Pomerānijas hercogu pils ★Grifu dinastijas, Pomerānijas hercogu, rezidence uz pakalna virs Oderas. Akmens nams šeit tika uzcelts 1346. gadā, bet renesanses izskatu pils ieguva no 1573. līdz 1582. gadam hercoga Johana Frīdriha laikā. Pagalmā notiek koncerti, iekšā darbojas muzejs, kinoteātris un Opera pilī (Opera na Zamku), bet kriptā atdusas Pomerānijas hercogu sarkofāgi.
Jaunavu tornis ★Gotisks 14. gadsimta tornis, pēdējā pilsētas mūru palieka pie Oderas. Nosaukums cēlies no Jaunavu vārtiem, kas veda uz cisterciešu mūķeņu klosteri, bet otrs nosaukums, Septiņu apmetņu tornis, saistīts ar drēbnieku cunfti, kas maksāja par torņa uzturēšanu. Savukārt leģenda stāsta par septiņiem apmetņiem, kas tika uzšūti hercogam Boguslavam X. Tornis ir viens no Ščecinas simboliem.
Vecpilsētas rātsnams un Siena laukums ★Gotisks 15. gadsimta rātsnams Siena laukumā. 1570. gadā šeit notika miera kongress, kas izbeidza Zviedrijas un Dānijas karu. Pievērsiet uzmanību zaļajiem un melnajiem glazētajiem ķieģeļiem uz zelmiņa. Kara laikā nopostītajā un no 1972. līdz 1975. gadam atjaunotajā rātsnamā šodien atrodas Ščecinas vēstures muzejs, bet gotiskajā pagrabā ir restorāns.
Svētā Jēkaba katedrāle ★Gotiska ķieģeļu katedrāle, celta 14. un 15. gadsimtā, cita starpā meistara Hinriha Brunsberga vadībā. Tā ir 110 metrus augsta un ir otrā augstākā baznīca Polijā pēc Licheń bazilikas. Tornis kara laikā nodega, un tā smaili atjaunoja. Uz skatu terasi tornī var uzbraukt ar liftu visu gadu.
Karaļa vārti ★Otrie no pilsētas baroka vārtiem, celti no 1725. līdz 1728. gadam pēc tam, kad Prūsija bija ieņēmusi Ščecinu. Uz zelmiņiem stāv Marss ar zobenu un vairogu un Herakls ar vālesi un lauvas ādu, bet virs caurbrauktuves ir Prūsijas ērglis bruņu, vairogu un karogu ielenkumā, kā uz romiešu triumfa arkas.
Filharmonija un Dialoga centrs Przełomy ★Baltā stikla filharmonija ar asajiem zelmiņiem tika uzcelta no 2011. līdz 2014. gadam pirmskara Konzerthaus vietā, un tā ir saņēmusi atzinību daudzos arhitektūras konkursos. Pretī, zem Solidaritātes laukuma, slēpjas Dialoga centrs Przełomy: pazemes muzejs par Ščecinas vēsturi pēc 1945. gada un par 1970. gada decembra protestiem, kad šajā vietā gāja bojā 16 cilvēki.
Svēto Pētera un Pāvila baznīca ★Vecākā kulta vieta pilsētā: pirmo koka baznīcu šeit uzcēla 1124. gadā, kad uz Ščecinu ar misiju ieradās Bambergas Otons. Ķieģeļu baznīca tapa 13. gadsimtā, bet pašreizējais korpuss 15. gadsimtā. Uz ārējām sienām meklējiet maskaronus, tas ir, akmens sejas, kas it kā attēlo viduslaiku Ščecinas iedzīvotājus.
Loitz namsVēlās gotikas Loitz baņķieru dzimtas nams, celts no 1539. līdz 1547. gadam. Ģimene vadīja lielāko banku pilsētā, bet, kad Brandenburgas kūrfirsts Joahims II neatdeva aizņēmumus, tā bankrotēja un aizbēga uz Żuławy, Vislas deltu. Vēlāk šeit darbojās konditoreja, bet šodien mākslas vidusskola. Pievērsiet uzmanību kāpņu torņa slīpajiem logiem.
Ostas vārtiBaroka vārti, celti no 1725. līdz 1727. gadam, agrāk saukti par Berlīnes vārtiem, jo no šejienes sākās ceļš uz Berlīni. Latīņu uzraksts atgādina, ka Prūsijas karalis Frīdrihs Vilhelms I nopirka Ščecinu no zviedriem par diviem miljoniem dālderu. Virs uzraksta redzama pilsētas panorāma un Oderas dievs. Kara laikā rotātos zelmiņus paslēpa Arkonas mežā, un tos atrada 1957. gadā.
Pomerānijas kārtu landtāga pilsBaroka ēka, celta no 1726. līdz 1729. gadam Pomerānijas zemes kārtu sapulcei. Virs ieejas ir Pomerānijas ģerbonis, augstāk Prūsijas karaļa ģerbonis ar Apdomības un Taisnīguma skulptūrām: ģerboņu izkārtojumam bija jāparāda, kas šeit valda. Šodien tā ir Nacionālā muzeja nodaļa ar senās mākslas galeriju.