Foto Pierre-Selim Huard, CC BY 4.0, Wikimedia Commons
VecpilsētaBerlīne, Vācija
Berlīne: Brandenburgas vārti, Unter den Linden un Muzeju sala: ko redzēt, karte un apskates maršruts
Berlīne: Brandenburgas vārti, Unter den Linden un Muzeju sala. Lietotnē Turi tā pati karte rāda jūsu atrašanās vietu, ved no punkta līdz punktam un ļauj atzīmēt apskatītās vietas.
ieeja bez maksasmuzejiem un torņiem ir atsevišķas biļetes
Pastaiga sākas laukumā Platz der Republik pie Reihstāga. Tuvākā ir pilsētas vilciena S-Bahn un metro stacija Brandenburger Tor (līnijas S1, S2, S25, S26 un U5), no kuras jūs nonāksiet dažās minūtēs, bet Brandenburgas vārtu apkārtnē kursē arī autobuss 100. Ieteicamais maršruts beidzas Alexanderplatz laukumā, kur varat iekāpt S-Bahn vilcienā, metro U2, U5 un U8 vai reģionālajā vilcienā. Ja jau esat centrā, Turi vedīs jūs no tuvākā punkta. Pastaiga pa pilsētu un pieminekļa stēlu lauks ir bez maksas, bet Reihstāga kupolā varat iekļūt bez maksas pēc iepriekšējas reģistrācijas, ar personu apliecinošu dokumentu, katru dienu no 8 līdz 24. Par maksu ir katedrāle, Televīzijas tornis (katru dienu no 10 līdz 23), Humboldt Forum jumta terase un muzeji, bet Pergamona muzeju plānots atkal atvērt tikai 2027. gada 4. jūnijā. Uz katedrāles kupola galeriju ved 270 pakāpieni, citādi maršruts ir līdzens, pa ielām un laukumiem. Tualetes atradīsiet muzejos un kafejnīcās maršruta malā. Ziemā visi maršruta punkti ir pieejami, tikai agrāk satumst. Maršruts ir aptuveni 5 kilometrus garš, plānojiet aptuveni četras stundas, neskaitot muzeju apmeklējumu.
Mājās atveriet vietu lietotnē Turi un pieskarieties „Lejupielādēt ceļam”: karte, apraksti un fotoattēli darbosies bez pārklājuma.
Tālākos punktus apskatiet sākumā, kamēr vēl ir spēks.
Atzīmējiet uzreiz, un pie izejas zināsiet, kas vēl palicis.
Berlīne: Mitte lietotnē Turi
Atrašanās vieta reāllaikā, maršruts no punkta līdz punktam, apraksti lasīšanai un klausīšanai. Bez maksas, bez konta, 12 valodās.
Tas pats plāns kā lietotnē. Pieskarieties punktam, lai redzētu fotoattēlu un aprakstu; lietotnē Turi tajā redzēsiet arī sevi.
1ieteicamie, maršruta secībāpārējie punktiWCtualetes, ēdināšana, kases
Kaut kas nav pareizi? Ziņojiet par to lietotnē pie punkta.
Vērts redzēt
Mitte ir Berlīnes vēsturiskais centrs, kur dažu kilometru robežās satiekas karaliskā Prūsija, impērija, Otrais pasaules karš un pilsētas sadalīšana ar mūri. Pastaiga ved no Reihstāga un Brandenburgas vārtiem garām holokausta upuru piemineklim un laukumam Gendarmenmarkt, pa aleju Unter den Linden uz Muzeju salu, kas iekļauta UNESCO sarakstā. Pēc tam pāri Šprē tā aizved līdz kvartālam Nikolaiviertel, kas dibināts ap 1200. gadu, un beidzas pie Televīzijas torņa Alexanderplatz laukumā.
Foto Anil Öztas, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons1
Ēka / piemineklis
Reihstāgs un stikla kupols
Reihstāga ēka celta no 1884. līdz 1894. gadam pēc Paula Valota projekta, un uzraksts „Dem deutschen Volke”, tas ir, „Vācu tautai”, virs ieejas novietots 1916. gadā. 1933. gadā ēka nodega, un 1945. gadā pēc kaujām par Berlīni tā bija drupās. No 1995. līdz 1999. gadam to pārbūvēja Normans Fosters, un kopš 1999. gada šeit atkal sanāk Bundestāgs, Vācijas parlaments. Stikla kupola diametrs ir 40 metri, un uz skatu terasi tajā ved divas spirālveida uzbrauktuves, katra aptuveni 230 metrus gara. Ieeja ir bez maksas, bet iepriekš jāreģistrējas un jābūt personu apliecinošam dokumentam.
Foto Pierre-Selim Huard, CC BY 4.0, Wikimedia Commons2
Atrakcija
Brandenburgas vārti un Pariser Platz
Brandenburgas vārti ir vienīgie saglabājušies Berlīnes pilsētas vārti. Tos projektēja Karls Gothards Langhanss, un tie celti no 1788. līdz 1791. gadam pēc Propileju, Atēnu Akropoles ieejas, parauga: 12 kolonnas veido 5 ejas. Virsotnē stāv Johana Gotfrīda Šadova kvadriga, ko Napoleons 1806. gadā aizveda uz Parīzi, bet 1814. gadā tā atgriezās Berlīnē. Berlīnes mūra laikā vārti bija slēgti, un no jauna tos atvēra 1989. gada 22. decembrī. Austrumu pusē atrodas Pariser Platz ar viesnīcu Adlon, bet vārtu dienvidu spārnā ir tūrisma informācijas centrs.
Foto Photograph by Mike Peel ( www.mikepeel.net )., CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons3
Atrakcija
Piemineklis nogalinātajiem Eiropas ebrejiem
Pieminekli projektēja Pīters Eizenmans, un to atklāja 2005. gada 10. maijā. 1,9 hektāru platībā stāv 2711 betona stēlas, no 20 centimetriem līdz 4,7 metriem augstas, un starp tām varat iet pa šauriem celiņiem. Stēlu lauks ir atvērts visu diennakti un bez maksas. Zem tā austrumu daļas atrodas pazemes Informācijas vieta ar aptuveni 3 miljonu holokaustā nogalināto ebreju vārdiem, atvērta no otrdienas līdz svētdienai no 10 līdz 18, arī bez maksas.
Foto Ansgar Koreng, CC BY 3.0 de, Wikimedia Commons4
Atrakcija
Gendarmenmarkt
Laukumu 17. gadsimta beigās iezīmēja Johans Arnolds Nērings, bet nosaukumu tam deva Prūsijas kirasīru pulks Gendarmen, kura staļļi šeit atradās līdz 1773. gadam. Sānos stāv divas baznīcas, ko sauc par katedrālēm: ziemeļos Franču katedrāle, ko no 1701. līdz 1705. gadam uzcēla hugenoti, bet dienvidos Vācu katedrāle no 1708. gada. To torņus ar kupoliem 1785. gadā piebūvēja Karls fon Gontards. Vidū stāv Konzerthaus, ko Karls Frīdrihs Šinkels 1821. gadā uzcēla kā teātri, un tā priekšā dzejnieka Frīdriha Šillera piemineklis. Pēc aptuveni 2 gadus ilga remonta laukumu no jauna atvēra 2025. gada martā.
Foto Bärwinkel,Klaus, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons5
Atrakcija
Unter den Linden un Frīdriha Lielā piemineklis
Unter den Linden, tas ir, „Zem liepām”, ir slavenākā Berlīnes aleja, gandrīz 1,5 kilometrus gara un 60 metrus plata. 16. gadsimtā kūrfirsts Johans Georgs šeit ierīkoja jāšanas ceļu no pils uz medību parku Tiergarten, un 1647. gadā tam gar malām iestādīja liepas. Vidus joslā stāv karaļa Frīdriha Lielā jātnieka piemineklis, Kristiana Daniela Rauha darbs no 1851. gada. Alejas ziemeļu pusē redzat Humbolta universitātes galveno ēku, bijušo prinča Heinriha pili.
Foto Ansgar Koreng, CC BY 3.0 de, Wikimedia Commons6
Atrakcija
Bebelplatz un grāmatu dedzināšanas piemineklis
Laukums izveidots no 1741. līdz 1743. gadam karaļa Frīdriha II laikā kā Operas laukums, un nosaukumu Bebelplatz tas nes kopš 1947. gada. 1933. gada 10. maija vakarā nacistiskie studenti šeit pēc propagandas ministra Jozefa Gebelsa runas sadedzināja aptuveni 20 000 grāmatu. Laukuma vidū paskatieties lejup: caur stikla plāksni bruģī redzami tukši plaukti, kuros ietilptu visas 20 000 sadedzināto grāmatu. Tas ir piemineklis Tukšā bibliotēka, Mihas Ulmana darbs. Blakus iekalti Heinriha Heines vārdi no 1821. gada: „Tas bija tikai ievads, tur, kur dedzina grāmatas, beigās dedzina arī cilvēkus.”
Foto Ansgar Koreng, CC BY 3.0 de, Wikimedia Commons7
Ēka / piemineklis
Neue Wache
Neue Wache, tas ir, Jaunā sardze, ir pirmā lielā Karla Frīdriha Šinkela celtne Berlīnē, uzcelta no 1816. līdz 1818. gadam kā karaliskās pils sardzes ēka. Kopš 1993. gada tā ir Vācijas Federatīvās Republikas Centrālā piemiņas vieta kara un tirānijas upuriem. Tukšajā zālē stāv palielināta Kētes Kolvicas skulptūra „Māte ar mirušo dēlu”. Virs tās jumtā ir apaļš atvērums, pa kuru iekrīt lietus un sniegs, un tam jāatgādina par civiliedzīvotāju ciešanām abos pasaules karos.
Foto Ray Swi-hymn from Sijhih-Taipei, Taiwan, CC BY-SA 2.0, Wikimedia Commons8
Atrakcija
Muzeju sala un Kolonādes pagalms
Muzeju sala kopš 1999. gada ir UNESCO sarakstā. To veido 5 muzeji: Vecais muzejs no 1830. gada, Jaunais muzejs no 1859. gada, Vecā Nacionālā galerija no 1876. gada, Bodes muzejs no 1904. gada un Pergamona muzejs, celts no 1910. līdz 1930. gadam. Jūs stāvat Kolonādes pagalmā starp Jauno muzeju, kurā atrodas Nefertiti krūšutēls, un Veco Nacionālo galeriju. Kara laikā izpostīto Jauno muzeju atjaunoja Deivids Čiperfīlds, un to no jauna atvēra 2009. gadā, bet kopš 2019. gada ieeja salā ir Džeimsa Simona galerija. Pergamona muzejs ir slēgts kopš 2023. gada oktobra, un tā daļu ar Pergamona altāri plānots atvērt 2027. gada 4. jūnijā.
Foto Photograph by Mike Peel ( www.mikepeel.net )., CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons9
Atrakcija
Lustgarten un Vecais muzejs
Lustgarten, tas ir, Izpriecu dārzs, 16. gadsimtā bija sakņu dārzs pie kūrfirstu pils. 1646. gadā Luīze Henriete no Nasavas dzimtas to pārvērta dārzā ar strūklakām, bet 1713. gadā karalis Frīdrihs Vilhelms I izveidoja no tā karavīru ierindas mācību laukumu. No ziemeļiem to noslēdz Karla Frīdriha Šinkela Vecais muzejs ar 18 joniskajām kolonnām, atvērts 1830. gadā. Muzeja priekšā stāv granīta bļoda, ko Kristians Gotlībs Kantians izkala no liela laukakmens: tās diametrs ir 6,91 metrs, tā sver aptuveni 75 tonnas, un tai vajadzēja stāvēt muzeja rotondā, bet tā izrādījās par lielu. Berlīnieši to sauc par „zupas bļodu”.
Foto Chainwit., CC BY 4.0, Wikimedia Commons10
Ēka / piemineklis
Berlīnes katedrāle
Katedrāle celta no 1894. līdz 1905. gadam pēc ķeizara Vilhelma II rīkojuma un Jūliusa Rašdorfa projekta. Pagrabā ir Hohencollernu kripta ar aptuveni 90 zārkiem, kuros guldīti Brandenburgā un Prūsijā valdījušās dzimtas locekļi. Vilhelma Zauera ērģelēm no 1905. gada ir 7269 stabules. 1944. gadā aizdedzinoša bumba trāpīja kupolā, un galveno jomu no jauna atvēra tikai 1993. gadā. Pa 270 pakāpieniem uzkāpsiet galerijā ap kupolu ar skatu uz centru; ieeja ir par maksu, bet jaunieši līdz 18 gadu vecumam ieiet bez maksas.
Foto Frank Schulenburg, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons11
Ēka / piemineklis
Humboldt Forum atjaunotajā pilī
Kopš 1443. gada šeit stāvēja Hohencollernu pils, līdz 1918. gadam Brandenburgas kūrfirstu, Prūsijas karaļu un Vācijas ķeizaru rezidence. Baroka veidolu tai 1698. gadā sāka piešķirt Andreass Šlīters, un pārbūvi pabeidza 1713. gadā. 1950. gadā Austrumvācijas varas iestādes pili nojauca un no 1973. līdz 1976. gadam tās vietā uzcēla Republikas pili, kas nojaukta no 2006. līdz 2008. gadam. Kopš 2013. gada pili atjaunoja pēc Franko Stellas projekta: 3 fasādes atjaunotas baroka stilā, bet austrumu fasāde, Šprē pusē, ir moderna. Mūsdienās šeit darbojas Humboldt Forum ar Etnoloģijas muzeju un Āzijas mākslas muzeju, bet uz jumta terasi 30 metru augstumā uzbrauksiet ar liftu, ja jums ir biļete.
Foto Dguendel, CC BY 3.0, Wikimedia Commons12
Atrakcija
Nikolaiviertel un Svētā Nikolaja baznīca
Kvartāls Nikolaiviertel radās ap 1200. gadu un pieder pie vecākās pilsētas daļas, Vecberlīnes. Tā sirds ir Svētā Nikolaja baznīca, vecākā baznīca Berlīnē, kuras celtniecību sāka ap 1230. gadu. Pēc kara postījumiem baznīcu no 1980. līdz 1983. gadam atjaunoja pēc senajiem plāniem, un tagad tajā darbojas muzejs. Visu kvartālu atjaunoja Berlīnes 750 gadu jubilejai 1987. gadā, apvienojot rekonstruētus namus ar lielpaneļu ēkām. Ielūkojieties arī Efraima pilī no 1766. gada un Knoblauhu namā no 1760. gada, kurā atrodas pilsoniskā interjera muzejs.
Foto Diego Delso, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons13
Ēka / piemineklis
Sarkanais rātsnams
Sarkano rātsnamu, Berlīnes mēra un senāta mītni, sāka celt 1861. gadā pēc Hermaņa Frīdriha Vēzemaņa projekta. Nosaukumu tas ieguvis sarkano ķieģeļu fasādes dēļ, un tā tornis ir 94 metrus augsts. Pirmā stāva augstumā stiepjas Akmens hronika: 36 terakotas reljefi stāsta Berlīnes un Brandenburgas vēsturi no 12. gadsimta līdz Vācijas impērijas izveidei 1871. gadā. Interesants fakts poļiem: viens no fasādes un torņa paraugiem varēja būt Toruņas viduslaiku rātsnams.
Foto Diego Delso, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons14
Ēka / piemineklis
Televīzijas tornis
Televīzijas tornis ir 368 metrus augsts un ir augstākā celtne Vācijā. Austrumvācija to būvēja no 1965. līdz 1969. gadam, un to atklāja 1969. gada 3. oktobrī. Lifts aptuveni 40 sekundēs uzbrauc uz skatu terasi aptuveni 203 metru augstumā, no kurienes labā laikā var redzēt 42 kilometru tālumā, bet 207 metru augstumā griežas restorāns. Kad saule spīd uz lodi, uz tās bieži parādās gaišs krusts; berlīnieši to nosauca par „pāvesta atriebību”, jo Austrumvācijas varas iestādes noņēma krustus no baznīcām.
Foto MaryG90, CC BY-SA 3.0, Wikimedia Commons15
Atrakcija
Alexanderplatz un Pasaules pulkstenis
Alexanderplatz nosaukts par godu caram Aleksandram I, kurš apmeklēja Berlīni 1805. gadā. Laukumā stāv Pasaules pulkstenis no 1969. gada, ko projektējis Ērihs Jons: tam ir 24 malas, pa vienai katrai laika joslai, bet virsotnē vienkāršots Saules sistēmas modelis. Tā ir berlīniešu un tūristu iecienīta tikšanās vieta. 1989. gada 4. novembrī šeit notika lielākā no varas neatkarīgā demonstrācija Austrumvācijas vēsturē. Šeit pastaiga beidzas: no stacijas Alexanderplatz atiet S-Bahn vilcieni, metro U2, U5 un U8 un reģionālie vilcieni.
Visi punkti (28)
Sagrupēts kā plāna apzīmējumos. Zvaigznīte apzīmē ieteicamos punktus.
Ēka / piemineklis 8
Reihstāgs un stikla kupols ★Reihstāga ēka celta no 1884. līdz 1894. gadam pēc Paula Valota projekta, un uzraksts „Dem deutschen Volke”, tas ir, „Vācu tautai”, virs ieejas novietots 1916. gadā. 1933. gadā ēka nodega, un 1945. gadā pēc kaujām par Berlīni tā bija drupās. No 1995. līdz 1999. gadam to pārbūvēja Normans Fosters, un kopš 1999. gada šeit atkal sanāk Bundestāgs, Vācijas parlaments. Stikla kupola diametrs ir 40 metri, un uz skatu terasi tajā ved divas spirālveida uzbrauktuves, katra aptuveni 230 metrus gara. Ieeja ir bez maksas, bet iepriekš jāreģistrējas un jābūt personu apliecinošam dokumentam.
Neue Wache ★Neue Wache, tas ir, Jaunā sardze, ir pirmā lielā Karla Frīdriha Šinkela celtne Berlīnē, uzcelta no 1816. līdz 1818. gadam kā karaliskās pils sardzes ēka. Kopš 1993. gada tā ir Vācijas Federatīvās Republikas Centrālā piemiņas vieta kara un tirānijas upuriem. Tukšajā zālē stāv palielināta Kētes Kolvicas skulptūra „Māte ar mirušo dēlu”. Virs tās jumtā ir apaļš atvērums, pa kuru iekrīt lietus un sniegs, un tam jāatgādina par civiliedzīvotāju ciešanām abos pasaules karos.
Berlīnes katedrāle ★Katedrāle celta no 1894. līdz 1905. gadam pēc ķeizara Vilhelma II rīkojuma un Jūliusa Rašdorfa projekta. Pagrabā ir Hohencollernu kripta ar aptuveni 90 zārkiem, kuros guldīti Brandenburgā un Prūsijā valdījušās dzimtas locekļi. Vilhelma Zauera ērģelēm no 1905. gada ir 7269 stabules. 1944. gadā aizdedzinoša bumba trāpīja kupolā, un galveno jomu no jauna atvēra tikai 1993. gadā. Pa 270 pakāpieniem uzkāpsiet galerijā ap kupolu ar skatu uz centru; ieeja ir par maksu, bet jaunieši līdz 18 gadu vecumam ieiet bez maksas.
Humboldt Forum atjaunotajā pilī ★Kopš 1443. gada šeit stāvēja Hohencollernu pils, līdz 1918. gadam Brandenburgas kūrfirstu, Prūsijas karaļu un Vācijas ķeizaru rezidence. Baroka veidolu tai 1698. gadā sāka piešķirt Andreass Šlīters, un pārbūvi pabeidza 1713. gadā. 1950. gadā Austrumvācijas varas iestādes pili nojauca un no 1973. līdz 1976. gadam tās vietā uzcēla Republikas pili, kas nojaukta no 2006. līdz 2008. gadam. Kopš 2013. gada pili atjaunoja pēc Franko Stellas projekta: 3 fasādes atjaunotas baroka stilā, bet austrumu fasāde, Šprē pusē, ir moderna. Mūsdienās šeit darbojas Humboldt Forum ar Etnoloģijas muzeju un Āzijas mākslas muzeju, bet uz jumta terasi 30 metru augstumā uzbrauksiet ar liftu, ja jums ir biļete.
Sarkanais rātsnams ★Sarkano rātsnamu, Berlīnes mēra un senāta mītni, sāka celt 1861. gadā pēc Hermaņa Frīdriha Vēzemaņa projekta. Nosaukumu tas ieguvis sarkano ķieģeļu fasādes dēļ, un tā tornis ir 94 metrus augsts. Pirmā stāva augstumā stiepjas Akmens hronika: 36 terakotas reljefi stāsta Berlīnes un Brandenburgas vēsturi no 12. gadsimta līdz Vācijas impērijas izveidei 1871. gadā. Interesants fakts poļiem: viens no fasādes un torņa paraugiem varēja būt Toruņas viduslaiku rātsnams.
Televīzijas tornis ★Televīzijas tornis ir 368 metrus augsts un ir augstākā celtne Vācijā. Austrumvācija to būvēja no 1965. līdz 1969. gadam, un to atklāja 1969. gada 3. oktobrī. Lifts aptuveni 40 sekundēs uzbrauc uz skatu terasi aptuveni 203 metru augstumā, no kurienes labā laikā var redzēt 42 kilometru tālumā, bet 207 metru augstumā griežas restorāns. Kad saule spīd uz lodi, uz tās bieži parādās gaišs krusts; berlīnieši to nosauca par „pāvesta atriebību”, jo Austrumvācijas varas iestādes noņēma krustus no baznīcām.
Valsts operaOperu uzcēla Frīdriham Lielajam pēc Georga Venceslausa fon Knobelsdorfa projekta, un to atklāja 1742. gada 7. decembrī. Berlīnieši to sauc par Lindenoper, tas ir, Operu zem liepām. Ēka nodega 1843. gadā, bet Otrā pasaules kara laikā to postīja 1941. un 1945. gadā; to atjaunoja no 1951. līdz 1955. gadam. Pēc aptuveni 7 gadus ilga remonta operu no jauna atvēra 2017. gada 3. oktobrī, un tās skatītāju zālē ir 1350 vietu.
ZeughausZeughaus, bijušais arsenāls, ir vecākā ēka alejā Unter den Linden. Celtniecību sāka 1695. gadā, un pie tās pēc kārtas strādāja Johans Arnolds Nērings, Martins Grīnbergs, Andreass Šlīters un Žans de Bots. 18. gadsimtā tā bija lielākā ieroču noliktava Prūsijā. Pagalmā Šlīters virs logiem novietoja 22 mirstošu karotāju galvas. Mūsdienās ēka pieder Vācijas Vēstures muzejam un kopš 2021. gada ir slēgta remonta dēļ, bet pagaidu izstādes rāda modernā ēka aiz tās, ko projektējis Ieohs Mings Pejs.
Atrakcija 10
Brandenburgas vārti un Pariser Platz ★Brandenburgas vārti ir vienīgie saglabājušies Berlīnes pilsētas vārti. Tos projektēja Karls Gothards Langhanss, un tie celti no 1788. līdz 1791. gadam pēc Propileju, Atēnu Akropoles ieejas, parauga: 12 kolonnas veido 5 ejas. Virsotnē stāv Johana Gotfrīda Šadova kvadriga, ko Napoleons 1806. gadā aizveda uz Parīzi, bet 1814. gadā tā atgriezās Berlīnē. Berlīnes mūra laikā vārti bija slēgti, un no jauna tos atvēra 1989. gada 22. decembrī. Austrumu pusē atrodas Pariser Platz ar viesnīcu Adlon, bet vārtu dienvidu spārnā ir tūrisma informācijas centrs.
Piemineklis nogalinātajiem Eiropas ebrejiem ★Pieminekli projektēja Pīters Eizenmans, un to atklāja 2005. gada 10. maijā. 1,9 hektāru platībā stāv 2711 betona stēlas, no 20 centimetriem līdz 4,7 metriem augstas, un starp tām varat iet pa šauriem celiņiem. Stēlu lauks ir atvērts visu diennakti un bez maksas. Zem tā austrumu daļas atrodas pazemes Informācijas vieta ar aptuveni 3 miljonu holokaustā nogalināto ebreju vārdiem, atvērta no otrdienas līdz svētdienai no 10 līdz 18, arī bez maksas.
Gendarmenmarkt ★Laukumu 17. gadsimta beigās iezīmēja Johans Arnolds Nērings, bet nosaukumu tam deva Prūsijas kirasīru pulks Gendarmen, kura staļļi šeit atradās līdz 1773. gadam. Sānos stāv divas baznīcas, ko sauc par katedrālēm: ziemeļos Franču katedrāle, ko no 1701. līdz 1705. gadam uzcēla hugenoti, bet dienvidos Vācu katedrāle no 1708. gada. To torņus ar kupoliem 1785. gadā piebūvēja Karls fon Gontards. Vidū stāv Konzerthaus, ko Karls Frīdrihs Šinkels 1821. gadā uzcēla kā teātri, un tā priekšā dzejnieka Frīdriha Šillera piemineklis. Pēc aptuveni 2 gadus ilga remonta laukumu no jauna atvēra 2025. gada martā.
Unter den Linden un Frīdriha Lielā piemineklis ★Unter den Linden, tas ir, „Zem liepām”, ir slavenākā Berlīnes aleja, gandrīz 1,5 kilometrus gara un 60 metrus plata. 16. gadsimtā kūrfirsts Johans Georgs šeit ierīkoja jāšanas ceļu no pils uz medību parku Tiergarten, un 1647. gadā tam gar malām iestādīja liepas. Vidus joslā stāv karaļa Frīdriha Lielā jātnieka piemineklis, Kristiana Daniela Rauha darbs no 1851. gada. Alejas ziemeļu pusē redzat Humbolta universitātes galveno ēku, bijušo prinča Heinriha pili.
Bebelplatz un grāmatu dedzināšanas piemineklis ★Laukums izveidots no 1741. līdz 1743. gadam karaļa Frīdriha II laikā kā Operas laukums, un nosaukumu Bebelplatz tas nes kopš 1947. gada. 1933. gada 10. maija vakarā nacistiskie studenti šeit pēc propagandas ministra Jozefa Gebelsa runas sadedzināja aptuveni 20 000 grāmatu. Laukuma vidū paskatieties lejup: caur stikla plāksni bruģī redzami tukši plaukti, kuros ietilptu visas 20 000 sadedzināto grāmatu. Tas ir piemineklis Tukšā bibliotēka, Mihas Ulmana darbs. Blakus iekalti Heinriha Heines vārdi no 1821. gada: „Tas bija tikai ievads, tur, kur dedzina grāmatas, beigās dedzina arī cilvēkus.”
Muzeju sala un Kolonādes pagalms ★Muzeju sala kopš 1999. gada ir UNESCO sarakstā. To veido 5 muzeji: Vecais muzejs no 1830. gada, Jaunais muzejs no 1859. gada, Vecā Nacionālā galerija no 1876. gada, Bodes muzejs no 1904. gada un Pergamona muzejs, celts no 1910. līdz 1930. gadam. Jūs stāvat Kolonādes pagalmā starp Jauno muzeju, kurā atrodas Nefertiti krūšutēls, un Veco Nacionālo galeriju. Kara laikā izpostīto Jauno muzeju atjaunoja Deivids Čiperfīlds, un to no jauna atvēra 2009. gadā, bet kopš 2019. gada ieeja salā ir Džeimsa Simona galerija. Pergamona muzejs ir slēgts kopš 2023. gada oktobra, un tā daļu ar Pergamona altāri plānots atvērt 2027. gada 4. jūnijā.
Lustgarten un Vecais muzejs ★Lustgarten, tas ir, Izpriecu dārzs, 16. gadsimtā bija sakņu dārzs pie kūrfirstu pils. 1646. gadā Luīze Henriete no Nasavas dzimtas to pārvērta dārzā ar strūklakām, bet 1713. gadā karalis Frīdrihs Vilhelms I izveidoja no tā karavīru ierindas mācību laukumu. No ziemeļiem to noslēdz Karla Frīdriha Šinkela Vecais muzejs ar 18 joniskajām kolonnām, atvērts 1830. gadā. Muzeja priekšā stāv granīta bļoda, ko Kristians Gotlībs Kantians izkala no liela laukakmens: tās diametrs ir 6,91 metrs, tā sver aptuveni 75 tonnas, un tai vajadzēja stāvēt muzeja rotondā, bet tā izrādījās par lielu. Berlīnieši to sauc par „zupas bļodu”.
Nikolaiviertel un Svētā Nikolaja baznīca ★Kvartāls Nikolaiviertel radās ap 1200. gadu un pieder pie vecākās pilsētas daļas, Vecberlīnes. Tā sirds ir Svētā Nikolaja baznīca, vecākā baznīca Berlīnē, kuras celtniecību sāka ap 1230. gadu. Pēc kara postījumiem baznīcu no 1980. līdz 1983. gadam atjaunoja pēc senajiem plāniem, un tagad tajā darbojas muzejs. Visu kvartālu atjaunoja Berlīnes 750 gadu jubilejai 1987. gadā, apvienojot rekonstruētus namus ar lielpaneļu ēkām. Ielūkojieties arī Efraima pilī no 1766. gada un Knoblauhu namā no 1760. gada, kurā atrodas pilsoniskā interjera muzejs.
Alexanderplatz un Pasaules pulkstenis ★Alexanderplatz nosaukts par godu caram Aleksandram I, kurš apmeklēja Berlīni 1805. gadā. Laukumā stāv Pasaules pulkstenis no 1969. gada, ko projektējis Ērihs Jons: tam ir 24 malas, pa vienai katrai laika joslai, bet virsotnē vienkāršots Saules sistēmas modelis. Tā ir berlīniešu un tūristu iecienīta tikšanās vieta. 1989. gada 4. novembrī šeit notika lielākā no varas neatkarīgā demonstrācija Austrumvācijas vēsturē. Šeit pastaiga beidzas: no stacijas Alexanderplatz atiet S-Bahn vilcieni, metro U2, U5 un U8 un reģionālie vilcieni.
Neptūna strūklakaNeptūna strūklaku projektēja Reinholds Begass, un to atklāja 1891. gada 1. novembrī. Sākotnēji tā stāvēja pie Berlīnes pils, bet 1969. gadā, pēc pils nojaukšanas, to pārcēla šurp, starp Svētās Marijas baznīcu un Sarkano rātsnamu. Ap jūru dievu sēž 4 sievietes, kas attēlo lielās Prūsijas upes: Reinu, Elbu, Oderu un Vislu. Vislu pazīsiet pēc koka baļķiem, Oderu pēc kazas un kažokādas, Reinu pēc zvejnieku tīkla un vīnogām, bet Elbu pēc labības vārpām un augļiem.
Tualetes / kases / stāvvieta 10
Pastaigas sākums laukumā Platz der RepublikPastaiga sākas laukumā Platz der Republik, lielajā zālienā pie Reihstāga rietumu fasādes. Maršruts ved caur Brandenburgas vārtiem un pa aleju Unter den Linden uz Muzeju salu, pēc tam pāri Šprē uz kvartālu Nikolaiviertel un Alexanderplatz laukumu. Pa ceļam redzēsiet vietas, kas saistītas ar Prūsijas karaļiem, Otro pasaules karu un Berlīnes sadalīšanu.