Foto H. Zell, CC BY-SA 3.0, Wikimedia Commons
Pils un parksPotsdama, Brandenburga, Vācija

Sansusī parks: ko redzēt, karte un apskates maršruts

Sansusī parks un pils Potsdamā. Lietotnē Turi tā pati karte rāda jūsu atrašanās vietu, ved no punkta līdz punktam un ļauj atzīmēt apskatītās vietas.

16punkti apskatei
16ieteicamajā maršrutā
apm. 3 h 30 minapskatei

Pirms ceļojuma

apm. 3 h 30 minmierīgā tempā, ar pauzēm
6tualetes kartē
ēdiensēdināšanas vietu kartē vēl nav
Pastaiga sākas pie Obeliska parka austrumu malā, pie Schopenhauerstraße ielas, un beidzas pie Jaunās pils rietumos, no kurienes uz dienvidiem jūs aiziesiet līdz dzelzceļa stacijai Potsdam Park Sanssouci. Autobuss 695 piebrauc pie pašas Sansusī pils, pieturā Schloss Sanssouci, tāpēc varat sākt arī no maršruta vidus. Ja jau esat parkā, Turi jūs vadīs no tuvākā punkta. Ieeja parkā ir bez maksas, tas ir atvērts katru dienu no 8:00 līdz krēslai, bet pilīs vajadzīgas biļetes; Sansusī pilī ieeja ir noteiktā laikā, tāpēc biļeti vislabāk iegādāties iepriekš internetā. No novembra līdz martam slēgtas ir Gleznu galerija, Jaunās istabas, Ķīniešu nams un Šarlotenhofas pils, kas sezonā strādā no trešdienas līdz svētdienai. Dzirnavas ziemā ir atvērtas tikai nedēļas nogalēs, bet decembrī nemaz, savukārt Sansusī pils un Jaunā pils strādā arī ziemā, īsāku laiku, līdz 16:30. Oranžērijas pils un Romiešu pirtis ir slēgtas restaurācijas dēļ, tāpēc tās varat aplūkot tikai no ārpuses. Uz Sansusī pili ved 132 pakāpieni pa terasēm vai lēzenākas uzbrauktuves sānos, bet līdz Dzirnavām un Oranžērijai jākāpj kalnā. Tualetes ir apmeklētāju centrā pie Vēsturiskajām dzirnavām, apmeklētāju centrā pie Jaunās pils un pie Ökonomieweg ceļa uz dienvidiem no Lielās strūklakas. Paredziet aptuveni trīsarpus stundas, neskaitot interjeru apskati.
  • Mājās atveriet vietu lietotnē Turi un pieskarieties „Lejupielādēt ceļam”: karte, apraksti un fotoattēli darbosies bez pārklājuma.
  • Tālākos punktus apskatiet sākumā, kamēr vēl ir spēks.
  • Atzīmējiet uzreiz, un pie izejas zināsiet, kas vēl palicis.

Sansusī parks lietotnē Turi

Atrašanās vieta reāllaikā, maršruts no punkta līdz punktam, apraksti lasīšanai un klausīšanai. Bez maksas, bez konta, 12 valodās.

Lejupielādēt Android ierīcei

Vietas karte

Tas pats plāns kā lietotnē. Pieskarieties punktam, lai redzētu fotoattēlu un aprakstu; lietotnē Turi tajā redzēsiet arī sevi.

Plāns: Sansusī parks
1ieteicamie, maršruta secībāpārējie punktiWCtualetes, ēdināšana, kases

Kaut kas nav pareizi? Ziņojiet par to lietotnē pie punkta.

Vērts redzēt

Sansusī parks ir Prūsijas karaļa Frīdriha Lielā vasaras rezidence. 1744. gadā karalis lika kailo pakalnu pārvērst vīna dārzā, bet tā virsotnē uzcelt pili „bez rūpēm”. Parka platība ir gandrīz 300 hektāru, tajā ir vairāk nekā 1000 skulptūru, un caur tā vidu stiepjas vairāk nekā 2 kilometrus garā Galvenā aleja, no Obeliska līdz pat Jaunajai pilij. Frīdrihs Lielais šeit uzcēla rokoko pilis un paviljonus, bet 19. gadsimtā Frīdrihs Vilhelms IV pievienoja klasicisma villas, Oranžēriju un Pētera Jozefa Lenē ainavu dārzus. Kopš 1990. gada parks ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Neptūna grotaFoto Rainer Halama, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons1
Atrakcija

Neptūna grota

Neptūna grotu projektēja Knobelsdorfs, un tā tika uzcelta no 1751. līdz 1757. gadam no balta un rozā Silēzijas marmora. Virsotnē valda Neptūns, romiešu jūras dievs, ar divām najādām. Pa gliemežvākiem sānos bija jātek ūdenim, taču Frīdriha Lielā laikā tas neizdevās; strūklakas sāka darboties tikai simt gadus vēlāk, pateicoties tvaika mašīnai. Iekšā ieiet nevar, bet caur restēm jūs redzēsiet grotu, kas izrotāta ar gliemežvākiem un kristāliem.

Gleznu galerijaFoto Raimond Spekking, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons2
Ēka / piemineklis

Gleznu galerija

Gleznu galeriju Frīdriham Lielajam no 1755. līdz 1764. gadam uzcēla Johans Gotfrīds Bīrings. Tā ir vecākā saglabājusies muzeja ēka Vācijā, ko uzcēlis valdnieks. Skulptūras pie logiem dārza pusē stāsta par mākslām un zinātnēm, bet 20 galvas virs logiem ir gleznotāju portreti. Iekšā ir vairāk nekā 140 gleznu, starp tām Karavadžo „Neticīgais Toms” un Rubensa un van Deika darbi.

Lielā strūklakaFoto Dennis G. Jarvis, CC BY-SA 2.0, Wikimedia Commons3
Atrakcija

Lielā strūklaka

Lielās strūklakas baseins tika izbūvēts 1748. gadā, taču Frīdriha Lielā laikā ūdens negribēja šļākt, jo koka caurules, kas pievadīja ūdeni, nemitīgi plīsa. Tas izdevās tikai 1842. gada oktobrī: Augusta Borziga tvaika mašīna izsvieda strūklu 38 metrus augstu. Ap baseinu stāv 12 marmora skulptūras, kas attēlo dievus un 4 stihijas, un daļu oriģinālu karalis 1750. gadā saņēma dāvanā no Francijas karaļa Ludviķa XV. No 2000. līdz 2010. gadam tās visas tika aizstātas ar precīzām kopijām no Karāras marmora.

Vīnogulāju terasesFoto H. Zell, CC BY-SA 3.0, Wikimedia Commons4
Atrakcija

Vīnogulāju terases

1744. gada 10. augustā Frīdrihs Lielais lika šo kailo pakalnu pārvērst vīna dārzā. Nogāzi sadalīja 6 terasēs, un to mūri tika izliekti lokā uz iekšu, lai tie uztvertu pēc iespējas vairāk saules. Mūros ir 168 stiklotas nišas, kurās auga ārzemju šķirnes, bet pa sienām starp tām vijās vīnogulāji un augļu kociņi. Pa vidu augšup ved 132 pakāpieni, bet sānos stiepjas lēzenākas uzbrauktuves.

Jaunās istabasFoto H. Zell, CC BY-SA 3.0, Wikimedia Commons5
Ēka / piemineklis

Jaunās istabas

Jaunās istabas tika uzceltas 1747. gadā kā oranžērija, kurā ziemoja podos augošie kociņi no terasēm. No 1771. līdz 1775. gadam Georgs Kristiāns Ungers tās pārbūvēja par viesu pili ar 4 zālēm un viesu istabām. Toreiz tās ieguva kupolu, lai saskanētu ar Gleznu galeriju pils otrā pusē. Paskatieties uz uzbrauktuvēm pie ēkas: pa tām kādreiz augšup ripināja smagos podus ar kociņiem. Iekšā visskaistākā ir Ovidija galerija ar zeltītiem ciļņiem.

Sansusī pilsFoto H. Zell, CC BY-SA 3.0, Wikimedia Commons6
Ēka / piemineklis

Sansusī pils

Pils tika uzcelta no 1745. līdz 1747. gadam pēc Knobelsdorfa projekta un paša karaļa skicēm. Nosaukums franču valodā nozīmē „bez rūpēm”. Frīdrihs Lielais negribēja greznu rezidenci, bet gan mājīgu vienstāva pili, no kuras var iziet tieši uz terasi un dārzā. Viņš šeit dzīvoja vasarās, izņemot karu laiku, no aprīļa beigām līdz oktobra sākumam, un šeit arī nomira 1786. gada 17. augustā, atzveltnes krēslā savā kabinetā. 2018. gadā to apmeklēja aptuveni 330 000 cilvēku, vairāk nekā jebkuru citu Potsdamas apskates objektu.

Frīdriha Lielā kapsFoto Palickap, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons7
Atrakcija

Frīdriha Lielā kaps

Kripta augšējās terases malā tika izveidota jau 1744. gadā, pirms sāka būvēt pili. Karalis vēlējās atdusēties šeit, blakus saviem mīļajiem suņiem, taču pēctecis viņu apglabāja garnizona baznīcā. Frīdrihs Lielais šeit tika apbedīts tikai 1991. gada 17. augustā, savas nāves 205. gadadienā, pusnaktī, jo testamentā bija lūdzis bēres bez greznības un naktī. Uz plāksnes ar uzrakstu „Friedrich der Große” cilvēki noliek ziedus un kartupeļus, jo tieši viņš mudināja prūšus audzēt kartupeļus.

Vēsturiskās dzirnavasFoto Bärwinkel,Klaus, CC BY 3.0, Wikimedia Commons8
Ēka / piemineklis

Vēsturiskās dzirnavas

Pirmās dzirnavas šeit no 1737. līdz 1739. gadam uzcēla dzirnavnieks Grēvenics. Saskaņā ar leģendu karalis gribējis tās nojaukt, jo viņu traucēja spārnu klaboņa, taču dzirnavnieks piedraudēja ar tiesu Berlīnē, un karalis piekāpās. Pašreizējās holandiešu vējdzirnavas uzcēla no 1787. līdz 1791. gadam, 1945. gadā tās nodega, un kopš 1993. gada to spārni atkal griežas. Iekšā ir izstāde par graudu malšanu, bet veikaliņā varat nopirkt maizi no Sansusī miltiem.

Oranžērijas pilsFoto Flocci Nivis, CC BY 4.0, Wikimedia Commons9
Ēka / piemineklis

Oranžērijas pils

Oranžērijas pili no 1851. līdz 1864. gadam lika uzcelt karalis Frīdrihs Vilhelms IV, pēc renesanses laika itāļu villu parauga. Tā ir vairāk nekā 300 metrus gara un ir lielākā pils parkā. Centrālajā daļā atrodas Rafaēla zāle ar vairāk nekā 50 viņa gleznu kopijām, bet sānu zālēs ziemo podos augošie augi no visa parka. Pils priekšā stāv piemineklis Frīdriham Vilhelmam IV, kurš Oranžēriju sauca par savu mīļāko darbu. Pašlaik pils ir slēgta restaurācijas dēļ.

Ķīniešu namsFoto Marek Śliwecki, CC BY 4.0, Wikimedia Commons10
Ēka / piemineklis

Ķīniešu nams

Ķīniešu namu no 1755. līdz 1764. gadam pēc Frīdriha Lielā skicēm uzcēla Johans Gotfrīds Bīrings, un būvniecību paildzināja Septiņgadu karš. Apkārt stāv zeltītas ķīniešu figūras, kas ēd, dzer tēju un spēlē mūzikas instrumentus. Tēlniekiem pozēja apkārtnes iedzīvotāji, tāpēc figūrām ir eiropiešu sejas. Jumtu balsta zelta kolonnas palmu formā, bet pašā virsotnē sēž zelta mandarīns ar saulessargu.

Romiešu pirtisFoto Jakub Hałun, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons11
Ēka / piemineklis

Romiešu pirtis

Romiešu pirtis no 1829. līdz 1840. gadam uzcēla Karls Frīdrihs Šinkels un Ludvigs Persiuss troņmantniekam, vēlākajam karalim Frīdriham Vilhelmam IV, kurš mīlēja Itāliju. Tas ir māju ansamblis kā no itāļu ciema: dārznieka māja, tējnīca tempļa formā un pirts, kas savienotas ar pergolām un dārziņiem. Šajā pirtī nekad neviens nav mazgājies. Ēkas stāv pie mākslīga dīķa, un pašlaik tās ir slēgtas restaurācijas dēļ.

Šarlotenhofas pilsFoto Marek Mróz, CC BY 4.0, Wikimedia Commons12
Ēka / piemineklis

Šarlotenhofas pils

1825. gada Ziemassvētkos karalis Frīdrihs Vilhelms III uzdāvināja šo zemi savam dēlam, troņmantniekam, un viņa sievai Elizabetei. Karls Frīdrihs Šinkels no 1826. līdz 1829. gadam pārbūvēja veco māju par klasicisma villu pēc romiešu villu parauga. Visinteresantākā ir Telts istaba baltās un zilās svītrās, kurā vasarās no 1835. līdz 1840. gadam dzīvoja ceļotājs Aleksandrs fon Humbolts. Baltzili ir arī slēģi, par piemiņu troņmantnieka sievas Elizabetes bavāriešu izcelsmei.

Draudzības templisFoto Florian Geyer, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons13
Atrakcija

Draudzības templis

Frīdrihs Lielais uzcēla šo templi par piemiņu savai mīļajai māsai Vilhelmīnei, Baireitas markgrāfienei, kura nomira 1758. gadā. Apaļo paviljonu no 1768. līdz 1770. gadam uzcēla Karls fon Gontards, un jumtu balsta 8 korintiešu kolonnas, kas novietotas pa pāriem. Iekšā sēž marmora Vilhelmīne ar grāmatu klēpī. Medaljoni uz kolonnām attēlo slavenus draugu pārus no antīkajiem laikiem.

Antīkais templisFoto H. Zell, CC BY-SA 3.0, Wikimedia Commons14
Ēka / piemineklis

Antīkais templis

Antīkais templis stāv iepretī Draudzības templim, Galvenās alejas otrā pusē, kā tā pāris. To no 1768. līdz 1769. gadam uzcēla Karls fon Gontards, un Frīdrihs Lielais tajā glabāja antīko skulptūru, monētu un gemmu kolekcijas. Kopš 1921. gada tas ir Hohencollernu dzimtas mauzolejs, šeit cita starpā apbedīta ķeizariene Augusta Viktorija. Tāpēc templis apmeklētājiem ir slēgts.

Jaunā pilsFoto H. Zell, CC BY-SA 3.0, Wikimedia Commons15
Ēka / piemineklis

Jaunā pils

Jauno pili Frīdrihs Lielais uzcēla no 1763. līdz 1769. gadam, pēc Septiņgadu kara, lai parādītu Eiropai Prūsijas varenību. Pats viņš to sauca par „fanfaronādi”, tas ir, lielīšanos. Fasāde ir 220 metrus gara, bet virs vidusdaļas paceļas 55 metrus augsts kupols, uz kura 3 Grācijas nes karaļa kroni. Kupols ir tikai rotājums, zem tā nav nevienas zāles. Iekšā ir Grotu zāle, Marmora zāle un teātris, un pilī labprāt dzīvoja pēdējais Vācijas ķeizars Vilhelms II.

Communs un Triumfa vārtiFoto Allie_Caulfield, CC BY 2.0, Wikimedia Commons16
Ēka / piemineklis

Communs un Triumfa vārti

Iepretī Jaunajai pilij stāv Communs, divas greznas saimniecības ēkas, celtas no 1766. līdz 1769. gadam pēc Versaļas parauga. Tajās atradās pils virtuves un dzīvokļi viesiem, ierēdņiem un kalpotājiem, taču no ārpuses tās izskatās kā pilis, ar divkāršām kāpnēm, kolonnām un kupoliem. Tās savieno pusapļa kolonāde ar 158 kolonnām un 24 metrus augsti Triumfa vārti. Mūsdienās šeit atrodas Potsdamas Universitāte, un no šīs vietas uz dienvidiem jūs aiziesiet līdz stacijai Potsdam Park Sanssouci.

Visi punkti (23)

Sagrupēts kā plāna apzīmējumos. Zvaigznīte apzīmē ieteicamos punktus.

Atrakcija 5
Neptūna grota ★Neptūna grotu projektēja Knobelsdorfs, un tā tika uzcelta no 1751. līdz 1757. gadam no balta un rozā Silēzijas marmora. Virsotnē valda Neptūns, romiešu jūras dievs, ar divām najādām. Pa gliemežvākiem sānos bija jātek ūdenim, taču Frīdriha Lielā laikā tas neizdevās; strūklakas sāka darboties tikai simt gadus vēlāk, pateicoties tvaika mašīnai. Iekšā ieiet nevar, bet caur restēm jūs redzēsiet grotu, kas izrotāta ar gliemežvākiem un kristāliem.
Lielā strūklaka ★Lielās strūklakas baseins tika izbūvēts 1748. gadā, taču Frīdriha Lielā laikā ūdens negribēja šļākt, jo koka caurules, kas pievadīja ūdeni, nemitīgi plīsa. Tas izdevās tikai 1842. gada oktobrī: Augusta Borziga tvaika mašīna izsvieda strūklu 38 metrus augstu. Ap baseinu stāv 12 marmora skulptūras, kas attēlo dievus un 4 stihijas, un daļu oriģinālu karalis 1750. gadā saņēma dāvanā no Francijas karaļa Ludviķa XV. No 2000. līdz 2010. gadam tās visas tika aizstātas ar precīzām kopijām no Karāras marmora.
Vīnogulāju terases ★1744. gada 10. augustā Frīdrihs Lielais lika šo kailo pakalnu pārvērst vīna dārzā. Nogāzi sadalīja 6 terasēs, un to mūri tika izliekti lokā uz iekšu, lai tie uztvertu pēc iespējas vairāk saules. Mūros ir 168 stiklotas nišas, kurās auga ārzemju šķirnes, bet pa sienām starp tām vijās vīnogulāji un augļu kociņi. Pa vidu augšup ved 132 pakāpieni, bet sānos stiepjas lēzenākas uzbrauktuves.
Frīdriha Lielā kaps ★Kripta augšējās terases malā tika izveidota jau 1744. gadā, pirms sāka būvēt pili. Karalis vēlējās atdusēties šeit, blakus saviem mīļajiem suņiem, taču pēctecis viņu apglabāja garnizona baznīcā. Frīdrihs Lielais šeit tika apbedīts tikai 1991. gada 17. augustā, savas nāves 205. gadadienā, pusnaktī, jo testamentā bija lūdzis bēres bez greznības un naktī. Uz plāksnes ar uzrakstu „Friedrich der Große” cilvēki noliek ziedus un kartupeļus, jo tieši viņš mudināja prūšus audzēt kartupeļus.
Draudzības templis ★Frīdrihs Lielais uzcēla šo templi par piemiņu savai mīļajai māsai Vilhelmīnei, Baireitas markgrāfienei, kura nomira 1758. gadā. Apaļo paviljonu no 1768. līdz 1770. gadam uzcēla Karls fon Gontards, un jumtu balsta 8 korintiešu kolonnas, kas novietotas pa pāriem. Iekšā sēž marmora Vilhelmīne ar grāmatu klēpī. Medaljoni uz kolonnām attēlo slavenus draugu pārus no antīkajiem laikiem.
Ēka / piemineklis 11
Gleznu galerija ★Gleznu galeriju Frīdriham Lielajam no 1755. līdz 1764. gadam uzcēla Johans Gotfrīds Bīrings. Tā ir vecākā saglabājusies muzeja ēka Vācijā, ko uzcēlis valdnieks. Skulptūras pie logiem dārza pusē stāsta par mākslām un zinātnēm, bet 20 galvas virs logiem ir gleznotāju portreti. Iekšā ir vairāk nekā 140 gleznu, starp tām Karavadžo „Neticīgais Toms” un Rubensa un van Deika darbi.
Jaunās istabas ★Jaunās istabas tika uzceltas 1747. gadā kā oranžērija, kurā ziemoja podos augošie kociņi no terasēm. No 1771. līdz 1775. gadam Georgs Kristiāns Ungers tās pārbūvēja par viesu pili ar 4 zālēm un viesu istabām. Toreiz tās ieguva kupolu, lai saskanētu ar Gleznu galeriju pils otrā pusē. Paskatieties uz uzbrauktuvēm pie ēkas: pa tām kādreiz augšup ripināja smagos podus ar kociņiem. Iekšā visskaistākā ir Ovidija galerija ar zeltītiem ciļņiem.
Sansusī pils ★Pils tika uzcelta no 1745. līdz 1747. gadam pēc Knobelsdorfa projekta un paša karaļa skicēm. Nosaukums franču valodā nozīmē „bez rūpēm”. Frīdrihs Lielais negribēja greznu rezidenci, bet gan mājīgu vienstāva pili, no kuras var iziet tieši uz terasi un dārzā. Viņš šeit dzīvoja vasarās, izņemot karu laiku, no aprīļa beigām līdz oktobra sākumam, un šeit arī nomira 1786. gada 17. augustā, atzveltnes krēslā savā kabinetā. 2018. gadā to apmeklēja aptuveni 330 000 cilvēku, vairāk nekā jebkuru citu Potsdamas apskates objektu.
Vēsturiskās dzirnavas ★Pirmās dzirnavas šeit no 1737. līdz 1739. gadam uzcēla dzirnavnieks Grēvenics. Saskaņā ar leģendu karalis gribējis tās nojaukt, jo viņu traucēja spārnu klaboņa, taču dzirnavnieks piedraudēja ar tiesu Berlīnē, un karalis piekāpās. Pašreizējās holandiešu vējdzirnavas uzcēla no 1787. līdz 1791. gadam, 1945. gadā tās nodega, un kopš 1993. gada to spārni atkal griežas. Iekšā ir izstāde par graudu malšanu, bet veikaliņā varat nopirkt maizi no Sansusī miltiem.
Oranžērijas pils ★Oranžērijas pili no 1851. līdz 1864. gadam lika uzcelt karalis Frīdrihs Vilhelms IV, pēc renesanses laika itāļu villu parauga. Tā ir vairāk nekā 300 metrus gara un ir lielākā pils parkā. Centrālajā daļā atrodas Rafaēla zāle ar vairāk nekā 50 viņa gleznu kopijām, bet sānu zālēs ziemo podos augošie augi no visa parka. Pils priekšā stāv piemineklis Frīdriham Vilhelmam IV, kurš Oranžēriju sauca par savu mīļāko darbu. Pašlaik pils ir slēgta restaurācijas dēļ.
Ķīniešu nams ★Ķīniešu namu no 1755. līdz 1764. gadam pēc Frīdriha Lielā skicēm uzcēla Johans Gotfrīds Bīrings, un būvniecību paildzināja Septiņgadu karš. Apkārt stāv zeltītas ķīniešu figūras, kas ēd, dzer tēju un spēlē mūzikas instrumentus. Tēlniekiem pozēja apkārtnes iedzīvotāji, tāpēc figūrām ir eiropiešu sejas. Jumtu balsta zelta kolonnas palmu formā, bet pašā virsotnē sēž zelta mandarīns ar saulessargu.
Romiešu pirtis ★Romiešu pirtis no 1829. līdz 1840. gadam uzcēla Karls Frīdrihs Šinkels un Ludvigs Persiuss troņmantniekam, vēlākajam karalim Frīdriham Vilhelmam IV, kurš mīlēja Itāliju. Tas ir māju ansamblis kā no itāļu ciema: dārznieka māja, tējnīca tempļa formā un pirts, kas savienotas ar pergolām un dārziņiem. Šajā pirtī nekad neviens nav mazgājies. Ēkas stāv pie mākslīga dīķa, un pašlaik tās ir slēgtas restaurācijas dēļ.
Šarlotenhofas pils ★1825. gada Ziemassvētkos karalis Frīdrihs Vilhelms III uzdāvināja šo zemi savam dēlam, troņmantniekam, un viņa sievai Elizabetei. Karls Frīdrihs Šinkels no 1826. līdz 1829. gadam pārbūvēja veco māju par klasicisma villu pēc romiešu villu parauga. Visinteresantākā ir Telts istaba baltās un zilās svītrās, kurā vasarās no 1835. līdz 1840. gadam dzīvoja ceļotājs Aleksandrs fon Humbolts. Baltzili ir arī slēģi, par piemiņu troņmantnieka sievas Elizabetes bavāriešu izcelsmei.
Antīkais templis ★Antīkais templis stāv iepretī Draudzības templim, Galvenās alejas otrā pusē, kā tā pāris. To no 1768. līdz 1769. gadam uzcēla Karls fon Gontards, un Frīdrihs Lielais tajā glabāja antīko skulptūru, monētu un gemmu kolekcijas. Kopš 1921. gada tas ir Hohencollernu dzimtas mauzolejs, šeit cita starpā apbedīta ķeizariene Augusta Viktorija. Tāpēc templis apmeklētājiem ir slēgts.
Jaunā pils ★Jauno pili Frīdrihs Lielais uzcēla no 1763. līdz 1769. gadam, pēc Septiņgadu kara, lai parādītu Eiropai Prūsijas varenību. Pats viņš to sauca par „fanfaronādi”, tas ir, lielīšanos. Fasāde ir 220 metrus gara, bet virs vidusdaļas paceļas 55 metrus augsts kupols, uz kura 3 Grācijas nes karaļa kroni. Kupols ir tikai rotājums, zem tā nav nevienas zāles. Iekšā ir Grotu zāle, Marmora zāle un teātris, un pilī labprāt dzīvoja pēdējais Vācijas ķeizars Vilhelms II.
Communs un Triumfa vārti ★Iepretī Jaunajai pilij stāv Communs, divas greznas saimniecības ēkas, celtas no 1766. līdz 1769. gadam pēc Versaļas parauga. Tajās atradās pils virtuves un dzīvokļi viesiem, ierēdņiem un kalpotājiem, taču no ārpuses tās izskatās kā pilis, ar divkāršām kāpnēm, kolonnām un kupoliem. Tās savieno pusapļa kolonāde ar 158 kolonnām un 24 metrus augsti Triumfa vārti. Mūsdienās šeit atrodas Potsdamas Universitāte, un no šīs vietas uz dienvidiem jūs aiziesiet līdz stacijai Potsdam Park Sanssouci.
Tualetes / kases / stāvvieta 7
Obelisks un parka vārtiPastaiga sākas parka austrumu malā, pie obeliska, kas kopš Frīdriha Lielā laikiem iezīmē parka robežu. Obelisku no 1748. gada projektēja Georgs Venceslauss fon Knobelsdorfs, un hieroglifi uz tā ir izdomāti, jo 18. gadsimtā tos vēl neviens neprata lasīt. Tieši aiz tā stāv Obeliska vārti no 1747. gada: divas grupas pa 4 kolonnām, bet uz mūriem dievietes Flora un Pomona, kas sagaida parka viesus. No šejienes taisni uz rietumiem stiepjas vairāk nekā 2 kilometrus garā Galvenā aleja, līdz pat Jaunajai pilij.
Publiskā tualete 1
Publiskā tualete 2
Publiskā tualete 3
Publiskā tualete 4
Publiskā tualete 5
Publiskā tualete 6
Sansusī parksLejupielādēt Turi