Lielais parters un statujas ★Aiz pils plešas Lielais parters, tas ir, dobes, kas izkārtotas greznos rakstos un ierāmētas ar apgrieztu koku rindām. Gar to stāv 32 dievu un varoņu statujas no mitoloģijas un senās vēstures, kas darinātas no 1773. līdz 1780. gadam tēlnieka Vilhelma Beijera vadībā. Paskatieties partera dziļumā: tā galā ir Neptūna strūklaka, bet uz pakalna virs tās Glorjete. Pirmos dārza plānus 1695. gadā uzzīmēja Žans Trehē, Versaļas dārzu radītāja Andrē Lenotra skolnieks.
Obeliska strūklaka ★Obeliska strūklaku uzcēla 1777. gadā pēc galma arhitekta Johana Ferdinanda Hecendorfa fon Hohenberga projekta. Obelisks stāv uz četriem bruņurupučiem, kas simbolizē noturību, un to klāj hieroglifi, kuriem bija jāvēsta Habsburgu vēsture. Tomēr tās ir izdomātas zīmes, jo ēģiptiešu hieroglifus atšifrēja tikai 1822. gadā. Obeliska pakājē ir klinšu grota ar upju dieviem.
Skaistais avots ★Tieši no šī avota cēlies nosaukums Šēnbrunna (Schönbrunn), tas ir, „skaistais avots”. Saskaņā ar leģendu to medībās 1612. gadā atklāja ķeizars Matiass. Paviljons virs avota ir no 18. gadsimta, un tajā stāv nimfas Egērijas statuja, kas lej ūdeni no krūzes. Šī avota ūdens ķeizara galmā tika ļoti augstu vērtēts.
Romiešu drupas ★Romiešu drupas uzcēla 1778. gadā kā jaunu būvi, kas jau no paša sākuma tēloja drupas. Tās sauca par Kartāgas drupām, un paraugs bija romiešu Vespasiāna un Tita tempļa atliekas no Piranēzi gravīras. Tām bija jāatgādina, ka Habsburgi uzskatīja sevi par Romas imperatoru pēctečiem. Baseinā drupu priekšā guļ upju dievu Donavas un Ensas figūras.
Neptūna strūklaka ★Neptūna strūklaku sāka būvēt 1776. gadā un pabeidza īsi pirms Marijas Terēzijas nāves, kura nomira 1780. gadā. Marmora skulptūras darināja Vilhelms Beijers: Neptūns stāv gliemežvāka formas ratos, bet jūras nimfa Tetīda lūdz viņam palīdzību savam dēlam Ahillejam. Apkārt ir tritoni un hipokampi, tas ir, jūras zirgi ar zivju astēm. No šejienes sākas zigzagveida taka uz Glorjeti.
Kroņprinča dārzsKroņprinča dārzs atrodas tieši pie pils austrumu spārna. Tam ir baroka plānojums, bet no parka puses to noslēdz gara, vīteņaugiem apaugusi pergola ar paviljoniem, no kuriem dārzs redzams no augšas. Ieeja ir maksas, un dārzs ir atvērts no pavasara līdz rudenim.
LabirintsPirmais dzīvžoga labirints šeit radās ap 1720. gadu, bet 1892. gadā to likvidēja. Jauno, no īvēm, pēc vēsturiskā parauga atklāja 1999. gadā. Tā platība ir 1715 kvadrātmetri, un centrā ir skatu platforma, no kuras redzēsiet, kā citi maldās. Blakus ir rotaļu laukums ar mīklām, lielu kaleidoskopu un stabu ar zvaniņu. Ieeja ir maksas, un labirints ir atvērts no pavasara līdz rudenim.
Japāņu dārzsNelielo japāņu dārzu ierīkoja pils dārznieki 1913. gadā. Laika gaitā tas aizauga un tika aizmirsts, bet to atjaunoja 20. gadsimta 90. gadu beigās. Šeit ir kaskāde, kas ieplūst dīķī, bambusa ūdens pārgāznes, apgriezti krūmi un grābta grants ar akmeņiem. No šejienes ir tuvu līdz Hīcingas vārtiem un ieejai zoodārzā.