Lielie kaķi ★Lielie kaķi dzīvo divos paviljonos ar tīklu nosegtiem aplokiem, kas uzbūvēti 2007. un 2017. gadā veco būru vietā. Pretī otrajai ieejai atrodas sniega leopardu un Āzijas lauvu aploki; savvaļā šo lauvu dzīvo nedaudz mazāk par 900. Zoodārzā dzīvo arī Amūras tīģeru pāris, kas darbdienās demonstratīvās barošanas laikā kāpj pēc gaļas augstā stabā.
Rotšilda žirafes ★Rotšilda žirafes nāk no Kenijas un Ugandas savannām, un šīs pasugas tēviņi ir visgarākie no visām žirafēm. Lai gan kakls ir garš, tajā ir tikai 7 skriemeļi, tāpat kā vairumam zīdītāju, un tās pārvietojas inohodē. Krakovas zoodārzā tās apmetās 2013. gadā: tām ir paviljons, ko sauc par Żyrafiarnia (Žirafu māja), un zālains aploks. Żyrafiarnia paviljonā darbojas arī VR kino ar kustīgiem krēsliem.
Kulāni un divkupru kamieļi ★Kulāni ir savvaļas Āzijas ēzeļi no Kazahstānas un Turkmenistānas stepēm un pustuksnešiem; tos atpazīsiet pēc brūnas svītras, kas stiepjas pa muguras vidu līdz pat astei. Blakus dzīvo divkupru kamieļi, kas pārvietojas inohodē, tas ir, vienlaikus pārliek abas vienas ķermeņa puses kājas. To savvaļas populācijai draud izmiršana, un Krakovas ganāmpulkā 2022. un 2023. gadā piedzima mazuļi.
Dienvidamerikas tapīri ★Dienvidamerikas tapīri nāk no Dienvidamerikas tropu mežiem un mitrājiem, no Venecuēlas un Kolumbijas līdz Paragvajai un Argentīnai. Tie ir aktīvi galvenokārt naktī, lieliski peld un nirst, bet gluda āda un ķīļveida galva palīdz tiem izlauzties cauri biezam pamežam. Mazuļi piedzimst ar brūnu kažoku baltās svītrās un plankumos, kas tos mežā maskē apmēram līdz devītajam dzīves mēnesim. Aplokā ir baseins.
Čepmena zebras ★Čepmena zebra ir stepes zebras pasuga no Āfrikas dienvidaustrumu savannām, nosaukta ceļotāja Džeimsa Čepmena vārdā. Tā dzīvo baros, ko veido ērzelis, vairākas ķēves un kumeļi, un, bēgot no lauvas vai hiēnas, sasniedz ātrumu līdz 65 kilometriem stundā. 2021. gadā šeit piedzima zebras mazulis, kuram apmeklētāji izvēlējās vārdu.
Kaķi ★Šajā zoodārza daļā dzīvo mazāki savvaļas kaķi. Oceloti no Centrālamerikas un Dienvidamerikas mežiem lieliski kāpelē kokos un peld, bet servaliem no Āfrikas savannas, kas dzīvo blakus aplokā, ir tik laba dzirde, ka tie augstā lēcienā ķer putnus. 2022. gadā šeit piedzima abu sugu mazuļi.
Humbolta pingvīni ★Humbolta pingvīni dzīvo Peru un Čīles klinšainajos krastos, ko apskalo aukstā Humbolta straume, un barojas galvenokārt ar zivīm. Dabā to skaits samazinās, tāpēc suga iekļauta Eiropas audzēšanas programmā EEP. Ekspozīcija ar baseinu un klintīm Krakovas zoodārzā tika atklāta 2016. gadā. Sezonā pingvīnus demonstratīvi baro divreiz dienā.
Nandu un kapibaras ★Kapibara no Dienvidamerikas ir lielākais dzīvais grauzējs: tā sver pat 66 kilogramus, lieliski peld un var palikt zem ūdens līdz 5 minūtēm. Aplokā ar baseinu tā dzīvo kopā ar pelēkajiem nandu, lieliem nelidojošiem putniem no Dienvidamerikas pampām. Nandu olas, ko vairākas mātītes izdējušas kopīgā ligzdā, perē tēviņš, un viņš viens pats rūpējas par cāļiem.
Elandi un Āfrikas strausi ★Elands ir viena no lielākajām antilopēm, un, neskatoties uz masīvo augumu, tas lieliski lec un no vietas pārvar 1,5 m augstus šķēršļus. Tas nāk no Āfrikas savannām uz dienvidiem no Sahāras un dzīvo baros, kuros ir pat vairāki desmiti dzīvnieku. Aploku tas dala ar Āfrikas strausiem: tie ir lielākie un ātrākie no nelidojošajiem putniem, un tiem pēdā ir tikai divi pirksti.
Ērgļi, grifi un kondori ★Šajā zoodārza daļā augstos voljēros dzīvo lieli plēsīgie putni. Zoodārza dzīvnieku sarakstā ir tostarp melnie grifi, kas barojas galvenokārt ar maitām un dzīvo no Pireneju pussalas un Balkāniem līdz Mongolijai un Ķīnai, kā arī karaliskie ērgļi no Eiropas un Āzijas stepēm, kas veido pārus uz visu mūžu. Polijā karaliskais ērglis ielido tikai retumis.
Sarkankakla ķenguri un emu ★Sarkankakla ķenguri, saukti arī par Beneta valabijiem, nāk no Austrālijas austrumiem un Tasmānijas, lieliski lec un prot peldēt. Aploku tie dala ar emu, kas pēc strausa ir otrie lielākie putni pasaulē. Emu olas 56 dienas perē tēviņš, un tieši viņš rūpējas par cāļiem. 2023. gadā šeit piedzima valabiju mazuļi un emu cāļi.
Pundurnīlzirgi ★Pundurnīlzirgi nāk no Rietumāfrikas mežiem un purviem, un savvaļā to dzīvo mazāk nekā 3000. 2023. gada martā tiem tika atklāts paviljons ar iekšējo baseinu un koridoru apmeklētājiem, kā arī aploks ar baseinu un līkumotu strautu. Tie ir aktīvi galvenokārt naktī, bet dienā labprāt atpūšas ūdenī vai paslēptuvē. Lai gan tie ir nelieli, tiem ir bīstami ilkņi.
Pērtiķu māja ★Modernizētā pērtiķu māja tika atklāta 2005. gadā, un, pateicoties iekštelpu ekspozīcijām, pērtiķus var vērot visu gadu. Šeit dzīvo tostarp melnie mangabeji, koku pērtiķi no Centrālāfrikas mežiem, kas sazinās ar sejas mīmiku; 2022. un 2023. gadā šeit piedzima to mazuļi. Šimpanzes un Japānas makaki zoodārzā saņem jaunu paviljonu ar aplokiem un apsildāmu baseinu.
Egzotarium ★Egzotarium tika atklāts 1971. gadā kā paviljons zivīm, abiniekiem un rāpuļiem. Aiz terāriju un akvāriju stikliem redzēsiet tostarp dzelteno anakondu, pundurkaimanu, Fidži leguānu, Meksikas helodermu un spilgtās šautru vardītes. Laiku pa laikam šeit parādās jaunas sugas, piemēram, 2021. gadā Fidži leguāns no Vupertāles zoodārza un 2022. gadā zaļganais tritons.
Indijas ziloņi ★Indijas ziloņi nāk no Dienvidāzijas un Dienvidaustrumāzijas mežiem un zālainajiem līdzenumiem. Tie dzīvo ganāmpulkos, kurus vada pieredzējusi mātīte, un grūsnība tiem ilgst aptuveni 21 mēnesi. Ziloņu aploks atrodas tieši pie galvenās ieejas, un to labi var redzēt no 2026. gadā atklātās ēdināšanas vietas terases. Sezonā, labos laikapstākļos, katru dienu notiek ziloņu demonstratīvā barošana.
Flamingo ★Rozā flamingo dzīvo Āfrikas, Dienvideiropas un Āzijas seklajos ezeros un lagūnās. Tie ēd ar galvu, kas apgriezta otrādi: ar knābi sūknē ūdeni un uz ragvielas plāksnītēm izfiltrē no tā sīkus vēžveidīgos un gliemjus. Tie ligzdo milzīgās kolonijās, un savu vienīgo olu izdēj uz dūņu pauguriņa. To aploks ar seklu baseinu atrodas tūlīt aiz galvenajiem vārtiem.
Surikati un dzeltenie mangusti ★Surikati nāk no Āfrikas dienvidu sausajām savannām un dzīvo ģimenes grupās. Viens no tiem vienmēr stāv sardzē un brīdina pārējos, un tad visa kolonija pazūd pazemes ejās. Aploku tie dala ar Āfrikas dzeltenajiem mangustiem, kas dabā dažkārt apdzīvo alas kopā ar surikatiem. Tas ir viens no pirmajiem aplokiem aiz galvenās ieejas.
Mazās pandas ★Mazās pandas, sauktas arī par sarkanajām pandām, nāk no kalnu mežiem no Nepālas līdz Birmai un Ķīnas rietumiem un ēd galvenokārt bambusa lapas. Neskatoties uz nosaukumu, tās nav radniecīgas lielajai pandai. 2022. gada jūnijā šeit piedzima pirmais mazās pandas mazulis Krakovas zoodārza vēsturē, mātīte Bona. Katru dienu pirms pusdienlaika notiek mazo pandu demonstratīvā barošana.
Ķīnas muntjakiĶīnas muntjaks nāk no Ķīnas subtropu reģioniem un no Taivānas. Tas ir neliels briedis: pieaudzis dzīvnieks parasti sver 12 līdz 15 kilogramus, un tā augstums skaustā ir aptuveni puse metra. Tēviņiem ir īsi, taisni ragi un stipri attīstīti augšējie ilkņi līdz 6 centimetriem garumā. Riesta laikā vai briesmās muntjaki izdod skaņas, kas līdzīgas suņa riešanai.
Milu briežiMilu jeb Dāvida briedis, visticamāk, nāk no Ķīnas zemienes purvainajām teritorijām un tiek uzskatīts savvaļā izmiris. To Ķīnā atklāja misionārs Armāns Davids, 1866. gadā Francijā to aprakstīja kā jaunu sugu, un pēc tam šos briežus atveda uz Eiropu. Kopš 1985. gada milu atkal dzīvo Ķīnas rezervātos. Saskaņā ar ķīniešu aprakstiem tam ir brieža, govs un ēzeļa iezīmes.
ZiemeļbriežiZiemeļbrieži dzīvo Eirāzijas un Ziemeļamerikas Arktikas tundrā un spēj migrēt pat 2000 km. Ragi tiem ir gan tēviņiem, gan mātītēm, lai gan mātītēm tie ir nedaudz mazāki. Tie ēd zāles, ķērpjus, sūnas, lapas un pumpurus. Cilvēki jau sen audzē ziemeļbriežus piena un ādu dēļ un izmanto tos kā vilcējdzīvniekus un nesējdzīvniekus.
BarasingasBarasinga ir briedis no Indijas un Nepālas purviem un zālainajām palieņu teritorijām, aktīvs no rīta un vakarā. Tas dzīvo baros līdz 20 dzīvniekiem, un riesta laikā briedis tēviņš savāc briežu mātīšu harēmu un aizstāv to pret sāncenšiem. Dabā to medī Bengālijas tīģeris. Suga iekļauta Eiropas audzēšanas programmā EEP, un 2023. gadā Krakovas ganāmpulks papildinājās ar mazuļiem.
Nilgau antilopes un Turkmēnijas markhoriNilgau ir lielākā Āzijas antilope, kas nāk no Indijas pussalas mežiem un zālainajiem līdzenumiem; Indijā to aizsargā kā svēto govju radinieci. Blakus dzīvo markhori, kalnu kazas no Centrālāzijas un Dienvidāzijas, sauktas arī par skrūvragu kazām. To dabiskais ienaidnieks ir sniega leopards. 2023. gadā šeit piedzima markhoru mazuļi.
Andu kondoriAndu kondori dzīvo Andos, un to spārnu plētums var pārsniegt 3 metrus. Tie ir ilgdzīvotāji putni, kas nodzīvo pat līdz 70 gadiem; tēviņu atpazīsiet pēc gaļīgās cekulas virs knābja. Krakovas zoodārzam ir lieli panākumi to audzēšanā: līdz 2024. gadam šeit izaudzēti 11 putnēni, un zoodārzs iesaistījies programmā kondoru atgriešanai savvaļā Andos.
ManuliManuls ir savvaļas kaķis no Āzijas stepēm un kalniem, no Irānas rietumiem līdz Ķīnai un Mongolijai. Tā krāsojums nodrošina lielisku maskēšanos starp klintīm, kuru plaisās tas atpūšas dienas laikā. Tas medī krēslā, naktī un agri no rīta, galvenokārt sīkus grauzējus. Angļu nosaukums Pallas's cat cēlies no dabaspētnieka Pētera Pallasa, kurš pirmais aprakstīja šo sugu.
Eiropas briežiStaltbriedis ir viens no lielākajiem briežu dzimtas pārstāvjiem un dzīvo visos lielākajos Polijas mežos. Tēviņiem ir zaraini ragi, ko tie nomet februāra beigās un marta sākumā, un agrā pavasarī tie sāk ataugt; mātītēm ragu nav. Riesta laikā tēviņi 3 līdz 4 nedēļas neko neēd, tikai dzer ūdeni. Aploks atrodas zoodārza rietumu, mežainajā daļā.
Krēpjainie vilkiKrēpjainais vilks jeb pampu vilks dzīvo Brazīlijas, Paragvajas, Bolīvijas un Argentīnas zālainajos līdzenumos. Indiāņi to sauc par lielo lapsu, un krēpes uz skausta tas saceļ, kad ir satraukts. Tas ir aktīvs vakarā un naktī, un bez maziem dzīvniekiem ēd arī augļus. Krakovas zoodārzā jau ir dzimuši šīs sugas mazuļi.
Dzeloņcūkas un suņu dzimtas plēsējiIndijas dzeloņcūkām uz muguras un astes ir garas adatas. Briesmās tās adatas saceļ, pagriežas pret uzbrucēju ar muguru un aizsargājas, sitot ar asti. Blakus dzīvo plēsēji no suņu dzimtas, tostarp lielausu lapsas: Āfrikas lapsas ar milzīgām ausīm, ar kurām tās sadzird kukaiņus zem zemes. Lielausu lapsām ir no 46 līdz 50 zobiem, vairāk nekā citiem suņu dzimtas dzīvniekiem, un 2023. gadā šeit piedzima mazuļi.
ŪdriEiropas ūdri ir lieliski peldētāji un barojas galvenokārt ar zivīm. Dabā tie dzīvo pie upēm, ezeriem un jūras krastiem gandrīz visā Eiropā un lielā daļā Āzijas, un savā alā ieiet zem ūdens virsmas. Tie ir vientuļnieki, aktīvi galvenokārt naktī un krēslā; kopā turas tikai mātītes ar mazuļiem. Suga iekļauta Eiropas audzēšanas programmā EEP.
Ūdensputni: mazais dīķisPēc pamatīgas atjaunošanas mazais dīķis no jauna tika atvērts 2026. gada septembrī. Putniem šeit ir plašs voljērs un iekštelpa, bet apmeklētājiem platforma, no kuras tos var redzēt no tuvuma, un logs uz patversmi. Šeit dzīvo sarkankakla zosis, brūnās pīles un Sāmsalas pīles, kā arī bridējputni: spīdīgie ibisi, karošknābji un kļuvenknābji, sugas, kas Polijā sastopamas reti.
SitatungasSitatungas ir antilopes no Centrālāfrikas un Rietumāfrikas purviem un mitrajiem mežiem, lieliskas peldētājas. Tēviņi ir lielāki par mātītēm, tiem ir tumšāks kažoks, un tikai tiem ir ragi. Tās piekopj nometnieku dzīvesveidu un ir aktīvas gan dienā, gan naktī. Šai sugai tiek vesta Eiropas ciltsgrāmata ESB.
Tuksneša adakssAdakss ir antilope no Sahāras, kas lieliski panes ūdens trūkumu. Savvaļā tas ir kritiski apdraudēts nelegālo medību dēļ gaļas un ādu ieguvei, tāpēc Tunisijā, Marokā un Čadā īsteno programmu tā atgriešanai dabā. Suga iekļauta Eiropas audzēšanas programmā EEP, un 2023. gadā Krakovas adaksu ganāmpulks papildinājās ar mazuļiem.
Defasas ūdensāzisDefasas ūdensāzis ir liela antilope no Āfrikas savannām un mitrājiem uz dienvidiem no Sahāras. Mātītes ar mazuļiem turas grupās līdz aptuveni 20 dzīvniekiem, bet tēviņi veido vecpuišu grupas vai dzīvo vieni. Pirmās nedēļas mazuļi slēpjas zālē. 2023. gadā Krakovas ganāmpulks papildinājās ar mazuļiem.
VikunjasVikunja ir mazākā kamieļu dzimtas pārstāve un alpakas savvaļas sencis. Tā dzīvo augstu Andos, pat 5700 metru virs jūras līmeņa, un tai ir neparasti liela sirds, aptuveni par pusi smagāka nekā citiem tāda paša lieluma zīdītājiem. Vikunjas dzīvo ģimenes grupās ar vienu tēviņu, un agrāk tās masveidā medīja izcilas kvalitātes vilnas dēļ.
Zirgu antilopesZirgu antilope ir viena no lielākajām antilopēm, un tās augums atgādina zirgu. Tā dzīvo Āfrikas savannās baros ar vienu dominējošu tēviņu. Krakovas zoodārzā tā ir kopš 2022. gada aprīļa: divas mātītes atveda no Beļģijas Monde Sauvage, bet tēviņu no Čehijas Dvůr Králové. Tolaik šī suga nebija sastopama citos Polijas zoodārzos.
Prževaļska zirgiPrževaļska zirgs ir mājas zirga savvaļas radinieks no Centrālāzijas stepēm un pustuksnešiem. 1969. gadā to savvaļā redzēja pēdējo reizi, un kopš 1992. gada nebrīvē audzēti zirgi atgriežas Āzijas stepēs. Šodien savvaļā atkal dzīvo simtiem šo zirgu, visvairāk Mongolijā. Suga iekļauta Eiropas audzēšanas programmā EEP.
Purva kobsPurva kobs, saukts arī par lečves kobu, ir antilope no purvainām teritorijām pie Āfrikas dienvidu upēm un ezeriem. Briesmu gadījumā tas patveras ūdenī. Tas dzīvo baros, kuros dabā ir pat tūkstošiem dzīvnieku, un mātīte baro mazuli ar pienu līdz septītajam dzīves mēnesim. Suga iekļauta Eiropas audzēšanas programmā EEP.
Putnu voljēriVoljēros pie celiņa virs lielā dīķa dzīvo putni, un zoodārza plānā tos apzīmē Edvardsa fazāns. Šis tumši zilais fazāns ar sarkanu ādu ap acīm nāk no Vjetnamas centrālās daļas mitrajiem zemienes mežiem, un mežu izciršanas dēļ tam draud kritiska izmiršana. Tas iekļauts Eiropas audzēšanas programmā EEP, un mātīte perē olas ligzdā uz zemes.
Ūdensputni: lielais dīķisLielajā dīķī dzīvo ūdensputni, un šīs vietas simbols zoodārza plānā ir rozā pelikāns. Rozā pelikāni bieži zvejo kopā: tie ielenc zivju baru un iedzen to seklumā, un āda zem knābja tad izstiepjas kā liela kabata. Dabā tie dzīvo upju deltās un ezeros Dienvidaustrumeiropā, Āzijā un Āfrikā, un mazuļi paliek ligzdā aptuveni 3 mēnešus.
Nakts paviljonsNakts paviljons ir ēka dzīvniekiem, kas aktīvi naktī, un zoodārza plānā to apzīmē sikspārnis. Krakovas zoodārzs rāda Ēģiptes augļēdājsikspārņus, augļēdājus sikspārņus no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem. Tie dzīvo kolonijās, kurās dažkārt ir tūkstošiem dzīvnieku, un kā vieni no nedaudzajiem augļēdājsikspārņiem orientējas tumsā ar eholokācijas palīdzību.
Mandžūrijas dzērvesMandžūrijas dzērve ir viena no lielākajām dzērvēm pasaulē. Tā dzīvo purvos, rīsu laukos un mitrās pļavās Ķīnā, Mongolijā, Japānā un Korejā, un Āzijā to uzskata par laimes un uzticības simbolu. Tā ir apdraudēta suga, galvenokārt dzīvotņu iznīcināšanas dēļ, un iekļauta Eiropas audzēšanas programmā EEP.