Foto Michael Kranewitter, CC BY-SA 3.0, Wikimedia Commons
VecpilsētaDrēzdene, Saksija, Vācija
Drēzdene: vecpilsēta no Cvingera līdz Frauenkirche: ko redzēt, karte un apskates maršruts
Drēzdene: vecpilsēta no Cvingera līdz Frauenkirche. Lietotnē Turi tā pati karte rāda jūsu atrašanās vietu, ved no punkta līdz punktam un ļauj atzīmēt apskatītās vietas.
ieeja bez maksasmuzejiem un torņiem ir atsevišķas biļetes
Pastaiga sākas Postplatz laukumā, kur pietur tramvaju līnijas 1, 2, 4, 8, 9, 11 un 12, un beidzas pie Kreuzkirche Altmarkt laukumā, no kurienes uz Postplatz kājām atgriezīsieties dažās minūtēs. Pusceļā, pie katedrāles, ir pietura Theaterplatz, kur pietur līnijas 4, 8 un 9. Ja jau esat centrā, Turi jūs vedīs no tuvākā punkta. Cvingera pagalms ir bez maksas un atvērts katru dienu no 8 līdz 19, bez maksas ir arī Brīla terase un Frauenkirche iekšpuses apskate, darbdienās parasti no 10 līdz 11.30 un no 13 līdz 17.30, ar pārtraukumiem dievkalpojumu laikā. Biļetes vajadzīgas uz muzejiem Cvingerā, pilī un Albertinum, uz Frauenkirche kupolu un uz Kreuzkirche torni, bet Vēsturiskā Zaļā velve otrdienās ir slēgta un apmeklētājus ielaiž ar biļetēm uz noteiktu laiku. No novembra līdz februārim Frauenkirche kupols ir atvērts tikai līdz 16, terase Hausmannsturm tornī darbojas no aprīļa līdz oktobrim, bet ūdens Nimfu peldē tek tikai no maija līdz oktobrim. Uz Brīla terasi ved platas kāpnes no Schlossplatz laukuma, uz Frauenkirche kupolu kāpnes un stāva uzbrauktuve, bet uz Kreuzkirche torni vairāk nekā 250 pakāpienu. Publiskās tualetes ir Wallstraße ielā pie pieturas Postplatz un Kultūras pilī, ēkas darba laikā. Ieplānojiet apmēram 3 stundas, neskaitot muzeju apmeklējumu.
Mājās atveriet vietu lietotnē Turi un pieskarieties „Lejupielādēt ceļam”: karte, apraksti un fotoattēli darbosies bez pārklājuma.
Tālākos punktus apskatiet sākumā, kamēr vēl ir spēks.
Atzīmējiet uzreiz, un pie izejas zināsiet, kas vēl palicis.
Drēzdene: vecpilsēta lietotnē Turi
Atrašanās vieta reāllaikā, maršruts no punkta līdz punktam, apraksti lasīšanai un klausīšanai. Bez maksas, bez konta, 12 valodās.
Tas pats plāns kā lietotnē. Pieskarieties punktam, lai redzētu fotoattēlu un aprakstu; lietotnē Turi tajā redzēsiet arī sevi.
1ieteicamie, maršruta secībāpārējie punktiWCtualetes, ēdināšana, kases
Kaut kas nav pareizi? Ziņojiet par to lietotnē pie punkta.
Vērts redzēt
Pastaiga ved cauri Drēzdenes vecpilsētai, kas Augusta Stiprā un viņa dēla laikā bija Saksijas galvaspilsēta un Polijas karaļu rezidence. Tā sākas Cvingerā, ved garām Zempera operai, katedrālei un pilij uz Brīla terasi virs Elbas, bet pēc tam uz Frauenkirche un Neumarkt laukumu. 1945. gada februārī uzlidojumi iznīcināja gandrīz visu centru, tāpēc daudz no tā, ko redzēsiet, ir rūpīga pēdējo gadu desmitu atjaunošana. Maršruts beidzas pie Kreuzkirche Altmarkt laukumā, pilsētas vecākajā tirgus laukumā.
Foto CEphoto, Uwe Aranas, CC BY-SA 3.0, Wikimedia Commons1
Atrakcija
Kroņa vārti (Kronentor)
Kroņa vārti ir pazīstamākais Cvingera skats. Tie stāv uz senā pilsētas mūra fragmenta, un pāri grāvim pie tiem kādreiz veda tikai šaurs koka tiltiņš, ko uzbrukuma gadījumā varēja ātri noņemt. Mūsdienu tilts atjaunots tādā pašā veidolā. Zaļi zeltītā sīpolveida kupola virsotnē četri Polijas ērgļi tur Polijas karaļa kroni, jo Augusts Stiprais bija Saksijas kūrfirsts un Polijas karalis. Vārtus pēc kara atjaunoja 1951. gadā, bet no 2012. līdz 2016. gadam tos rūpīgi restaurēja.
Foto Diego Delso, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons2
Atrakcija
Cvingera pagalms
Nosaukums Zwinger nozīmē zemes joslu starp pilsētas mūru iekšējo un ārējo loku. Tieši šeit no 1711. līdz 1728. gadam Augusts Stiprais uzcēla baroka oranžēriju un galma svētku skatuvi, ko ieskauj galerijas un paviljoni. To projektēja arhitekts Mateuss Daniels Pēpelmanis, bet skulptūras veidoja Baltazars Permozers. 1719. gada septembrī galms šeit svinēja Četru elementu svētkus. Pēc 1945. gada februāra uzlidojumiem Cvingeru vajadzēja atjaunot daudzus gadus.
Foto Jörg Blobelt, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons3
Ēka / piemineklis
Veco meistaru galerija
No Theaterplatz laukuma puses pagalmu noslēdz galerijas ēka, ko projektējis Gotfrīds Zempers. Pamatakmeni ielika 1847. gadā, taču 1849. gadā Zemperam nācās pamest Drēzdeni, un celtniecību pabeidza Karls Morics Hēnels, bet muzeju atvēra 1855. gadā. Iekšā ir Veco meistaru gleznu galerija, kuras slavenākā glezna ir Rafaēla Siksta Madonna, nopirkta 1754. gadā. Pēc remonta galeriju no jauna atvēra 2020. gadā.
Foto Jörg Blobelt, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons4
Ēka / piemineklis
Zempera opera un Theaterplatz
Pirmo operu šeit no 1838. līdz 1841. gadam uzcēla Gotfrīds Zempers, taču 1869. gadā to iznīcināja ugunsgrēks. Pašreizējā ēka celta no 1871. līdz 1878. gadam viņa dēla Manfrēda vadībā. Pirmajā operā notika Riharda Vāgnera operu Klīstošais holandietis un Tanheizers pirmizrādes, bet Drēzdenē arī Riharda Štrausa operu Salome un Rožu kavalieris pirmizrādes. 1945. gadā sagrauto operu no jauna atvēra 1985. gada 13. februārī, tieši 40 gadus pēc uzlidojuma. Virs ieejas apskatiet kvadrigu ar panterām, ar Dionīsu un Ariadni, bet laukuma vidū karaļa Johana jātnieka pieminekli no 1889. gada.
Foto Bybbisch94, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons5
Ēka / piemineklis
Katedrāle (Hofkirche)
Svētās Trīsvienības katedrāle ir bijusī katoļu galma baznīca un lielākā baznīca Saksijā. To no 1739. līdz 1755. gadam uzcēla romiešu arhitekts Gaetāno Kjaveri kūrfirstam Frīdriham Augustam II, kurš kā Polijas karalis bija Augusts III. Uz fasādes un balustrādēm stāv 78 svēto figūras, bet tornis ir 86 metrus augsts. Kriptā dus Saksijas valdnieki, un tur kapsulā glabājas Augusta Stiprā sirds. Paskatieties augšup uz segto pāreju pāri ieliņai, kas savieno baznīcu ar pili.
Foto HasBS, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons6
Atrakcija
Brīla terase
No Schlossplatz laukuma platas kāpnes ved uz Brīla terasi, ko dēvē par Eiropas balkonu. Tā stiepjas apmēram 500 metru garumā virs Elbas, un nosaukumu ieguvusi no ministra Heinriha fon Brīla, kurš šeit uzcēla galeriju, bibliotēku un dārza paviljonu. 1814. gadā krievu gubernators Nikolajs Repņins-Volkonskis to atvēra iedzīvotājiem, un tad tapa kāpnes. Pie tām stāv Johannesa Šillinga skulptūras, kas attēlo četrus diennakts laikus: Rītu, Pusdienu, Vakaru un Nakti. Zem terases saglabājušās seno nocietinājumu kazemātes, šodien Drēzdenes cietokšņa muzejs.
Foto Steffen Prößdorf, CC BY 3.0, Wikimedia Commons7
Ēka / piemineklis
Albertinum
Albertinum radās no arsenāla, kas celts no 1559. līdz 1563. gadam. No 1884. līdz 1887. gadam Karls Ādolfs Kanclers to neorenesanses stilā pārbūvēja par skulptūru muzeju, kas nosaukts toreiz valdošā karaļa Alberta vārdā. Šodien tajā atrodas Jauno meistaru galerija un Skulptūru kolekcija. Pēc 2002. gada plūdiem šeit uzbūvēja no ūdens drošu krātuvi, bet 2010. gadā muzeju no jauna atvēra ar jumtu pārsegtu pagalmu. Uz terases pie ēkas stūra stāv Gotfrīda Zempera piemineklis no 1892. gada.
Foto Michael Kranewitter, CC BY-SA 3.0, Wikimedia Commons8
Ēka / piemineklis
Frauenkirche
Vissvētākās Jaunavas Marijas baznīcu uzcēla no 1726. līdz 1743. gadam pēc Georga Bēra projekta. Tās smilšakmens kupols, saukts par Akmens zvanu, sabruka 1945. gada 15. februāra rītā pēc uzlidojumu izraisīta ugunsgrēka, un drupas gadu desmitiem bija piemineklis pret karu. Atjaunošana ilga no 1994. līdz 2005. gadam, un 2005. gada 30. oktobrī baznīcu iesvētīja no jauna. Tumšie akmeņi sienās ir vairāk nekā 3500 oriģinālu fragmentu no drupām, bet zelta krustu uz kupola izgatavoja Londonas kalējs Alans Smits, kura tēvs kā pilots piedalījās Drēzdenes bombardēšanā. Skatu terase uz kupola atrodas 67 metru augstumā.
Foto Jörg Blobelt, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons9
Atrakcija
Neumarkt un Johanneum
Neumarkt laukums radās 16. gadsimtā, un tā baroka namus 1945. gada februāra uzlidojumi iznīcināja gandrīz pilnībā. Kopš 2004. gada kvartālus ap Frauenkirche atjaunoja, daudzas fasādes pēc senajiem paraugiem, un 2021. gada beigās laukums bija gandrīz pabeigts. Laukumā stāv Mārtiņa Lutera piemineklis no 1885. gada, kas 1945. gadā tika apgāzts un no jauna uzstādīts tajā pašā vietā. Pils pusē stāv Johanneum no 1591. gada, bijusī pils ratnīca, bet šodien Transporta muzejs. Tā priekšā ir Miera strūklaka, kas atgādina par Saksijas kūrfirsta dalību uzvarētajā kaujā pie Vīnes.
Foto CEphoto, Uwe Aranas, CC BY-SA 3.0, Wikimedia Commons10
Atrakcija
Kņazu gājiens (Fürstenzug)
Gar Augustusstraße ielu stiepjas Kņazu gājiens, apmēram 102 metrus gara glezna. Tā attēlo 35 Vetinu dinastijas valdniekus, bet kopā ar pavadošajiem tēliem 94 personas. Vilhelms Valters to vispirms izpildīja sgrafito tehnikā no 1873. līdz 1876. gadam, bet no 1904. līdz 1907. gadam to pārnesa uz apmēram 23 tūkstošiem Meisenes porcelāna flīžu. Porcelāns izturēja 1945. gada februāra ugunsgrēkus, un glezna saglabājās gandrīz neskarta. Sameklējiet pašu Valteru, kurš sevi uzgleznoja aiz valdnieku gājiena.
Foto CEphoto, Uwe Aranas, CC BY-SA 3.0, Wikimedia Commons11
Ēka / piemineklis
Rezidences pils un Zaļā velve
Rezidences pils bija Saksijas valdnieku mītne, un pirmā ziņa par to ir no 1289. gada. Kopš 1548. gada kūrfirsti Morics un Augusts to paplašināja par greznu renesanses rezidenci, pār kuru slejas simt metru augstais tornis Hausmannsturm ar skatu terasi. 1945. gada februārī pils nodega līdz pamatiem, un atjaunošana notiek kopš 1986. gada. Rietumu spārnā Augusts Stiprais no 1723. līdz 1729. gadam iekārtoja dārgumu krātuvi Zaļā velve, kurā apmēram 3000 dārglietu un zeltkaļu darbu stāv uz konsolēm pie spoguļsienām. Pils muzeju adrese ir Taschenberg ielā, ēkas dienvidu pusē.
Foto Z thomas, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons12
Ēka / piemineklis
Kultūras pils (Kulturpalast)
Kultūras pili atvēra 1969. gadā pēc Volfganga Henša projekta. Uz tās rietumu sienas, Schloßstraße ielas pusē, redzēsiet mozaīku Sarkanā karoga ceļš, 30 metrus uz 10,5 metriem, kas veidota no krāsaina stikla uz betona plātnēm un kopš 2001. gada ir piemineklis. No 2013. līdz 2017. gadam ēku pārbūvēja: tajā ir Drēzdenes filharmonijas koncertzāle ar 1800 vietām, pilsētas centrālā bibliotēka un kabarē Herkuleskeule.
Foto Nightflyer, CC BY-SA 3.0, Wikimedia Commons13
Atrakcija
Altmarkt
Altmarkt ir Drēzdenes vecākais tirgus laukums, pirmo reizi minēts 1370. gadā. Kopš 1434. gada šeit notiek Striezelmarkt, viens no vecākajiem Ziemassvētku tirdziņiem pasaulē. 1945. gada februāra uzlidojumi iznīcināja gandrīz visu laukuma apbūvi, un jaunās laukuma frontes uzcēla 20. gadsimta 50. gados stilā, kas atsaucas uz Drēzdenes baroku. Bruģī atradīsiet 2005. gada metāla plāksni, kas piemin 6865 uzlidojumu upurus, kuru ķermeņi tika sadedzināti šajā laukumā.
Foto Achim Lammerts (Syntaxys), CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons14
Ēka / piemineklis
Kreuzkirche
Svētā Krusta baznīcas saknes meklējamas 12. gadsimtā, un savā vēsturē tā tika postīta piecas reizes. Pašreizējā ēka celta pēc Septiņgadu kara postījumiem: celtniecību sāka 1764. gadā, un baznīcu iesvētīja 1792. gadā. 1945. gada februārī tā nodega, un atjaunošanas laikā no 1946. līdz 1955. gadam interjers neobaroka apdares vietā ieguva vienkāršu, askētisku apmetumu. Tornis ir 92 metrus augsts, un uz skatu terasi 54 metru augstumā ved vairāk nekā 250 pakāpienu. Ar baznīcu saistīts slavenais koris Kreuzchor, un šeit pastaiga beidzas.
Visi punkti (30)
Sagrupēts kā plāna apzīmējumos. Zvaigznīte apzīmē ieteicamos punktus.
Atrakcija 9
Kroņa vārti (Kronentor) ★Kroņa vārti ir pazīstamākais Cvingera skats. Tie stāv uz senā pilsētas mūra fragmenta, un pāri grāvim pie tiem kādreiz veda tikai šaurs koka tiltiņš, ko uzbrukuma gadījumā varēja ātri noņemt. Mūsdienu tilts atjaunots tādā pašā veidolā. Zaļi zeltītā sīpolveida kupola virsotnē četri Polijas ērgļi tur Polijas karaļa kroni, jo Augusts Stiprais bija Saksijas kūrfirsts un Polijas karalis. Vārtus pēc kara atjaunoja 1951. gadā, bet no 2012. līdz 2016. gadam tos rūpīgi restaurēja.
Cvingera pagalms ★Nosaukums Zwinger nozīmē zemes joslu starp pilsētas mūru iekšējo un ārējo loku. Tieši šeit no 1711. līdz 1728. gadam Augusts Stiprais uzcēla baroka oranžēriju un galma svētku skatuvi, ko ieskauj galerijas un paviljoni. To projektēja arhitekts Mateuss Daniels Pēpelmanis, bet skulptūras veidoja Baltazars Permozers. 1719. gada septembrī galms šeit svinēja Četru elementu svētkus. Pēc 1945. gada februāra uzlidojumiem Cvingeru vajadzēja atjaunot daudzus gadus.
Brīla terase ★No Schlossplatz laukuma platas kāpnes ved uz Brīla terasi, ko dēvē par Eiropas balkonu. Tā stiepjas apmēram 500 metru garumā virs Elbas, un nosaukumu ieguvusi no ministra Heinriha fon Brīla, kurš šeit uzcēla galeriju, bibliotēku un dārza paviljonu. 1814. gadā krievu gubernators Nikolajs Repņins-Volkonskis to atvēra iedzīvotājiem, un tad tapa kāpnes. Pie tām stāv Johannesa Šillinga skulptūras, kas attēlo četrus diennakts laikus: Rītu, Pusdienu, Vakaru un Nakti. Zem terases saglabājušās seno nocietinājumu kazemātes, šodien Drēzdenes cietokšņa muzejs.
Neumarkt un Johanneum ★Neumarkt laukums radās 16. gadsimtā, un tā baroka namus 1945. gada februāra uzlidojumi iznīcināja gandrīz pilnībā. Kopš 2004. gada kvartālus ap Frauenkirche atjaunoja, daudzas fasādes pēc senajiem paraugiem, un 2021. gada beigās laukums bija gandrīz pabeigts. Laukumā stāv Mārtiņa Lutera piemineklis no 1885. gada, kas 1945. gadā tika apgāzts un no jauna uzstādīts tajā pašā vietā. Pils pusē stāv Johanneum no 1591. gada, bijusī pils ratnīca, bet šodien Transporta muzejs. Tā priekšā ir Miera strūklaka, kas atgādina par Saksijas kūrfirsta dalību uzvarētajā kaujā pie Vīnes.
Kņazu gājiens (Fürstenzug) ★Gar Augustusstraße ielu stiepjas Kņazu gājiens, apmēram 102 metrus gara glezna. Tā attēlo 35 Vetinu dinastijas valdniekus, bet kopā ar pavadošajiem tēliem 94 personas. Vilhelms Valters to vispirms izpildīja sgrafito tehnikā no 1873. līdz 1876. gadam, bet no 1904. līdz 1907. gadam to pārnesa uz apmēram 23 tūkstošiem Meisenes porcelāna flīžu. Porcelāns izturēja 1945. gada februāra ugunsgrēkus, un glezna saglabājās gandrīz neskarta. Sameklējiet pašu Valteru, kurš sevi uzgleznoja aiz valdnieku gājiena.
Altmarkt ★Altmarkt ir Drēzdenes vecākais tirgus laukums, pirmo reizi minēts 1370. gadā. Kopš 1434. gada šeit notiek Striezelmarkt, viens no vecākajiem Ziemassvētku tirdziņiem pasaulē. 1945. gada februāra uzlidojumi iznīcināja gandrīz visu laukuma apbūvi, un jaunās laukuma frontes uzcēla 20. gadsimta 50. gados stilā, kas atsaucas uz Drēzdenes baroku. Bruģī atradīsiet 2005. gada metāla plāksni, kas piemin 6865 uzlidojumu upurus, kuru ķermeņi tika sadedzināti šajā laukumā.
Nimfu pelde (Nymphenbad)Aiz Vaļņa paviljona paslēpusies Nimfu pelde, baroka strūklaka no Elbas Smilšakmens kalnu smilšakmens. Tā tapa no 1712. līdz 1719. gadam kā viena no pirmajām Cvingera daļām un pārdzīvoja Otro pasaules karu. Ūdens šeit kaskādē plūst garām skulptūru grupām un figūrām uz balustrādēm, taču tikai no maija līdz oktobrim.
Kariljona paviljons (Glockenspielpavillon)Pagalma dienvidu stūrī stāv 1728. gadā pabeigts paviljons. 1933. gadā tajā iekāra pulksteni un kariljonu ar Meisenes porcelāna zvaniņiem, bet pēc kara tos aizstāja ar 40 baltu zvaniņu komplektu. Ja pagadīsies dzirdēt tā melodiju, ieklausieties, kā skan porcelāns.
Staļļu pagalms (Stallhof)Pa vārtiem sienā ar Kņazu gājienu iekļūsiet Staļļu pagalmā, kas celts no 1586. līdz 1591. gadam. Līdz 18. gadsimta vidum šeit notika turnīri, tostarp gredzena jāšana, un skatītāji vēroja no Garās galerijas arkādēm uz 20 toskāniešu kolonnām. Atgādinājums par turnīriem ir divas bronzas kolonnas, kas iezīmēja jāšanas trasi. Apskatiet arī astoņstūraino akmens zirgu dzirdinātavu no 1586.-1588. gada, kur ūdens plūst no auna galvas. Adventa laikā šeit notiek viduslaiku Ziemassvētku tirdziņš.
Ēka / piemineklis 8
Veco meistaru galerija ★No Theaterplatz laukuma puses pagalmu noslēdz galerijas ēka, ko projektējis Gotfrīds Zempers. Pamatakmeni ielika 1847. gadā, taču 1849. gadā Zemperam nācās pamest Drēzdeni, un celtniecību pabeidza Karls Morics Hēnels, bet muzeju atvēra 1855. gadā. Iekšā ir Veco meistaru gleznu galerija, kuras slavenākā glezna ir Rafaēla Siksta Madonna, nopirkta 1754. gadā. Pēc remonta galeriju no jauna atvēra 2020. gadā.
Zempera opera un Theaterplatz ★Pirmo operu šeit no 1838. līdz 1841. gadam uzcēla Gotfrīds Zempers, taču 1869. gadā to iznīcināja ugunsgrēks. Pašreizējā ēka celta no 1871. līdz 1878. gadam viņa dēla Manfrēda vadībā. Pirmajā operā notika Riharda Vāgnera operu Klīstošais holandietis un Tanheizers pirmizrādes, bet Drēzdenē arī Riharda Štrausa operu Salome un Rožu kavalieris pirmizrādes. 1945. gadā sagrauto operu no jauna atvēra 1985. gada 13. februārī, tieši 40 gadus pēc uzlidojuma. Virs ieejas apskatiet kvadrigu ar panterām, ar Dionīsu un Ariadni, bet laukuma vidū karaļa Johana jātnieka pieminekli no 1889. gada.
Katedrāle (Hofkirche) ★Svētās Trīsvienības katedrāle ir bijusī katoļu galma baznīca un lielākā baznīca Saksijā. To no 1739. līdz 1755. gadam uzcēla romiešu arhitekts Gaetāno Kjaveri kūrfirstam Frīdriham Augustam II, kurš kā Polijas karalis bija Augusts III. Uz fasādes un balustrādēm stāv 78 svēto figūras, bet tornis ir 86 metrus augsts. Kriptā dus Saksijas valdnieki, un tur kapsulā glabājas Augusta Stiprā sirds. Paskatieties augšup uz segto pāreju pāri ieliņai, kas savieno baznīcu ar pili.
Albertinum ★Albertinum radās no arsenāla, kas celts no 1559. līdz 1563. gadam. No 1884. līdz 1887. gadam Karls Ādolfs Kanclers to neorenesanses stilā pārbūvēja par skulptūru muzeju, kas nosaukts toreiz valdošā karaļa Alberta vārdā. Šodien tajā atrodas Jauno meistaru galerija un Skulptūru kolekcija. Pēc 2002. gada plūdiem šeit uzbūvēja no ūdens drošu krātuvi, bet 2010. gadā muzeju no jauna atvēra ar jumtu pārsegtu pagalmu. Uz terases pie ēkas stūra stāv Gotfrīda Zempera piemineklis no 1892. gada.
Frauenkirche ★Vissvētākās Jaunavas Marijas baznīcu uzcēla no 1726. līdz 1743. gadam pēc Georga Bēra projekta. Tās smilšakmens kupols, saukts par Akmens zvanu, sabruka 1945. gada 15. februāra rītā pēc uzlidojumu izraisīta ugunsgrēka, un drupas gadu desmitiem bija piemineklis pret karu. Atjaunošana ilga no 1994. līdz 2005. gadam, un 2005. gada 30. oktobrī baznīcu iesvētīja no jauna. Tumšie akmeņi sienās ir vairāk nekā 3500 oriģinālu fragmentu no drupām, bet zelta krustu uz kupola izgatavoja Londonas kalējs Alans Smits, kura tēvs kā pilots piedalījās Drēzdenes bombardēšanā. Skatu terase uz kupola atrodas 67 metru augstumā.
Rezidences pils un Zaļā velve ★Rezidences pils bija Saksijas valdnieku mītne, un pirmā ziņa par to ir no 1289. gada. Kopš 1548. gada kūrfirsti Morics un Augusts to paplašināja par greznu renesanses rezidenci, pār kuru slejas simt metru augstais tornis Hausmannsturm ar skatu terasi. 1945. gada februārī pils nodega līdz pamatiem, un atjaunošana notiek kopš 1986. gada. Rietumu spārnā Augusts Stiprais no 1723. līdz 1729. gadam iekārtoja dārgumu krātuvi Zaļā velve, kurā apmēram 3000 dārglietu un zeltkaļu darbu stāv uz konsolēm pie spoguļsienām. Pils muzeju adrese ir Taschenberg ielā, ēkas dienvidu pusē.
Kultūras pils (Kulturpalast) ★Kultūras pili atvēra 1969. gadā pēc Volfganga Henša projekta. Uz tās rietumu sienas, Schloßstraße ielas pusē, redzēsiet mozaīku Sarkanā karoga ceļš, 30 metrus uz 10,5 metriem, kas veidota no krāsaina stikla uz betona plātnēm un kopš 2001. gada ir piemineklis. No 2013. līdz 2017. gadam ēku pārbūvēja: tajā ir Drēzdenes filharmonijas koncertzāle ar 1800 vietām, pilsētas centrālā bibliotēka un kabarē Herkuleskeule.
Kreuzkirche ★Svētā Krusta baznīcas saknes meklējamas 12. gadsimtā, un savā vēsturē tā tika postīta piecas reizes. Pašreizējā ēka celta pēc Septiņgadu kara postījumiem: celtniecību sāka 1764. gadā, un baznīcu iesvētīja 1792. gadā. 1945. gada februārī tā nodega, un atjaunošanas laikā no 1946. līdz 1955. gadam interjers neobaroka apdares vietā ieguva vienkāršu, askētisku apmetumu. Tornis ir 92 metrus augsts, un uz skatu terasi 54 metru augstumā ved vairāk nekā 250 pakāpienu. Ar baznīcu saistīts slavenais koris Kreuzchor, un šeit pastaiga beidzas.
Tualetes / kases / stāvvieta 13
Pastaigas sākums Postplatz laukumāPastaiga sākas Postplatz laukumā, vienā no svarīgākajiem Drēzdenes satiksmes mezgliem, kur pietur tramvaju līnijas 1, 2, 4, 8, 9, 11 un 12. Pretī redzams Cvingera aizsarggrāvis un Kroņa vārti, pa kuriem iesiet Cvingerā. Maršruts tālāk ved garām operai, katedrālei un pilij uz Brīla terasi, pēc tam uz Frauenkirche un beidzas pie Kreuzkirche Altmarkt laukumā.