Sēta no Dzierżanowo (1840) ★Māju ar priekšnamu vidū un divām istabām 1840. gadā uzcēla Wojciech Kinda, apvienojot statņu sienas ar horizontālu baļķu pildījumu un pildrežģa sienas. Lopu ēku ar govju kūti, zirgu stalli un ratnīcu, kā arī šķūni aplipināja ar māliem uz koka karkasa, bet pagalmu izbruģēja ar laukakmeņiem. Daļu mēbeļu, piemēram, lādi, kas atdarina kumodi, saimnieki nopirka par naudu, kas nopelnīta Reinzemē un Vestfālenē.
Ūdensdzirnavas no Wierzenica (19. gadsimts) ★19. gadsimta dzirnavu ēkā no Wierzenica darbojas Lielpolijas mūsdienu neprofesionālās tēlniecības galerija. Lejā stāv ap četrsimt skulptūru kokā un mālā: svēto tēli, kapličas un mazi altārīši, bet arī pasaku tēli, medību ainas un dzīvnieki. Augšā var iepazīt ap četrdesmit mākslinieku no Lielpolijas, sākot ar dzimušajiem 19. gadsimta beigās un beidzot ar jaunāko, kas dzimis 1983. gadā.
Olenderu sēta no Nowy Tomyśl (1823) ★Sēta rāda, kā būvēja un saimniekoja olenderi, ieceļotāji, kuri 18. gadsimtā apdzīvoja Lielpolijas rietumu purvainās zemes. Māja ir no 1823. gada, lopu ēka ar trempeli no 1865. gada, bet sētas malā stāv atsevišķa maizes krāsns. Evaņģēliskās ģimenes mājā no 20. gadsimta sākuma ir sienās iebūvēti skapīši, gulta ar baldahīnu un lādes ar uzrakstiem vāciski, bet nav reliģisku gleznu.
Apiņu žāvētava no Chojniki ★Koka apiņu žāvētavā no Chojniki iekārtota planšetu izstāde „Nowy Tomyśl olenderu mantojums. Apiņi, audzēšanas vēsture Lielpolijā”. Planšetes stāsta par apiņu audzēšanu un pārstrādi Nowy Tomyśl apkārtnē, kas sniedzas līdz 15. gadsimtam, par olenderu apmetnēm un par tirgotāju Józef Jakub Flatau, sauktu par Prūsijas apiņu karali.
Māja no Zdrój (1602) ★Māja no Lielpolijas rietumiem lielā mērā ir rekonstruēta, taču tajā saglabājušās oriģinālās griestu sijas, un vienā no tām iegriezts gadskaitlis 1602. Tai ir statņu sienas ar horizontālu baļķu pildījumu un stāvs divslīpju jumts, bet uz grozāmām tapām iekārtās durvis aizver koka slēdzene. Tajā iekārtots ērģelnieka un viņa ģimenes mājoklis no 20. gadsimta 20. gadiem ar istabu, priekšnamu un kambari dzīvniekiem, bet pie mājas ir neliels sakņu un puķu dārziņš.
Svētās Annas un svētā Laurentija baznīca no Wartkowice (1719) ★Koka Svētās Annas un svētā Laurentija baznīca uzcelta 1719. gadā Wartkowice ciemā, bet 19. gadsimtā tai piebūvēja kapelu, sakristeju un priekštelpu. Uz muzeju to pārveda no 1997. līdz 2001. gadam. Iekšā ir baroka altāri, kristāmtrauks, triumfa sija, ērģeles un baroka gleznojumu fragmenti presbiterijā, bet virs jomas paceļas tornītis ar signatūras zvanu.
Krogs no Sokołowo Budzyńskie (18. gadsimta beigas) ★Krogu ar nojumi uz pieciem stabiem uzcēla 18. gadsimta beigās Sokołowo Budzyńskie ciemā Lielpolijas ziemeļos. Tam ir statņu sienas ar horizontālu baļķu pildījumu un niedru jumts. Istabā ar dzertuvi stāv lete, pudeles, kvartas un kausi, kā lauku krogā 20. gadsimta 20. gados. Priekšnamā ir plats skurstenis no kārtīm, kas apītas ar salmiem, un tajā maizes krāsns; mazajā kantorī kādreiz pārdeva petroleju.
Kungu māja no Studzieniec ★Vienstāva kungu māja ar šindeļu mansarda jumtu uzcelta pēc baroka muižas parauga, kas atrodas Studzieniec ciemā Lielpolijas ziemeļos. Dārza pusē pie stūriem tai ir divi stūra izbūvējumi, kuru forma cēlusies no aizsardzības torņiem. Salonā, ēdamistabā, guļamistabā, bibliotēkā un viesistabā iekārtoti Lielpolijas muižnieku ģimenes interjeri no starpkaru perioda, bet apkārt plešas parks ar baroka plānojumu.
Māja no Gaj (19. gadsimta otrā puse)Māju ar priekšnamu vidū, divām istabām un diviem kambariem 19. gadsimta otrajā pusē uzcēla Ignacy Małolepszy; tai ir statņu sienas ar horizontālu baļķu pildījumu un salmu jumts. Priekšnamā ir divi skursteņi, kas virs griestiem savienoti ar kūpinātavu, un laukakmeņu grīda. Interjers rāda, kā starpkaru laikā te dzīvoja turīga zemnieku ģimene ar 32 ha lielu saimniecību, un māja tika mantota pa sieviešu līniju.
Sēta no Sulmierzyce (1750)Māja ar priekšnamu un divām istabām uzcelta 1750. gadā, ko apliecina uzraksts uz vidējās sijas galvenajā istabā: „Ak, cik skaista sabiedrība: Jēzus, Jāzeps un Marija”. Mājai piekļaujas mūrēta lopu ēka, bet izvirzītais jumts virs priekšējās sienas veido nojumi. Iekšā iekārtots podnieka mājoklis ar darbnīcu mazajā istabā un podu žāvētavu kambarī, bet sētā stāv krāsns trauku apdedzināšanai.
Zvanu tornis no Sokołowo BudzyńskieKoka zvanu tornis no Sokołowo Budzyńskie stāv tieši blakus baznīcai no Wartkowice, aiz tā paša žoga. Tā ir 18. gadsimta celtne, pārvesta šurp 2009. gadā, kurā karāja zvanus, kas aicināja ticīgos uz dievkalpojumiem.
Māja no Dziekanowice (19. gadsimts)19. gadsimta pildrežģa māja no pašas Dziekanowice, ar platu fasādi, divām istabām, diviem priekšnamiem, kambari un stūra izbūvi. Tajā ir izstāde „Dziekanowice un tās iedzīvotāji” par ciema vēsturi no zemnieku vienošanās ar Prūsijas valsti 19. gadsimta pirmajā pusē līdz 21. gadsimta sākumam, par zemniekiem, amatniekiem un skolotājiem. Īpaša vieta veltīta mājas bijušo īpašnieku ģimenei.
Sēta no Zielona Wieś Hazy apvidū (19. gadsimta otrā puse)Divistabu māja ar priekšnamu un diviem kambariem no 19. gadsimta otrās puses ir mazzemnieka sētas piemērs. Tā pārvesta no Hazy, dažiem ciemiem pie Orlas upes, kurus apdzīvoja ieceļotāji no tuvējās Silēzijas. Pēdējais iemītnieks bija ciema kurpnieks Tomasz Musielak, kurš pilnveidoja savu amatu, dienot Prūsijas armijā.
Mācītājmāja no NoskowoPriestera māja stāv pretī baznīcai no Wartkowice, aiz žoga uz ķieģeļu stabiņiem, ar nelielu lieveni pie ieejas. Tā pieder mācītājmuižas sētai, kas, pēc muzeja teiktā, rāda senas lauku draudzes dzīvi un saimniecību. Blakus stāv ērģelnieka māja no Zdrój un svētā Roha kapliča.
Sēta no Dobrzec (19. gadsimta otrā puse)Turīgu saimnieku sēta no Lielpolijas austrumiem: plaša māja no 1882. gada ar pusnošļauptu jumtu, šķūnis uz dakšveida stabiem, tas ir, stabiem, kas augšā sazarojas, un lopu ēka ar nojumi. Lielajā istabā stāv vecas mēbeles, kas palikušas no vecvecākiem, bet mazajā pilsētā pirkts komplekts, kā 20. gadsimta 20. gados. Dārziņā pie šķūņa ir drava ar stropu no koka bluķa, salmu stropiem un kastes stropiem.
Bezzemnieka māja no Godziesze WielkieMazā māja ar salmu jumtu no Godziesze Wielkie rāda, kā dzīvoja komorņiki, tas ir, nabadzīgākie ciema iedzīvotāji bez savas zemes, kuri līga darbā pie saimniekiem. Tā stāv pie sētas no Dobrzec, aiz klūgu pīta žoga, blakus nelielam puķu dārziņam.
Sēta no Ołobok (19. gadsimta vidus)Saimnieka ratnieka sēta no 19. gadsimta vidus no Lielpolijas dienvidaustrumiem: māja, klēts ar nojumi uz diviem stabiem, šķūnis, lopu ēka un divu kambaru pagrabs no purva dzelzsrūdas. Mājas kambarī darbojas ratnieka darbnīca ar pedāļa virpu, bet mazajā istabā guļ salmu pīšanas rīki; ar salmu pinumiem Ołobok bija slavens. Dārziņā stāv mājas kapliča ar Jēzus Sirds figūriņu.
Sēta no Wolica (1841)Māju ar nojumi bez stabiem 1841. gadā lika uzcelt Wojciech Owczarek, ko atgādina uzraksts uz griestu sijas istabā, bet klēts, lopu ēka un šķūnis piebūvēti pēc 1864. gada. Sēta no Lielpolijas austrumiem rāda vidēji turīgas zemnieku ģimenes dzīvi 19. gadsimta beigās. Istabā stāv apgleznota pūra lāde, virs gultām karājas svēto attēli, bet pagalmā ir aka ar svirtu.