Burgenlande: Berglerhaus māja un zvanu tornis ★Ēkas no Burgenlandes atklāj ceļojumu cauri Austrijai. Mazā ar salmiem segtā māja Berglerhaus no Neustift pie Güssing ir no 18. gadsimta beigām un ir viena no pēdējām šādām mājām Burgenlandes dienvidos. Ieeja ved tieši virtuvē ar atklātu pavardu: dūmi no visām krāsnīm izplūda pa koka skursteni no tā sauktās melnās virtuves. Blakus stāv ozolkoka zvanu tornis no 1776. gada no Schallendorf, kurā zvanīja trauksmi ugunsgrēka gadījumā, bet ciemos bez baznīcas arī uz lūgšanu un pēc kāda iedzīvotāja nāves.
Graudu dzirnavas ★Šīs koka dzirnavas uzceltas 1711. gadā Feistritz pie Birkfeld Štīrijā, un uz brīvdabas muzeju pārvestas 1966. gadā. Šādas dzirnavas atradās lielākās saimniecībās, kurām bija savs strauts. Divi ūdensrati mūrētā piebūvē darbināja 2 atsevišķus dzirnakmeņu pārus. Paskatieties zem stāvā lubu jumta: tur atradās dzirnavnieka istaba.
Kalves ★Lauku kalve no Feistritz pie Birkfeld ir no 1694. gada, un kalējs dzīvoja tieši blakus darbnīcai, istabā ar mazu melno virtuvi. Nedaudz tālāk atrodas kalve no Krakauhintermühlen pie Murau, kas darbojās līdz pat 1966. gadam. Tās lielo āmuru darbināja ūdensrats, bet otrs rats grieza tecīlu cērtņu un kapļu asināšanai. Šeit kala kapļus, radzes un arklus, bet pie darbnīcas apkaldināja zirgus un vēršus. Kalves priekšā aug garšaugu dārziņš.
Großschrotter māja ★Šī māja no Eggartsberg pie Geistthal ir tipiska Rietumštīrijas zemnieku sēta, un muzejs to datē ar 1395. un 1567. gadu. Svarīgākā telpa bija dūmistaba aptuveni 54 kvadrātmetru platībā: pie dubultā pavarda gatavoja ēdienu, cepa un ēda, bet stūrī stāvēja galds, šūpulis un gulta slimniekiem. 1728. gadā Urbans Šraters piebūvēja spārnu ar istabu, kurā bija podiņu krāsns, siltu un bez dūmiem. Paskatieties uz jumtu no egles lubām, kas saliktas eglītes rakstā. Šajā grupā atrodas arī vecākā pilnībā saglabājusies brīvdabas muzeja ēka, klēts no 1452. gada.
Sallegger Moar māja ★Ar salmiem segtā māja no Sallegg pie Birkfeld bija pirmā ēka, kas tika pārvesta uz brīvdabas muzeju, 1963. gadā. Saimniecības vēsture sniedzas līdz 1409. gadam, un pašreizējais izskats mājai ir kopš 1775. gada. Šeit pilnībā saglabājusies dūmistaba bez skursteņa: dūmi piepildīja istabas augšdaļu un izplūda pa atveri virs durvīm koka vēdlūkā. Virs atklātā pavarda karājas nojume, kas uztver dzirksteles, bet zem sola kastē nakšņoja vistas.
Kapela un bijusī skola ★Koka kapela no Heilbrunn pie Birkfeld tapa 1829. gadā, bet uz brīvdabas muzeju nonāca 1971. gadā, jo tai bija jāatkāpjas ceļa būvniecības dēļ. Iekšā redzēsiet Dievmātes gleznu uz altāra un Svēto Trīsvienību, attēlotu uz koka dēļa. Blakus stāv lauku māja no Prätis no 1750. gada, kurā saimnieks Pēters Faists atvēlēja istabu mācību stundām. Skola šeit ar pārtraukumiem darbojās no 1799. līdz 1880. gadam: vasarā nāca 10-20 bērnu, bet ziemā pat ap 100. Iekšā iekārtota klase un neliels skolas muzejs.
Laarer māja un krogs ★Māja no Sankt Nikolai im Sölktal, no Ensas ielejas ēku grupas, pieminēta 1576. gadā, kad tās īpašnieks bija Leonhards Lērers. Tā ir sēta, kurā dzīvojamā māja un kūts veido pāri. Dūmistabas durvis ir dalītas: atvēra augšējo pusi, lai izlaistu dūmus, gluži kā pasakā par vilku un 7 kazlēniem. Griestu sijā istabā ar podiņu krāsni ir gadskaitlis 1721 un saimnieka Matiasa Engelharta iniciāļi M. E., bet tajā izgrieztā rozete kļuva par visa brīvdabas muzeja zīmi. Tieši blakus ir krogs Zum Göller ar tualetēm.
Vierkanthof ★Šī sēta no Augšaustrijas ir no Sankt Ulrich pie Steyr, un to apsaimniekoja līdz 1966. gadam, kad tai bija jāatkāpjas ūdenskrātuves būvniecības dēļ. Tā ir četrstūra sēta: 4 spārni stāv ap slēgtu pagalmu. Paskatieties uz fasādi: apakšā ir rotāts skrāpētais apmetums, bet augšstāvā ķieģeļi, salikti eglītes rakstā. Augšstāvā ir guļamistabas, un starp tām Hohe Stube ar stuka rotājumiem griestos un apgleznotām mēbelēm, saimnieku guļamistaba un istaba kalponēm.
Dienvidtirole: Wegleithof ★Māja no Walburg Ultental ielejā uzcelta 1516. gadā, un pēc ugunsgrēka 1811. gadā atjaunota agrākajā stilā. Uz brīvdabas muzeju to pārveda 1964. gadā, kad kopā ar citām saimniecībām tai bija jāatkāpjas ūdenskrātuves dēļ. Velvētajā dūmu virtuvē ir atklāts pavards, bet zem griestiem koka rāmis, uz kura kūpināja gaļu, speķi un desas. Pieliekamajā stāv miltu lāde no 1884. gada un tornis cietajai maizei, kas raksturīga Ultental ielejai.
Tirole: Hanslerhof ★Šajā sētā no Alpbach Tirolē māja un saimniecības ēkas atrodas zem viena jumta, novietotas vienā rindā. No priekšnama varēja ieiet tieši kūtī, tāpēc ziemā pie dzīvniekiem nevajadzēja iet ārā salā, bet piegulošais šķūnis papildus sildīja māju. Uz lubu jumta redzēsiet mazu zvanu torni ar zvanu, kas sauca ļaudis no lauka uz maltīti. Īpašnieki, Plecaheru ģimene, 17. un 18. gadsimtā bija arī galdnieki un attīstīja slavenās Alpbach mēbeles.
Zalcburga: dūmu māja no Siezenheim ★Māja no Siezenheim pie Zalcburgas pieminēta 1631. gadā ar nosaukumu Stiedlhansengütl, bet uz brīvdabas muzeju pārvesta 1967. gadā. Dzīvojamo un saimniecības daļu sedz viens jumts, un tās atdala klons labības kulšanai. Pēc cūku kaušanas šeit gaļu kāra uz kārtīm zem griestiem un kūpināja pavarda dūmos. No tā paša pavarda kurināja arī podiņu krāsni istabā.
Forarlberga: māja un Alpu ganu būda ★Ielejas galā stāv 2 ēkas no Forarlbergas. Mājai no Schwarzenberg Brēgencas mežā saulainajā pusē ir lievenis Schopf, kur vasarā ēda, bet ziemā to aizvēra ar slēģiem. Tālāk stāv Alpu ganu būda no Mittelargenalpe, no aptuveni 1700 metru augstuma, kurā ap 1970. gadu sezonā izgatavoja aptuveni 200 kalnu siera ripas. Sienas sedz aptuveni 25000 lubu, bet jumtu aptuveni 50000 lubu 5 kārtās. Šeit maršruts beidzas, un uz izeju atgriežaties pa to pašu ieleju.
Karintija: Paule māja un šķūņiDivstāvu guļbūves māja no Saureggen Karintijā uzcelta 1690. gadā. Aplūkojiet logus: zemākie ir uz sola sēdoša cilvēka acu augstumā, bet augstākie stāvošam pieaugušajam. Krāsns kalpoja cepšanai, ēdiena gatavošanai, žāvēšanai, gulēšanai un pat kā tvaika pirts. Blakus stāv Ringhof sētas šķūņi no 1492. gada, iebūvēti stāvā nogāzē, ar 2 ieejām vienu virs otras.