Foto -- Xocolatl ( talk ) 00:54, 19 February 2010 (UTC), Public domain, Wikimedia Commons
ZoodārzsŠtutgarte, Bādene-Virtemberga, Vācija

Wilhelma ar bērniem: ko redzēt, karte un apskates maršruts

Wilhelma: zoodārzs un botāniskais dārzs Štutgartē. Lietotnē Turi tā pati karte rāda jūsu atrašanās vietu, ved no punkta līdz punktam un ļauj atzīmēt apskatītās vietas.

18punkti apskatei
17ieteicamajā maršrutā
apm. 4 hapskatei ar bērniem

Pirms ceļojuma

apm. 4 hmierīgā tempā, ar pauzēm
9tualetes kartē
ēdiensēdināšanas vietu kartē vēl nav
Pastaiga sākas un beidzas pie galvenās ieejas, tieši blakus pilsētas dzelzceļa pieturai Wilhelma, kur pietur līnijas U13, U14 un U16. Ieeja ir maksas, viena biļete ietver zoodārzu, botānisko dārzu un paviljonus. Wilhelma ir atvērta katru dienu visu gadu. Galvenā ieeja un lielākā daļa paviljonu tiek atvērta pulksten 8:15, bet akvārijs, Amazonienhaus un cilvēkpērtiķu māja pulksten 9:00; no maija līdz augustam parks strādā līdz 20:00, bet no novembra līdz februārim tikai līdz 16:30, un paviljoni tad slēdz jau 15:45. Ziemā vislabāk noder apsildāmie paviljoni: Amazonienhaus, akvārijs un siltumnīcas, bet tropiskās ūdensrozes zied galvenokārt no jūnija līdz septembrim, magnolijas parasti no marta beigām. Reljefs paceļas no Nekāras ielejas uz dārza augšdaļu, tāpēc uz terasēm jūs gaida kāpumi un kāpnes; pie galvenās ieejas saņemsiet maršruta plānu bez kāpnēm. Tualetes ir pie galvenās ieejas, restorānā Amazonica, Café Belvedere un Bistro Bandipur blakus Āzijas sētai. Kopš 2026. gada ziemeļu malā notiek jaunās ziloņu pasaules būvniecība, tāpēc daļa celiņu var būt slēgta; sānu ieeja no Pragstraße ielas darbojas tikai no marta līdz oktobrim, pēc vajadzības brīvdienās un svētku dienās. Ja jau esat iekšā, Turi jūs vadīs no tuvākā punkta. Plānojiet aptuveni 4 stundas.
  • Mājās atveriet vietu lietotnē Turi un pieskarieties „Lejupielādēt ceļam”: karte, apraksti un fotoattēli darbosies bez pārklājuma.
  • Tālākos punktus apskatiet sākumā, kamēr vēl ir spēks.
  • Atzīmējiet uzreiz, un pie izejas zināsiet, kas vēl palicis.

Wilhelma lietotnē Turi

Atrašanās vieta reāllaikā, maršruts no punkta līdz punktam, apraksti lasīšanai un klausīšanai. Bez maksas, bez konta, 12 valodās.

Lejupielādēt Android ierīcei

Vietas karte

Tas pats plāns kā lietotnē. Pieskarieties punktam, lai redzētu fotoattēlu un aprakstu; lietotnē Turi tajā redzēsiet arī sevi.

Plāns: Wilhelma
1ieteicamie, maršruta secībāpārējie punktiWCtualetes, ēdināšana, kases

Kaut kas nav pareizi? Ziņojiet par to lietotnē pie punkta.

Vērts redzēt

Wilhelma tika izveidota Virtembergas karalim Vilhelmam I kā dārzs mauru stilā pēc Alhambras parauga, ar pirti, paviljoniem un siltumnīcām, ko projektēja Karls Ludvigs fon Cants. Svinīgi to atklāja 1846. gadā, bet pēc Otrā pasaules kara, sākot ar akvāriju izstādi 1949. gadā, tā pakāpeniski pārvērtās par zooloģisko dārzu. Mūsdienās tas ir vienīgais valstij piederošais zooloģiski botāniskais dārzs Vācijā: aptuveni 30 hektāru platībā dzīvo ap 11 000 dzīvnieku no aptuveni 1200 sugām, un aug ap 8500 augu sugu un šķirņu. Katru gadu šeit ierodas vairāk nekā miljons apmeklētāju.

Āfrikas pingvīniFoto Dktue, CC0, Wikimedia Commons1
Dzīvnieki

Āfrikas pingvīni

Šeit dzīvo aptuveni 20 Āfrikas pingvīnu grupa; savvaļā šie putni dzīvo dažās kolonijās Dienvidāfrikas Republikā un Namībijā. Tā ir kritiski apdraudēta suga: pēdējās desmitgadēs tās skaits ir samazinājies par aptuveni 97 procentiem zivju pārzvejas, plastmasas un naftas noplūžu dēļ. Šīs sugas pingvīni Wilhelmā dzīvo kopš 1953. gada. Katru dienu pulksten 14:30 kopēji par tiem stāsta un tos baro.

Damaskas zāleFoto Josefma, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons2
Ēka / piemineklis

Damaskas zāle

Damaskas zāle tapa jau pēc Canta nāves, pēc viņa plāniem, Vilhelma Beimera vadībā. To atklāja 1864. gadā, kad nomira karalis Vilhelms I, un nosaukumu tā ieguva no Damaskas, mauru stila centra. Kā viena no retajām Wilhelmas ēkām tā pārdzīvoja karu bez lieliem postījumiem, un kopš restaurācijas 1992. gadā atkal redzami tās senie griesti un interjers. Aizmugurējā daļā ir izstāde par karalisko Wilhelmu, taču remontdarbu laikā zāle mēdz būt slēgta. Tās priekšā atrodas Garais ezers ar pelikāniem.

AmazonienhausFoto Daderot, CC0, Wikimedia Commons3
Dzīvnieki

Amazonienhaus

Amazonienhaus, atklāts 2000. gadā, ir stikla halle aptuveni 66 metru garumā un 14 metru augstumā. Visu gadu šeit ir no 24 līdz 28 grādiem un ap 80 procentu mitruma, kā lietusmežā. Šeit aug aptuveni 350 augu sugas, un virs galvas brīvi lido vairāk nekā 20 putnu sugas. Taka ved garām diviem baseiniem ar ūdenskritumiem, tāpēc šī ir laba vieta, kur sasildīties vēsā dienā.

Jūras lauvasFoto -- Xocolatl ( talk ) 23:53, 18 February 2010 (UTC), Public domain, Wikimedia Commons4
Dzīvnieki

Jūras lauvas

Baseinā dzīvo Kalifornijas jūras lauvu vaislas grupa. Baseins ir bijušais Pusmēness ezers no karaļa laikiem, kas atradās pie vairs neesošās Mauru svētku zāles; 2019. gadā to atjaunoja. Līdz 1996. gadam šeit peldēja arī jūras ziloņi. Barošanas paraugdemonstrējums notiek pulksten 11:00 un 15:00 katru dienu, izņemot ceturtdienu.

Mauru dārzsFoto Rainer Halama, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons5
Atrakcija

Mauru dārzs

Mauru dārzs ir bijušās karaliskās Wilhelmas sirds un iekļauts kultūras pieminekļu sarakstā. Cants cita starpā iedvesmojās no gleznotāja Frīdriha Friša zīmējumiem, kas tapa ceļojumā pa Tuvajiem Austrumiem, un strūklakas uzstādīja 1847-1848. gadā. Dārzu ieskauj dubulta arkāde, rotāta ar flīžu zvaigznēm, kas uzcelta par 97 000 guldeņiem. Izmēģiniet čukstu galeriju arkādes līkumos: klusi vārdi pie sienas ir dzirdami aptuveni 40 metru attālumā, un šo parādību 2010. gadā no jauna atklāja Ūve Launs.

Magnoliju birzsFoto Johann Jaritz, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons6
Atrakcija

Magnoliju birzs

Wilhelmā aug vairāk nekā 90 magnoliju no 27 sugām un šķirnēm, lielākoties tieši Mauru dārzā. Par to saka, ka tā ir lielākā magnoliju birzs Eiropā uz ziemeļiem no Alpiem. Pirmos kokus 1850. gadā lika atvest karalis Vilhelms I, un 10 magnolijas ir vēl no viņa laikiem. Ziedēšana parasti sākas marta beigās un ir viens no svarīgākajiem notikumiem dārza kalendārā.

Ūdensrožu dīķisFoto Geysirius, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons7
Atrakcija

Ūdensrožu dīķis

Baseinam Mauru dārza vidū ir aptuveni 650 kvadrātmetru, un tajā ir 800 000 litru minerālūdens no paša Wilhelmas avota; pēc kara tam ierīkoja apsildi. Kopš 20. gadsimta piecdesmitajiem gadiem šeit katru gadu aug aptuveni 40 tropisko ūdensrožu sugas un šķirnes. Galvenā ziedēšana ilgst no jūnija līdz septembrim, un nakts šķirņu ziedi atveras vēlā pēcpusdienā un aizveras no rīta. Visslavenākā ir Amazones viktorija: karalis Vilhelms I lika to audzēt savās siltumnīcās jau 1851. gadā, un tās lapas, lielas kā ratu ritenis, notur vairāk nekā 50 kilogramus.

Mauru namsFoto Brücke-Osteuropa, CC0, Wikimedia Commons8
Ēka / piemineklis

Mauru nams

Mauru namu kopš 1837. gada plānoja kā pirti ar dzīvojamo daļu karalim, un būvniecība sākās 1842. gada pavasarī. Paredzēto 20 000 guldeņu vietā tas galu galā izmaksāja 235 000. Karā smagi cietušajā ēkā no 1962. līdz 2014. gadam atradās pirmais nakts dzīvnieku paviljons Eiropā, bet mūsdienās tajā dzīvo putni no Dienvidaustrumāzijas. Virs tā paceļas terases ar papagaiļu voljēriem un 1851. gada Belvedere, skatu paviljons; pats paviljons nav pieejams, bet no tā apkārtnes redzama karaļa kapela Virtembergas kalnā.

OkapiFoto Vitor Oliveira from Torres Vedras, PORTUGAL, CC BY-SA 2.0, Wikimedia Commons9
Dzīvnieki

Okapi

Okapi pieder Āfrikas nodalījumam kopā ar žirafēm, bongo un zebrām. Wilhelma tos audzē kopš 1989. gada, un kopš tā laika šeit kopumā ieradušies 12 okapi. Visslavenākais bija tēviņš Vitu, kas 1999. gadā atceļoja no Bāzeles un bija vecākais okapi Eiropā: viņš nomira 2026. gadā vairāk nekā 28 gadu vecumā. Viņam bija seši mazuļi, un Eiropas zoodārzos šodien dzīvo 17 viņa pēcnācēji četrās paaudzēs.

Lauvas un plēsīgie kaķiFoto Xocolatl, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons10
Dzīvnieki

Lauvas un plēsīgie kaķi

Plēsēju paviljonu atklāja 1968. gadā kopā ar ziloņu un degunradžu māju. Lauvām Wilhelmas vēsturē ir īpaša vieta: 1950. gadā direktors Alberts Šēhle pierunāja finanšu ministru Karlu Franku kļūt par kāda lauvēna krusttēvu, un tas palīdzēja dzīvniekus paturēt dārzā. Kopš 2026. gada starp lauvām un jaguāriem dzīvo arī Khal, Persijas leoparda tēviņš no Spānijas. Kaķus baro dažādos laikos, lai dzīvniekiem būtu pēc iespējas vairāk dažādības.

ZiloņiFoto -- Xocolatl 19:49, 23 April 2007 (UTC), Public domain, Wikimedia Commons11
Dzīvnieki

Ziloņi

Ziloņu mājā, kas celta 1968. gadā, dzīvo divas vecākas Indijas ziloņu mātītes, Pama un Zella, kurām 2026. gada maijā bija 60 un 59 gadi. Āra aploks tika pārbūvēts 2012. gadā, un viņu kaimiņi ir degunradži. 2026. gada janvārī bijušās sētas vietā zoodārza ziemeļu malā sākās jaunās ziloņu pasaules būvniecība par aptuveni 68,5 miljoniem eiro. Tai jābūt gatavai 2030. gada sākumā, ar vietu pat 15 pieaugušiem ziloņiem un otru ieeju no Pragstraße ielas.

ŽirafesFoto MrPanyGoff, CC BY-SA 3.0, Wikimedia Commons12
Dzīvnieki

Žirafes

Aplokā dzīvo tīklotās žirafes, un vietējās ir līdz aptuveni 4,5 metrus augstas. Tās to dala ar zobenragu oriksu mātītēm, antilopēm ar gariem, izliektiem ragiem. Āfrikas nagaiņu aploks tika izveidots 1980. gadā, un Wilhelmai ir lieli panākumi žirafu audzēšanā. Tam pašam nodalījumam pieder arī okapi, bongo, zebras, surikati un servali.

Cilvēkpērtiķu mājaFoto Xocolatl, CC BY-SA 3.0, Wikimedia Commons13
Dzīvnieki

Cilvēkpērtiķu māja

Gorillu un bonobo māju atklāja 2013. gada 14. maijā. Tās platība ir aptuveni 4500 kvadrātmetru, apmēram 13 reizes vairāk nekā vecajam paviljonam, un tā izmaksāja aptuveni 22 miljonus eiro, no kuriem 9,5 miljonus deva Wilhelmas draugu biedrība. Wilhelma bija slavena ar vienīgo gorillu bērnudārzu Eiropā, kurā līdz 3-4 gadu vecumam audzināja mazuļus, kurus citos zoodārzos bija atstūmušas mātes. No maija līdz septembrim kopēji stāsta par bonobo pulksten 10:15, bet par gorillām pulksten 13:15 laukumā pie mājas.

Amūras tīģeriFoto Mathias Appel, CC0, Wikimedia Commons14
Dzīvnieki

Amūras tīģeri

Amūras tīģeru aploku atklāja 2025. gada jūlijā nogāzē, aptuveni 5000 kvadrātmetru platībā. Šeit dzīvo tēviņš Amazar no Nīderlandes un mātīte Noïa no Francijas, abi dzimuši 2023. gadā. Visinteresantākais ir apmeklētāju tunelis, no kura varat ļoti tuvu redzēt pasaules lielākos kaķus. Zem staļļa ir rezervuārs aptuveni 900 kubikmetriem avota un lietus ūdens.

Āzijas sētaFoto I would appreciate being notified if you use my work…, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons15
Dzīvnieki

Āzijas sēta

Āzijas sētu atklāja 2023. gada 25. jūlijā aptuveni 3400 kvadrātmetru platībā. Šeit dzīvo kašmiras kazas, Romanova aitas, Vjetnamas cūkas un melnās ayam cemani vistas no Indonēzijas, bet blakus ir mini zoodārzs. Wilhelmas dārznieki šeit audzē īstu rīsu lauku, kas ierīkots ar Hohenheimas universitātes zinātnieku palīdzību, kā arī banānaugus un tējas krūmus. Tā aizstāja veco 1993. gada sētu, kuras vietā top jaunā ziloņu pasaule.

Mamutkoku mežsFoto Dietmar Rabich, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons16
Atrakcija

Mamutkoku mežs

1864. gadā karalis Vilhelms I pasūtīja mārciņu milzu mamutkoku sēklu. No tām izauga daudz vairāk stādu, nekā gaidīts, un aptuveni 5000 tika izdalīti pa visu Virtembergu. Wilhelmā aug aptuveni 70 mamutkoku, no kuriem 35 ir no tās pirmās stādīšanas, un augstākais ir 38 metrus augsts. Pēdējā laikā daļa koku slimo ar sēnīšu slimībām, tāpēc dārznieki tos uzrauga, un dažus zarus nākas nozāģēt.

Briļļu lāčiFoto Attila Oláh, CC BY 4.0, Wikimedia Commons17
Dzīvnieki

Briļļu lāči

Lāču un kāpelējošu dzīvnieku aploku atklāja 1991. gadā bijušajā Rozenšteina parka daļā. Kopš 2021. gada maija šeit dzīvo divas briļļu lāču mātītes no Frankfurtes zoodārza; tās ieradās pēc pēdējā brūnā lāča Rašida nāves 2019. gadā. Blakus aplokā līdz 2018. gadam dzīvoja baltie lāči, tostarp slavenais Wilbär, dzimis 2007. gadā, bet tagad tur dzīvo gepardi. No šejienes pa taku lejup atgriezīsieties pie galvenās ieejas.

Visi punkti (28)

Sagrupēts kā plāna apzīmējumos. Zvaigznīte apzīmē ieteicamos punktus.

Dzīvnieki 11
Āfrikas pingvīni ★Šeit dzīvo aptuveni 20 Āfrikas pingvīnu grupa; savvaļā šie putni dzīvo dažās kolonijās Dienvidāfrikas Republikā un Namībijā. Tā ir kritiski apdraudēta suga: pēdējās desmitgadēs tās skaits ir samazinājies par aptuveni 97 procentiem zivju pārzvejas, plastmasas un naftas noplūžu dēļ. Šīs sugas pingvīni Wilhelmā dzīvo kopš 1953. gada. Katru dienu pulksten 14:30 kopēji par tiem stāsta un tos baro.
Amazonienhaus ★Amazonienhaus, atklāts 2000. gadā, ir stikla halle aptuveni 66 metru garumā un 14 metru augstumā. Visu gadu šeit ir no 24 līdz 28 grādiem un ap 80 procentu mitruma, kā lietusmežā. Šeit aug aptuveni 350 augu sugas, un virs galvas brīvi lido vairāk nekā 20 putnu sugas. Taka ved garām diviem baseiniem ar ūdenskritumiem, tāpēc šī ir laba vieta, kur sasildīties vēsā dienā.
Jūras lauvas ★Baseinā dzīvo Kalifornijas jūras lauvu vaislas grupa. Baseins ir bijušais Pusmēness ezers no karaļa laikiem, kas atradās pie vairs neesošās Mauru svētku zāles; 2019. gadā to atjaunoja. Līdz 1996. gadam šeit peldēja arī jūras ziloņi. Barošanas paraugdemonstrējums notiek pulksten 11:00 un 15:00 katru dienu, izņemot ceturtdienu.
Okapi ★Okapi pieder Āfrikas nodalījumam kopā ar žirafēm, bongo un zebrām. Wilhelma tos audzē kopš 1989. gada, un kopš tā laika šeit kopumā ieradušies 12 okapi. Visslavenākais bija tēviņš Vitu, kas 1999. gadā atceļoja no Bāzeles un bija vecākais okapi Eiropā: viņš nomira 2026. gadā vairāk nekā 28 gadu vecumā. Viņam bija seši mazuļi, un Eiropas zoodārzos šodien dzīvo 17 viņa pēcnācēji četrās paaudzēs.
Lauvas un plēsīgie kaķi ★Plēsēju paviljonu atklāja 1968. gadā kopā ar ziloņu un degunradžu māju. Lauvām Wilhelmas vēsturē ir īpaša vieta: 1950. gadā direktors Alberts Šēhle pierunāja finanšu ministru Karlu Franku kļūt par kāda lauvēna krusttēvu, un tas palīdzēja dzīvniekus paturēt dārzā. Kopš 2026. gada starp lauvām un jaguāriem dzīvo arī Khal, Persijas leoparda tēviņš no Spānijas. Kaķus baro dažādos laikos, lai dzīvniekiem būtu pēc iespējas vairāk dažādības.
Ziloņi ★Ziloņu mājā, kas celta 1968. gadā, dzīvo divas vecākas Indijas ziloņu mātītes, Pama un Zella, kurām 2026. gada maijā bija 60 un 59 gadi. Āra aploks tika pārbūvēts 2012. gadā, un viņu kaimiņi ir degunradži. 2026. gada janvārī bijušās sētas vietā zoodārza ziemeļu malā sākās jaunās ziloņu pasaules būvniecība par aptuveni 68,5 miljoniem eiro. Tai jābūt gatavai 2030. gada sākumā, ar vietu pat 15 pieaugušiem ziloņiem un otru ieeju no Pragstraße ielas.
Žirafes ★Aplokā dzīvo tīklotās žirafes, un vietējās ir līdz aptuveni 4,5 metrus augstas. Tās to dala ar zobenragu oriksu mātītēm, antilopēm ar gariem, izliektiem ragiem. Āfrikas nagaiņu aploks tika izveidots 1980. gadā, un Wilhelmai ir lieli panākumi žirafu audzēšanā. Tam pašam nodalījumam pieder arī okapi, bongo, zebras, surikati un servali.
Cilvēkpērtiķu māja ★Gorillu un bonobo māju atklāja 2013. gada 14. maijā. Tās platība ir aptuveni 4500 kvadrātmetru, apmēram 13 reizes vairāk nekā vecajam paviljonam, un tā izmaksāja aptuveni 22 miljonus eiro, no kuriem 9,5 miljonus deva Wilhelmas draugu biedrība. Wilhelma bija slavena ar vienīgo gorillu bērnudārzu Eiropā, kurā līdz 3-4 gadu vecumam audzināja mazuļus, kurus citos zoodārzos bija atstūmušas mātes. No maija līdz septembrim kopēji stāsta par bonobo pulksten 10:15, bet par gorillām pulksten 13:15 laukumā pie mājas.
Amūras tīģeri ★Amūras tīģeru aploku atklāja 2025. gada jūlijā nogāzē, aptuveni 5000 kvadrātmetru platībā. Šeit dzīvo tēviņš Amazar no Nīderlandes un mātīte Noïa no Francijas, abi dzimuši 2023. gadā. Visinteresantākais ir apmeklētāju tunelis, no kura varat ļoti tuvu redzēt pasaules lielākos kaķus. Zem staļļa ir rezervuārs aptuveni 900 kubikmetriem avota un lietus ūdens.
Āzijas sēta ★Āzijas sētu atklāja 2023. gada 25. jūlijā aptuveni 3400 kvadrātmetru platībā. Šeit dzīvo kašmiras kazas, Romanova aitas, Vjetnamas cūkas un melnās ayam cemani vistas no Indonēzijas, bet blakus ir mini zoodārzs. Wilhelmas dārznieki šeit audzē īstu rīsu lauku, kas ierīkots ar Hohenheimas universitātes zinātnieku palīdzību, kā arī banānaugus un tējas krūmus. Tā aizstāja veco 1993. gada sētu, kuras vietā top jaunā ziloņu pasaule.
Briļļu lāči ★Lāču un kāpelējošu dzīvnieku aploku atklāja 1991. gadā bijušajā Rozenšteina parka daļā. Kopš 2021. gada maija šeit dzīvo divas briļļu lāču mātītes no Frankfurtes zoodārza; tās ieradās pēc pēdējā brūnā lāča Rašida nāves 2019. gadā. Blakus aplokā līdz 2018. gadam dzīvoja baltie lāči, tostarp slavenais Wilbär, dzimis 2007. gadā, bet tagad tur dzīvo gepardi. No šejienes pa taku lejup atgriezīsieties pie galvenās ieejas.
Ēka / piemineklis 3
Damaskas zāle ★Damaskas zāle tapa jau pēc Canta nāves, pēc viņa plāniem, Vilhelma Beimera vadībā. To atklāja 1864. gadā, kad nomira karalis Vilhelms I, un nosaukumu tā ieguva no Damaskas, mauru stila centra. Kā viena no retajām Wilhelmas ēkām tā pārdzīvoja karu bez lieliem postījumiem, un kopš restaurācijas 1992. gadā atkal redzami tās senie griesti un interjers. Aizmugurējā daļā ir izstāde par karalisko Wilhelmu, taču remontdarbu laikā zāle mēdz būt slēgta. Tās priekšā atrodas Garais ezers ar pelikāniem.
Mauru nams ★Mauru namu kopš 1837. gada plānoja kā pirti ar dzīvojamo daļu karalim, un būvniecība sākās 1842. gada pavasarī. Paredzēto 20 000 guldeņu vietā tas galu galā izmaksāja 235 000. Karā smagi cietušajā ēkā no 1962. līdz 2014. gadam atradās pirmais nakts dzīvnieku paviljons Eiropā, bet mūsdienās tajā dzīvo putni no Dienvidaustrumāzijas. Virs tā paceļas terases ar papagaiļu voljēriem un 1851. gada Belvedere, skatu paviljons; pats paviljons nav pieejams, bet no tā apkārtnes redzama karaļa kapela Virtembergas kalnā.
Vēsturiskās siltumnīcasGarā siltumnīcu rinda stiepjas no ieejas līdz pat Mauru dārza arkādei. Tās uzcēla 1852-1853. gadā no sērijveidā ražotiem čuguna elementiem, kas bija vieni no pirmajiem šādiem saliekamajiem elementiem karalistē; arhitekts Cants brauca uz Lielbritāniju šo tehniku apgūt. Mūsdienās tajās redzēsiet kaktusus, orhidejas, palmas Ziemas dārzā, kā arī azālijas un kamēlijas. Pirms Otrā pasaules kara Wilhelmas orhideju kolekcija bija unikāla visā Vācijā.
Atrakcija 4
Mauru dārzs ★Mauru dārzs ir bijušās karaliskās Wilhelmas sirds un iekļauts kultūras pieminekļu sarakstā. Cants cita starpā iedvesmojās no gleznotāja Frīdriha Friša zīmējumiem, kas tapa ceļojumā pa Tuvajiem Austrumiem, un strūklakas uzstādīja 1847-1848. gadā. Dārzu ieskauj dubulta arkāde, rotāta ar flīžu zvaigznēm, kas uzcelta par 97 000 guldeņiem. Izmēģiniet čukstu galeriju arkādes līkumos: klusi vārdi pie sienas ir dzirdami aptuveni 40 metru attālumā, un šo parādību 2010. gadā no jauna atklāja Ūve Launs.
Magnoliju birzs ★Wilhelmā aug vairāk nekā 90 magnoliju no 27 sugām un šķirnēm, lielākoties tieši Mauru dārzā. Par to saka, ka tā ir lielākā magnoliju birzs Eiropā uz ziemeļiem no Alpiem. Pirmos kokus 1850. gadā lika atvest karalis Vilhelms I, un 10 magnolijas ir vēl no viņa laikiem. Ziedēšana parasti sākas marta beigās un ir viens no svarīgākajiem notikumiem dārza kalendārā.
Ūdensrožu dīķis ★Baseinam Mauru dārza vidū ir aptuveni 650 kvadrātmetru, un tajā ir 800 000 litru minerālūdens no paša Wilhelmas avota; pēc kara tam ierīkoja apsildi. Kopš 20. gadsimta piecdesmitajiem gadiem šeit katru gadu aug aptuveni 40 tropisko ūdensrožu sugas un šķirnes. Galvenā ziedēšana ilgst no jūnija līdz septembrim, un nakts šķirņu ziedi atveras vēlā pēcpusdienā un aizveras no rīta. Visslavenākā ir Amazones viktorija: karalis Vilhelms I lika to audzēt savās siltumnīcās jau 1851. gadā, un tās lapas, lielas kā ratu ritenis, notur vairāk nekā 50 kilogramus.
Mamutkoku mežs ★1864. gadā karalis Vilhelms I pasūtīja mārciņu milzu mamutkoku sēklu. No tām izauga daudz vairāk stādu, nekā gaidīts, un aptuveni 5000 tika izdalīti pa visu Virtembergu. Wilhelmā aug aptuveni 70 mamutkoku, no kuriem 35 ir no tās pirmās stādīšanas, un augstākais ir 38 metrus augsts. Pēdējā laikā daļa koku slimo ar sēnīšu slimībām, tāpēc dārznieki tos uzrauga, un dažus zarus nākas nozāģēt.
Tualetes / kases / stāvvieta 10
Publiskā tualete 1
Publiskā tualete 2
Publiskā tualete 3
Publiskā tualete 4
Publiskā tualete 5
Publiskā tualete 6
Publiskā tualete 7
Publiskā tualete 8
Publiskā tualete 9
Galvenā ieejaPastaiga sākas pie galvenās ieejas ar vēsturisko ieejas paviljonu un kases būdiņu. Pieturu Wilhelma 2016. gadā pārcēla par aptuveni 200 metriem, tāpēc tagad tā atrodas tieši pie ieejas. Aiz vārtiem sākas bijušais karaļa Vilhelma I dārzs, svinīgi atklāts 1846. gadā. Maršruts ved cauri siltumnīcām un Mauru dārzam augšup līdz žirafu, ziloņu un gorillu aplokiem, un pēc tam atgriežas šeit.
WilhelmaLejupielādēt Turi