Geto muzejs ★Muzejs darbojas kopš 1991. gada bijušās skolas ēkā, kurā kara laikā dzīvoja zēni no geto. Kopš 1941. gada oktobra vācieši uz Terezīnu deportēja vairāk nekā 155 tūkstošus ebreju no Čehijas, Morāvijas un citām Eiropas valstīm. Apmēram 35 tūkstoši šeit nomira no bada un slimībām, bet desmitiem tūkstošu aizveda uz iznīcināšanas nometnēm. Izstāde rāda ikdienas dzīvi geto, arī bērnu zīmējumus un dzejoļus.
Magdeburgas kazarmas ★Bijušajās kazarmās kara laikā atradās geto ebreju pašpārvaldes vadība. Kopš 1997. gada šeit ir izstādes par mūziku, teātri, tēlotājmākslu un literatūru, kas, neraugoties uz badu un bailēm, tapa geto, kā arī atjaunota ieslodzīto dzīvojamā istaba. Koncerti, lekcijas un nodarbības bērniem šeit notika slepeni.
Krematorija un ebreju kapsēta ★Krematoriju uzcēla 1942. gadā ebreju kapsētā aiz cietokšņa mūriem, jo mirušo skaits geto bija tik liels, ka apbedījumiem pietrūka vietas. Saglabājusies ēka ar krāsnīm un izstāde par miršanu geto. Pirms ieejas kapsētā ieteicams pievērst uzmanību darba laikam, jo sestdienās krematorija ir slēgta.
Mazais cietoksnis ★Mazais cietoksnis tika uzcelts kopā ar visu cietoksni 18. gadsimta beigās, un kopš 19. gadsimta tas bija cietums. Šeit 1918. gadā nomira Gavrilo Princips, erchercoga Franča Ferdinanda slepkava. Kopš 1940. gada šeit darbojās Prāgas gestapo cietums, caur kuru izgāja apmēram 32 tūkstoši ieslodzīto, galvenokārt no Čehijas. Apmēram 2600 no viņiem nomira no bada, tīfa un nāvessodos. Var apskatīt kameras, pagalmus un pazemes gaiteņus.
Slēptā lūgšanu telpaMājā Dlouhá ielā 17 geto ieslodzītie iekārtoja slepenu lūgšanu telpu ar apgleznotiem uzrakstiem uz sienām. To atklāja tikai 20. gadsimta 90. gadu sākumā. Tā ir viena no retajām vietām, kur saglabājušās pēdas tam, ko ieslodzītie paši radīja.
Kolumbārijs un rituālu zālesVaļņu gaiteņos pie Bohušovices vārtiem vācieši glabāja urnas ar mirušo geto ieslodzīto pelniem. Blakus saglabājušās ebreju un kristiešu rituālu zāle, kā arī centrālais morgs. Kara laikā pie šiem vārtiem pienāca un aizgāja transporti.