Jaunās peldes ★Pastaiga sākas pie Jaunajām peldēm, kūrorta greznākās ēkas, kas atklāta 1896. gadā pēc vietējā arhitekta Jozefa Šafera projekta. Iekšā atrodas Romiešu pirts ar tumši sarkana marmora kolonnām un britu karaļa Eduarda VII kabīne; karalis šeit ieradās deviņas reizes. Maršruts ved augšup pa parku līdz kolonādei un dziedošajai strūklakai, bet pēc tam uz baznīcām un Šopēna māju.
Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas baznīca ★Baznīca Gētes laukuma malā uzcelta no 1844. līdz 1848. gadam neobizantiešu stilā. Tā ir pilsētas galvenā baznīca, kas redzama no daudzām vietām kūrortā, ar bagātīgi rotātu interjeru. Tā stāv tieši blakus muzejam mājā, kurā dzīvoja Gēte.
Pilsētas muzejs Gētes mājā ★Muzejs atrodas mājā „Pie Zelta vīnogas”, kas ir vecākā saglabājusies ēka bijušajā kūrorta zonā. 1823. gadā šeit dzīvoja Johans Volfgangs Gēte, kurš kūrortā Marianske Lazne iemīlējās pavisam jaunajā Ulrikē fon Levecovā un vēlāk uzrakstīja slaveno „Marienbādes elēģiju”. Izstāde stāsta par Gēti, pilsētas vēsturi un senlaiku ārstēšanos ar ūdeņiem. Muzeja priekšā laukumā stāv dzejnieka piemineklis.
Lielā kolonāde ★Neobaroka stila čuguna kolonāde tapa 1888. un 1889. gadā par Teplá klostera abata līdzekļiem pēc Vīnes arhitektu Mikša un Ņedzeļska projekta. Tās elementi tika atlieti Blansko lietuvē un pa daļām atvesti pa dzelzceļu. Tā ir garākā šāda veida celtne Čehijā. Griestos ir Jozefa Viletala mūsdienu gleznojumi par cilvēka mūžseno ilgošanos lidot.
Svētā Vladimira baznīca ★Pareizticīgo baznīca krievu kūrortniekiem uzcelta 19. un 20. gadsimta mijā. Tās lielākais dārgums ir ikonostass no Kuzņecova porcelāna fabrikas, kas sagatavots pasaules izstādei Parīzē 1900. gadā. Šis ir pastaigas pēdējais punkts, dažu minūšu attālumā no Jaunajām peldēm, kur mēs sākām.
Rūdolfa un Karolīnes avotu paviljonsŠajā paviljonā plūst divi atšķirīga sastāva avoti: Rūdolfa avots, bagāts ar kalciju, un Karolīnes avots, kurā ir vairāk magnija. Abus ūdeņus jau sen izmanto nieru un urīnceļu ārstēšanā. Ūdeni, tāpat kā visā kūrortā, dzer lēni un maziem malciņiem no porcelāna krūzītes ar snīpīti.
Šopēna mājaMājā „Pie Baltā gulbja” 1836. gadā apmetās Frideriks Šopēns, kurš atbrauca šurp, sekojot Marijai Vodzinskai. Tagad šeit ir neliela komponistam veltīta ekspozīcija, un pilsēta katru gadu rīko Šopēna festivālu. Tā ir laba pieturvieta viesiem no Polijas, dažu minūšu attālumā no kolonādes.
Anglikāņu baznīcaNeogotisko kapelu angļu kūrortniekiem projektēja Londonas arhitekts Viljams Bērdžess, bet 1879. gadā to uzcēla vietējais būvmeistars Frīdrihs Ciklers. Tā atgādina laikus, kad uz Marianske Lazne brauca daudz viesu no Lielbritānijas. Mūsdienās ēka kalpo par koncertu un izstāžu zāli.