Vējdzirnavas no Zygmuntów (1918) ★Koka holandiešu tipa vējdzirnavas 1918. gadā uzbūvēja meistars Ludwik Pastuszak kādam zemniekam no Zygmuntów. Tās bija pirmais piemineklis, kas pārvests uz muzeju (1976), un pirmais, kas atvērts apmeklētājiem (1979). Tajās griežas tikai cepure ar spārniem, ko pagriež pret vēju. Šeit mala miltus, bet no 1939. gada arī putraimus. Pie vējdzirnavām stāv to bronzas modelis, bet iekšā mehānisma miniatūra, ko varat iepazīt ar tausti.
Sēta no Urzędów (1784) ★Lauku māja no 1784. gada, ar gadskaitli, kas iegriezts galvenajā griestu sijā, piederēja turīgajai Gozdalski ģimenei, kas līdzās zemkopībai nodarbojās arī ar podniecību. Interjeri rāda 20. gadsimta sākumu: lielajā istabā ir grīda un plīts ar riņķiem, bet mazajā istabiņā māla klons un atklāts pavards. Pie mājas ir mazs noslēgts pagalms ar vistu kūti un cūku kūtīm, bet sētas otrā galā liels pagalms ar šķūni un govju kūti.
Eļļas spiestuve no Bogucin ★Šeit spieda eļļu no sēklām, galvenokārt Adventa laikā un Lielajā gavēnī, jo īpašniekiem tas bija papildu darbs līdzās saimniecībai. Graudus mala dzirnaviņās, grauzdēja skārda katliņā virs pavarda un spieda presē no diviem apmēram 6 metrus gariem baļķiem. Ēka ir 1977. gada kopija, taču aprīkojums nāk no īstas eļļas spiestuves. Blakus presei stāv tās modelis mērogā 1:5, ko varat iepazīt ar tausti.
Ugunsdzēsēju depo no Wilków (ap 1915) ★Mūra brīvprātīgo ugunsdzēsēju depo no Wilków ar diviem lieliem vārtiem ratiem un viļņotiem zelmiņiem. Vietējo ugunsdzēsēju biedrību dibināja 1888. gadā, bet depo uzbūvēja ap 1915. gadu; tā bija viena no vecākajām ugunsdzēsēju biedrībām Puławy apriņķī. Ekspozīcija atvērta 2022. gadā: iekšā stāv senais ugunsdzēsēju aprīkojums, kas patiks mazajiem ugunsdzēsēju faniem.
Restorāns no Zemborzyce ★Kopija mājai no Zemborzyce, kas uzbūvēta 1933. gadā, ar verandu zem trim jumtiņiem un dekoratīvām margām Nałęczów vasarnīcu stilā. Divās priekšējās zālēs atjaunots restorāns, ko 1937. gadā vadīja Władysława Walczyńska un Antoni Wójcik, un kur vasarā svētku dienās pārdeva pašu gatavotu saldējumu. Pārējās telpās ir koloniālpreču un galantērijas veikals un zobārsta kabinets.
Jaworski un Libhaber ģimeņu mājas no Siedliszcze ★Atjaunotas divu kaimiņu ģimeņu mūra mājas no Siedliszcze: katoļu Jaworski ģimenes un ebreju Libhaber ģimenes. Tās stāv bruģētu ieliņu stūrī, un vienai no tām ir mansarda jumts. Iekšā jūs gaida pasts, frizētava, dzelzs preču veikals, tabakas izstrādājumu veikaliņš, ebreju virtuve, kā arī Jaworski ģimenes alus krogs un gaļas veikals no 20. gadsimta 30. gadu beigām.
Rātsnams no Głusk ★Baltais rātsnams ar viļņotiem zelmiņiem, sarkanu dakstiņu jumtu un koka balkoniem atveido baroka rātsnamu no Głusk, kas šodien ir Ļubļinas rajons; laikā no 1870. līdz 1954. gadam Głusk bija Zemborzyce pagasta centrs. Muzejs to uzbūvēja no 2010. līdz 2013. gadam, mazpilsētas būvniecības pirmajā posmā. Tā zālē notiek tikšanās un koncerti, bet -1 līmenī ir tualete, kas pielāgota cilvēkiem ar kustību traucējumiem, ar liftu pie kāpnēm.
Māja no Wąwolnica ★Koka māja, atjaunota pēc ēkas no Wąwolnica, kas celta, visticamāk, 19. gadsimta vidū; 20. gadsimta 30. gados galdniekam Michał Żydek tajā bija arī darbnīca. Muzejs šeit iekārtoja turīgu mazpilsētas mēra dzīvokli no 1939. gada: virtuvi, ēdamistabu, viesistabu un guļamistabu pirmajā stāvā, bet bēniņos bērnu istabu un viesu istabu. Iedvesmu deva Tomaszów Lubelski mēra Jan Minor liktenis.
Baznīca no Matczyn (ap 1686) ★Lapegles koka baznīca ar skaidu jumtu, ko ap 1686. gadu lika uzcelt Karol Tarło, ir muzeja vecākais objekts un vecākā saglabājusies koka draudzes baznīca Ļubļinas novadā. Tā stāv muzeja mazpilsētas tirgus laukuma stūrī, virs Czechówka ielejas. 2002. gadā tā tika iesvētīta, un īpašos gadījumos šeit notur mises. Interjers ir baroka stilā, ar patrona ložu virs sakristejas, bet fonā skan pozitīva ērģelīšu mūzika.
Grieķu katoļu baznīca no Tarnoszyn (1759) ★Koka grieķu katoļu baznīca ar trim kupoliem, uzbūvēta 1759. gadā Uhrynów, 20. gadsimta sākumā pārvesta uz Tarnoszyn, bet 1997. gadā uz muzeju. No visām austrumu rita baznīcām, kas pārvestas uz Polijas brīvdabas muzejiem, tikai šai ir atgriezta dievnama funkcija: tā kalpo grieķu katoļu draudzei Ļubļinā. Iekšā redzēsiet ikonostasu, tas ir, sienu ar ikonām, kas atdala altāri, bet atskaņotie kora dziedājumu ieraksti rada noskaņu.
Kalpu māja no Brus Stary (19. gadsimta otrā puse) ★Koka četru ģimeņu kalpu māja ar skaidu jumtu uzbūvēta 19. gadsimta otrajā pusē muižas algotajiem strādniekiem. Tajā dzīvoja četras ģimenes: katrai bija istaba un kambaris, bet divas ģimenes dalīja kopīgu priekšnamu. Kad 1980. gadā tā nonāca muzejā, tā bija viena no pēdējām koka kalpu mājām Ļubļinas novadā. Pēc remonta tā kalpo tikšanās reizēm un pieņemšanām, nevis pastāvīgai apskatei.
Muižas kungu māja no Żyrzyn (18. gadsimta vidus) ★Muižas sektora centrālā ēka: koka, apmesta kungu māja no 18. gadsimta vidus ar augstu, lauztu skaidu jumtu, apaļiem lodziņiem jumtā un lievenēm ar kolonnām no trim pusēm. Divpadsmit istabās iekārtots vidēji turīgas muižnieku ģimenes nams no 1939. gada augusta, ar medību trofejām pie sienām. Kungu mājas priekšā aug dekoratīvs dārzs, bet aiz tās ir parks virs Czechówka ielejas.
Muižas māja no Huta Dzierążyńska (19. gadsimta otrā puse) ★Koka, apmesta muižiņa ar lieveni uz kolonnām un skaidu jumtu. Tā uzbūvēta 19. gadsimta otrajā pusē Huta Dzierążyńska muižas saimniecībā kā Dzierążnia muižas pārvaldnieka mītne, tā sauktā pārvaldnieka māja. Simetriskais astoņu telpu plānojums ir raksturīgs vidēji turīgas muižniecības mītnēm. Kopā ar klētīm un kalpu māju tā veido muižas saimniecības kompleksu, bet šodien tajā atrodas muzeja Izglītības un popularizēšanas nodaļa.
Sēta no Niemce (1890)Koka lauku māja no 1890. gada ar salmu jumtu, zem kura pagarinājuma pagalma pusē paslēpts balta akmens pagrabs. Maizes krāsns atrodas kambarī ar ieeju no priekšnama, citādi nekā citās muzeja mājās. Govju kūts, zirgu stallis, klēts un šķūnis veido burtu L zem kopīga salmu jumta. Šajā mājā muzejs vada nodarbības par seno lauku bērnu rotaļlietām.
Sēta no ŻukówSēta no Krzczonów apkārtnes, raksturīga Ļubļinas augstienei kopš 19. gadsimta otrās puses. Mājā, kas celta, visticamāk, 18. gadsimta beigās, istabā ir svētku rotājumi no salmiem un zīdpapīra, kā arī mūzikas instrumenti: harmonika, vijole un bungas. Blakus stāv šķūnis, klēts uz akmens pagraba, kaļķakmens govju kūts, vistu kūts un suņu būda.
Zvanu tornis no MotyczAugsts koka zvanu tornis, apšūts ar dēļiem, ar arkveida atverēm augšdaļā un skārda jumtu. Tas stāv pie baznīcas no Matczyn un pieder mazpilsētas sakrālajam kompleksam kopā ar mācītājmuižu no Żeszczynka, klēti no Wrzelowiec un kapsētas lapidāriju. To labi var redzēt no muzeja mazpilsētas tirgus laukuma, tieši aiz akas.
Klēts no WrzelowiecKoka klēts no Wrzelowiec, saukta par mācītājmuižas klēti, pieder mazpilsētas sakrālajam kompleksam kopā ar baznīcu no Matczyn, zvanu torni no Motycz, mācītājmuižu no Żeszczynka un kapsētas lapidāriju. Tai ir salmu jumts un nojume uz grieztiem stabiem, zem kuras labi redzamas sienas no bieziem, tumšiem baļķiem. Tā stāv tieši blakus mācītājmuižai.
Zvanu tornis no Lubycza-Kniazie (18. gadsimta otrā puse)Koka zvanu tornis no 18. gadsimta otrās puses stāvēja Kniazie ciemā pie svētās Paraskevas grieķu katoļu baznīcas. Tam ir divi stāvi, akmens pamats, nelielas arkas augšstāvā un astoņslīpju jumts. Kopā ar baznīcu no Tarnoszyn, baznīcas kapsētu un kapliču no Słoboda tas veido grieķu katoļu kompleksu. Tajā karājas trīs zvani, kas mūsdienās atlieti Felczyński ģimenes lietuvē Przemyśl.
Lauku māja no Gozd Lipiński (19. gadsimta otrā puse)Neliela lauku māja no 19. gadsimta otrās puses, ko uzcēla nabadzīgā ukraiņu Łaszczyha ģimene; no 1925. gada līdz brīdim, kad 1980. gadā to nopirka muzejs, tā piederēja Konieczny ģimenei. Tā ir simetriska: vidū priekšnams, sānos istaba un kambaris. Sienas no priedes baļķiem savienotas bezdelīgastē, bet jumtu sedz gluds salmu jumts ar pakāpienveida stūriem.
Muižas klēts no Turka (19. gadsimta otrā puse)Divstāvu koka klēts no 19. gadsimta otrās puses ar skaidu jumtu stāvēja Turka muižā. Tai ir divi nodalījumi un vienkāršas sienas bez nojumes. Pirmajā stāvā bija apcirkņi graudiem, ko atdalīja vidējais gaitenis. Jau 20. gadsimta 70. gadu beigās tā Ļubļinas novadā bija unikāla. Tā stāv blakus kalpu mājai no Brus Stary muzeja muižas saimniecības kompleksā.