Esztergom bazilika ★Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas un svētā Adalberta bazilika ir lielākā baznīca Ungārijā: no kriptas līdz lodei uz kupola tā ir 100 metrus augsta. Celtniecību sāka 1822. gadā, un tās iesvētīšanai 1856. gadā Ferenc Liszt sacerēja mesu. Bazilikā ir saglabājusies renesanses Bakócz kapela no 1506. līdz 1511. gadam, vienīgā viduslaiku katedrāles palieka, bet kriptā atdusas kardināls József Mindszenty.
Katedrāles dārgumu krātuve ★Bagātākā baznīcas dārgumu krātuve Ungārijā atrodas bazilikas augšstāvā. Tajā izstādīti gandrīz 400 darbi, un vērtīgākais no tiem ir Matiasa Korvīna Golgāta, lielākā rotaslieta valstī. Šeit ir arī kronēšanas krusts. Dārgumu krātuvi apmeklētājiem 1886. gadā atvēra arhibīskaps János Simor.
Karaliskā pils ★Pili uz kalna 10. gadsimta beigās sāka celt kņazs Geiza, bet viņa dēls Ištvāns, pirmais Ungārijas karalis, tika kronēts baznīcā, kas šeit stāvēja. Dzīvojamās daļas, ko jūs redzat šodien, pēc karaļa Bēlas III pavēles uzcēla ārzemju meistari. Mongoļu iebrukuma laikā no 1241. līdz 1242. gadam aizstāvji nosargāja akmens pili. Tagad šeit darbojas Ungārijas Nacionālā muzeja Pils muzejs.
Marijas Valērijas tilts ★Tilts savieno pilsētu Esztergom ar Slovākijas pilsētu Štúrovo (ungāriski Párkány). To atklāja 1895. gada 28. septembrī un nosauca par godu erchercogienei Marijai Valērijai, imperatora Franča Jozefa un imperatores Elizabetes jaunākajai meitai. Abos pasaules karos uzspridzināto tiltu gadu desmitiem sauca par sakropļoto tiltu. Atkārtoti to atklāja 2001. gada 11. oktobrī.
Kristīgais muzejsPrimasa pilī Víziváros rajonā atrodas bagātākā baznīcas mākslas kolekcija Ungārijā: vairāk nekā 10 000 darbu no 13. līdz 19. gadsimtam. Tā ir trešā lielākā gleznu galerija valstī. Muzeju 19. gadsimta otrajā pusē dibināja arhibīskaps János Simor.
Svētā Ignācija baznīcaBaroka baznīcu ar diviem torņiem uzcēla jezuīti. No 1820. līdz 1856. gadam, kamēr tapa bazilika, tā kalpoja par katedrāli. Baznīcas priekšā stāv Bezvainīgās Jaunavas statuja, kas piemin 1739. gada mēra upurus.