Lauku māja no Istebnas (1876) ★Māja no 1876. gada nāk no kalnu ciema Istebnas un kopā ar kūti veido tā saukto pļavas sētu; tā ir pirmā ēka apskates maršrutā. Būvniecības gads un rozete izgrebti uz baļķa istabā. Iekšā iekārtota kalniešu istaba ar galdu, solu un gultu, bet Lieldienās muzejs šeit rāda tradicionālās Lieldienu brokastis.
Vadmalas velšanas dzirnavas no Brennas (1920) ★Velšanas dzirnavas, sauktas arī par velšanas darbnīcu, kalpoja vilnas auduma blīvēšanai un velšanai, no kā tapa izturīga vadmala. Šādas mazas lauku darbnīcas agrāk darbojās daudzviet kalnos. Velšanas dzirnavas no Brennas, celtas 1920. gadā, nav saglabājušās, tāpēc muzejs tās atjaunoja pēc dokumentācijas, un kopš 2014. gada to mehānismu darbina ūdens, ko pievada pa koka teku.
Lauku māja no Istebnas (1794) ★Māja no 1794. gada stāvēja Istebnā un ir turīga zemnieka Beskīdu sētas galvenā māja; sētai pieder arī šķūnis un mazā kūts no Istebnas, klēts ar pagrabu no Brennas un kopiniec. Muzejs to sauc par pagalma māju; sētas ēkas stāv ap pagalmu. Ievērojiet grebtās durvis un nojumi gar sienu, bet pie mājas darbojas multimediju gids.
Muižas klēts no Simoradz (1738) ★Iespaidīgā muižas klēts no 1738. gada nāk no Simoradz Cieszyn priekškalnē, un tai ir divstāvu apjoms ar platām lubu jumta pārkarēm. Daudzus gadus tā bija nepieejama, bet šodien tajā ir pastāvīgā izstāde „ULiversum” par bitēm un to kopdzīvi ar cilvēku. Tā stāv pļavā Mała Łąka, aptuveni 700 metru no kases, un ceļš uz to ved garām muzeja dravām.
Muižas klēts no Bujaków (1730) ★Muižas klēts no 1730. gada nāk no Bujaków, kas šodien ir Mikołów pilsētas daļa, un muzejā nonāca 1969. gadā kā viena no pirmajām ēkām. Garā ēka no resniem baļķiem ar augstu lubu jumtu kalpoja graudu glabāšanai no muižas laukiem. 2021. gadā tā pirmā tika konservēta muzeja koka pieminekļu glābšanas programmā.
Evaņģēliskā baznīca no Bytom-Bobrek (1932) ★Baznīca celta evaņģēliskajiem ticīgajiem no strādnieku ciemata Bobrekā no gataviem koka elementiem, kas pirkti uzņēmumā Christoph und Unmack no Niesky Lauzicā, un iesvētīta 1932. gadā. Pēc ugunsgrēka 2014. gadā saglabājusies konstrukcija tika izjaukta, pārvesta uz muzeju un uzcelta no jauna, bet atklāta 2017. gadā. Tas ir viens no retajiem saliekamās sakrālās būvniecības piemēriem; šeit notiek dievkalpojumi un koncerti.
Lauku māja no Łazy (1874) ★Ar salmiem klātā māja no 1874. gada nāk no Łazy pie Błędów Zagłębie Dąbrowskie apvidū un ir turīga zemnieka sētas dzīvojamā māja; sētā ir arī šķūnis, kalve ar ratnīcu un aka. Sētā dzīvo muzeja dzīvnieki: kazas, govs un zirgs, bet blakus stāv sētas dravas stropi. Mājas priekšā ir dārziņš ar latu žogu.
Lauku māja no Kalinas (1851) ★Māja no 1851. gada nāk no Kalinas Lubliniec apkārtnē un bija zemnieku ģimenes mājas. Šodien to sauc par zāļu sievas māju: viena istaba rāda tautas ārstniecību ar augiem, otra ticējumus un maģiju lauku sētā. Pie durvīm žūst zāļu saišķi, bet etnogrāfisko pastaigu laikā bērni nogaršo zāļu tējas.
Lauku māja no Bykowinas (ap 19. gadsimta vidu) ★Pieticīgā māja no aptuveni 19. gadsimta vidus nāk no Bykowinas, kas šodien ir Ruda Śląska pilsētas daļa; pēdējā tajā dzīvoja tipiska Silēzijas strādnieku ģimene. Muzejā tajā iekārtots sens lauku veikals ar leti, svariem un plauktiem ar precēm. Interesants ir 20. gadsimta 30. gadu ledusskapis, ko var apskatīt etnogrāfisko pastaigu laikā.
Lauku māja no Katowice (1826) ★Māja nāk no kādreizējā Katowice ciema, no Drajok apmetnes, un tajā dzīvoja priekšpēdējais Katowice ciema vecākais, tāpēc muzejs to sauc par ciema vecākā māju. Tā stāv sētā kopā ar baložu māju no Dąbrówka Mała un mazo kūti no Bogucice. Ieejas sedz koka lievenis ar ažūriem dēļiem, bet istabās redzēsiet kredenci, galdu un gultas; svētkos šeit iekārto tradicionālus rotājumus.
Baložu māja no Dąbrówka Mała (19./20. gadsimts) ★Baložu māja uz augsta staba nāk no Dąbrówka Mała, kas šodien ir Katowice pilsētas daļa, un tapusi 19. un 20. gadsimta mijā. Daudzstūrainajai putnu mājiņai ir ieejas atveres un lubu jumtiņš. Tā stāv ciema vecākā sētā ar māju no Katowice, bet turpat blakus, aiz žoga, redzama neliela mazā kūts no Bogucice no 19. gadsimta.
Krogs no Świerczyniec (1870) ★Koka krogs no 1870. gada nāk no Świerczyniec un stāv muzeja Pszczyna un Rybnik daļā. Krogi agrāk bija ciema iedzīvotāju atpūtas, izklaides un tikšanās vieta, un muzejs par šo krogu izdeva atsevišķu burtnīcu, jo tā nomaļā atrašanās vieta un iemītnieku likteņi ilgi bija mīkla. Šodien ēkā darbojas restorāns „Karczma U Brożka”, bet turpat blakus atrodas brīvdabas muzeja skatuve, uz kuras notiek koncerti un pasākumi.
Ciema arests no Skrzyszów (19. gadsimts) ★Koka arests no 19. gadsimta nāk no Skrzyszów Wodzisław apriņķī. Pēc muzeja ziņām tā ir vienīgā šāda sabiedriskā ēka brīvdabas muzejā un, iespējams, pēdējais saglabājies šāda veida koka arests Polijā. Tas stāv ekspozīcijas centrā, netālu no kroga un baznīcas.
Baznīca no Nieboczowy (1791) ★Koka Svētā Jāzepa Strādnieka baznīca celta 1791. gadā Nieboczowy ciemā pie Oderas; 21. gadsimtā ciemu nojauca pretplūdu ūdenskrātuves dēļ un uzcēla no jauna citā vietā. Pašu baznīcu jau 1971. gadā pārvietoja uz Kłokocin, bet 1995. gadā uz muzeju, kur to iesvētīja 1997. gadā. Tai ir lubu jumts ar diviem sīpolveida tornīšiem un jumta nojume ap sienām, bet iekšā stāv 18. gadsimta altāris no Moszczenica. Sezonā šeit notiek mises.
Ūdensdzirnavas no Imielin (18. gadsimts) ★Ūdensdzirnavas nāk no Imielin, no daļas, ko sauc par Jamnice, un pieder dzirnavu sētai kopā ar klēti no Warszowice un šķūni no Grzawas. 2014. gadā pēc ēkas remonta un ūdensteču atjaunošanas tās pirmo reizi iedarbināja ārpus sākotnējās vietas. Pie ēkas redzams koka ūdensrats, bet paraugdemonstrējumu laikā darbojas rupjās maluma dzirnakmeņi un valču dzirnavas.
Vējdzirnavas no Grzawas (19. gadsimta 1. puse) ★Vējdzirnavas, visticamāk, celtas 19. gadsimta pirmajā pusē uz pakalna pie Grzawas ciema, un 1964. gadā tās pārveda uz muzeju kā otro ēku tā vēsturē. Sākotnēji tās bija stabu vējdzirnavas, vēlāk tās pārbūvēja par paltraka tipa dzirnavām, kas griezās uz ritenīšiem pa sliedi, lai spārnus pagrieztu pret vēju. Pēc 2014. gadā pabeigtā remonta tās atkal darbojas: pasākumu laikā muzejs tās iedarbina un izvadā pa iekšpusi ar dzirnakmeņiem.
Lauku māja no Dziećkowice (1857) ★Ar salmiem klātā māja no 1857. gada nāk no Dziećkowice, kas šodien ir Mysłowice pilsētas daļa, un rāda bezzemnieka sētu, kas sastāvēja tikai no vienas ēkas. Pieticīgajās istabās stāv vienkāršas lietas, bet mājas priekšā zied krāsains dārziņš. Pasākumu laikā pie mājas rāda veļas mazgāšanu uz mazgājamā dēļa.
Astoņstūra šķūnis no Brzeźce (ap 19. gadsimta vidu) ★Astoņstūra plāna šķūnis no aptuveni 19. gadsimta vidus nāk no Brzeźce Pszczyna apvidū un pieder turīga zemnieka sētai no Frydek. Augstais salmu jumts nolaižas zemu pār baļķu sienām. Tajā glabāja graudus un salmus, bet šodien to var apskatīt tuvumā.
Lauku māja no Frydek (1852) ★Ar biezu salmu jumtu klātā māja no 1852. gada nāk no Frydek pie Pszczyna un ir turīga saimnieka sētas dzīvojamā māja; sētai pieder šķūnis no Brzeźce, nojumes no Kryry un Kobiór, kūts un aka no Łąkas. Ap pagalmu stāv klūgu žogi, bet pie sētas darbojas drava, kurā notiek biškopības paraugdemonstrējumi. Svētkos istabā stāv siena kūlis.
Lauku māja no Goleszów (1886) ★Lielā māja no 1886. gada nāk no Goleszów Cieszyn priekškalnē un ir vienīgā muzeja ēka, kas celta kā guļbūve ar ārēju stabu konstrukciju. Tajā dzīvoja evaņģēliskie ticīgie, tāpēc interjeri iekārtoti tāpat kā evaņģēliskās mājās. Kūtī zem tā paša jumta ir izstāde „Abras un siles”, bet no sētas paveras skats uz pļavām un mājām.
Turbīnas vējdzirnavas no Nierodzim (1918) ★Neliela koka ēka ar metāla vēja turbīnu uz jumta celta 1918. gadā Nierodzimā, kas šodien ir Ustroń pilsētas daļa. Tā pieder turīga zemnieka sētai no Goleszów, bet iekšā stāv graudu malšanas ierīce, ko darbina vēja spēks. Salīdziniet to ar koka vējdzirnavām no Grzawas, kas stāv citā muzeja daļā.
Lauku māja no Bażanowice (1872) ★Māja no 1872. gada nāk no Bażanowice Cieszyn priekškalnē un ir vidēji turīga zemnieka sētas dzīvojamā māja; sētai pieder arī šķūnis no Ustroń un kalve no Zamarski. Tai ir lubu jumts un lievenis pie ieejas. Muzejs tai veltīja atsevišķu burtnīcu, kurā aprakstīja ciema un saimnieku ģimeņu vēsturi, kā arī mājas konstrukcijas un iekārtojuma pārmaiņas.
Skola no Wapienicas (1853) ★Ēka celta 1853. gadā Wapienicā, kas šodien ir Bielsko-Biała pilsētas daļa, jau no paša sākuma kā lauku tautskola. Klasē stāv senie soli, tāfele un skolotāja katedra, bet blakus iekārtota istaba, kurā dzīvoja skolotājs. Nodarbībās „Vecajā skolā” bērni sēžas solos, raksta ar griffeli uz šīfera tāfelītes un mēģina rakstīt ar tērauda spalvu.
Kalve no Zamarski (1843) ★Kalve no 1843. gada nāk no Zamarski Cieszyn priekškalnē un pieder vidēji turīga zemnieka sētai kopā ar māju no Bażanowice un šķūni no Ustroń. Iekšā un zem jumta pārkares saglabājies kalēja aprīkojums: lakts un senie kalēja darbarīki. Pasākumu laikā šeit rāda kalēja darbu.
Audēja māja no Brennas (1820) ★Māja no 1820. gada nāk no Stary Groń Brennā un piederēja tam pašam īpašniekam, kam blakus esošā kalnu grēdas māja. Abas stāv nelielā paaugstinājumā, nostāk no galvenā maršruta, jo kalnu grēdu sētas agrāk ierīkoja augstu kalnos, tālu no ciema. Iekšā parādīta audēja darbnīca ar stelli un citiem aušanas rīkiem.
Kalnu grēdas māja no Brennas (1809) ★Māja no 1809. gada nāk no Stary Groń Brennā un ir viena no vecākajām dzīvojamām mājām muzejā. Kalnu grēdu sētas agrāk ierīkoja augstu uz kalnu mugurām, tālu no ciema, tāpēc kopā ar audēja māju tā stāv nelielā paaugstinājumā, sāņus no galvenā maršruta. Tuvumā redzami meistarīgie baļķu savienojumi stūros.
Ādu miecētava no Koniaków (19./20. gadsimts) ★Miecētava no 19. un 20. gadsimta mijas nāk no Koniaków Silēzijas Beskīdos, kur kalnieši miecēja dzīvnieku ādas. Iekšā darbojas izstāde „Uz savas ādas. Tradicionālā miecēšana”: apmeklētājus sveic diktors, kurš runā Koniaków izloksnē, bet aprakstītie rīki pēc kārtas tiek izgaismoti. Var apskatīt arī miecētas ādas un 3D drukātu interjera modeli.
Mazā kūts no Istebnas (18./19. gadsimts)Mazā kūts no 18. un 19. gadsimta mijas nāk no Istebnas un kopā ar māju no 1876. gada veido pļavas sētu, pirmo apskates maršrutā. Tai ir zemas baļķu sienas un augsts lubu jumts, uz kura muzejs 2023. gadā koka pieminekļu konservācijas ietvaros uzlika jaunas lubas. Tajā turēja cūkas un mājputnus.
Klēts ar pagrabu no Brennas (ap 19. gadsimta vidu)Klēts no aptuveni 19. gadsimta vidus nāk no Brennas Silēzijas Beskīdos. Tā stāv uz akmens pamata, kurā ierīkots pagrabs, bet koka daļā virs tā glabāja graudus un citus krājumus. Tā pieder turīga zemnieka Beskīdu sētai ar māju no Istebnas, un tās pagrabā turēja kartupeļus un dārzeņus.
Kūts no Istebnas (18. gadsimts)Kūts no 18. gadsimta nāk no Istebnas un stāv turīga zemnieka Beskīdu sētā, blakus mājai no 1794. gada, šķūnim un klētij no Brennas. Tai ir baļķu sienas, stāvs lubu jumts ar dēļiem apšūtu galu un neliela piebūve sānos. Tajā turēja cūkas un sīklopus, bet sezonā var ieskatīties iekšā.
Šķūnis no Istebnas (ap 18. gadsimta vidu)Garais koka šķūnis ar lubu jumtu nāk no Istebnas un tapis aptuveni 18. gadsimta vidū. Tas pieder turīga zemnieka Beskīdu sētai ar māju no 1794. gada. Iekšā iekārtota izstāde „Lauksaimniecības mehanizācija”, kurā var apskatīt senas mašīnas un saimniecībā lietotus rīkus.
Zemnieku klēts no Bojanów (18./19. gadsimts)Klēts no 18. un 19. gadsimta mijas nāk no Bojanów pie Racibórz. Tai ir biezas, balsinātas sienas, mazas durvis un plats četrslīpju jumts, kas sargāja sienas no lietus. Zemnieki tajā glabāja graudus un citus krājumus, bet līdzīga, balta klēts no Pszów stāv citā muzeja daļā.
Muižas klēts no Śmiłowice (1745-1747)Garā muižas klēts celta no 1745. līdz 1747. gadam Śmiłowicē, kas šodien ir Mikołów pilsētas daļa. Tai ir sienas no resniem baļķiem un augsts lubu jumts ar nošķeltu zelmini. Tajā glabāja graudus no muižas laukiem. 2026. gadā muzejs ieguva finansējumu tās konservācijai kopā ar baznīcas no Nieboczowy konservāciju.
Lauku māja no Strzemieszyce Wielkie (1877)Māja celta 1877. gadā Strzemieszyce Wielkie, kas šodien ir Dąbrowa Górnicza daļa, un vēlāk pārvesta uz muzeju. Tā veido vienas ēkas sētu, ko sauc par vaita sētu. Mājas priekšā ir puķu dārziņš, bet istabās notiek darbnīcas, Lieldienu olu (kroszonki) rotāšanas paraugdemonstrējumi un tikšanās.
Muižas klēts no Wojkowice Kościelne (1675)Šī ir vecākā klēts muzejā: tā celta 1675. gadā Wojkowice Kościelne, Zagłębie Dąbrowskie apvidū. Masīvajai ēkai no resniem baļķiem otrajā stāvā ir galerija ar margām, uz kuru ved ārējās kāpnes. Šodien tajā notiek rokdarbu darbnīcas, bet rudenī blakus esošajā laukā rīko kartupeļu rakšanu.
Lauku māja no Kromołów (1860)Balsinātā māja no 1860. gada stāvēja Kromołówā, kas šodien ir Zawiercie pilsētas daļa, tieši pie pilsētas laukuma, tāpēc tā ir Zagłębie Dąbrowskie mazpilsētu būvniecības piemērs. Tā celta kā ģimenes māja, taču ilgu laiku vienā no istabām darbojās aušanas darbnīca. Tā izceļas ar baltām sienām un tumšiem logu slēģiem.
Kalve no Łazy (19. gadsimta 2. puse)Kalve ar ratnīcu no 19. gadsimta otrās puses nāk no Łazy pie Błędów Zagłębie Dąbrowskie apvidū un pieder turīga zemnieka sētai kopā ar māju, šķūni un aku no tā paša ciema. Tā ir viena no divām muzeja sētām ar kalvi, kas rāda, kā dzīvoja un strādāja lauku kalēji. Tā ir klāta ar salmu jumtu, tāpat kā visa sēta.
Šķūnis no Łazy (19. gadsimta 2. puse)Ar salmiem klātais šķūnis no 19. gadsimta otrās puses nāk no Łazy pie Błędów Zagłębie Dąbrowskie apvidū un pieder turīga zemnieka sētai ar māju no Łazy. Muzejs tam nomainīja salmu jumtu. Blakus šķūnim dzīvo muzeja dzīvnieki: kazas, govs un zirgs.
Lauku māja no Zborowskie (ap 1839. gadu celtas ēkas kopija)Šī ēka ir precīza mājas kopija no aptuveni 1839. gada no Zborowskie Lubliniec apkārtnē, uzcelta muzeja teritorijā. Muzejs divus gadus pētīja Zborowskie vēsturi, kur darbojās Silēzijas māla pīpju fabrika, un izdeva par to godalgotu monogrāfiju. Istabās notiek darbnīcas un izstādes, piemēram, par Lieldienu olām (kroszonki).
Lauku māja no Brusiek (1828)Māja no 1828. gada nāk no Brusiek Lubliniec apkārtnē un kopā ar šķūni no tā paša ciema veido meža strādnieku sētu. Tajā dzīvoja ģimene, kuras locekļi strādāja metalurģijā, kas līdz 1884. gadam attīstījās pie Mała Panew upes. Pie mājas notiek darbnīcas, tostarp klūgu pīšana.
Zemnieku klēts no Pszów (18./19. gadsimts)Neliela klēts no 18. un 19. gadsimta mijas nāk no Pszów pie Wodzisław Śląski. Tai ir biezas, balsinātas sienas un stāvs salmu jumts, tāpēc tā skaidri atšķiras no muzeja koka ēkām. Zemnieki šādās klētīs glabāja graudus un citus krājumus, bet muzejā tā stāv atklātā pļavā, labi redzama no celiņa.
Lauku māja no Panewniki (1864)Māja no 1864. gada nāk no Panewniki, kas šodien ir Katowice pilsētas daļa, un ir vidēji turīga zemnieka sētas dzīvojamā māja ar šķūni no Miedary. Uz sētu ved koka vārti ar vārtiņiem. Lieldienās istabā rāda tradicionālās svētku pusdienas, bet pagalmā notiek pļaujas svētku izklaides, darbnīcas un kāpostu skābēšana.
Šķūnis no Miedary (19. gadsimts)Ar salmiem klātais šķūnis no 19. gadsimta nāk no Miedary pie Tarnowskie Góry un pieder vidēji turīga zemnieka sētai kopā ar māju no Panewniki. Šķūnī uz klona kūla labību, bet šodien Panewniki sēta ir pļaujas svētku izklaižu, darbnīcu un lauku zaļumballu vieta.
Draudzes klēts no Warszowice (18. gadsimts)Draudzes klēts no 18. gadsimta piederēja Warszowice draudzei un bija pirmais uz muzeju pārvestais piemineklis: tās salikšanu pabeidza 1964. gada novembrī. Šodien tajā ir interaktīva izstāde „Dzirnavniecība”, kurā var pats samalt graudus rokas dzirnavās un redzēt vētījamās mašīnas darbu. Tā stāv dzirnavu sētā blakus dzirnavām no Imielin.
Ratnīca no Kobiór (19. gadsimta 1. puse)Ratnīca no 19. gadsimta pirmās puses nāk no Kobiór un pieder dzirnavu sētai blakus šķūnim no Grzawas. Uz muzeju to pārveda 1969. gadā, bet pēc zibens izraisītā ugunsgrēka 2000. gadā, kas skāra arī šķūni no Grzawas, to rekonstruēja.
Astoņstūra šķūnis no Kobiór (1840)Astoņstūra plāna šķūnis no 1840. gada nāk no Kobiór Pszczyna apvidū un pieder vidēji turīga zemnieka sētai ar māju no Krasy. Tam ir augsts salmu jumts un plati vārti, pa kuriem iebrauca rati ar labību.
Lauku māja no Krasy (ap 19. gadsimta vidu)Ar salmiem klātā māja no aptuveni 19. gadsimta vidus nāk no Krasy un ir vidēji turīga zemnieka sētas dzīvojamā māja; sētai pieder astoņstūra šķūnis un siena šķūnis no Kobiór, kā arī kūts no Kamionkas. Iekšā iekārtota galdniecības darbnīca, bet pie mājas notiek muzejā strādājošo galdnieku darba paraugdemonstrējumi.
Siena šķūnis no Kobiór (18. gadsimta beigas)Zemais siena šķūnis no 18. gadsimta beigām nāk no Kobiór Pszczyna apvidū un pieder vidēji turīga zemnieka sētai ar māju no Krasy. Tajā glabāja sienu ziemai dzīvniekiem. Tas ir klāts ar salmu jumtu, tāpat kā pārējās šīs sētas ēkas.
Astoņstūra šķūnis no Grzawas (19. gadsimta 1. puse)Astoņstūra plāna šķūnis no 19. gadsimta pirmās puses nāk no Grzawas un pieder dzirnavu sētai blakus dzirnavām no Imielin. Uz muzeju to pārveda 1969. gadā, bet pēc zibens izraisītā ugunsgrēka 2000. gadā to rekonstruēja. Iekšā darbojas izstāde „Karietes un zirgu pajūgi”.
Kūts no Kamionkas (ap 19. gadsimta vidu)Ar salmiem klātā kūts no aptuveni 19. gadsimta vidus nāk no Kamionkas, kas šodien ir Mikołów pilsētas daļa, un pieder vidēji turīga zemnieka sētai ar māju no Krasy. Tā kalpoja mājlopu turēšanai. Blakus stāv astoņstūra šķūnis un siena šķūnis no Kobiór, kas kopā ar māju veido sētu.
Kūts no Kobiór (ap 19. gadsimta vidu)Ar salmiem klātā kūts no aptuveni 19. gadsimta vidus nāk no Kobiór Pszczyna apvidū un pieder turīga zemnieka sētai no Frydek. Tā kalpoja mājlopu turēšanai. Tā stāv pie pagalma kopā ar māju, šķūni no Brzeźce, nojumēm no Kryry, siena šķūni un aku no Łąkas.
Aka no Łąkas (19. gadsimts)Koka aka no 19. gadsimta nāk no Łąkas Pszczyna apvidū un stāv pagalmā turīga zemnieka sētā no Frydek. Tai ir koka apvalks ar kloķi un lubu jumtiņš. Tā ir viena no vairākām akām; citas stāv, piemēram, pie dzirnavām no Imielin un sētā no Łazy.
Siena šķūnis no Kobiór (19. gadsimta 1. puse)Šķūnis no 19. gadsimta pirmās puses nāk no Kobiór Pszczyna apvidū un pieder turīga zemnieka sētai no Frydek. Tam ir augsts, stāvs salmu jumts, un tajā glabāja sienu sētas dzīvniekiem. Tas stāv pie pagalma, blakus akai no Łąkas un šķūnim no Brzeźce.
Nojumes no Kryry: ratiem un darbarīkiem (ap 19. gadsimta vidu)Divas ar salmiem klātas nojumes no aptuveni 19. gadsimta vidus nāk no Kryry Pszczyna apvidū un stāv blakus viena otrai turīga zemnieka sētā no Frydek. Vienā turēja ratus, otrā lauksaimniecības darbarīkus. Apskates laikā var ieskatīties abās nojumēs.
Ratnīca no Ligotas (19. gadsimta 1. puse)Ar salmiem klātā nojume ratiem un lauksaimniecības darbarīkiem no 19. gadsimta pirmās puses nāk no Ligotas Bielsko apriņķī un pieder turīga zemnieka sētai no Goleszów. Iekšā stāv rati un ratiņi, ko agrāk lietoja zemnieku saimniecībās. Pēc salmu jumta nomaiņas nojume atkal atvērta apmeklētājiem.
Šķūnis no Ustroń (ap 19. gadsimta vidu)Koka šķūnis no aptuveni 19. gadsimta vidus nāk no Ustroń Cieszyn Silēzijā un pieder vidēji turīga zemnieka sētai ar māju no Bażanowice un kalvi no Zamarski. Tam ir stāvs lubu jumts ar dēļiem apšūtu galu. Šķūnī glabāja labību kūļos un sienu.
Ganu komplekss no Brennas: aitu nojumes un ganu būda (19. gadsimts)Ganu ēkas no Brennas rāda, kā Silēzijas Beskīdos ganīja aitas. Šeit ir divas aitu nojumes, no Bukowy Groń un no Stary Groń, ganu būda no Mała Orłowa no 19. gadsimta un aitu aploks, ko sauc par koszor. Pie nojumēm bieži ganās muzeja aitu ganāmpulks, bet izglītojošo pastaigu laikā var ieiet būdā un uzzināt par ganu darbu.