Bamberga: vecpilsēta un Katedrāles kalns: ko redzēt, karte un apskates maršruts
Bamberga: vecpilsēta un Katedrāles kalns. Lietotnē Turi tā pati karte rāda jūsu atrašanās vietu, ved no punkta līdz punktam un ļauj atzīmēt apskatītās vietas.
ieeja bez maksasmuzejiem un torņiem ir atsevišķas biļetes
Pastaiga sākas ZOB autoostā Promenadestraße ielā, kurp no Bambergas dzelzceļa stacijas varat nokļūt ar pilsētas autobusiem, piemēram, ar 901. maršrutu. Tā beidzas pie Mihelsbergas klostera, no kurienes kājām atgriezīsieties lejā caur Domplatz laukumu uz centru. Ja jau esat vecpilsētā, Turi vadīs jūs no tuvākā punkta. Ielas, laukumi, Rožu dārzs un ieeja katedrālē ir bez maksas, bet biļetes vajadzīgas uz Jauno rezidenci (bērni līdz 18 gadu vecumam ieiet bez maksas), uz muzejiem un katedrāles apskatei ar gidu. Jaunā rezidence un Rožu dārzs ir atvērti no aprīļa līdz septembrim no 9:00 līdz 18:00, bet no oktobra līdz martam no 10:00 līdz 16:00, rozes zied vasarā. No novembra līdz martam katedrāle ir atvērta līdz 17:00, sestdienās līdz 16:15, bet svētdienās no 13:00. Dievkalpojumu laikā katedrāli neapskata, bet no maija līdz oktobrim sestdienās no 11:15 līdz 13:00 ir pārtraukums ērģeļu koncerta dēļ. Uz Katedrāles kalnu un līdz Mihelsbergas klosterim jāiet augšup, bet pirms Svētā Miķeļa baznīcas ir augstas kāpnes. Maksas tualetes (50 centi) atrodas tūrisma informācijas ēkā Geyerswörthstraße 5, netālu no Vecā rātsnama, un ir atvērtas no 8:00 līdz 22:00, bet pie katedrāles tualetes ir blakus sānu ieejai Kunigundenpforte, no pilsētas pretējā pusē. Plānojiet apmēram trīs stundas, neskaitot interjeru apskati.
Mājās atveriet vietu lietotnē Turi un pieskarieties „Lejupielādēt ceļam”: karte, apraksti un fotoattēli darbosies bez pārklājuma.
Tālākos punktus apskatiet sākumā, kamēr vēl ir spēks.
Atzīmējiet uzreiz, un pie izejas zināsiet, kas vēl palicis.
Bamberga: vecpilsēta lietotnē Turi
Atrašanās vieta reāllaikā, maršruts no punkta līdz punktam, apraksti lasīšanai un klausīšanai. Bez maksas, bez konta, 12 valodās.
Tas pats plāns kā lietotnē. Pieskarieties punktam, lai redzētu fotoattēlu un aprakstu; lietotnē Turi tajā redzēsiet arī sevi.
1ieteicamie, maršruta secībāpārējie punktiWCtualetes, ēdināšana, kases
Kaut kas nav pareizi? Ziņojiet par to lietotnē pie punkta.
Vērts redzēt
Bambergas vecpilsēta kopš 1993. gada ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, jo tajā saglabājies viduslaiku ielu plānojums un daudzas senas ēkas. Pilsēta atrodas uz septiņiem pakalniem, un katru no tiem vainago baznīca, tāpēc Bambergu sauc par Frankonijas Romu. Pastaiga ved cauri birģeru Pilsētas salai ar Zaļo tirgu līdz Vecajam rātsnamam uz Regnicas upes un Mazajai Venēcijai, bet pēc tam augšup uz Katedrāles kalnu ar katedrāli, bijušo bīskapa galmu, Jauno rezidenci un Rožu dārzu. Tā beidzas pie Mihelsbergas klostera, no kura redzama visa pilsēta.
Foto PantheraLeo1359531, CC BY 4.0, Wikimedia Commons1
Atrakcija
Maxplatz
Maxplatz, oficiāli Maximiliansplatz, izveidots 1804.-1805. gadā kā tirgus laukums, kad šeit slēdza kapsētu un nojauca gotisko Svētā Mārtiņa draudzes baznīcu. Tas nosaukts Bavārijas karaļa Maksimiliāna I Jozefa vārdā, kura bronzas statuja stāv uz 1888. gada strūklakas Maximiliansbrunnen, kas ir Ferdinanda fon Millera darbs. Iespaidīgā ēka pie laukuma ir bijušais garīgais seminārs, celts 1732.-1737. gadā pēc Baltazara Neimaņa projekta, bet tagad tas ir Jaunais rātsnams. Laukumā notiek tirgus, bet Adventa laikā Ziemassvētku tirdziņš.
Foto Tilman2007, CC BY-SA 3.0, Wikimedia Commons2
Ēka / piemineklis
Svētā Mārtiņa baznīca
Šo baroka baznīcu jezuītiem uzcēla brāļi Georgs un Leonhards Dīncenhoferi: celtniecību sāka 1686. gadā, bet baznīcu iesvētīja 1693. gadā. Pēc sekularizācijas 1804. gadā tā kļuva par draudzes baznīcu un pārņēma Svētā Mārtiņa vārdu no nojauktās baznīcas Maxplatz laukumā. Tornis ir 55 metrus augsts un atrodas aiz presbitērija, uz tā ass, kā daudzās jezuītu baznīcās. Iekšā paskatieties augšup: kupols virs ieejas presbitērijā ir tikai uzgleznots, tā ir ilūzija, kas izveidota 1716. gadā pēc Andreas Poco projekta.
Foto Benreis, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons3
Atrakcija
Zaļais tirgus un Gabelmann
Grüner Markt jeb Zaļais tirgus kopš viduslaikiem ir birģeriskās Bambergas sirds, un šodien šeit sākas gājēju iela. No pirmdienas līdz sestdienai šeit stāv augļu un dārzeņu stendi. Strūklaka ar Neptūnu uzstādīta 1697.-1698. gadā, un iedzīvotāji to sauc par Gabelmann, tas ir, vīru ar dakšiņu, jo jūras dieva trijzobis atgādina dakšiņu. Strūklaka Otro pasaules karu pārdzīvoja gandrīz bez bojājumiem.
Foto Bahnfrend, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons4
Atrakcija
Obstmarkt un Augšējais tilts
Obstmarkt jeb Augļu tirgus ir neliels laukums, no kura var uziet uz Augšējo tiltu (Obere Brücke), kas ved uz Veco rātsnamu. Pirmais tilts šeit tika uzbūvēts jau 12. gadsimtā un bija viens no vecākajiem akmens velvju tiltiem, un to sargāja tornis ar trauksmes zvanu, kas brīdināja iedzīvotājus par briesmām. Pēc lielajiem plūdiem pilsētas būvmeistars Hanss Forhheimers 15. gadsimta vidū uzcēla pašreizējo tiltu. No laukuma labi redzama rātsnama austrumu siena ar gleznojumiem.
Foto DXR, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons5
Ēka / piemineklis
Vecais rātsnams
Vecais rātsnams stāv uz salas Regnicas upes vidū, un ar krastiem to savieno Augšējais un Apakšējais tilts. Saskaņā ar leģendu bīskaps negribēja dot birģeriem zemi rātsnamam, tāpēc viņi iedzina upē pāļus un uzbēra mākslīgu salu, taču vēsturnieki to uzskata par pasaku. Gotisko rātsnamu uzcēla 1461.-1467. gadā, bet 1744.-1756. gadā Johans Jakobs Mihaels Kīhels to pārbūvēja baroka un rokoko stilā. Sienu gleznojumus 1755. gadā radīja Johans Anvanders: meklējiet austrumu sienā eņģelīti, kuram no gleznas izceļas īsta, izgrebta kājiņa. Rātsnamam piekļāvusies krāsaina koka karkasa mājiņa, kurā dzīvoja pilsētas sardzes komandieri, bet rātsnama iekšpusē ir porcelāna kolekcija Sammlung Ludwig.
Foto Ermell, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons6
Atrakcija
Mazā Venēcija (Klein Venedig)
No Untere Brücke tilta un no Am Leinritt takas otrā krastā redzama Mazā Venēcija, seno zvejnieku māju rinda, kas stāv tieši pie Regnicas upes ūdens. Mājām ir kopti dārziņi un koka balkoni, uz kuriem agrāk žāvēja tīklus. Jau gadsimtiem šeit ir mājvieta Lejas kuģotāju un zvejnieku cunftei, un nosaukumu Mazā Venēcija pilsētas tūrisma birojs popularizēja jau pagājušā gadsimta divdesmitajos gados. Sandkerwa svētku laikā šeit uz upes notiek zvejnieku turnīrs laivās, Fischerstechen.
Foto ermell, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons7
Ēka / piemineklis
Schlenkerla
Šajā mājā Dominikanerstraße 6 darbojas alus darītavas Schlenkerla vēsturiskais krogs. Māja pirmo reizi minēta 1405. gadā kā Nams pie Zilā lauvas, un tā stāvēja pie bijušā dominikāņu klostera baznīcas, pēc kura vienai kroga telpai ir nosaukums Dominikanerklause. Krogs ir slavens ar kūpināto alu Rauchbier: iesalu žāvē virs dižskābarža malkas uguns, un dūmi alum piešķir kūpinātu aromātu, bet alus joprojām nogatavojas koka mucās. Nosaukums cēlies no alus darītāja Andreasa Grāzera, kurš pēc negadījuma ar ratiem staigāja, vēcinot rokas.
Foto Berthold Werner, CC BY-SA 3.0, Wikimedia Commons8
Ēka / piemineklis
Böttingerhaus
Böttingerhaus Judenstraße ielā ir baroka birģeru pils, ko 1707.-1713. gadā sev uzcēla slepenais galma padomnieks Johans Ignācs Tobiass Betingers. Tā veidota pēc itāļu piļu parauga un tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajiem birģeru baroka pieminekļiem Vācijas dienvidos. Nav droši zināms, kas to projektējis. Aiz mājas paslēpies terašu dārzs, uz kuru var iziet no katra aizmugurējā spārna stāva.
Foto ermell, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons9
Ēka / piemineklis
Vissvētākās Jaunavas Marijas baznīca (Obere Pfarre)
Obere Pfarre jeb Augšējā draudze ir gotiskā Vissvētākās Jaunavas Marijas baznīca. Jomu sāka būvēt 1338. gadā, bet augsto kori ar kapelu vainagu, ko uzskata par vienu no galvenajiem Frankonijas gotikas darbiem, pabeidza vēlākais ap 1450. gadu. Ziemeļu sienā aplūkojiet Kāzu portālu ar gudro un neprātīgo jaunavu figūrām, pie kura agrāk notika daļa laulību ceremonijas. Tornis ir vairāk nekā 60 metrus augsts, un tā virsotnē kopš 1537. gada ir sarga istaba. Iekšā karājas Tintoreto glezna Marijas debesīs uzņemšana.
Foto Ermell, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons10
Ēka / piemineklis
Katedrāle
Katedrāli dibināja karalis Henrijs II, kurš 1007. gadā nodibināja Bambergas bīskapiju, bet pašreizējo dievnamu ar četriem torņiem iesvētīja 1237. gadā pēc divu iepriekšējo dievnamu ugunsgrēkiem. Iekšā redzēsiet Bambergas jātnieku no aptuveni 1230. gada, jātnieka statuju, par kuru līdz šim nav zināms, ko tā attēlo. Šeit ir arī Henrija II un viņa sievas Kunigundes, vienīgā kanonizētā imperatoru pāra, kapa piemineklis, Tilmana Rīmenšneidera darbs, kā arī Veita Štosa altāris no 1523. gada. Šeit atdusas arī pāvests Klements II, un viņa kaps ir vienīgais saglabājies pāvesta kaps uz ziemeļiem no Alpiem.
Foto Berthold Werner, CC BY-SA 3.0, Wikimedia Commons11
Ēka / piemineklis
Vecais bīskapa galms (Alte Hofhaltung)
Šeit 1003. gadā stāvēja karaļa Henrija II pils, un kopš 1007. gada šī bija Bambergas bīskapu rezidence. Ieejiet pa renesanses Skaistajiem vārtiem (Schöne Pforte) no 1573. gada, tēlnieka Pankraca Vāgnera darbu, ar Mariju starp Henriju un Kunigundi. Aiz tiem slēpjas pagalms, ko ieskauj vēlās gotikas koka karkasa mājas ar koka galerijām. Kopš 1973. gada vasarā šeit notiek Kalderona festivāla izrādes, un ēkās atrodas Vēstures muzejs.
Foto Matti Blume, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons12
Ēka / piemineklis
Jaunā rezidence (Neue Residenz)
Jaunā rezidence līdz 1802. gadam bija Bambergas firstu-bīskapu mītne, kuri vienlaikus bija garīgie un laicīgie valdnieki. Baroka spārnus 1697.-1703. gadā uzcēla Leonhards Dīncenhofers firstam-bīskapam Lotāram Francim fon Šēnbornam, bet aizmugurē stāv vecāki, renesanses spārni no 1604.-1612. gada. Slavenākā ir Ķeizaru zāle ar Melhiora Šteidla freskām no 1707.-1709. gada un 16 ķeizaru portretiem, kas ir lielāki par dabisko lielumu. Apmeklējums ir maksas, bet bērni un jaunieši līdz 18 gadu vecumam ieiet bez maksas.
Foto ermell, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons13
Atrakcija
Rožu dārzs
Jaunās rezidences pagalmā atrodas Rožu dārzs, ko 1733. gadā pēc Baltazara Neimaņa projekta pārveidoja par baroka dārzu. Vairāk nekā 70 dobēs aug aptuveni 4500 rožu, kas vasarā smaržo un zied, un celiņi krustojas pie apaļas strūklakas. Rokoko dārza paviljonu pēc Johana Jakoba Mihaela Kīhela projekta pabeidza 1757. gadā. No dārza redzami Bambergas jumti un Svētā Miķeļa baznīca uz kaimiņu pakalna, un ieeja ir bez maksas.
Foto Tilman2007, CC BY-SA 3.0, Wikimedia Commons14
Ēka / piemineklis
Mihelsbergas klosteris
Uz viena no septiņiem Bambergas pakalniem bīskaps Eberhards I 1015. gadā nodibināja benediktiešu klosteri, kuru slēdza 1803. gadā. Svētā Miķeļa baznīcas baroka fasādi 1696.-1700. gadā uzcēla Leonhards Dīncenhofers, bet lielās kāpnes tās priekšā pievienoja 1722.-1723. gadā. 2012. gadā no velves nokrita apmetums un baznīcu slēdza uz 14 gadiem, bet pēc remonta to atkal atvēra 2026. gada 25. aprīlī. Iekšā aplūkojiet velvi, ko sauc par Debesu dārzu, ar 585 uzgleznotiem augiem, un svētā Otto, Bambergas bīskapa, kapu. Klosteris stāv uz kalna virs pilsētas, tāpēc no baznīcas redzama visa Bamberga.
Visi punkti (26)
Sagrupēts kā plāna apzīmējumos. Zvaigznīte apzīmē ieteicamos punktus.
Atrakcija 5
Maxplatz ★Maxplatz, oficiāli Maximiliansplatz, izveidots 1804.-1805. gadā kā tirgus laukums, kad šeit slēdza kapsētu un nojauca gotisko Svētā Mārtiņa draudzes baznīcu. Tas nosaukts Bavārijas karaļa Maksimiliāna I Jozefa vārdā, kura bronzas statuja stāv uz 1888. gada strūklakas Maximiliansbrunnen, kas ir Ferdinanda fon Millera darbs. Iespaidīgā ēka pie laukuma ir bijušais garīgais seminārs, celts 1732.-1737. gadā pēc Baltazara Neimaņa projekta, bet tagad tas ir Jaunais rātsnams. Laukumā notiek tirgus, bet Adventa laikā Ziemassvētku tirdziņš.
Zaļais tirgus un Gabelmann ★Grüner Markt jeb Zaļais tirgus kopš viduslaikiem ir birģeriskās Bambergas sirds, un šodien šeit sākas gājēju iela. No pirmdienas līdz sestdienai šeit stāv augļu un dārzeņu stendi. Strūklaka ar Neptūnu uzstādīta 1697.-1698. gadā, un iedzīvotāji to sauc par Gabelmann, tas ir, vīru ar dakšiņu, jo jūras dieva trijzobis atgādina dakšiņu. Strūklaka Otro pasaules karu pārdzīvoja gandrīz bez bojājumiem.
Obstmarkt un Augšējais tilts ★Obstmarkt jeb Augļu tirgus ir neliels laukums, no kura var uziet uz Augšējo tiltu (Obere Brücke), kas ved uz Veco rātsnamu. Pirmais tilts šeit tika uzbūvēts jau 12. gadsimtā un bija viens no vecākajiem akmens velvju tiltiem, un to sargāja tornis ar trauksmes zvanu, kas brīdināja iedzīvotājus par briesmām. Pēc lielajiem plūdiem pilsētas būvmeistars Hanss Forhheimers 15. gadsimta vidū uzcēla pašreizējo tiltu. No laukuma labi redzama rātsnama austrumu siena ar gleznojumiem.
Mazā Venēcija (Klein Venedig) ★No Untere Brücke tilta un no Am Leinritt takas otrā krastā redzama Mazā Venēcija, seno zvejnieku māju rinda, kas stāv tieši pie Regnicas upes ūdens. Mājām ir kopti dārziņi un koka balkoni, uz kuriem agrāk žāvēja tīklus. Jau gadsimtiem šeit ir mājvieta Lejas kuģotāju un zvejnieku cunftei, un nosaukumu Mazā Venēcija pilsētas tūrisma birojs popularizēja jau pagājušā gadsimta divdesmitajos gados. Sandkerwa svētku laikā šeit uz upes notiek zvejnieku turnīrs laivās, Fischerstechen.
Rožu dārzs ★Jaunās rezidences pagalmā atrodas Rožu dārzs, ko 1733. gadā pēc Baltazara Neimaņa projekta pārveidoja par baroka dārzu. Vairāk nekā 70 dobēs aug aptuveni 4500 rožu, kas vasarā smaržo un zied, un celiņi krustojas pie apaļas strūklakas. Rokoko dārza paviljonu pēc Johana Jakoba Mihaela Kīhela projekta pabeidza 1757. gadā. No dārza redzami Bambergas jumti un Svētā Miķeļa baznīca uz kaimiņu pakalna, un ieeja ir bez maksas.
Ēka / piemineklis 9
Svētā Mārtiņa baznīca ★Šo baroka baznīcu jezuītiem uzcēla brāļi Georgs un Leonhards Dīncenhoferi: celtniecību sāka 1686. gadā, bet baznīcu iesvētīja 1693. gadā. Pēc sekularizācijas 1804. gadā tā kļuva par draudzes baznīcu un pārņēma Svētā Mārtiņa vārdu no nojauktās baznīcas Maxplatz laukumā. Tornis ir 55 metrus augsts un atrodas aiz presbitērija, uz tā ass, kā daudzās jezuītu baznīcās. Iekšā paskatieties augšup: kupols virs ieejas presbitērijā ir tikai uzgleznots, tā ir ilūzija, kas izveidota 1716. gadā pēc Andreas Poco projekta.
Vecais rātsnams ★Vecais rātsnams stāv uz salas Regnicas upes vidū, un ar krastiem to savieno Augšējais un Apakšējais tilts. Saskaņā ar leģendu bīskaps negribēja dot birģeriem zemi rātsnamam, tāpēc viņi iedzina upē pāļus un uzbēra mākslīgu salu, taču vēsturnieki to uzskata par pasaku. Gotisko rātsnamu uzcēla 1461.-1467. gadā, bet 1744.-1756. gadā Johans Jakobs Mihaels Kīhels to pārbūvēja baroka un rokoko stilā. Sienu gleznojumus 1755. gadā radīja Johans Anvanders: meklējiet austrumu sienā eņģelīti, kuram no gleznas izceļas īsta, izgrebta kājiņa. Rātsnamam piekļāvusies krāsaina koka karkasa mājiņa, kurā dzīvoja pilsētas sardzes komandieri, bet rātsnama iekšpusē ir porcelāna kolekcija Sammlung Ludwig.
Schlenkerla ★Šajā mājā Dominikanerstraße 6 darbojas alus darītavas Schlenkerla vēsturiskais krogs. Māja pirmo reizi minēta 1405. gadā kā Nams pie Zilā lauvas, un tā stāvēja pie bijušā dominikāņu klostera baznīcas, pēc kura vienai kroga telpai ir nosaukums Dominikanerklause. Krogs ir slavens ar kūpināto alu Rauchbier: iesalu žāvē virs dižskābarža malkas uguns, un dūmi alum piešķir kūpinātu aromātu, bet alus joprojām nogatavojas koka mucās. Nosaukums cēlies no alus darītāja Andreasa Grāzera, kurš pēc negadījuma ar ratiem staigāja, vēcinot rokas.
Böttingerhaus ★Böttingerhaus Judenstraße ielā ir baroka birģeru pils, ko 1707.-1713. gadā sev uzcēla slepenais galma padomnieks Johans Ignācs Tobiass Betingers. Tā veidota pēc itāļu piļu parauga un tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajiem birģeru baroka pieminekļiem Vācijas dienvidos. Nav droši zināms, kas to projektējis. Aiz mājas paslēpies terašu dārzs, uz kuru var iziet no katra aizmugurējā spārna stāva.
Vissvētākās Jaunavas Marijas baznīca (Obere Pfarre) ★Obere Pfarre jeb Augšējā draudze ir gotiskā Vissvētākās Jaunavas Marijas baznīca. Jomu sāka būvēt 1338. gadā, bet augsto kori ar kapelu vainagu, ko uzskata par vienu no galvenajiem Frankonijas gotikas darbiem, pabeidza vēlākais ap 1450. gadu. Ziemeļu sienā aplūkojiet Kāzu portālu ar gudro un neprātīgo jaunavu figūrām, pie kura agrāk notika daļa laulību ceremonijas. Tornis ir vairāk nekā 60 metrus augsts, un tā virsotnē kopš 1537. gada ir sarga istaba. Iekšā karājas Tintoreto glezna Marijas debesīs uzņemšana.
Katedrāle ★Katedrāli dibināja karalis Henrijs II, kurš 1007. gadā nodibināja Bambergas bīskapiju, bet pašreizējo dievnamu ar četriem torņiem iesvētīja 1237. gadā pēc divu iepriekšējo dievnamu ugunsgrēkiem. Iekšā redzēsiet Bambergas jātnieku no aptuveni 1230. gada, jātnieka statuju, par kuru līdz šim nav zināms, ko tā attēlo. Šeit ir arī Henrija II un viņa sievas Kunigundes, vienīgā kanonizētā imperatoru pāra, kapa piemineklis, Tilmana Rīmenšneidera darbs, kā arī Veita Štosa altāris no 1523. gada. Šeit atdusas arī pāvests Klements II, un viņa kaps ir vienīgais saglabājies pāvesta kaps uz ziemeļiem no Alpiem.
Vecais bīskapa galms (Alte Hofhaltung) ★Šeit 1003. gadā stāvēja karaļa Henrija II pils, un kopš 1007. gada šī bija Bambergas bīskapu rezidence. Ieejiet pa renesanses Skaistajiem vārtiem (Schöne Pforte) no 1573. gada, tēlnieka Pankraca Vāgnera darbu, ar Mariju starp Henriju un Kunigundi. Aiz tiem slēpjas pagalms, ko ieskauj vēlās gotikas koka karkasa mājas ar koka galerijām. Kopš 1973. gada vasarā šeit notiek Kalderona festivāla izrādes, un ēkās atrodas Vēstures muzejs.
Jaunā rezidence (Neue Residenz) ★Jaunā rezidence līdz 1802. gadam bija Bambergas firstu-bīskapu mītne, kuri vienlaikus bija garīgie un laicīgie valdnieki. Baroka spārnus 1697.-1703. gadā uzcēla Leonhards Dīncenhofers firstam-bīskapam Lotāram Francim fon Šēnbornam, bet aizmugurē stāv vecāki, renesanses spārni no 1604.-1612. gada. Slavenākā ir Ķeizaru zāle ar Melhiora Šteidla freskām no 1707.-1709. gada un 16 ķeizaru portretiem, kas ir lielāki par dabisko lielumu. Apmeklējums ir maksas, bet bērni un jaunieši līdz 18 gadu vecumam ieiet bez maksas.
Mihelsbergas klosteris ★Uz viena no septiņiem Bambergas pakalniem bīskaps Eberhards I 1015. gadā nodibināja benediktiešu klosteri, kuru slēdza 1803. gadā. Svētā Miķeļa baznīcas baroka fasādi 1696.-1700. gadā uzcēla Leonhards Dīncenhofers, bet lielās kāpnes tās priekšā pievienoja 1722.-1723. gadā. 2012. gadā no velves nokrita apmetums un baznīcu slēdza uz 14 gadiem, bet pēc remonta to atkal atvēra 2026. gada 25. aprīlī. Iekšā aplūkojiet velvi, ko sauc par Debesu dārzu, ar 585 uzgleznotiem augiem, un svētā Otto, Bambergas bīskapa, kapu. Klosteris stāv uz kalna virs pilsētas, tāpēc no baznīcas redzama visa Bamberga.
Tualetes / kases / stāvvieta 12
ZOB autoostaPastaiga sākas ZOB autoostā Promenadestraße ielā, kur pietur pilsētas autobusi, tostarp 901. maršruts no dzelzceļa stacijas. No šejienes līdz Maxplatz laukumam ir tikai daži soļi. Maršruts ved cauri Pilsētas salai, birģeriskās Bambergas sirdij, pie upes līdz Vecajam rātsnamam un Mazajai Venēcijai, bet pēc tam augšup uz Katedrāles kalnu un līdz Mihelsbergas klosterim.