Augstie vārti ★Pa šejieni gadsimtiem ilgi iebrauca Gdaņskā. Vārtus 1588. gadā pabeidza Willem van den Blocke un apšuva tos ar tēstiem akmens blokiem. Šeit sākās Karaliskais ceļš: Polijas karaļi šajā vietā saņēma pilsētas atslēgas un devās tālāk pa Długa ielu. Virs caurbrauktuvēm redzēsiet trīs ģerboņus: Polijas vidū, Gdaņskas un Karaliskās Prūsijas sānos. Meklējiet ērgli un divus krustus zem kroņa.
Zelta vārti ★Vārti no 1612. gada izskatās kā triumfa arka un nekad nav kalpojuši aizsardzībai, tikai rotai. Tos projektēja Abraham van den Blocke. Augšā stāv astoņas akmens figūras: no Spīdzināšanas nama puses Miers, Brīvība, Bagātība un Slava, bet no Długa ielas puses Saskaņa, Taisnīgums, Dievbijība un Apdomība. Latīņu uzraksts vēsta, ka saskaņā mazas valstis aug, bet nesaskaņā lielas sabrūk. Ēka ar tornīti, kas piekļauta vārtiem, ir Svētā Jura brālības nams, un uz tās jumta svētais cīnās ar pūķi.
Główne Miasto rātsnams ★No šejienes gadsimtiem ilgi pārvaldīja Žečpospolitas bagātāko pilsētu. Rātsnams un Svētās Marijas baznīca ir divas augstākās ēkas Główne Miasto, un rātsnama tornis ir augstāks par 80 metriem. Pašā galotnē stāv zeltīta karaļa Sigismunda Augusta figūra. No torņa skan karijons, tas ir, instruments no 37 zvaniem, bet vasarā var uzkāpt uz skatu terases. Iekšā atrodas Gdaņskas muzejs ar Sarkano zāli, vienu no skaistākajām rātsnamu zālēm Eiropā. Paceliet galvu un meklējiet zelta karali.
Artusa galms ★Šajā ēkā tikās Gdaņskas bagātākie tirgotāji un viesi no visas Eiropas. Nosaukums cēlies no leģendārā karaļa Artūra un viņa Apaļā galda bruņiniekiem, pie kura visi bija vienlīdzīgi. Amatniekus un sīktirgotājus gan iekšā nelaida. Pirmais galms šeit tika uzcelts 14. gadsimta vidū, bet pašreizējo fasādi tam 1617. gadā piešķīra Abraham van den Blocke. Lielajā zālē stāv gandrīz 11 metrus augsta podiņu krāsns, salikta no vairāk nekā 500 podiņiem. Uz fasādes meklējiet četras antīko varoņu statujas.
Zaļie vārti ★Vārti, kas izskatās kā pils, jo tiem bija jākļūst par Polijas karaļu mājvietu Gdaņskā. Tie celti no 1564. līdz 1568. gadam no sīkiem ķieģeļiem, kas ar kuģiem atvesti no Holandes. Taču karaļi labprātāk dzīvoja namos pie Garā tirgus, un neviens no viņiem šeit ilgāk neuzkavējās. Vārti noslēdz Karalisko ceļu: pa to četrām ejām iziet tieši uz tilta un pie Motława upes. Virs ejām meklējiet Polijas, Gdaņskas un Karaliskās Prūsijas ģerboņus.
Svētās Marijas bazilika ★Viena no lielākajām ķieģeļu baznīcām pasaulē. To cēla vairāk nekā 150 gadus, no 1343. līdz 1502. gadam, un iekšā ietilpst 25 tūkstoši cilvēku. Interjers ir gaišs un balts, jo augstie logi ielaiž daudz gaismas. Šeit atrodas astronomiskais pulkstenis no 15. gadsimta, kas rāda stundas, dienas, Mēness fāzes un zodiaka zīmes. Uz torni ved vairāk nekā 400 pakāpienu, un no augšas redzama visa pilsēta un osta. Atrodiet baznīcā pulksteni un sameklējiet uz tā savu zodiaka zīmi.
Ostas celtnis Żuraw ★Lielākais un vecākais saglabājies viduslaiku Eiropas ostas celtnis un vienlaikus pilsētas vārti. Tas celts no 1442. līdz 1444. gadam. Iekšā griežas divi pāri koka riteņu ar aptuveni sešu metru diametru, un tos darbināja cilvēki, kas tajos staigāja kā kāmji skrejritenī. Żuraw cēla divas tonnas 27 metru augstumā, iekrāva preces kuģos un uzstādīja mastus. Tas nodega 1945. gadā un tika atjaunots, un šodien tas ir daļa no Nacionālā Jūras muzeja. Upes otrā krastā pietauvots Sołdek, pirmais kuģis, kas uzbūvēts Polijā pēc kara. Saskatiet zem jumta virvi un āķi.
Tirgus halle ★Ķieģeļu halle ar tornīšiem izskatās kā pils, bet uzcelta vienkārši tirgum. To atklāja 1896. gadā, lai tirdzniecību no ielām un laukumiem pārvietotu zem jumta. Agrāk šeit stāvēja dominikāņu klosteris, kas tika nopostīts 1813. gadā. Halles remonta laikā arheologi zem grīdas atraka senākās Svētā Nikolaja baznīcas pamatus, kas ir vairāk nekā 800 gadus veci, un tos var apskatīt pazemē. Šodien lejā pērk sierus, zivis un maizi, bet augšā gaida ēdieni no visas pasaules. Ieejiet iekšā un pārbaudiet, kā tur smaržo.
Lielais arsenāls ★Skaistākā noliktava pilsētā. 17. gadsimta sākumā Gdaņska baidījās no kara ar Zviedriju un tai vajadzēja vietu lielgabaliem, lodēm un bruņām. Tomēr pilsoņi negribēja parastu šķūni un pasūtīja Anthonim van Obbergenam ēku, kas veidota pēc gaļas halles parauga Holandes pilsētā Hārlemē, no sarkaniem ķieģeļiem un gaiša akmens. Pirmajā stāvā stāvēja lielgabali, bet augstāk glabājās vieglāki ieroči. Šodien šeit mācās Tēlotājmākslas akadēmijas studenti. Šeit pastaiga beidzas: līdz Augstajiem vārtiem no šejienes ir dažas minūtes. Uz fasādes meklējiet Minervu, dievieti ķiverē.
Spīdzināšanas nams un Cietuma tornisDivas ķieģeļu celtnes, ko savieno mūris, viduslaikos sargāja iebrauktuvi Długa ielā. Kad pilsēta apjozās ar jauniem vaļņiem, tās vairs nebija vajadzīgas aizsardzībai, un tajās iekārtoja tiesu, cietumu un spīdzināšanas kambari. No tā arī nosaukumi: Spīdzināšanas nams un Cietuma tornis. Blakus tornim stāvēja kauna stabs, pie kura sodus izpildīja visas pilsētas acu priekšā. Uz Spīdzināšanas nama sienas meklējiet akmens figūru bez galvas.
Uphagena namsNams Długa ielā 12 rāda, kā 18. gadsimtā dzīvoja bagāts Gdaņskas tirgotājs. 1775. gadā to nopirka Johann Uphagen, grāmatu un vēstures mīļotājs, un iekārtoja pēc sava prāta. Viņš noteica, ka pēc viņa nāves interjeriem jāpaliek nemainītiem, tāpēc muzeju šeit atvēra jau vairāk nekā pirms simt gadiem. Iekšā ir salons, ēdamistaba un virtuve, bet istabu sienas rotā gleznoti kukaiņi, putni un ziedi. Saskaitiet, cik logu ir šaurajai fasādei.
Zelta namsGreznākais nams pie Garā tirgus. Tas celts no 1609. līdz 1618. gadam birģermeistaram Johannam Speymannam pēc Abraham van den Blocke projekta. Visu fasādi klāj zeltīti reljefi: kauju ainas un valdnieku atveidi, starp tiem Polijas karaļi Vladislavs Jagello un Sigismunds III Vāsa. Pašā augšā stāv četras statujas, bet virs tām Fortūna, laimes dieviete. Saskaitiet, cik stāvu ir zelta fasādei.
Chlebnicka vārtiVecākie no gotiskajiem ūdens vārtiem pie Motława upes, no 15. gadsimta. Šādi vārti noslēdza katru ielu, kas izgāja uz krastmalu: dienā pa tiem gāja nesēji ar precēm, bet naktī tos aizslēdza. Virs caurbrauktuves no upes puses redzams Gdaņskas ģerbonis vēl bez kroņa, ko pilsēta saņēma no karaļa Kazimira Jagelloņa 1457. gadā. No ielas puses izkalta lilija, Pomerānijas hercogu senā zīme. Salīdziniet šo ģerboni ar ģerboņiem uz citiem vārtiem.
Svētās Marijas vārtiVārti no 15. gadsimta beigām ved no krastmalas uz Gdaņskas skaistāko ieliņu. No upes puses redzēsiet trīs ģerboņus: vidū Polijas, bet sānos Gdaņskas un Karaliskās Prūsijas, kas noliekti tā, it kā tam klanītos. No ielas puses pilsētas ģerboni tur divas lauvas. Augstā māja ar tornīti turpat blakus ir Dabaszinātnieku nams, kurā šodien atrodas Arheoloģijas muzejs, bet no torņa paveras skats uz Motława upi. Izejiet zem vārtiem un meklējiet lauvas.
Karaliskā kapelaVienīgā baroka baznīca Główne Miasto. Tā tapa no 1678. līdz 1681. gadam, kad Svētās Marijas baznīca piederēja protestantiem, bet šīs draudzes katoļiem bija tikai pagaidu kapela mācītājmājā. Būvniecību atbalstīja karalis Jans III Sobeskis, no tā arī nosaukums un karaļa ģerbonis uz fasādes. Pati kapela atrodas otrajā stāvā, zem kupola, bet vārti pirmajā stāvā ved uz mācītājmājas pagalmu. Meklējiet uz fasādes karalisko kroni.
Svētā Jāņa baznīcaGotiska baznīca, kas pirmo reizi minēta 1358. gadā. Tā stāv uz purvainas zemes un gadsimtiem ilgi sēžas: austrumu siena novirzījās no vertikāles gandrīz par metru, un 1679. gadā tā bija jāatbalsta ar varenām kontrforsēm. 1945. gadā baznīca nodega un gadu desmitiem stāvēja tukša. Šodien tajā darbojas Svētā Jāņa centrs, kurā notiek koncerti un izstādes. Iekšā saglabājies liels akmens altāris, kam ir četri simti gadu. Apejiet apkārt baznīcai un meklējiet greizo sienu.
Svētā Nikolaja bazilikaVienīgā baznīca Gdaņskas centrā, kas pārdzīvoja karu bez postījumiem. Tāpēc iekšā redzēsiet to, kā nav nekur citur pilsētā: senus altārus, kanceli, ērģeles un gleznas, kurām ir vairāki simti gadu. Svētā Nikolaja baznīcu hercogs Świętopełk 1227. gadā uzdāvināja dominikāņiem. Tieši viņi 1260. gadā saņēma no pāvesta privilēģiju, ar kuru aizsākās Svētā Dominika gadatirgus, līdz pat šodienai lielākie tirdzniecības svētki Gdaņskā. Ieejiet klusi un meklējiet zeltītos altārus.
Jaceka tornisAugstākais no Gdaņskas viduslaiku torņiem: kopā ar vējrādi tas ir 36 metrus augsts. Tas celts ap 1400. gadu pilsētas mūru stūrī, lai sargi no augšas redzētu, kas notiek priekšlaukā. Mūri pie zemes ir divarpus metrus biezi. Gdaņskieši to jokojot sauca par „Skaties virtuvē”, jo no augšas varēja ieskatīties katlos dominikāņu klostera virtuvē. Saskaitiet torņa malas. Tām vajadzētu būt astoņām.