Pulvera vārti (Prašná brána) ★Gotiskie vārti no 1475. gada pilsētu neaizsargāja: Vecpilsētai tad aiz mūriem jau bija Jaunpilsēta, tāpēc torni uzcēla reprezentācijai, blakus karaļa galmam. To pabeidza tikai 19. gadsimta beigās. Tā augstums ir 65 metri, un uz skatu galeriju 44 metru augstumā ved 186 pakāpieni. Nosaukumu tas ieguvis tāpēc, ka vēlāk tajā glabāja šaujampulveri. Šeit sākas Karaliskais ceļš, pa kuru kronēšanas procesijas gāja līdz pat Hradčaniem.
Pilsētas nams (Obecní dům) ★Prāgas slavenākā jūgendstila ēka atrodas Karaliskā galma vietā, kur no 1383. gada vairāk nekā simt gadu dzīvoja Čehijas karaļi. Pašreizējo ēku atklāja 1912. gadā kā pilsētas reprezentatīvo salonu. Pievērsiet uzmanību mozaīkai virs ieejas un bagātīgi rotātajiem balkoniem; interjerus rotāja labākie čehu mākslinieki, arī Alfonss Muha. Iekšā ir Smetanas zāle, kur ar koncertu „Mana dzimtene” katru gadu atklāj festivālu „Prāgas pavasaris”.
Kārtu teātris (Stavovské divadlo) ★Grāfa Nostica klasicisma teātri uzcēla tikai divos gados, no 1781. līdz 1783. gadam. Tas ir vienīgais saglabājies teātris, kurā uzstājās Volfgangs Amadejs Mocarts: 1787. gadā viņš šeit diriģēja pasaules pirmizrādi operai „Dons Žuans”, kas bija sarakstīta tieši Prāgai. Mūsdienās teātris ir viena no Nacionālā teātra skatuvēm. Pie ieejas stāv tukša apmetņa skulptūra, kas atgādina Komtura tēlu no šīs operas.
Tīnas Dievmātes baznīca ★Šīs baznīcas divi smailie, astoņdesmit metrus augstie torņi ir viens no Prāgas simboliem. To būvēja no 14. gadsimta vidus līdz 16. gadsimta sākumam. No laukuma puses to aizsedz divi nami, arī Tīnas skola, tāpēc uz ieeju ved šaura eja zem arkādēm. 15. gadsimtā tā bija husītu galvenā baznīca. Iekšā apglabāts astronoms Tiho Brahe, kurš Prāgā strādāja imperatora Rūdolfa II galmā.
Vecpilsētas rātsnams un orlojs ★Rātsnamu dibināja 1338. gadā, kā pirmo Čehijā. Torņa dienvidu sienā atrodas orlojs, viduslaiku astronomiskais pulkstenis, kas pirmoreiz minēts 1410. gadā. Ciparnīca rāda četrus laika veidus, Saules un Mēness stāvokli un zodiaka zīmes, bet zemāk ir kalendāra ciparnīca. Katru pilnu stundu, no rīta līdz vakaram, lodziņos virs ciparnīcas pārvietojas apustuļi, un Nāve zvana zvaniņu. Atnāciet dažas minūtes agrāk, jo zem pulksteņa sapulcējas daudz cilvēku.
Vecjaunā sinagoga ★Viena no vecākajām darbojošajām sinagogām pasaulē un vecākā ēka Josefov kvartālā, bijušajā ebreju pilsētā. Tā tapa 13. gadsimta otrajā pusē, un dievkalpojumi šeit notiek joprojām. Nosaukums radies tāpēc, ka sākumā tā bija Jaunā skola, bet, kad tapa nākamā, tā kļuva par Vecjauno. Raksturīgs ir ķieģeļu frontons ar robiem. Leģenda vēsta, ka rabīns Lēvs bēniņos paslēpa māla Golemu, ko pirms tam bija izveidojis un atdzīvinājis.
Klementinum ★Bijušā jezuītu kolēģija ir otrs lielākais ēku komplekss Prāgā pēc Prāgas pils. Mūsdienās tajā atrodas Čehijas Nacionālā bibliotēka. Tā ir slavena ar baroka bibliotēkas zāli un observatoriju Astronomiskajā tornī: laikapstākļu mērījumi šeit sistemātiski tiek veikti kopš 1775. gada, tā ir garākā nepārtrauktā sērija Centrāleiropā. Bibliotēkā un tornī var iekļūt ar gidu, ar atsevišķu biļeti.
Vecpilsētas tilta tornis ★Gotisko torni kopā ar tiltu uzcēla Pēters Parlers, Svētā Vita katedrāles arhitekts. Tas bija iecerēts kā triumfa arka uz kronēšanas ceļa: no Vecpilsētas puses to rotā Kārļa IV, viņa dēla Vāclava IV un Čehijas svēto aizbildņu statujas. To uzskata par vienu no skaistākajām gotiskajām celtnēm Eiropā. No galerijas augšā redzams viss tilts, Malá Strana un Hradčani.
Malá Strana tilta torņi ★Malá Strana pusē tiltu noslēdz divi atšķirīgi torņi, ko savieno gotiski vārti. Zemākais, saukts par Juditas torni, ir vecāks par Kārļa tiltu: tas piederēja pirmajam akmens tiltam no 12. gadsimta. Augstāko uzcēla tikai pēc jaunā tilta pabeigšanas. Vārti bija daļa no Malá Strana, atsevišķas pilsētas, nocietinājumiem, un sardze šeit uzraudzīja, kas ienāk. Šeit pastaiga beidzas, un Mostecká iela ved tālāk uz Malá Strana laukumu.
KarolinumKārļa universitātes, vecākās Centrāleiropā, vēsturiskā mītne; universitāti 1348. gadā dibināja Kārlis IV. Kolēģija kopš 14. gadsimta beigām atrodas bagātā monētkaļa Jana Rotleva gotiskajā pilī, ko atpirka karalis Vāclavs IV. Visvērtīgākais ir kapelas gotiskais erkers, kas redzams no ārpuses. Lielajā aulā studenti joprojām tiek imatrikulēti un saņem diplomus.
Nams pie Akmens zvanaGotiskais nams laukuma stūrī gadsimtiem ilgi tika pārbūvēts un slēpās zem baroka fasādes. Tikai restaurācija no 1975. līdz 1987. gadam atsedza un atjaunoja viduslaiku logus un skulptūras. Saskaņā ar tradīciju šeit kādu laiku dzīvoja karalis Jānis Luksemburgs un Eliška Přemyslovna, un 1316. gadā šeit, iespējams, piedzima viņu dēls, vēlākais imperators Kārlis IV. Stūrī iemūrētais akmens zvans devis namam nosaukumu. Mūsdienās šeit notiek Prāgas pilsētas galerijas izstādes.
Kinsku pilsRozā un baltā pils ar bagātīgu apmetuma dekoru ir skaistākais rokoko paraugs laukumā. To uzcēla no 1755. līdz 1765. gadam grāfam Golcam, un pēc viņa to nopirka kņazs Kinskis. Uz jumta stāv antīko dievu statujas. Pilī atradās vācu ģimnāzija, kurā mācījās Francis Kafka, un viņa tēvam pirmajā stāvā bija veikals. Mūsdienās pils pieder Nacionālajai galerijai.
Svētā Nikolaja baznīca VecpilsētāBaroka baznīcu ar balto fasādi un zaļo kupolu uzcēla no 1732. līdz 1737. gadam pēc Kiliāna Ignāca Dīncenhofera projekta, nodegušas gotiskās baznīcas vietā. Tā atrodas pretī Tīnas baznīcai, laukuma otrā pusē. Nesajauciet to ar slavenāko Svētā Nikolaja baznīcu Malá Strana rajonā, ko būvēja tā pati arhitektu ģimene. Iekšā karājas liela kristāla lustra, un vakaros šeit notiek koncerti.
Spāņu sinagogaJosefov kvartāla jaunākā sinagoga tapa 1868. gadā mauru stilā, no kura tā ieguva nosaukumu. Tā atrodas Prāgas vecākās sinagogas, sauktas par Veco skolu, vietā. Zeltītais, krāsainais interjers atgādina Alhambru Granadā. Blakus sinagogai stāv neparasts Franča Kafkas piemineklis: mazais rakstnieks sēž uz tukša uzvalka pleciem, bez galvas.
RudolfinumNeorenesanses ēku pie Vltavas uzcēla no 1876. līdz 1881. gadam kā daudzfunkcionālu kultūras namu ar koncertzāli un izstāžu zālēm. Nosaukumu tā ieguvusi par godu troņmantniekam, erchercogam Rūdolfam. Mūsdienās tā ir Čehijas filharmonijas mītne, un Dvoržāka zālē notiek festivāla „Prāgas pavasaris” svarīgākie koncerti. Uz atikas stāv izcilu komponistu statujas.
Betlēmes kapelaKapelu dibināja 1391. gadā sprediķiem čehu valodā, un tieši šeit mācīja Jans Huss. 18. gadsimtā tā sabruka un 1786. gadā lielākoties tika nojaukta. To atjaunoja 20. gadsimta 50. gados kā husītisma pieminekli, balstoties uz saglabātajiem mūriem un senām gravīrām. Raksturīgi ir divi augsti frontoni laukuma pusē. Mūsdienās tā ir Čehijas Tehniskās universitātes svinīgā aula.