Apskate sākas pie galvenās ieejas ar kasi, tieši blakus trim bezmaksas stāvvietām, un beidzas pie Schloss Herberstein pils, no kurienes uz stāvvietu atgriezīsieties caur dārziem un zoodārzu, vietām stāvi augšup. Autobuss RegioBus 209 no Weiz (uz kurieni no Grācas kursē līnijas 200 un 201) kursē tikai sezonā, pēdējā laikā sestdienās, svētdienās un svētku dienās no maija līdz septembrim, tāpēc pārbaudiet aktuālo sarakstu. Ārpus sezonas atliek automašīna vai autobuss 300 no Grācas līdz Kaibing un no turienes iepriekš pasūtīts taksometrs. Ja jau esat zoodārzā, Turi jūs vedīs no tuvākā punkta. Ieeja ir maksas, un biļetes cenā ietilpst pils apskate ar gidu, Haus der Biodiversität un dārzi; atsevišķi jāmaksā tikai par rotaļu zāli Herbie's Spielewelt. No 2. novembra kase ir atvērta katru dienu no 10:00 līdz 15:30, parkā varat palikt līdz 16:00, Haus der Biodiversität ir atvērts no 11:00 līdz 15:00, rotaļu zāle tikai nedēļas nogalēs, svētku dienās un skolēnu brīvlaikos, bet komentētās barošanas ziemā notiek tikai nedēļas nogalēs; 25. decembrī un 1. janvārī zoodārzs ir slēgts. Takas pārsvarā ir ar grants segumu, un daļai ir 11-20 procentu slīpums, īpaši kāpumam uz Panoramaplatzl un ceļiem pie pils, tāpēc ratiņiem vajag bezceļa riteņus. Tualetes ir pie galvenās ieejas, pie Zooschenke, uz Panoramaplatzl, Amerikas daļā blakus polārvilku aplokam, pie Familienrestaurant un pie pils. Suņi drīkst ienākt pavadā. Ieplānojiet apmēram 3 stundas.
Mājās atveriet vietu lietotnē Turi un pieskarieties „Lejupielādēt ceļam”: karte, apraksti un fotoattēli darbosies bez pārklājuma.
Tālākos punktus apskatiet sākumā, kamēr vēl ir spēks.
Atzīmējiet uzreiz, un pie izejas zināsiet, kas vēl palicis.
Tierwelt Herberstein lietotnē Turi
Atrašanās vieta reāllaikā, maršruts no punkta līdz punktam, apraksti lasīšanai un klausīšanai. Bez maksas, bez konta, 12 valodās.
Tas pats plāns kā lietotnē. Pieskarieties punktam, lai redzētu fotoattēlu un aprakstu; lietotnē Turi tajā redzēsiet arī sevi.
1ieteicamie, maršruta secībāpārējie punktiWCtualetes, ēdināšana, kases
Kaut kas nav pareizi? Ziņojiet par to lietotnē pie punkta.
Vērts redzēt
Tierwelt Herberstein ir Štīrijas federālās zemes zoodārzs un viens no lielākajiem savvaļas dzīvnieku parkiem Centrāleiropā: nogāzē virs Feistritzklamm aizas dzīvo ap 700 dzīvnieku no vairāk nekā 90 sugām. Aploki ir izkārtoti pa kontinentiem, no polārvilkiem un bizoniem līdz Berberijas lauvām un gepardiem. Viss sākās 17. gadsimta vidū, kad barons Johans Maksimiliāns I no Herberšteinu dzimtas atveda šurp dambriežus no Itālijas. Pastaiga beidzas pie Schloss Herberstein pils, kas ir šīs dzimtas mītne jau 22 paaudzes.
Foto Mildeep, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons1
Dzīvnieki
Sarkanās pandas
Sarkanā panda dzīvo vēsos kalnu mežos ar biezu bambusu Nepālā, Indijā, Butānā, Tibetā un Ķīnas rietumos. Tās aplokam ir sava klimata iekārta, jo temperatūrā virs aptuveni 25 grādiem panda jūtas slikti. Bambuss ir maz barojošs, tāpēc jauna panda dienā apēd pat 2 kilogramus lapu. Savvaļā palikuši mazāk nekā 10 tūkstoši pieaugušu dzīvnieku. Aploku tā dala ar muntjakiem, nelieliem briežiem no Āzijas.
Foto T R Shankar Raman, CC BY 4.0, Wikimedia Commons2
Dzīvnieki
Takini
Takini nāk no Butānas, Ķīnas, Indijas un Mjanmas ziemeļu kalniem. Vasarā tie lielos baros ganās alpīnajās pļavās, pat 4500 metru augstumā, bet ziemā nokāpj aizsargātos mežos. Viņu nagu pirksti izplešas katrs atsevišķi, tāpēc takins droši iet pat pa sniegu. Kad draud briesmas, pieaugušie dzīvnieki nostājas aplī ap mazuļiem. Tēviņš sver pat 350 kilogramus.
Foto 1966mhl1, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons3
Dzīvnieki
Kalnu zebras un gnu
Šajā aplokā Hartmaņa kalnu zebras dzīvo kopā ar svītrainajiem gnu un lieliski saprotas. Kalnu zebras nāk no sausajiem, akmeņainajiem Āfrikas dienvidrietumu kalniem, no Namībijas līdz Angolai. Ieskatieties svītrās: tās drīzāk ir tumši brūnas un bēšas, nevis melnbaltas. Kumeļš jau dažas minūtes pēc dzimšanas seko mātei, un ķēve vairākas nedēļas tur to atstatus no bara, visticamāk tāpēc, lai tas iemācītos viņas svītru rakstu.
Foto Cephas, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons4
Dzīvnieki
Bizoni
Ap 1700. gadu Ziemeļamerikā dzīvoja pat 60 miljoni bizonu. Pēc kolonistu masveida medībām 19. gadsimta beigās to palika mazāk nekā 900, un sugas glābšanā palīdzēja Jeloustonas nacionālais parks, kas dibināts 1872. gadā. Pieaudzis bullis sver pat 900 kilogramus, un tā augstums skaustā ir līdz 190 centimetriem, tomēr tas skrien ar ātrumu līdz 50 kilometriem stundā. Pļavā Herbersteinā dzīvo neliels ganāmpulks.
Foto Musicaline, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons5
Dzīvnieki
Polārvilki
Polārvilki nāk no Kanādas Arktikas salām un no Grenlandes, tāpēc tiem ir sniegbalts kažoks. Barā tēviņiem un mātītēm ir atsevišķas hierarhijas, kas katru rudeni no jauna nostiprinās sadursmēs. Mazuļi parasti ir tikai pašam augstāk stāvošajam pārim, bet vilks no paša apakšas pie barības gaida pēdējais. Vislabāk to var redzēt barošanas laikā, kad barā atklājas secība pie bļodas.
Foto Wilfredor, CC0, Wikimedia Commons6
Dzīvnieki
Briļļu lāči
Briļļu lācis, saukts arī par Andu lāci, ir vienīgais lielais lācis Dienvidamerikā un dzīvo Andos no Panamas līdz Bolīvijai. Nosaukumu tas ieguvis gaišo zīmējumu dēļ ap acīm, kas bieži izskatās kā brilles, lai gan daži īpatņi ir pilnīgi melni. Pat 96 procentus tā barības veido augi un augļi, īpaši bromēlijas, kas aug augstu kokos, tāpēc tas lieliski kāpj. Pateicoties šādai barībai, tam nav jāguļ ziemas miegs.
Foto PtrQs, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons7
Dzīvnieki
Prževaļska zirgi
Suga nosaukta ceļotāja Nikolaja Prževaļska vārdā, kurš 1878. gadā atveda uz Pēterburgu šāda zirga ādu un galvaskausu. 20. gadsimta 60. gadu beigās šie zirgi izzuda no savvaļas Mongolijas stepēs. Tie izdzīvoja, pateicoties dažiem dzīvniekiem, kas 20. gadsimta sākumā nonāca Eiropas zoodārzos, un zoodārzu kopīgai audzēšanai. 1992. gadā pirmie zirgi atgriezās Mongolijā, un zoodārzos šodien dzīvo vairāk nekā 700 šo zirgu.
Foto Giles Laurent, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons8
Dzīvnieki
Dienvidamerikas māja
Šeit kopā dzīvo tapīri, kapibaras, maras, zaļās aras un divpirkstu sliņķi. Tapīram ir īss snuķis no saaugušas augšlūpas un deguna, ar kuru tas ož, tausta un satver lapas, turklāt tas lieliski peld un nirst. Lai gan tā mazuļi ar gaišām svītrām atgādina mežacūku sivēnus, tapīrs ir degunradžu un zirgu, nevis cūku radinieks. Meklējiet sliņķi augstu virs tā kaimiņiem: tas guļ līdz 20 stundām diennaktī, un tā kažokā aug zilaļģes, tāpēc tas izskatās kā ķērpju kušķis.
Foto ArgentinaTurismo, CC BY 4.0, Wikimedia Commons9
Dzīvnieki
Puma un Panoramaplatzl
Pumu klints ir zoodārza augstākais punkts, un blakus, uz Panoramaplatzl, ir atpūtas vieta ar skatu. Puma, saukta arī par kalnu lauvu, dzīvo no Kanādas dienvidrietumiem līdz Dienvidamerikai, no pustuksnešiem līdz augstiem kalniem. Tā ir lēcienu rekordiste: paraugdemonstrējumā Herbersteinā medījums karājas uz makšķerauklas apmēram 3 metrus virs zemes, un puma lec tam pakaļ augšup, bet garā aste palīdz tai piezemēties uz visām četrām ķepām. Interesanti, ka puma prot murrāt, bet nespēj rēkt.
Foto Mathias Appel, CC0, Wikimedia Commons10
Dzīvnieki
Vari lemuri
Vari lemuru aploks atrodas pie dīķa blakus vēsturiskajam dārzam. Melnbaltie vari dzīvo tikai Madagaskaras austrumu lietusmežos. Tēviņi un mātītes vairākas reizes dienā izdod skaļu, griezīgu rēcienu, ar ko atbaida citas grupas no savas teritorijas. Parasti tie dzemdē dvīņus, un katrs sver apmēram 100 gramus. Mežu izciršanas dēļ Madagaskarā tie nonākuši uz izmiršanas robežas.
Foto Szalay Gábor István, Magyarország, Budapest-04, CC BY-SA 3.0, Wikimedia Commons11
Ēka / piemineklis
Schloss Herberstein
Schloss Herberstein pils, saukta par Gartenschloss, stāv uz 40 metrus augstas klints virs Feistritzklamm aizas. Pirmo reizi tā minēta 1217. gadā kā Herwigstein, Herviga no Krotendorfas mītne, un no šī nosaukuma cēlies nosaukums Herberstein. Paplašināšana ilga vairāk nekā 450 gadus: 16. gadsimtā cietoksnis kļuva par rezidenci, bet 17. gadsimtā, Johana Maksimiliāna I laikā, tapa Florences pagalms, veidots pēc itāļu parauga. Herberšteinu dzimta šeit dzīvo jau 22 paaudzes, un apskate ar gidu ir iekļauta zoodārza biļetes cenā. Pie pils atrodas Rožu dārzs, kas 1997. gadā atjaunots pēc baroka dārza parauga.
Foto Niki.L, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons12
Ēka / piemineklis
Haus der Biodiversität
Haus der Biodiversität atrodas bijušajā pils šķūnī, kas minēts jau 1593. gadā un kurā 2004-2022. gadā darbojās Džironkoli muzejs. Izstāde darbojas kopš 2023. gada, un tajā ir 5 interaktīvas stacijas: izveidosiet paši savu dzīvnieku, ar varavīksnenes skenēšanu izvēlēsieties tauriņu, bet laboratorijā atpazīsiet vietējās vaboles. Tieši blakus atrodas Feistritzklamm aiza, Eiropas aizsargājamā teritorija ar vairāk nekā 5000 dzīvnieku, augu un sēņu sugām un Austrijā bagātāko vaboļu populāciju, piemēram, lielo ozolu koksngrauzi un briežvaboli. Ieeja ir iekļauta zoodārza biļetes cenā.
Foto Charles J. Sharp, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons13
Dzīvnieki
Beneta ķenguri
Lielajā Austrālijas aplokā kopā dzīvo Beneta ķenguri, emu un melnie gulbji. Beneta ķenguri nāk no Austrālijas austrumiem un dienvidiem, kā arī no Tasmānijas. Jaundzimis ķengurs sver mazāk nekā 1 gramu, ir kafijas pupiņas lielumā un pats ierāpjas mātes somā, kur paliek līdz apmēram 9. dzīves mēnesim. Lēcienos tas pārsniedz 30 kilometrus stundā, bet, lēnām pārvietojoties, atbalstās uz astes kā uz piektās kājas.
Foto Michael J. Litzinger, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons14
Dzīvnieki
Berberijas lauvas
Lauvas Herbersteinā pieder Berberijas pasugai, proti, tās ir Atlasa lauvas no Āfrikas ziemeļiem. Tās bija lielākas par citām lauvām, un tām bija tumšas, kuplas krēpes, kas sniedzās līdz krūtīm un vēderam. Pēdējo savvaļas Berberijas lauvu esot nogalinājuši Marokā ap 1920. gadu, bet 1970. gadā Rabātas zoodārzs saņēma lauvas no karaļa Hasana II privātās menažērijas, un to pēcnācējus vēlāk izsūtīja uz zoodārziem, galvenokārt Eiropā. Tēviņa rēcienu var dzirdēt līdz 8 kilometru attālumam, bet nebrīnieties, ja lauvas tieši snauž: tās guļ pat 18 stundas diennaktī.
Foto Sanjay Acharya, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons15
Dzīvnieki
Mandrili
Mandrili šeit dzīvo kopā ar nelielu zaļo mērkaķu baru. Iekštelpā ir pārejas, kas ir pārāk šauras pieaugušiem mandriliem, tāpēc veiklākajiem mērkaķiem ir kur paslēpties. Mandrila tēviņam ir zilas krokas uz purna, spilgti sarkans deguns un zeltaini dzeltena bārda, un tas sver apmēram 27 kilogramus. Tajā pašā lokā redzēsiet arī geladas no Etiopijas augstienēm, kuras ēd galvenokārt zāli un sazinās ar balsi vairāk nekā jebkurš cits pērtiķis, ļoti daudzos veidos.
Foto Liuthalas, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons16
Dzīvnieki
Gepardi
Gepards ir ātrākais sauszemes zīdītājs, kas sasniedz ātrumu pat 115 kilometru stundā. Tieši Herbersteinā 20. gadsimta 60. gadu beigās tika uzbūvēts pasaulē pirmais medījuma simulators gepardiem, ko izstrādāja profesors Kēnigs kopā ar dzīvnieku kopējiem. Komentētās barošanas laikā gepardi dzenas pakaļ gaļas gabalam ar ātrumu ap 70 kilometriem stundā. Tēviņi bieži dzīvo grupās pa 2 vai 3, parasti tie ir brāļi.
Visi punkti (24)
Sagrupēts kā plāna apzīmējumos. Zvaigznīte apzīmē ieteicamos punktus.
Dzīvnieki 14
Sarkanās pandas ★Sarkanā panda dzīvo vēsos kalnu mežos ar biezu bambusu Nepālā, Indijā, Butānā, Tibetā un Ķīnas rietumos. Tās aplokam ir sava klimata iekārta, jo temperatūrā virs aptuveni 25 grādiem panda jūtas slikti. Bambuss ir maz barojošs, tāpēc jauna panda dienā apēd pat 2 kilogramus lapu. Savvaļā palikuši mazāk nekā 10 tūkstoši pieaugušu dzīvnieku. Aploku tā dala ar muntjakiem, nelieliem briežiem no Āzijas.
Takini ★Takini nāk no Butānas, Ķīnas, Indijas un Mjanmas ziemeļu kalniem. Vasarā tie lielos baros ganās alpīnajās pļavās, pat 4500 metru augstumā, bet ziemā nokāpj aizsargātos mežos. Viņu nagu pirksti izplešas katrs atsevišķi, tāpēc takins droši iet pat pa sniegu. Kad draud briesmas, pieaugušie dzīvnieki nostājas aplī ap mazuļiem. Tēviņš sver pat 350 kilogramus.
Kalnu zebras un gnu ★Šajā aplokā Hartmaņa kalnu zebras dzīvo kopā ar svītrainajiem gnu un lieliski saprotas. Kalnu zebras nāk no sausajiem, akmeņainajiem Āfrikas dienvidrietumu kalniem, no Namībijas līdz Angolai. Ieskatieties svītrās: tās drīzāk ir tumši brūnas un bēšas, nevis melnbaltas. Kumeļš jau dažas minūtes pēc dzimšanas seko mātei, un ķēve vairākas nedēļas tur to atstatus no bara, visticamāk tāpēc, lai tas iemācītos viņas svītru rakstu.
Bizoni ★Ap 1700. gadu Ziemeļamerikā dzīvoja pat 60 miljoni bizonu. Pēc kolonistu masveida medībām 19. gadsimta beigās to palika mazāk nekā 900, un sugas glābšanā palīdzēja Jeloustonas nacionālais parks, kas dibināts 1872. gadā. Pieaudzis bullis sver pat 900 kilogramus, un tā augstums skaustā ir līdz 190 centimetriem, tomēr tas skrien ar ātrumu līdz 50 kilometriem stundā. Pļavā Herbersteinā dzīvo neliels ganāmpulks.
Polārvilki ★Polārvilki nāk no Kanādas Arktikas salām un no Grenlandes, tāpēc tiem ir sniegbalts kažoks. Barā tēviņiem un mātītēm ir atsevišķas hierarhijas, kas katru rudeni no jauna nostiprinās sadursmēs. Mazuļi parasti ir tikai pašam augstāk stāvošajam pārim, bet vilks no paša apakšas pie barības gaida pēdējais. Vislabāk to var redzēt barošanas laikā, kad barā atklājas secība pie bļodas.
Briļļu lāči ★Briļļu lācis, saukts arī par Andu lāci, ir vienīgais lielais lācis Dienvidamerikā un dzīvo Andos no Panamas līdz Bolīvijai. Nosaukumu tas ieguvis gaišo zīmējumu dēļ ap acīm, kas bieži izskatās kā brilles, lai gan daži īpatņi ir pilnīgi melni. Pat 96 procentus tā barības veido augi un augļi, īpaši bromēlijas, kas aug augstu kokos, tāpēc tas lieliski kāpj. Pateicoties šādai barībai, tam nav jāguļ ziemas miegs.
Prževaļska zirgi ★Suga nosaukta ceļotāja Nikolaja Prževaļska vārdā, kurš 1878. gadā atveda uz Pēterburgu šāda zirga ādu un galvaskausu. 20. gadsimta 60. gadu beigās šie zirgi izzuda no savvaļas Mongolijas stepēs. Tie izdzīvoja, pateicoties dažiem dzīvniekiem, kas 20. gadsimta sākumā nonāca Eiropas zoodārzos, un zoodārzu kopīgai audzēšanai. 1992. gadā pirmie zirgi atgriezās Mongolijā, un zoodārzos šodien dzīvo vairāk nekā 700 šo zirgu.
Dienvidamerikas māja ★Šeit kopā dzīvo tapīri, kapibaras, maras, zaļās aras un divpirkstu sliņķi. Tapīram ir īss snuķis no saaugušas augšlūpas un deguna, ar kuru tas ož, tausta un satver lapas, turklāt tas lieliski peld un nirst. Lai gan tā mazuļi ar gaišām svītrām atgādina mežacūku sivēnus, tapīrs ir degunradžu un zirgu, nevis cūku radinieks. Meklējiet sliņķi augstu virs tā kaimiņiem: tas guļ līdz 20 stundām diennaktī, un tā kažokā aug zilaļģes, tāpēc tas izskatās kā ķērpju kušķis.
Puma un Panoramaplatzl ★Pumu klints ir zoodārza augstākais punkts, un blakus, uz Panoramaplatzl, ir atpūtas vieta ar skatu. Puma, saukta arī par kalnu lauvu, dzīvo no Kanādas dienvidrietumiem līdz Dienvidamerikai, no pustuksnešiem līdz augstiem kalniem. Tā ir lēcienu rekordiste: paraugdemonstrējumā Herbersteinā medījums karājas uz makšķerauklas apmēram 3 metrus virs zemes, un puma lec tam pakaļ augšup, bet garā aste palīdz tai piezemēties uz visām četrām ķepām. Interesanti, ka puma prot murrāt, bet nespēj rēkt.
Vari lemuri ★Vari lemuru aploks atrodas pie dīķa blakus vēsturiskajam dārzam. Melnbaltie vari dzīvo tikai Madagaskaras austrumu lietusmežos. Tēviņi un mātītes vairākas reizes dienā izdod skaļu, griezīgu rēcienu, ar ko atbaida citas grupas no savas teritorijas. Parasti tie dzemdē dvīņus, un katrs sver apmēram 100 gramus. Mežu izciršanas dēļ Madagaskarā tie nonākuši uz izmiršanas robežas.
Beneta ķenguri ★Lielajā Austrālijas aplokā kopā dzīvo Beneta ķenguri, emu un melnie gulbji. Beneta ķenguri nāk no Austrālijas austrumiem un dienvidiem, kā arī no Tasmānijas. Jaundzimis ķengurs sver mazāk nekā 1 gramu, ir kafijas pupiņas lielumā un pats ierāpjas mātes somā, kur paliek līdz apmēram 9. dzīves mēnesim. Lēcienos tas pārsniedz 30 kilometrus stundā, bet, lēnām pārvietojoties, atbalstās uz astes kā uz piektās kājas.
Berberijas lauvas ★Lauvas Herbersteinā pieder Berberijas pasugai, proti, tās ir Atlasa lauvas no Āfrikas ziemeļiem. Tās bija lielākas par citām lauvām, un tām bija tumšas, kuplas krēpes, kas sniedzās līdz krūtīm un vēderam. Pēdējo savvaļas Berberijas lauvu esot nogalinājuši Marokā ap 1920. gadu, bet 1970. gadā Rabātas zoodārzs saņēma lauvas no karaļa Hasana II privātās menažērijas, un to pēcnācējus vēlāk izsūtīja uz zoodārziem, galvenokārt Eiropā. Tēviņa rēcienu var dzirdēt līdz 8 kilometru attālumam, bet nebrīnieties, ja lauvas tieši snauž: tās guļ pat 18 stundas diennaktī.
Mandrili ★Mandrili šeit dzīvo kopā ar nelielu zaļo mērkaķu baru. Iekštelpā ir pārejas, kas ir pārāk šauras pieaugušiem mandriliem, tāpēc veiklākajiem mērkaķiem ir kur paslēpties. Mandrila tēviņam ir zilas krokas uz purna, spilgti sarkans deguns un zeltaini dzeltena bārda, un tas sver apmēram 27 kilogramus. Tajā pašā lokā redzēsiet arī geladas no Etiopijas augstienēm, kuras ēd galvenokārt zāli un sazinās ar balsi vairāk nekā jebkurš cits pērtiķis, ļoti daudzos veidos.
Gepardi ★Gepards ir ātrākais sauszemes zīdītājs, kas sasniedz ātrumu pat 115 kilometru stundā. Tieši Herbersteinā 20. gadsimta 60. gadu beigās tika uzbūvēts pasaulē pirmais medījuma simulators gepardiem, ko izstrādāja profesors Kēnigs kopā ar dzīvnieku kopējiem. Komentētās barošanas laikā gepardi dzenas pakaļ gaļas gabalam ar ātrumu ap 70 kilometriem stundā. Tēviņi bieži dzīvo grupās pa 2 vai 3, parasti tie ir brāļi.
Ēka / piemineklis 2
Schloss Herberstein ★Schloss Herberstein pils, saukta par Gartenschloss, stāv uz 40 metrus augstas klints virs Feistritzklamm aizas. Pirmo reizi tā minēta 1217. gadā kā Herwigstein, Herviga no Krotendorfas mītne, un no šī nosaukuma cēlies nosaukums Herberstein. Paplašināšana ilga vairāk nekā 450 gadus: 16. gadsimtā cietoksnis kļuva par rezidenci, bet 17. gadsimtā, Johana Maksimiliāna I laikā, tapa Florences pagalms, veidots pēc itāļu parauga. Herberšteinu dzimta šeit dzīvo jau 22 paaudzes, un apskate ar gidu ir iekļauta zoodārza biļetes cenā. Pie pils atrodas Rožu dārzs, kas 1997. gadā atjaunots pēc baroka dārza parauga.
Haus der Biodiversität ★Haus der Biodiversität atrodas bijušajā pils šķūnī, kas minēts jau 1593. gadā un kurā 2004-2022. gadā darbojās Džironkoli muzejs. Izstāde darbojas kopš 2023. gada, un tajā ir 5 interaktīvas stacijas: izveidosiet paši savu dzīvnieku, ar varavīksnenes skenēšanu izvēlēsieties tauriņu, bet laboratorijā atpazīsiet vietējās vaboles. Tieši blakus atrodas Feistritzklamm aiza, Eiropas aizsargājamā teritorija ar vairāk nekā 5000 dzīvnieku, augu un sēņu sugām un Austrijā bagātāko vaboļu populāciju, piemēram, lielo ozolu koksngrauzi un briežvaboli. Ieeja ir iekļauta zoodārza biļetes cenā.
Tualetes / kases / stāvvieta 8
Galvenā ieejaApskate sākas pie galvenās ieejas ar kasi. 17. gadsimta vidū barons Johans Maksimiliāns I no Herberšteinu dzimtas secināja, ka stāvās nogāzes nav piemērotas zemkopībai, toties labi der dzīvniekiem, un atveda šurp dambriežus no Itālijas. Apmeklētājiem parku atvēra 20. gadsimta 60. gadu beigās, un tad parādījās pirmās eksotiskās sugas. Kopš 2006. gada zoodārzs pieder Štīrijas federālajai zemei. Maršruts vispirms ved cauri Āzijai un abām Amerikām, tad cauri Āfrikai un Austrālijai, līdz pat pilij virs Feistritzklamm aizas.