Koalas ★Koalas Šēnbrunnā dzīvo kopš 2002. gada, bijušajā degunradžu mājā, kas celta 1955. gadā. Koala ēd gandrīz tikai eikalipta lapas, no kurām iegūst ļoti maz enerģijas, tāpēc guļ pat 18-20 stundas diennaktī. Blakus aplokā lēkā Beneta valabiji, nelieli ķenguri no Austrālijas un Tasmānijas. Koalu barošana ir katru dienu pulksten 16.00.
Lielās pandas ★Lielās pandas Šēnbrunnā dzīvo kopš 2003. gada. 2007. gadā šeit piedzima pirmais Eiropā dabiskā ceļā ieņemtais pandas mazulis, bet 2016. gadā mātīte pirmo reizi kādā zoodārzā pasaulē pati izaudzināja dvīņus. Kopš 2025. gada aprīļa šeit dzīvo jauns pāris no Ķīnas: mātīte Lan Yun un tēviņš He Feng. Panda ēd galvenokārt bambusu, pat vairāk nekā desmit kilogramus dienā.
Žirafes ★Pirmā žirafe Šēnbrunnā ieradās 1828. gadā kā Ēģiptes vicekaraļa dāvana un izraisīja Vīnē modi uz rakstiem „à la girafe”. 1858. gadā šeit piedzima pirmā žirafe Eiropas kontinentā. 2017. gadā vēsturiskā žirafu māja ieguva stiklotu ziemas dārzu, bet jaunais žirafu parks saņēma Vīnes pilsētas vides balvu. Žirafes kakls ir gandrīz 2 metrus garš, bet tajā ir tikai 7 skriemeļi, tikpat, cik cilvēka kaklā.
Orangutāni ORANG.erie ★ORANG.erie ir bijusī imperatora siltumnīca no 1821. gada, ko zoodārzs atjaunoja un 2009. gadā nodeva orangutāniem. Nosaukums apvieno vārdus orangutāns un oranžērija. Pirmais zoodārza orangutāns šajā siltumnīcā apmetās jau 1878. gadā, bet 20. gadsimtā ēkā bija kinostudija un televīzijas ORF studija. Orangutāni lielāko dzīves daļu pavada kokos, un to nosaukums malajiešu valodā nozīmē „meža cilvēks”.
Āfrikas ziloņi ★Pirmais zilonis Šēnbrunnā ieradās jau 18. gadsimtā, bet 1906. gadā šeit piedzima zoodārzā ieņemts zilonis, viens no pirmajiem tādiem pasaulē. Mūsdienās zoodārzā tur tikai Āfrikas ziloņus. 2013. gadā šeit piedzima pirmais zilonis pasaulē, kas ieņemts mākslīgās apsēklošanas ceļā ar saldētu sēklu. Ziloņu treniņu varat redzēt katru dienu pulksten 10.00.
Polarium ★Polarium paviljonā dzīvo klinšu pingvīni, karaliskie pingvīni un Dienvidamerikas jūras lauvas. Caur stikliem var redzēt, kā tie nirst. Klinšu pingvīnus viegli atpazīt pēc dzeltenajām spalvām virs acīm, un pa klintīm tie lēkā ar abām kājām kopā. Jūras lauvu barošana ir pulksten 10.30 un 15.30, bet klinšu pingvīnu barošana pulksten 11.30, katru dienu, izņemot otrdienu.
Baltie lāči ★Aploku Franča Jozefa Zeme atklāja 2014. gadā, kad pēc daudziem gadiem baltie lāči atgriezās Vīnē. Nosaukums cēlies no Arktikas arhipelāga, ko 1873. gadā atklāja Austroungārijas polārekspedīcija. Baltajam lācim ir melna āda, bet tā kažoks tikai izskatās balts: spalvas ir caurspīdīgas un iekšpusē dobas. Tas lieliski peld un spēj peldēt daudzas stundas.
Indijas degunradži ★Indijas degunradžiem ir viens rags un bieza āda krokās, kas izskatās kā bruņu plātnes, tāpēc to vāciskais nosaukums ir Panzernashorn. Pirmais degunradzis Šēnbrunnā ieradās 1856. gadā. Degunradžu parkā tie dzīvo kopā ar garna un nilgau antilopēm, tāpat kā Indijā un Nepālā. Degunradžu barošana ir katru dienu pulksten 14.00.
Sibīrijas tīģeri ★Sibīrijas tīģeri, saukti arī par Amūras tīģeriem, ir lielākie kaķi pasaulē. Tie dzīvo Krievijas Tālajos Austrumos, kur ziemā ir stipri sali, tāpēc tiem ir biezs kažoks un tauku slānis. Atšķirībā no mājas kaķiem tiem patīk ūdens, un tie labi peld. Tīģeru barošana ir pulksten 15.00 pirmdienās, otrdienās, ceturtdienās, piektdienās un svētdienās.
Lauvas ★Marijas Terēzijas dzīves laikā plēsējus menažērijā neturēja, pirmie vilki un lāči ieradās 1781. gadā. Lauvu aploks pārbūvēts 2022. gadā: lauvas saņēma jaunas klintis, kas dod ēnu, patvērumu no lietus un vietu apkārtnes vērošanai. Lauva ir vienīgais kaķis, kas dzīvo barā, un tēviņa rēcienu var dzirdēt vairāku kilometru attālumā.
Nīlzirgi ★Nīlzirgu māja atjaunota un paplašināta 2001. gadā. Nīlzirgs dienu pavada ūdenī, bet naktī iznāk krastā ganīties zālē. Lai gan tas sver vairāk nekā tonnu, tas nepeld kā citi dzīvnieki: tas staigā pa dibenu un atsperas no tā. Tajā pašā ēkā dzīvo Ēģiptes lidsuņi, augļēdāji sikspārņi.
Akvāriju un terāriju māja ★Akvāriju un terāriju māju atklāja 1959. gadā bijušās strausu un rāpuļu mājas vietā, un toreiz tā bija lielākā šāda veida māja Eiropā. Mūsdienās šeit ir lielākais dzīvais koraļļu rifs Austrijā, krokodilu paviljons un tunelis, kurā ūdens ar Amazones zivīm ir virs jums. Zoodārzs šeit uztur vienu no pasaulē lielākajām apdraudēto Karību salu ķirzaku, degunradžu iguānu, audzētavām. Virs galvām lidinās tropiskie tauriņi.
Putnu māja un plikgalvas ibisiPutnu mājā un voljēros dzīvo papagaiļi un citi putni no siltajām zemēm. Blakus mīt plikgalvas ibisi, melni putni ar kailu sarkanu galvu un garu, liektu knābi. Kādreiz tie ligzdoja arī Austrijā, taču šeit izmira pirms vairākiem simtiem gadu, un mūsdienās zinātnieki tos no jauna māca ziemā lidot pāri Alpiem uz Itāliju. Ibisu barošana ir katru dienu pulksten 13.00.
Kata lemuri un giboniKata lemuri savvaļā dzīvo tikai Madagaskarā. Tos viegli atpazīt pēc astes ar melnbaltiem gredzeniem, ko tie nēsā augstu kā karogu, lai grupa turētos kopā. No rīta tiem patīk sēdēt ar izplestām ķepām un sildīt vēderu saulē. Blakus, uz salas, dzīvo baltroku giboni, kas uz garajām rokām lido no zara uz zaru.
Humbolta pingvīniHumbolta pingvīni nāk no Peru un Čīles piekrastes, kur plūst aukstā Humbolta straume, no kuras tie ieguvuši savu nosaukumu. Tiem nav vajadzīgs ledus: tie ligzdo alās un klinšu plaisās. Zem ūdens tie peld ātri kā torpēdas, bet uz sauszemes staigā šūpodamies. Barošana ir pulksten 11.00, katru dienu, izņemot otrdienu.
Polārie vilkiPolārie vilki dzīvo meža aplokā pakalna nogāzē. Savvaļā tie mīt Kanādas tālajos ziemeļos un Grenlandē, kur ziemā vairākus mēnešus ir tumšs. Biezs, gandrīz balts kažoks tos pasargā no sala. Vilki dzīvo barās, un Šēnbrunnā jau ir dzimuši kucēni. Vilku barošana ir pulksten 11.30 pirmdienās, otrdienās, ceturtdienās, piektdienās un svētdienās.
Lūši un urālpūcesLūsis ir lielākais Eiropas savvaļas kaķis, tas dzīvo arī Alpos un Polijas kalnos. To atpazīsiet pēc pušķīšiem uz ausīm un īsās astes. Tas medī galvenokārt stirnas: piezogas tuvu un uzbrūk ar dažiem lēcieniem. Blakus, mežā, dzīvo urālpūces, lielas pūces, kuras zoodārzs palīdz atgriezt mežos ap Vīni.
Briļļu lāčiBriļļu lāči ir vienīgie Dienvidamerikas lāči, tie dzīvo Andu mežos. Nosaukumu tie ieguvuši no gaišajiem plankumiem ap acīm, kas katram ir mazliet citādi. Tie lieliski kāpj kokos un ēd galvenokārt augus. Šis aploks nogāzē izveidots 2002. gadā, un tajā kopā ar tiem dzīvo deguņlāči.
Sarkanās pandasSarkanā panda ir kaķa lielumā, tai ir ruds kažoks un svītraina aste. Neraugoties uz nosaukumu, tā nav tuva lielās pandas radiniece, bet veido pati savu dzīvnieku dzimtu. Arī tā ēd bambusu, un tajā tai palīdz papildu „īkšķis”, proti, pagarināts plaukstas locītavas kauls.
Sprogainie pelikāniSprogainie pelikāni pieder pie lielākajiem lidojošajiem putniem: to spārnu plētums sasniedz aptuveni 3 metrus. Nosaukumu tie ieguvuši no sprogainajām spalvām uz galvas. Maiss zem knābja tiem kalpo kā tīkls zivju ķeršanai. Eiropā tie ligzdo cita starpā Grieķijā un Donavas deltā.
Dienvidamerikas parksTā ir liela pļava ar dīķi, kur kopā dzīvo dzīvnieki no Dienvidamerikas: nandu, seriemas, vikuņas, lielie skudrulāči un kapibaras. Kapibara ir lielākais grauzējs pasaulē. Skudrulācis savvaļā dienā apēd tūkstošiem skudru un termītu, izbāžot aptuveni 60 centimetrus garu mēli. Barošana ir katru dienu pulksten 14.30.
GepardiGepards ir ātrākais sauszemes dzīvnieks: nelielā attālumā tas skrien pat aptuveni 100 kilometru stundā. Gepardu aploks pretī Ķeizara paviljonam atgādina izžuvušu upes gultni, un no cilvēkiem to atdala grāvis ar ūdeni, tāpēc tos varat redzēt bez stikla. Atšķirībā no lauvām un tīģeriem gepards neprot rēkt, toties tas murrā un čivina kā putns.