Foto Calips, CC BY-SA 3.0, Wikimedia Commons
VecpilsētaNirnberga, Bavārija, Vācija

Nirnberga: Vecpilsēta un Ķeizara pils: ko redzēt, karte un apskates maršruts

Nirnberga: Vecpilsēta un Ķeizara pils. Lietotnē Turi tā pati karte rāda jūsu atrašanās vietu, ved no punkta līdz punktam un ļauj atzīmēt apskatītās vietas.

17punkti apskatei
14ieteicamajā maršrutā
apm. 3 hapskatei

Pirms ceļojuma

apm. 3 hmierīgā tempā, ar pauzēm
12tualetes kartē
ieeja bez maksasmuzejiem un torņiem ir atsevišķas biļetes
Pastaiga sākas laukumā pie Nürnberg Hauptbahnhof stacijas, pie Königstor vārtiem, un beidzas pie Gaļas tilta, dažus soļus no Hauptmarkt laukuma. Pa ceļam jūs paiesiet garām U1 līnijas metro stacijai Lorenzkirche, no kuras atgriezīsieties uz dzelzceļa staciju. Ja jau esat Vecpilsētā, Turi jūs vadīs no tuvākā punkta. Ielas, laukumi un tilti ir bez maksas, bet biļetes vajadzīgas uz pili (pils ēku ar kapelu, muzeju, Dziļo aku un Sinwellturm torni) un uz muzejiem, piemēram, Albrehta Dīrera māju. Pils ir atvērta no aprīļa līdz septembrim no 9:00 līdz 18:00, bet no oktobra līdz martam no 10:00 līdz 16:00. Pils dārzi darbojas tikai no aprīļa līdz oktobrim, no 8:00 līdz krēslai. Handwerkerhof pagalms ir atvērts no 8:00, bet tā veikaliņi no pirmdienas līdz sestdienai no 11:00 līdz 18:00. Esiet Hauptmarkt laukumā 12:00, kad uz Vissvētās Jaunavas Marijas baznīcas sāk kustēties kūrfirstu figūriņas, bet Adventa laikā šeit notiek Christkindlesmarkt tirdziņš. Ceļš uz pili stāvi kāpj kalnā, un pašā pilī ir kāpnes. Maksas tualetes atrodas pie rātsnama, adresē Hauptmarkt 18, Lorenzkirche metro stacijā un Königstorpassage pārejā pie stacijas. Paredziet apmēram trīs stundas, neskaitot iekštelpu apskati.
  • Mājās atveriet vietu lietotnē Turi un pieskarieties „Lejupielādēt ceļam”: karte, apraksti un fotoattēli darbosies bez pārklājuma.
  • Tālākos punktus apskatiet sākumā, kamēr vēl ir spēks.
  • Atzīmējiet uzreiz, un pie izejas zināsiet, kas vēl palicis.

Nirnberga: Vecpilsēta lietotnē Turi

Atrašanās vieta reāllaikā, maršruts no punkta līdz punktam, apraksti lasīšanai un klausīšanai. Bez maksas, bez konta, 12 valodās.

Lejupielādēt Android ierīcei

Vietas karte

Tas pats plāns kā lietotnē. Pieskarieties punktam, lai redzētu fotoattēlu un aprakstu; lietotnē Turi tajā redzēsiet arī sevi.

Plāns: Nirnberga: Vecpilsēta
1ieteicamie, maršruta secībāpārējie punktiWCtualetes, ēdināšana, kases

Kaut kas nav pareizi? Ziņojiet par to lietotnē pie punkta.

Vērts redzēt

Nirnberga bija viena no svarīgākajām Svētās Romas impērijas pilsētām, un 1356. gada Zelta bulla noteica, ka katram jaunievēlētajam valdniekam savs pirmais reihstāgs jāsasauc tieši šeit. Pastaiga ved no Königstor vārtiem pie stacijas garām Svētā Laurenca baznīcai un pāri Pegnicas upei uz Hauptmarkt laukumu ar Skaisto strūklaku un pulksteni ar kūrfirstiem. Pēc tam jūs kāpjat kalnā garām rātsnamam un Svētā Zebalda baznīcai uz Ķeizara pili uz klints. No pils jūs nokāpjat pa laukumu pie Tiergärtnertor vārtiem un garām Albrehta Dīrera mājai līdz upei, pie Weinstadel ēkas, Bendes laipas un Gaļas tilta.

Amatnieku pagalms (Handwerkerhof)Foto DALIBRI, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons1
Atrakcija

Amatnieku pagalms (Handwerkerhof)

Tieši aiz vārtiem, veco pilsētas mūru aizsegā, atrodas Handwerkerhof. Agrāk šeit bija brīvās impērijas pilsētas ieroču pagalms, bet amatnieku pagalmu atklāja 1971. gadā, Albrehta Dīrera dzimšanas 500. gadadienā. Mazās pildrežģa mājiņās amatnieki rāda savu darbu un pārdod izstrādājumus, bet krogos jūs varat paēst. Pagalms ir atvērts no 8:00, bet veikaliņi no pirmdienas līdz sestdienai no 11:00 līdz 18:00.

Svētā Laurenca baznīca (St. Lorenz)Foto Tilman2007, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons2
Ēka / piemineklis

Svētā Laurenca baznīca (St. Lorenz)

Gotisko Svētā Laurenca baznīcu cēla aptuveni no 1250. gada, un tās vēlīnās gotikas kori pabeidza 1477. gadā. Abi fasādes torņi ir apmēram 81 metru augsti, un virs portāla jūs redzat rozeti ar 9 metru diametru. Iekšā karājas Eņģeļa sveiciens, skulptūra, ko darinājis Fīts Štoss, Krakovas Svētās Marijas baznīcas altāra meistars, bet blakus stāv gandrīz 20 metrus augsts Ādama Krafta akmens tabernākuls, kas tapis 1493.-1496. gadā. Baznīca smagi cieta Otrā pasaules kara uzlidojumos, un pirmo dievkalpojumu pēc atjaunošanas šeit noturēja 1952. gadā.

Muzeja tilts (Museumsbrücke)Foto Christian Alexander Tietgen, CC BY 4.0, Wikimedia Commons3
Atrakcija

Muzeja tilts (Museumsbrücke)

Šis tilts savieno abas Vecpilsētas puses: dienvidu Svētā Laurenca kvartālu un ziemeļu Svētā Zebalda kvartālu. Koka tilts šeit stāvēja jau 13. gadsimtā un veda uz franciskāņu klosteri, tāpēc to sauca par Barfüßerbrücke, tas ir, Baskāju tiltu. 1700. gadā uzcēla akmens tiltu ar divām arkām, bet nosaukumu Museumsbrücke tas ieguva 19. gadsimtā no biedrības Museum, kurai turpat blakus bija nams. Pašreizējais tilts ir no 1954. gada, un no austrumu puses redzams pāri upei uzceltais Svētā Gara hospitālis.

Skaistā strūklaka (Schöner Brunnen)Foto Tilman2007, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons4
Atrakcija

Skaistā strūklaka (Schöner Brunnen)

Hauptmarkt laukumā stāv Skaistā strūklaka, apmēram 19 metrus augsts gotisks tornis, celts 1385.-1396. gadā. To rotā 40 krāsainas figūras, starp tām septiņi kūrfirsti, pravieši un Mozus, bet oriģināla atliekas glabājas Germanisches Nationalmuseum. Režģī ap strūklaku meklējiet griežamus gredzenus: saskaņā ar leģendu vienu no tiem izkala māceklis, kas bija iemīlējies sava meistara meitā, turklāt tā, ka savienojuma vieta nav redzama. Daudzi iedzīvotāji par īsto uzskata dzelzs gredzenu ziemeļaustrumu pusē, un tam, kurš to pagriež, saskaņā ar nostāstu būs bērni. Otrā pasaules kara laikā strūklaku sargāja betona apvalks, un tā saglabājās bez bojājumiem.

Vissvētās Jaunavas Marijas baznīca (Frauenkirche)Foto Diego Delso, CC BY-SA 3.0, Wikimedia Commons5
Ēka / piemineklis

Vissvētās Jaunavas Marijas baznīca (Frauenkirche)

Baznīcu uzcēla 1352.-1362. gadā pēc imperatora Kārļa IV pavēles tās sinagogas vietā, kas tika nojaukta 1349. gada pogroma laikā, kad ebreju kvartālu pārvērta tirgus laukumā. Paskatieties uz pulksteni fasādē: katru dienu 12:00 septiņi kūrfirsti trīs reizes apiet apkārt imperatoram, kurš viņus sveic ar scepteri. Tas ir Männleinlaufen, piemiņa par 1356. gada Zelta bullu, bet mehānismu un vara figūras 1506.-1509. gadā izgatavoja Jergs Heuss un Sebastiāns Lindenasts. No kara laikā sagrautās baznīcas saglabājās tikai jomas sienas un fasāde, un atjaunošana ilga līdz 1953. gadam.

Vecais rātsnams (Altes Rathaus)Foto Slav Yakounin, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons6
Ēka / piemineklis

Vecais rātsnams (Altes Rathaus)

Rātsnama vecākā daļa ar lielo sēžu zāli tapa 1332.-1340. gadā. Rātsnama renesanses daļu cēla no 1616. gada pēc Jākoba Volfa jaunākā projekta tā, lai tā atgādinātu itāļu pili. Lielās zāles gleznojumi tapa pēc Albrehta Dīrera metiem. Zem ēkas saglabājušies viduslaiku pazemes cietumi, Lochgefängnisse, kurus šodien var apmeklēt. Rātsnams nodega 1944.-1945. gada uzlidojumos, un to atjaunoja 1956.-1962. gadā.

Svētā Zebalda baznīca (St. Sebald)Foto Calips, CC BY-SA 3.0, Wikimedia Commons7
Ēka / piemineklis

Svētā Zebalda baznīca (St. Sebald)

Šī ir viena no vecākajām Nirnbergas baznīcām: baziliku cēla aptuveni no 1225. gada, bet augsto gotisko austrumu kori piebūvēja 1361.-1372. gadā. Svētais Zebalds bija vientuļnieks, kurš, visticamāk, dzīvoja 8. gadsimtā, un ir pilsētas aizbildnis. Iekšā stāv viņa bronzas kaps, ko Pēteris Fišers vecākais kopā ar dēliem izgatavoja 1508.-1519. gadā. Ziemeļu sienā apskatiet jumtoto Laulību portālu, pie kura notika laulības, bet uz ārsienas Ādama Krafta kalto akmens epitāfiju.

Sinwellturm tornis un Dziļā akaFoto DALIBRI, CC BY-SA 3.0, Wikimedia Commons8
Ēka / piemineklis

Sinwellturm tornis un Dziļā aka

Apaļais Sinwellturm tornis bija pils galvenais aizsardzības tornis un stāv šeit kopš 13. gadsimta otrās puses. Sešpadsmitā gadsimta 60. gados tas ieguva papildu stāvu un smailu jumtu, bet 1944.-1945. gada uzlidojumos tas saglabājās pilnībā. Blakus, nelielā namiņā, slēpjas Dziļā aka: tās šahta sniedzas gandrīz 50 metru dziļumā pils klintī un bija vienīgais ūdens avots pilī. Uz torni un aku vajadzīga biļete.

Ķeizara pils (Kaiserburg)Foto -wuppertaler, CC BY 4.0, Wikimedia Commons9
Ēka / piemineklis

Ķeizara pils (Kaiserburg)

Pils uz klints virs pilsētas bija viena no svarīgākajām Svētās Romas impērijas imperatoru rezidencēm, un Nirnbergas nosaukums dokumentos pirmo reizi parādās 1050. gadā. Karalis Konrāds III pēc ievēlēšanas 1138. gadā sāka šeit celt jaunu ķeizara pili, bet pils ēka un ķeizara kapela tapa ap 1200. gadu. Kapelai ir divi līmeņi: divas kapelas ar identisku plānu atrodas viena virs otras, un valdnieks augšējā iegāja tieši no pils ēkas. 1944.-1945. gada uzlidojumos pils lielākoties tika sagrauta, un pilnībā saglabājās tikai kapela un Sinwellturm tornis.

Laukums pie Tiergärtnertor vārtiemFoto Z thomas, CC BY-SA 3.0, Wikimedia Commons10
Atrakcija

Laukums pie Tiergärtnertor vārtiem

Vārtu kvadrātveida tornis, visticamāk, ir no 13. gadsimta beigām, un 1516. gadā tam piebūvēja divus stāvus ar erkeriem. Vārtu nosaukums cēlies no burggrāfu zvērudārza, kas atradās tuvējā pilsētas aizsarggrāvī. Laukumu ieskauj pildrežģa un smilšakmens mājas, tostarp Albrehta Dīrera māja un tā sauktā Pilatushaus, un no šejienes lejup no kalna aiziet četras ieliņas. Kopš 1852. gada Germanisches Nationalmuseum glabāja vārtu tornī savas pirmās kolekcijas.

Albrehta Dīrera mājaFoto Tilman2007, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons11
Ēka / piemineklis

Albrehta Dīrera māja

Šajā mājā, kas celta ap 1420. gadu, dzīvoja Albrehts Dīrers, izcilais Nirnbergas gleznotājs un grafiķis. Viņš to nopirka 1509. gadā un dzīvoja šeit līdz pat savai nāvei 1528. gadā. Abiem apakšējiem stāviem ir smilšakmens sienas, bet trīs augšējie ir pildrežģa. Dīrera muzejs šeit darbojas kopš 1871. gada, un 1944. gada oktobra bombardēšanā bojāto māju atjaunoja līdz 1949. gadam.

Weinstadel un ūdenstornisFoto Tilman2007, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons12
Ēka / piemineklis

Weinstadel un ūdenstornis

Weinstadel uzcēla 1446.-1448. gadā kā namu, kurā Lielajā nedēļā baroja un uzņēma spitālīgos. Aptuveni no 1571. gada pirmajā stāvā atradās pilsētas vīna noliktava, un no tās cēlies ēkas nosaukums. Tā ir 48 metrus gara un tiek uzskatīta par lielāko pildrežģa māju Vācijā. Ar veco ūdenstorni no agrākajiem pilsētas mūriem to savieno jumtota pildrežģa galerija, un kopš 1950. gada šeit dzīvo studenti.

Bendes laipa (Henkersteg)Foto Dr. Bernd Gross, CC BY-SA 3.0, Wikimedia Commons13
Atrakcija

Bendes laipa (Henkersteg)

1457. gadā šeit uzcēla koka gājēju laipu. Nosaukums cēlies no bendes, kurš dzīvoja tuvējā tornī pie tagadējā Trödelmarkt laukuma. 1595. gada janvārī ledus gabali un plūdi sagrāva tiltu, un ūdens aizrāva 8 skatītājus. Pēc šīs katastrofas laipu atjaunoja tālāk uz rietumiem kā jumtotu koka tiltu, pa kuru jūs šodien ejat pāri upei.

Gaļas tilts (Fleischbrücke)Foto Lars Steffens, CC BY-SA 2.0, Wikimedia Commons14
Atrakcija

Gaļas tilts (Fleischbrücke)

Gaļas tiltu uzcēla 1596.-1598. gadā kā lēzenu akmens tiltu ar vienu arku, kuras laidums ir 27 metri. Tas balstās uz vairāk nekā 2000 koka pāļiem, kas iedzīti upes gultnē. Virs sānu portāla kopš 1599. gada guļ akmens vērsis ar latīņu uzrakstu. Tilts Otro pasaules karu pārcieta gandrīz bez bojājumiem, un no šejienes līdz Hauptmarkt laukumam jums atlikuši tikai daži soļi.

Visi punkti (30)

Sagrupēts kā plāna apzīmējumos. Zvaigznīte apzīmē ieteicamos punktus.

Atrakcija 8
Amatnieku pagalms (Handwerkerhof) ★Tieši aiz vārtiem, veco pilsētas mūru aizsegā, atrodas Handwerkerhof. Agrāk šeit bija brīvās impērijas pilsētas ieroču pagalms, bet amatnieku pagalmu atklāja 1971. gadā, Albrehta Dīrera dzimšanas 500. gadadienā. Mazās pildrežģa mājiņās amatnieki rāda savu darbu un pārdod izstrādājumus, bet krogos jūs varat paēst. Pagalms ir atvērts no 8:00, bet veikaliņi no pirmdienas līdz sestdienai no 11:00 līdz 18:00.
Muzeja tilts (Museumsbrücke) ★Šis tilts savieno abas Vecpilsētas puses: dienvidu Svētā Laurenca kvartālu un ziemeļu Svētā Zebalda kvartālu. Koka tilts šeit stāvēja jau 13. gadsimtā un veda uz franciskāņu klosteri, tāpēc to sauca par Barfüßerbrücke, tas ir, Baskāju tiltu. 1700. gadā uzcēla akmens tiltu ar divām arkām, bet nosaukumu Museumsbrücke tas ieguva 19. gadsimtā no biedrības Museum, kurai turpat blakus bija nams. Pašreizējais tilts ir no 1954. gada, un no austrumu puses redzams pāri upei uzceltais Svētā Gara hospitālis.
Skaistā strūklaka (Schöner Brunnen) ★Hauptmarkt laukumā stāv Skaistā strūklaka, apmēram 19 metrus augsts gotisks tornis, celts 1385.-1396. gadā. To rotā 40 krāsainas figūras, starp tām septiņi kūrfirsti, pravieši un Mozus, bet oriģināla atliekas glabājas Germanisches Nationalmuseum. Režģī ap strūklaku meklējiet griežamus gredzenus: saskaņā ar leģendu vienu no tiem izkala māceklis, kas bija iemīlējies sava meistara meitā, turklāt tā, ka savienojuma vieta nav redzama. Daudzi iedzīvotāji par īsto uzskata dzelzs gredzenu ziemeļaustrumu pusē, un tam, kurš to pagriež, saskaņā ar nostāstu būs bērni. Otrā pasaules kara laikā strūklaku sargāja betona apvalks, un tā saglabājās bez bojājumiem.
Laukums pie Tiergärtnertor vārtiem ★Vārtu kvadrātveida tornis, visticamāk, ir no 13. gadsimta beigām, un 1516. gadā tam piebūvēja divus stāvus ar erkeriem. Vārtu nosaukums cēlies no burggrāfu zvērudārza, kas atradās tuvējā pilsētas aizsarggrāvī. Laukumu ieskauj pildrežģa un smilšakmens mājas, tostarp Albrehta Dīrera māja un tā sauktā Pilatushaus, un no šejienes lejup no kalna aiziet četras ieliņas. Kopš 1852. gada Germanisches Nationalmuseum glabāja vārtu tornī savas pirmās kolekcijas.
Bendes laipa (Henkersteg) ★1457. gadā šeit uzcēla koka gājēju laipu. Nosaukums cēlies no bendes, kurš dzīvoja tuvējā tornī pie tagadējā Trödelmarkt laukuma. 1595. gada janvārī ledus gabali un plūdi sagrāva tiltu, un ūdens aizrāva 8 skatītājus. Pēc šīs katastrofas laipu atjaunoja tālāk uz rietumiem kā jumtotu koka tiltu, pa kuru jūs šodien ejat pāri upei.
Gaļas tilts (Fleischbrücke) ★Gaļas tiltu uzcēla 1596.-1598. gadā kā lēzenu akmens tiltu ar vienu arku, kuras laidums ir 27 metri. Tas balstās uz vairāk nekā 2000 koka pāļiem, kas iedzīti upes gultnē. Virs sānu portāla kopš 1599. gada guļ akmens vērsis ar latīņu uzrakstu. Tilts Otro pasaules karu pārcieta gandrīz bez bojājumiem, un no šejienes līdz Hauptmarkt laukumam jums atlikuši tikai daži soļi.
Albrehta Dīrera laukums un piemineklisAlbrehta Dīrera piemineklis bija pirmais piemineklis Vācijā, kas uzcelts par godu māksliniekam. To projektēja Kristiāns Rauhs no Berlīnes, bet bronzā atlēja Jākobs Burgšmīts savā lietuvē Nirnbergas Johannis rajonā. Pamatakmeni ielika 1828. gadā, Dīrera nāves 300. gadadienā, bet pieminekli atklāja 1840. gadā. Laukumu tolaik sauca par Piena tirgu.
Pils dārzi (Burggarten)Dārzi ap pili ir atvērti tikai no aprīļa līdz oktobrim, no 8:00 līdz krēslai, ne ilgāk kā līdz 20:00. Augšējā bastionā aug rožu dārzs. Vecākais pils dārzu attēls no 1425. gada rāda augļu dārzu, ko ieskauj pīts žogs. Imperators Frīdrihs III, kurš valdīja 1440.-1493. gadā, lika pils ēkas dienvidu pusē ierīkot kārenos dārzus uz kolonnām ar vīnogulājiem, ziediem un maziem augļu kociņiem.
Ēka / piemineklis 9
Svētā Laurenca baznīca (St. Lorenz) ★Gotisko Svētā Laurenca baznīcu cēla aptuveni no 1250. gada, un tās vēlīnās gotikas kori pabeidza 1477. gadā. Abi fasādes torņi ir apmēram 81 metru augsti, un virs portāla jūs redzat rozeti ar 9 metru diametru. Iekšā karājas Eņģeļa sveiciens, skulptūra, ko darinājis Fīts Štoss, Krakovas Svētās Marijas baznīcas altāra meistars, bet blakus stāv gandrīz 20 metrus augsts Ādama Krafta akmens tabernākuls, kas tapis 1493.-1496. gadā. Baznīca smagi cieta Otrā pasaules kara uzlidojumos, un pirmo dievkalpojumu pēc atjaunošanas šeit noturēja 1952. gadā.
Vissvētās Jaunavas Marijas baznīca (Frauenkirche) ★Baznīcu uzcēla 1352.-1362. gadā pēc imperatora Kārļa IV pavēles tās sinagogas vietā, kas tika nojaukta 1349. gada pogroma laikā, kad ebreju kvartālu pārvērta tirgus laukumā. Paskatieties uz pulksteni fasādē: katru dienu 12:00 septiņi kūrfirsti trīs reizes apiet apkārt imperatoram, kurš viņus sveic ar scepteri. Tas ir Männleinlaufen, piemiņa par 1356. gada Zelta bullu, bet mehānismu un vara figūras 1506.-1509. gadā izgatavoja Jergs Heuss un Sebastiāns Lindenasts. No kara laikā sagrautās baznīcas saglabājās tikai jomas sienas un fasāde, un atjaunošana ilga līdz 1953. gadam.
Vecais rātsnams (Altes Rathaus) ★Rātsnama vecākā daļa ar lielo sēžu zāli tapa 1332.-1340. gadā. Rātsnama renesanses daļu cēla no 1616. gada pēc Jākoba Volfa jaunākā projekta tā, lai tā atgādinātu itāļu pili. Lielās zāles gleznojumi tapa pēc Albrehta Dīrera metiem. Zem ēkas saglabājušies viduslaiku pazemes cietumi, Lochgefängnisse, kurus šodien var apmeklēt. Rātsnams nodega 1944.-1945. gada uzlidojumos, un to atjaunoja 1956.-1962. gadā.
Svētā Zebalda baznīca (St. Sebald) ★Šī ir viena no vecākajām Nirnbergas baznīcām: baziliku cēla aptuveni no 1225. gada, bet augsto gotisko austrumu kori piebūvēja 1361.-1372. gadā. Svētais Zebalds bija vientuļnieks, kurš, visticamāk, dzīvoja 8. gadsimtā, un ir pilsētas aizbildnis. Iekšā stāv viņa bronzas kaps, ko Pēteris Fišers vecākais kopā ar dēliem izgatavoja 1508.-1519. gadā. Ziemeļu sienā apskatiet jumtoto Laulību portālu, pie kura notika laulības, bet uz ārsienas Ādama Krafta kalto akmens epitāfiju.
Sinwellturm tornis un Dziļā aka ★Apaļais Sinwellturm tornis bija pils galvenais aizsardzības tornis un stāv šeit kopš 13. gadsimta otrās puses. Sešpadsmitā gadsimta 60. gados tas ieguva papildu stāvu un smailu jumtu, bet 1944.-1945. gada uzlidojumos tas saglabājās pilnībā. Blakus, nelielā namiņā, slēpjas Dziļā aka: tās šahta sniedzas gandrīz 50 metru dziļumā pils klintī un bija vienīgais ūdens avots pilī. Uz torni un aku vajadzīga biļete.
Ķeizara pils (Kaiserburg) ★Pils uz klints virs pilsētas bija viena no svarīgākajām Svētās Romas impērijas imperatoru rezidencēm, un Nirnbergas nosaukums dokumentos pirmo reizi parādās 1050. gadā. Karalis Konrāds III pēc ievēlēšanas 1138. gadā sāka šeit celt jaunu ķeizara pili, bet pils ēka un ķeizara kapela tapa ap 1200. gadu. Kapelai ir divi līmeņi: divas kapelas ar identisku plānu atrodas viena virs otras, un valdnieks augšējā iegāja tieši no pils ēkas. 1944.-1945. gada uzlidojumos pils lielākoties tika sagrauta, un pilnībā saglabājās tikai kapela un Sinwellturm tornis.
Albrehta Dīrera māja ★Šajā mājā, kas celta ap 1420. gadu, dzīvoja Albrehts Dīrers, izcilais Nirnbergas gleznotājs un grafiķis. Viņš to nopirka 1509. gadā un dzīvoja šeit līdz pat savai nāvei 1528. gadā. Abiem apakšējiem stāviem ir smilšakmens sienas, bet trīs augšējie ir pildrežģa. Dīrera muzejs šeit darbojas kopš 1871. gada, un 1944. gada oktobra bombardēšanā bojāto māju atjaunoja līdz 1949. gadam.
Weinstadel un ūdenstornis ★Weinstadel uzcēla 1446.-1448. gadā kā namu, kurā Lielajā nedēļā baroja un uzņēma spitālīgos. Aptuveni no 1571. gada pirmajā stāvā atradās pilsētas vīna noliktava, un no tās cēlies ēkas nosaukums. Tā ir 48 metrus gara un tiek uzskatīta par lielāko pildrežģa māju Vācijā. Ar veco ūdenstorni no agrākajiem pilsētas mūriem to savieno jumtota pildrežģa galerija, un kopš 1950. gada šeit dzīvo studenti.
Svētā Gara hospitālis (Heilig-Geist-Spital)Hospitāli 1339. gadā nodibināja Konrāds Gross, tolaik bagātākais Nirnbergas pilsonis, un viņa kapa piemineklis šodien stāv hospitāļa pagalmā. Divus spārnus, kas kā tilti pārmesti pāri Pegnicas upei, uzcēla 1511.-1527. gadā, un tieši tie piešķir hospitālim neparasto izskatu. Hospitāļa baznīcā no 1424. līdz 1796. gadam glabāja impērijas regālijas, ko imperators Zigmunds uzticēja pilsētai mūžīgai glabāšanai. Šodien šeit darbojas senioru nams.
Tualetes / kases / stāvvieta 13
Königstor vārti pie stacijasPastaiga sākas laukumā pie Nürnberg Hauptbahnhof stacijas, pie Königstor vārtiem pilsētas mūrī. Papildu ieeja Vecpilsētā blakus Frauentor vārtiem kļuva vajadzīga, kad netālu uzcēla staciju. Neogotiskos vārtus no 1849. gada nojauca 1892. gadā, jo tie vairs nespēja uzņemt pieaugošo satiksmi, un nosaukumu tie ieguva no Königstraße ielas. Maršruts ved pa šo ielu uz ziemeļiem, pāri Pegnicas upei līdz pat pilij.
Publiskā tualete 1
Publiskā tualete 10
Publiskā tualete 11
Publiskā tualete 12
Publiskā tualete 2
Publiskā tualete 3
Publiskā tualete 4
Publiskā tualete 5
Publiskā tualete 6
Publiskā tualete 7
Publiskā tualete 8
Publiskā tualete 9
Nirnberga: VecpilsētaLejupielādēt Turi