Baltie degunradži ★Baltie degunradži nāk no Āfrikas uz dienvidiem no Sahāras un, pretēji savam nosaukumam, ir pelēki. Tiem ir četrstūraina augšlūpa, kupris uz muguras un divi ragi, no kuriem priekšējais ir garāks. 20. gadsimta sākumā to bija palikuši tikai daži desmiti, šodien to ir vairāk nekā 10 tūkstoši. Silēzijas zoodārzā dzīvo trīs: Nambi, Zulus un Hope. Tiem patīk vairākas stundas ilgas dubļu peldes.
Žirafes un zebras ★Tīklotā žirafe no Austrumāfrikas ir pasaulē augstākais zīdītājs, un tās kastaņbrūnos plankumus kā tīkls atdala plānas gaišas līnijas. Chorzów dzīvo astoņas žirafes: mātītes Liani, Lindani un Lunani, tēviņš Iroko un viņu mazuļi, jaunākais dzimis 2025. gadā. Aploku tās dala ar zebrām, un jaunā žirafu māja atrodas blakus aplokam.
Lietus mežs ★Dienvidamerikas lietus meža paviljons, pilns ar rāpuļiem, abiniekiem un koku vainagu dzīvniekiem. Šeit dzīvo lielais skudrulācis, kas staigā uz pirkstu kauliņiem, lai saudzētu garos nagus, divpirkstu sliņķis, zaļā anakonda, melnie brēkuļpērtiķi un imperatora tamarīni ar garām baltām ūsām. Terārijos meklējiet sīkas, spilgti krāsotas indes šautru vardes.
Humbolta pingvīni ★Humbolta pingvīni nāk no Peru un Čīles piekrastes, kur tie dzīvo nelielās kolonijās. Šai sugai draud izmiršana. Viņu ekspozīcija ar baseinu, ko ieskauj klintis, ir viena no jaunākajām zoodārzā.
Mazā panda ★Mazā panda nāk no Himalajiem: no Ķīnas dienvidiem, Nepālas, Indijas ziemeļiem un Birmas. Lielāko daļu laika tā pavada koku vainagos, un garā aste palīdz tai noturēt līdzsvaru. Silēzijas zoodārzā mazās pandas dzīvo kopš 2015. gada, pašlaik tās ir Ping, Lasya un viņu pēcnācējs Oshi. Visaktīvākā tā ir vakarā.
Egzotarium ★Lielāko paviljona daļu aizņem brīvā lidojuma zāle, kurā brīvi lido, piemēram, Bali mainas, ķīniešu lakstīgalas un dimanta baloži. Tajā ieiet pa gaiteni ar Āfrikas pundurkrokodilu terārijiem; šiem krokodiliem ir truls, īss purns un zobi gliemežvāku sasmalcināšanai. Otrajā daļā ir čūskas un Austrālijas putni, bet pie paviljona dzīvo smejošā kukabara. Iekšā ir vienvirziena kustība.
Lemuri ★Aplokā pie dīķiem dzīvo lemuri no Madagaskaras. Kaķu lemuram ir aste ar melnbaltiem gredzeniem, un tas uz zemes pavada vairāk laika nekā citi lemuri. Rudais sarkanais vari nāk no Masoalas pussalas, parasti sēž augstu koku vainagos un ir kritiski apdraudēts.
Gepardi ★Gepards ir vajāšanas meistars: tas panāk upuri ātrā skrējienā, un pakaļdzīšanās parasti ilgst mazāk nekā minūti. Pēc tam tam jāatpūšas, un to izmanto citi plēsēji, lai nozagtu tā medījumu. 2011. gadā Chorzów pirmo reizi piedzima četri gepardu mazuļi, bet 2019. gadā tēviņam Ignis un mātītei Mambo piedzima divas meitas.
Papagaiļu pasaule ★Pērtiķu mājas vidējais spārns ir septiņas lielas voljēras ar iekšējo un ārējo daļu, tāpēc labos laikapstākļos papagaiļus var redzēt, neieejot iekšā. Šeit dzīvo, piemēram, zilidzeltenās aras, Moluku kakadu, rozā kakadu un mazie dzeltencekula kakadu, kā arī Kongo žako, pelēks papagailis ar sarkanu asti.
Pērtiķu māja ★Viena no vecākajām zoodārza ēkām. Galvenajā spārnā un aplokos pie tā dzīvo pērtiķi: mandrili, kuru tēviņiem ir sarkanzils purns, Abesīnijas gverecas, rudie patasi, zelta lauvas tamarīni un miko marmozetes. Sānu spārnā ir čūsku, ķirzaku un bruņurupuču terāriji, piemēram, ar zaļajiem Madagaskaras dienas gekoniem.
Divkupru kamieļi un lamas ★Divkupru kamieļi nāk no Vidusāzijas, galvenokārt no Mongolijas un Ķīnas. Biezā vilna tos sargā no sala, un pavasarī tie to nomet veseliem gabaliem. Bez ūdens tie iztur vairākas dienas, bet pie dzirdinātavas spēj izdzert pat 120 litrus. Aploku tie dala ar lamām, kas Peru tika pieradinātas apmēram pirms 6000 gadiem un spļauj, kad ir satrauktas.
Sniega leopards (irbiss) ★Sniega leopards dzīvo Dienvidāzijas un Vidusāzijas kalnos. Tam ir biezs kažoks ar tumšām rozetēm, un aste, kas var būt pat 100 cm gara, palīdz noturēt līdzsvaru, lecot pa stāvām klintīm. Upuri tas gaida slēpnī. Telpas sniega leopardiem, tīģeriem un pumām tika izbūvētas direktora Zygmunt Zieliński laikā, kurš vadīja zoodārzu no 1971. gada. Kopš 2021. gada irbisiem ir jauna ēka ar trim aplokiem.
Brūnais lācis ★Brūnais lācis dzīvo Eirāzijā un Ziemeļamerikā, bet Polijā galvenokārt Bieščadu kalnos un Beskīdos. Neskatoties uz lielo svaru, tas ātri skrien, peld un kāpj kokos. Ziemā tas guļ midzenī, bet var no šī miega pamosties. Aploki brūnajiem un Himalaju lāčiem bija starp pirmajiem zoodārzā, 1958. gadā.
Ziloņu māja (1965) ★Apaļo paviljonu atklāja 1965. gadā kā ziloņu un nīlzirgu māju. Šodien šeit dzīvo Indijas ziloņi, divi jauni brāļi Scott un Ned. Lielāko dienas daļu tie pavada aplokā pie ēkas, bet naktī ienāk iekšā. Paviljonā ir arī lielu ķirzaku, čūsku un bruņurupuču terāriji, piemēram, ar varāniem, Kubas iguānu un parasto boa.
Amūras tīģeri ★Amūras tīģeris nāk no Austrumsibīrijas, Ķīnas ziemeļiem un Korejas. Svītru raksts katram tīģerim ir atšķirīgs, kā cilvēka pirkstu nospiedums. Tas lieliski peld, un, pateicoties garajām pakaļkājām, lec pat 10 metrus tālu. Visaktīvākais tas ir vakarā un naktī, tāpēc dienā bieži atpūšas.
Angolas lauvas ★Lauvas ir vienīgie lielie kaķi, kas dzīvo baros: dominējošo tēviņu ar krēpēm pavada vairākas radniecīgas mātītes ar mazuļiem. Barību iegūst mātītes, bet tēviņi aizsargā baru un daudz atpūšas. Šai sugai draud izmiršana, galvenokārt dzīvotņu zuduma dēļ Āfrikā.
Flamingo ★Rozā flamingo dzīvo Āfrikā, pie Vidusjūras un Melnās jūras, Tuvajos Austrumos un Vidusāzijā. Tiem ir bāli rozā spalvas un spilgti rozā knābis un kājas. Dabā tie veido lielas kolonijas, un, barojoties, apgriež galvu otrādi un izkāš barību no ūdens.
AkvārijsAkvārija paviljons tika uzbūvēts direktora Zygmunt Zieliński laikā, kurš vadīja zoodārzu no 1971. gada, un vēlāk modernizēts. Tvertnes ir iekārtotas tematiski, katra rāda citu ūdens vidi. Meklējiet klaunzivis, saldūdens murēnu un protopteru, Āfrikas zivi ar primitīvām plaušām, kas spēj pārdzīvot sausumu, ierakusies dūņās.
Sarkanie ķenguriSarkanais ķengurs no Austrālijas pārvietojas lēcieniem, kas var būt pat 8 metrus gari, lai gan parasti tie ir īsāki. Mātītes nēsā mazuļus somā uz vēdera. Ķenguri dzīvo nelielos baros un dienā labprāt atpūšas ēnā, jo visaktīvākie tie ir krēslā.
EmuEmu ir liels nelidojošs putns no Austrālijas ar brūnām spalvām un pelēcīgi zilu ādu galvas sānos. Ar garajām trīspirkstu kājām tas ļoti lēni nogurst, bet īsos posmos skrien pat 50 km/h. Barību tas meklē nelielos baros.
Svētais ibissSvētajam ibisam ir balts apspalvojums, melna aste un liekts knābis, bet galvu un kaklu klāj tumša āda bez spalvām. Tas nāk no Āfrikas uz dienvidiem no Sahāras, no Madagaskaras un Irākas. Senajā Ēģiptē tas bija svēts putns, ko saistīja ar dievu Totu.
Dzērves: kroņdzērve un paradīzes dzērveKroņdzērve no Āfrikas nēsā uz galvas kroni no stīvām, zeltainām spalvām un ir viena no retajām dzērvēm, kas sēžas kokos. Paradīzes dzērve nāk no Dienvidāfrikas Republikas un Namībijas, tai ir bāli pelēkzilas spalvas un gari, tumši spārni, kas nokarājas gandrīz līdz zemei. Abas sugas ir apdraudētas, galvenokārt dzīvotņu zuduma un pesticīdu dēļ.
Stepes ērglisTumši brūns ērglis ar dzeltenām kājām, kas ligzdo stepēs no Krievijas dienvidiem līdz Mongolijai. Ziemā tas aizlido uz Āfriku, bet putni no Tālajiem Austrumiem uz Indiju. Tā ir izmiršanas apdraudēta suga.
Jūras ērglisJūras ērglis ir brūns, ar gaišāku galvu un īsu, baltu asti. Tas ir lielākais plēsīgais putns, kas dzīvo arī Polijā. Jūras ērgļu pāris nikni aizstāv savu teritoriju, kas parasti ir apmēram 130 kvadrātkilometru liela, un padzen no tās pat savus pieaugušos mazuļus.
Cepurainie giboniCepurainie giboni nāk no Taizemes, Laosas un Kambodžas. Pieauguši tēviņi ir pilnīgi melni, bet mātītes dzeltenbrūnas ar melnu „cepuri” uz galvas, no kuras suga ieguvusi nosaukumu. Tie pārvietojas, šūpojoties uz rokām no zara uz zaru, pat 9 metru attālumā. Zoodārzā tiem ir sava ēka un sala dīķī.
Krēpjainais vilksRudais plēsējs no Dienvidamerikas: no Argentīnas, Brazīlijas, Paragvajas un Bolīvijas. Ļoti garās kājas palīdz tam pārvietoties augstā zālē, un tas iet inohodē. Silēzijas zoodārzā krēpjainie vilki vairojas diezgan regulāri, 2015. gadā piedzima divas mātītes un tēviņš.
Bruņurupuču aploksNo maija līdz oktobrim šeit dzīvo grieķu, zvaigžņotie, tuksneša un stepes bruņurupuči, bet ziemā tos pārvieto uz antilopu ēku. Zvaigžņotajam bruņurupucim no Indijas un Šrilankas uz bruņām ir gaiši raksti, kas atgādina zvaigznes. Tuksneša bruņurupucis jeb Āfrikas piešu bruņurupucis ir lielākais no tiem.
Antilopu ēkaĒku ieskauj divi lieli aploki, kuros ganās defasas ūdensbuki un krēpjainās nialas; nialu tēviņi ir pelēkmelni, bet mātītes gaiši brūnganas ar baltām svītrām. Pirms ēkas ir surikatu aploks, un surikati vienmēr izliek vairākus sargus. Iekšā dzīvo kalitriksi, mazi Dienvidamerikas pērtiķi: tamarīni un marmozetes.
Meža bizoniMeža bizonam no Aļaskas un Kanādas ziemeļrietumiem ir lielāki ragi un tumšāks kažoks nekā prēriju bizonam. 19. gadsimta beigās tas bija uz izmiršanas robežas. Tam patīk berzēties gar iemīļotiem kokiem un vārtīties smiltīs, un vecie tēviņi riesta laikā izcīna rituālas cīņas.
Himalaju lācisHimalaju lācis dzīvo Āzijā, no Afganistānas līdz Ķīnai un Indoķīnai. Tam ir melns, garš kažoks un balts plankums uz krūtīm V burta formā. Tas labi kāpj un peld, un vasarā būvē ligzdas kokos. Šai sugai draud izmiršana.
Putnu voljēraLiela voljēra ar putniem, kuru dzīve saistīta ar ūdeni. Šeit redzēsiet sniegbaltos mazos gārņus, sarkanos ibisus, numīdijas dzērves, pāvus un nakts gārņus, kas ir balti ar melnu muguru un melnu cepurīti. Iekšā neieiet, putnus vēro caur sietu.
PelikāniDīķos zoodārza rietumu daļā dzīvo rozā pelikāni un mazie pelikāni. Rozā pelikāns dzīvo, piemēram, Donavas deltā, bet mazais pelikāns Āfrikā un Arābijas pussalā. Abiem ir garš knābis ar elastīgu maisu, kas palīdz ķert un norīt zivis.