nelielo augumu, ir slaveni ar savu spēku. Opoles zoodārzā abas sugas ir iekļautas Eiropas audzēšanas programmās.
Mazā panda ★Mazā panda, saukta arī par sarkano pandu, dzīvo Himalaju kalnu mežos un ēd galvenokārt bambusu. Rudais kažoks un pūkainā, svītrainā aste palīdz tai paslēpties starp sūnām apaugušiem zariem. Mazās pandas Opolē parādījās zoodārza atjaunošanas laikā pēc 1997. gada plūdiem, un zoodārzs piedalās to Eiropas audzēšanas programmā.
Sniega leopardi ★Sniega leopards jeb irbis dzīvo augstu Vidusāzijas kalnos. Biezs kažoks un ļoti gara aste, ar kuru tas apsedzas kā ar šalli, to sargā no sala, bet platās ķepas darbojas kā sniega kurpes. Opoles zoodārzs piedalās šīs apdraudētās sugas Eiropas audzēšanas programmā.
Pundurnīlzirgi ★Pundurnīlzirgs dzīvo Rietumāfrikas mežos un purvos un ir daudzkārt mazāks par savu slaveno radinieku. Dienu tas pavada galvenokārt ūdenī vai ēnā, bet barību meklēt dodas vakarā. Opoles zoodārzs piedalās šīs retās sugas Eiropas audzēšanas programmā, un nīlzirgus var pamanīt arī dīķī to aplokā.
Bongo un okapi ★Bongo ir Āfrikas meža antilope ar rūsganu spalvu un baltām vertikālām svītrām. Okapi, lai gan tam ir svītrainas kājas kā zebrai, ir žirafes tuvākais dzīvais radinieks. Abas sugas dzīvo biezos Āfrikas lietus mežos, un dabā tās var redzēt reti, bet Opoles zoodārzs piedalās abu sugu Eiropas audzēšanas programmās.
Žirafes, zebras un strausi ★Kopīgs aploks Āfrikas savannas stilā, kurā kopā ganās Rotšilda žirafes, Granta zebras un strausi. Žirafes šeit vairojas ļoti labi: 2022. gadā piedzima piecpadsmitā žirafe Opoles zoodārza vēsturē. Rotšilda žirafe ir viena no retākajām žirafes pasugām, un zoodārzs piedalās tās Eiropas audzēšanas programmā.
Gepardi ★Gepards ir ātrākais sauszemes dzīvnieks: īsā sprintā tas sasniedz ātrumu vairāk nekā 100 kilometru stundā. To atpazīsiet pēc slaidā ķermeņa, mazās galvas un melnajām svītrām, kas stiepjas no acīm līdz purnam. Opoles zoodārzs piedalās gepardu Eiropas audzēšanas programmā, un to aploks atrodas savannas dienvidu malā.
Surikati ★Surikati dzīvo grupās Āfrikas dienvidu sausajos apvidos, un viens no tiem vienmēr ir sardzē: stāv uz pakaļkājām un vēro, vai netuvojas plēsēji. Tie rok plašas alas, kurās slēpjas no karstuma un nakts vēsuma. To aploks atrodas pie lemuru salām, savannas rietumu malā.
Vari un kata lemuri ★Lemuri ir sastopami tikai Madagaskarā. Kata lemurus atpazīsiet pēc astes ar melnbaltiem gredzeniem, bet sarkanos vari pēc rūsganā kažoka un skaļajiem saucieniem. Tie dzīvo jaunajās lemuru salās pie savannas, kur katru dienu pēcpusdienā notiek to barošanas demonstrācija, un tieši blakus dzīvo arī bandro lemuri.
Amūras tīģeri ★Amūras tīģeri ir lielākie kaķi pasaulē, un tie dzīvo Krievijas Tālajos Austrumos un Ķīnā. Opolē dzīvo pāris Uma un Diego, kas iekļauts Eiropas audzēšanas programmā, kā arī to meitas Tajga un Tundra, kas dzimušas 2025. gada augustā. Tie dzīvo lielo kaķu kompleksā, ko zoodārzs dēvē par vienu no modernākajiem Eiropā, un svētdienās notiek to barošanas demonstrācija.
Angolas lauvas ★Brāļi Atoss un Portoss ieradās no Gdaņskas zoodārza 2021. gada martā, un aprīlī viņiem atvēra jaunu aploku, ko zoodārzs dēvē par vienu no modernākajiem Eiropā. Kopā ar tīģeri Diego tās bija pirmās lauvas un pirmais tīģeris Opolē kopš 1997. gada plūdiem. Angolas lauva dzīvo Āfrikas dienvidrietumu savannās un ir iekļauta Eiropas audzēšanas programmā.
Baltgalvas marmozeteBaltgalvas marmozetes nāk no Brazīlijas austrumu mežiem, un tās ir viegli atpazīt pēc baltās galvas un pieres. Tāpat kā citām marmozešu dzimtas sugām, tām uz pirkstiem ir nadziņi, ar kuriem tās skraida pa stumbriem kā vāveres. Tās dzīvo marmozešu paviljonā pie ieejas, un Opoles zoodārzs, kas jau gadiem specializējas šo pērtiķīšu audzēšanā, piedalās to Eiropas audzēšanas programmā.
Imperatora tamarīnsImperatora tamarīns savu nosaukumu ieguvis garo, balto ūsu dēļ, kas atgādināja ķeizara Vilhelma II ūsas. Tas nāk no Amazones rietumu mežiem, kur dzīvo nelielās ģimenes grupās koku vainagos. Tas dzīvo marmozešu paviljonā pie ieejas, un Opoles zoodārzs piedalās šīs sugas Eiropas audzēšanas programmā.
Baltcekula tamarīnsBaltcekula tamarīns nāk no Kolumbijas ziemeļrietumu mežiem, un tam uz galvas ir gari, balti, stāvi mati. Tas pieder pie visvairāk apdraudētajiem Dienvidamerikas pērtiķiem, jo tā mežus izcērt. Tas dzīvo marmozešu paviljonā pie ieejas, un Opoles zoodārzs piedalās šīs sugas Eiropas audzēšanas programmā.
Baltroku gibonsBaltroku giboni nāk no Dienvidaustrumāzijas mežiem, un tos atpazīsiet pēc gaišajām plaukstām un pēdām, kā arī baltā loka ap seju. Pa zariem tie pārvietojas rokām, pārmezdamies no tvēriena uz tvērienu. Opolē tie dzīvo Gibonu salās kopā ar siamangiem, un zoodārzs piedalās šīs sugas Eiropas audzēšanas programmā.
KrēpjvilksKrēpjvilks dzīvo Dienvidamerikas zālainajos līdzenumos, un tam ir ļoti garas kājas, kuru dēļ tas redz pāri augstai zālei. Neraugoties uz nosaukumu, tas nav īsts vilks, un lielu daļu tā barības veido augļi. Aploks atrodas netālu no ieejas, blakus sarkanajiem ībisiem, un Opoles zoodārzs piedalās šīs sugas Eiropas audzēšanas programmā.
SiamangsSiamangs ir lielākais no giboniem, un tas dzīvo Sumatras un Malakas pussalas mežos. Tam uz rīkles ir maiss, ko tas piepūš ar gaisu, lai pastiprinātu balsi, tāpēc tā dziesma skan ļoti tālu. Opolē siamangi dzīvo Gibonu salās kopā ar baltroku giboniem, un zoodārzs piedalās šīs sugas Eiropas audzēšanas programmā.
VikuņasVikuņas ir mazākie lamu savvaļas radinieki, un tās dzīvo augstu Andos, pat vairāk nekā 4000 metru virs jūras līmeņa. Tām ir ļoti smalka un silta vilna, ko uzskata par vienu no vērtīgākajām pasaulē. To aploks atrodas pie ziemeļu celiņa gar Oderu, un Opoles zoodārzs piedalās vikuņu Eiropas audzēšanas programmā.
OcelotsOcelots ir savvaļas kaķis no Centrālamerikas un Dienvidamerikas mežiem, krietni lielāks par mājas kaķi, jo var svērt pat vairāk nekā desmit kilogramus. Tā kažoku klāj tumši plankumi un svītras, kuru dēļ tas meža ēnā it kā pazūd. Tas medī galvenokārt naktī, tāpēc dienā bieži atpūšas uz zara. Opolē tas dzīvo Dienvidamerikas daļā, tieši blakus jaguāriem.
Andu kondoriAndu kondors pieder pie lielākajiem lidojošajiem putniem pasaulē, tā spārnu plētums var pārsniegt 3 metrus. Tas planē silta gaisa plūsmās gandrīz bez spārnu vēzieniem un barojas ar maitām. Tēviņu atpazīsiet pēc gaļīgās cekulas uz galvas, un Opoles zoodārzs piedalās šīs sugas Eiropas audzēšanas programmā.
Lielais tukānsLielajam tukānam no Dienvidamerikas ir milzīgs oranžs knābis, kas ir viegls, jo tā iekšpusē ir sūklim līdzīga struktūra. Ar knābi tas sniedzas pēc augļiem uz tieviem zariņiem, bet caur tā virsmu atdod lieko siltumu. Tas dzīvo blakus degunradžputniem, un Opoles zoodārzs piedalās šīs sugas Eiropas audzēšanas programmā.
Sudrabvaigu degunradžputnsSudrabvaigu degunradžputns ir Āfrikas putns no Austrumāfrikas mežiem ar lielu knābi, ko vainago gaiša ķivere. Perēšanas laikā mātīte iemūrējas koka dobumā, un tēviņš to baro caur šauru spraugu. Opolē tas dzīvo blakus tukāniem un papagaiļiem, un zoodārzs piedalās šīs sugas Eiropas audzēšanas programmā.
Terārijs (Abinieku paviljons)Abinieku paviljons tika atvērts 2011. gadā, jo abinieki ir mugurkaulnieku klase, kurai visvairāk draud izmiršana. Šeit redzēsiet, piemēram, tīģeru ambistomas, Tālo Austrumu ugunskrupjus, tritonus, Madagaskaras tomātvardes, krāsainās indes vardes un agu krupjus. Ir vērts ieskatīties katrā terārijā, jo daudzi abinieki slēpjas starp augiem.
Lielie skudrulāčiLielais skudrulācis nāk no Dienvidamerikas, un tam nav zobu: skudras un termītus tas savāc ar garu, lipīgu mēli. Pūkainā aste tam kalpo kā sega miega laikā. Skudrulāči Opolē parādījās zoodārza atjaunošanas laikā pēc 1997. gada plūdiem, un šodien zoodārzs piedalās šīs sugas Eiropas audzēšanas programmā.
FlamingoRozā flamingo šeit dzīvo lielā, skaļā barā. Spalvu rozā krāsu tie iegūst no barības: sīkiem vēžveidīgajiem un aļģēm, ko tie ar knābi izfiltrē no ūdens. Tie bieži atpūšas, stāvot uz vienas kājas, bet pavasarī viss bars izpilda saskaņotas riesta dejas.
Japānas dzērvesJapānas dzērve ir viena no lielākajām un retākajām dzērvēm pasaulē: balts putns ar melnu kaklu un sarkanu plankumu uz galvas. Japānā un Ķīnā to uzskata par laimes un ilga mūža simbolu, un pāri izpilda iespaidīgas riesta dejas. Opoles zoodārzs piedalās šīs sugas Eiropas audzēšanas programmā.
Žirafu mājaPirmā žirafu māja Opolē tika uzcelta 2002. gadā, bet 2011. gadā atvēra jaunu, jo strauji augošais žirafu bars vairs neietilpa vecajā ēkā. Rotšilda žirafes šeit pavada vēsās dienas, bet siltākās dienās iziet savannā. Tajā pašā ēkā dzīvo kailo racējžurku kolonija.
Kailās racējžurkasKailās racējžurkas ir grauzēji no Austrumāfrikas, gandrīz bez apmatojuma, kas visu mūžu pavada pazemes ejās. Tās dzīvo kolonijās ar vienu karalieni, kas dzemdē mazuļus, mazliet kā bites, bet pārējās racējžurkas rok tuneļus, vāc barību un sargā ligzdu. Opolē racējžurku koloniju redzēsiet žirafu mājā.
Sarkanie ķenguri, valabiji un emuAustrālijas aploks ar sarkanajiem ķenguriem, Beneta valabijiem un emu. Sarkanais ķengurs ir lielākais somainis pasaulē, bet emu ir otrais lielākais putns pēc strausa. Viens no pirmajiem pēc kara atjaunotā zoodārza panākumiem bija Beneta valabiju mazuļi, pirmie Polijā dzimušie.
PūcesPūču voljēri pie rietumu celiņa. Šeit dzīvo, piemēram, ūpji, piena ūpis, sniega pūce, plīvurpūce un ziemeļu pūce. Opoles zoodārzs piedalās ūpju atgriešanas dabā programmā: līdz 2009. gadam 17 no 52 ūpjiem, kas tika izlaisti Woliński nacionālajā parkā, nāca tieši no Opoles.
PelikāniDīķis ar pelikāniem pie rotaļu laukuma. Opoles zoodārzā dzīvo, piemēram, cirtainie pelikāni un mazie pelikāni, kas iekļauti Eiropas audzēšanas programmā. Pelikāns ievelk ūdeni ar zivīm lielā maisā zem knābja, pēc tam to izlej un norij laupījumu. Zoodārza ikdienas demonstrāciju programmā ir arī pelikānu barošana, tāpēc ieteicams pie ieejas pārbaudīt tās laiku.
Lūši, meža kaķi un karakaliMazāko savvaļas kaķu aploki. Karpatu lūsis un meža kaķis dzīvo arī Polijas mežos, bet karakals nāk no Āfrikas un Āzijas sausajiem apvidiem. Lūsi un karakalu atpazīsiet pēc melnu matu pušķīšiem ausu galos, bet meža kaķis izskatās kā liels, svītrains mājas kaķis ar resnu asti, kas beidzas ar melniem gredzeniem.
Divkupru kamieļi un kulaniKopīgs divkupru kamieļu un kulanu, tas ir, Āzijas stepju savvaļas ēzeļu, aploks. Divkupru kamielis kupros uzkrāj taukus, nevis ūdeni, un labi panes gan karstumu, gan salu. Kulani pieder pie ātrākajiem nagaiņiem, un Opoles zoodārzs piedalās to Eiropas audzēšanas programmā.