Alpu kalnu kazas ★Alpu kalnu kazas ir numurs 1 zoodārza plānā, pie Steinbock kases, pa kuru ieiet no Hellbrunnas pils parka puses. Tēviņi sver līdz 100 kilogramiem, mātītes līdz 40, un tās dzīvo 15-18 gadus. Tās ēd Alpu pļavu zāles un augus, bet labprāt plūc arī krūmus un koku dzinumus. Aploks 2012. gadā tika pārbūvēts tā, lai dzīvniekus varētu vērot no tuvuma.
Tiņi ★Zem Hellbrunner Berg kalna stāvās nogāzes dzīvo tiņu pāris, Järvi un Logan. Tinis pieder pie caunu dzimtas, tā augstums skaustā ir līdz 45 centimetriem, un tas sver līdz 30 kilogramiem. Tas dzīvo taigā un tundrā ap Ziemeļpolu. Vasarā tas ēd galvenokārt maitu, olas un ogas, bet ziemā medī baltos zaķus, peles un baltirbes, dažreiz pat ziemeļbriežus un jaunus aļņus.
Brūnie lāči ★Brūno lāču aploks tika atvērts 1990. gadā Hellbrunner Berg kalna nogāzē, un tajā cita starpā dzīvo Losa. Lai gan lāči pieder pie plēsējiem, tie ēd galvenokārt augus un tikai dažreiz zivis, gaļu vai maitu. Tēviņi sver pat 550 kilogramus, tomēr ātri skrien un labi peld. Ziemā arī šeit zoodārzā lāči iemieg uz vairākiem mēnešiem, tāpēc tad jūs tos varat neieraudzīt.
Glaudāmais aploks ★Aplokā Arche dzīvo galvenokārt retas, apdraudētas mājdzīvnieku šķirnes, cita starpā pundurkazas, minicūkas, vistas un japāņu paipalas. Dzīvniekus šeit varat paglaudīt, bet barot tos drīkst tikai ar īpašu barību, kas nopirkta zoodārza kasē. Blakus ved Bišu taka (Bienenweg), pie kuras dzīvo medus bites.
Mazās pandas ★Blakus zoodārza veikalam dzīvo mazās pandas Haku un Xia. Tās nāk no Himalaju kalnu un bambusa mežiem, kur dzīvo pat 4500 metru augstumā. Tās ēd galvenokārt bambusu, bet arī saknes, augļus, ogas un riekstus, un sver ne vairāk kā 6 kilogramus. To aploks tika pārbūvēts 2013-2015. gadā, un mazā panda ir apdraudēta suga.
Polārvilki ★Polārvilki, piemēram, Isegrim un Nura, nāk no Ziemeļamerikas ziemeļiem un Grenlandes. Arktikā temperatūra noslīd līdz mīnus 60 grādiem, un vējš pūš pat ar ātrumu 200 kilometri stundā. No aukstuma tos sargā biezs kažoks, kompakts ķermenis un īsas ausis, bet lielas ķepas palīdz staigāt pa ledu un sniegu. Bars turas kopā vēl ciešāk nekā citiem vilkiem, un tajā parasti ir 7-10 dzīvnieki.
Baltroku giboni ★Gibonu māja tika uzbūvēta no jauna 2013-2015. gadā. Baltroku giboni Maya, Samuk un Yuki pārvietojas uz rokām no zara uz zaru ar ātrumu ap 50 kilometriem stundā un spēj pārlidot vairāk nekā 10 metrus. Kad tie sāk dziedāt savu duetu, tos grūti nesadzirdēt: tā tie brīdina citus gibonus, lai tie nenāk viņu teritorijā. Paskatieties arī uz augšu, jo no gibonu aploka redzama Hellbrunner Berg kalna stāvā klinšu siena.
Grifu nogāze ★Pretī binturongiem nogāze kāpj augšup līdz pat Hellbrunner Berg kalna klintīm. Šajā Grifu nogāzē (Geierhang) ir barotava baltgalvas grifiem, kas lido brīvībā: to koloniju šeit 1966. gadā izveidoja Heinrihs Vindišbauers. Šodien šurp regulāri atlido 3 brīvi grifi, bet 2022. gadā šeit tika atvērts aploks grifiem, kas nespēj lidot. 2024. gada vasarā atbrauca 6 mātītes no Spānijas dienvidiem, un baltgalvas grifa spārnu plētums ir ap 2,8 metriem.
Līdzenumu tapīri ★Līdzenumu tapīri, piemēram, Nola un Miguel, zoodārzā dzīvo kopš 2011. gada, un zoodārzs piedalās to Eiropas audzēšanas programmā. Tapīri pieder pie vecākajām joprojām dzīvajām zīdītāju dzimtām: tie pastāv jau 50 miljonus gadu, un to tuvākie radinieki ir degunradži un zirgi. Tie lieliski peld un nirst, skrien ar ātrumu līdz 35 kilometriem stundā, un barību satver ar veiklu snuķīti.
Jaguāri ★Jaguāru māja un Dienvidamerikas plēsēju aploki tika atjaunoti 2013. gadā, un jaguāru mājā dzīvo arī boas un kaimani. Jaguāriem Lucky Limari, Maira un Morena ir tik spēcīgs kodiens, ka tie var pārkost liela bruņurupuča bruņas, un tie lieliski peld. Melnos jaguārus sauc par panterām, taču pat to kažokā redzami raksturīgie plankumi.
Irbisi ★Irbisi jeb sniega leopardi dzīvo bijušo plēsēju aploku rindā, tieši blakus pumai. Vietējie Vidusāzijā tos sauc par kalnu gariem. Tie dzīvo 2700-5000 metru augstumā un izdzīvo salā līdz mīnus 40 grādiem. Ļoti garā aste palīdz tiem noturēt līdzsvaru lēcienos pat līdz 15 metriem, un miegā tie ietinas tajā kā šallē.
Baltie degunradži ★Balto degunradžu savanna ir lielāka par hektāru un ir lielākais aploks zoodārzā. Šeit cita starpā dzīvo bullis Athos, kā arī Tamu, Yeti un Zawadi. Baltais degunradzis ēd tikai zāli, tēviņi sver līdz 3500 kilogramiem, un dzīvnieki nodzīvo pat 44 gadus. Degunradžu mājā dzīvo arī kaķu lemuri un svītrainie mangusti.
Lauvas ★Lauvu māja tika atvērta 2010. gadā: tā ir zema, un no tās redzams lauvu aploks un savanna. Šeit dzīvo ziemeļu lauvu pāris, Kiano un Dara. Ziemeļu lauvām bieži ir tumšākas krēpes, kas sniedzas līdz pleciem un vēderam. Tie ir vienīgie kaķi, kas dzīvo baros, un rūkt prot ne tikai tēviņi, bet arī mātītes.
Āfrikas pingvīni ★Pingvīnu aploks 300 kvadrātmetru platībā tika uzbūvēts 2019-2020. gadā uz ziemeļiem no degunradžu aploka par 1,3 miljoniem eiro. Āfrikas pingvīns ir vienīgais pingvīns, kas dzīvo Āfrikā, un vācu nosaukumu, kas nozīmē briļļu pingvīns, tas ieguvis rozā ādas plankumu dēļ ap acīm, kas palīdz tam atvēsināties. Pazīstamākā kolonija atrodas Boulders Beach pludmalē pie Keiptaunas. Šo pingvīnu skaits pēdējās desmitgadēs samazinājies pat par 97 procentiem, un suga ir kritiski apdraudēta.
Zebras un antilopes ★Savannā kopā ar degunradžiem ganās Grevī zebras, kā arī zobenragu oriksi un lečves antilopes. Grevī zebra ir lielākā un viena no retākajām zebrām: savvaļā palikuši ap 2000 pieaugušu dzīvnieku. Nosaukumu tā ieguvusi par godu Francijas prezidentam Žilam Grevī, kurš 1882. gadā saņēma šādu zebru dāvanā no Abisīnijas imperatora. Atšķirībā no citām zebrām tā dzīvo vientuļi un neveido pastāvīgus barus.
Gepardi ★Zalcburgas zoodārzs kļuva slavens ar gepardu aploku ar medījuma simulatoru, kas traucās ar ātrumu 60 kilometri stundā, taču ierīce jau sen nedarbojas. Šeit cita starpā dzīvo gepardi Aeris un Bia. Gepards skaustā ir līdz 94 centimetriem augsts, sver līdz 65 kilogramiem un medī mazākus nagaiņus, piemēram, gazeles. Šīs ir maršruta beigas: pa galveno aleju no šejienes atgriezīsieties līdz izejai.
Meža ziemeļbriežiMeža ziemeļbrieži nāk no Somijas un Krievijas Karēlijas, kur tie dzīvo taigā. To augstums skaustā ir līdz 1,4 metriem, un tēviņi sver 100-180 kilogramus. Tie ēd pumpurus, zāli, augus, sēnes un ķērpjus. Cilvēka aprūpē tie nodzīvo pat 20 gadus, bet savvaļā reti ilgāk par 6, un tā ir suga, kurai draud izzušana.
Sārtie flamingoSārtie flamingo ligzdo tropiskajā Āfrikā, pie Kaspijas jūras, Indijā un Pakistānā. Tie dzīvo pie sāļiem ezeriem un seklām lagūnām, kur zvejo sīkus vēžveidīgos, odu kāpurus, gliemjus, tārpus un aļģes. To spārnu plētums ir 140-165 centimetri, un tie var nodzīvot pat 40 gadus.