Galvenais laukums un tirgotāju krusts ★Galvenais laukums (Fő tér) ir vecās Szentendres sirds. Tā vidū stāv tirgotāju krusts, ko sauc arī par mēra krustu: serbu tirgotāji to uzstādīja 1763. gadā, pateicoties par to, ka pilsētu apgāja lielā sērga. Ap laukumu stāv kādreizējo tirgotāju nami, un sociālisma laikā laukums nesa Marksa vārdu.
Pasludināšanas baznīca ★Serbu pareizticīgo baznīca laukuma austrumu pusē, serbiski Blagoveštenska. Serbi, kas bija aizbēguši no turkiem, 1690. gadā šeit uzcēla koka dievnamu. Pašreizējā baroka baznīca tika iesvētīta 1754. gadā, un tās tornis ir 28 metrus augsts. Ikonostasu no 1802. līdz 1804. gadam gleznoja serbu gleznotājs no Budas Mihailo Živkovičs.
Margitas Kovāčas muzejs ★Margitas Kovāčas, kas atjaunoja ungāru keramikas mākslu, keramikas muzejs atrodas baroka namā no 18. gadsimta sākuma, kas celts kā sāls noliktava. Māksliniece savus darbus uzdāvināja 1972. gadā, un muzeju atvēra gadu vēlāk, vēl viņas dzīves laikā. Septiņdesmitajos gados tas bija visapmeklētākais muzejs Ungārijā.
Baznīcas kalns un Svētā Jāņa baznīca ★Kalnā virs laukuma stāv pilsētas vecākā ēka, Svētā Jāņa Kristītāja baznīca. Sākotnēji tā bija veltīta svētajam Andrejam, un no viņa pilsēta ieguva savu nosaukumu, jo Szent Endre ungāriski nozīmē svētais Andrejs. Jomu uzcēla 13. gadsimtā, un uz kontrforsa zem torņa ir saules pulkstenis, kas 14. gadsimtā izkalts no viena akmens.
Belgradas katedrāle ★Serbu pareizticīgās Budas bīskapijas katedrāle. Savu nosaukumu tā ieguvusi no ieceļotājiem no Belgradas, kuri šeit uzcēla akmens dievnamu. Pašreizējās katedrāles celtniecību sāka 1758. gadā, un iekšējo apdari pabeidza no 1765. līdz 1770. gadam. Tās tornis ir 48 metrus augsts un ir augstākais Szentendrē. Katedrāle atrodas dārzā aiz akmens mūra, blakus bīskapa pilij.
Bēlas Cobela muzejsGleznotājs Bēla Cobels (1883-1976) ziemas pavadīja Parīzē, bet vasaras Szentendrē, kur gleznoja kopā ar sievu Mariju Modoku. Viņa darbu muzeju kalnā atvēra 1975. gadā, vēl mākslinieka dzīves laikā, ēkā, kas 19. gadsimtā bija iecerēta kā skola. Dažām gleznām audekla otrā pusē ir paslēpta vēl viena glezna, un šodien var aplūkot abas puses.
Donavas promenādeDonavas krastmala (Duna korzó) noslēdz pastaigu pa vecpilsētu. Serbu tirgotāji savas divstāvu mājas cēla ne tikai pie laukuma, bet arī gar upes krastu. Donava šeit daudzkārt izgāja no krastiem, tāpēc 1967. gadā tika paaugstināts pretplūdu dambis.