ieeja bez maksasmuzejiem un torņiem ir atsevišķas biļetes
Pastaiga sākas laukumā Bismarckplatz, kur no stacijas Heidelberg Hauptbahnhof jūs nokļūsiet ar tramvaju vai autobusu aptuveni 10 minūtēs, bet beidzas pils dārzā uz Šefela terases. Lejā jūs atgriezīsieties ar funikulieru Bergbahn līdz laukumam Kornmarkt, no kura pieturas Rathaus/Bergbahn uz staciju cita starpā kursē 20. līnijas autobuss. Ja jau esat vecpilsētā vai pilī, Turi vedīs jūs no tuvākā punkta. Pastaiga pa vecpilsētu un pils dārzu ir bez maksas, un dārzs ir atvērts dienas laikā. Biļete uz pili (līdz 2026. gada beigām 11 eiro, no 2027. gada 12 eiro) ietver braucienu ar funikulieru Bergbahn, pagalmu, Lielo mucu un Vācijas Farmācijas muzeju; pils ir atvērta visu gadu no 9 līdz 18, kase līdz 17.15, bet telpas var apskatīt tikai ar gidu. No 2. novembra funikulierts kursē pēc ziemas saraksta, ik pēc 10 minūtēm, pēdējais reiss augšup ir 17.10. Studentu karceris no oktobra līdz maijam ir atvērts no pirmdienas līdz sestdienai no 10.30 līdz 16. Uz pili ved stāvs kāpums, funikulierts ietaupa kāpšanu, bet dārzā ir terases dažādos līmeņos. Bezmaksas tualetes ir laukuma Bismarckplatz ziemeļu pusē, pie funikuliera lejas stacijas laukumā Kornmarkt (Zwingerstraße 20) un darbdienās rātsnamā uz Tirgus laukuma, bet pilī apmeklētāju centrā par 50 centiem. Plānojiet aptuveni trīs stundas, neieskaitot pils telpu apskati.
Mājās atveriet vietu lietotnē Turi un pieskarieties „Lejupielādēt ceļam”: karte, apraksti un fotoattēli darbosies bez pārklājuma.
Tālākos punktus apskatiet sākumā, kamēr vēl ir spēks.
Atzīmējiet uzreiz, un pie izejas zināsiet, kas vēl palicis.
Heidelberga: vecpilsēta lietotnē Turi
Atrašanās vieta reāllaikā, maršruts no punkta līdz punktam, apraksti lasīšanai un klausīšanai. Bez maksas, bez konta, 12 valodās.
Tas pats plāns kā lietotnē. Pieskarieties punktam, lai redzētu fotoattēlu un aprakstu; lietotnē Turi tajā redzēsiet arī sevi.
1ieteicamie, maršruta secībāpārējie punktiWCtualetes, ēdināšana, kases
Kaut kas nav pareizi? Ziņojiet par to lietotnē pie punkta.
Vērts redzēt
Heidelberga pie Nekāras upes ir pilsēta ar 1386. gadā dibinātu universitāti, vecāko Vācijā, kas pastāv nepārtraukti kopš dibināšanas, un ar Pfalcas kūrfirstu pils drupām, kas ir viens no apmeklētākajiem tūrisma objektiem Eiropā. Francūži pili nodedzināja un uzspridzināja 1689. un 1693. gadā, bet romantisma laikmetā tās drupas kļuva par romantiskas ainavas simbolu. Pastaiga ved no laukuma Bismarckplatz pa ielu Hauptstraße caur Universitātes laukumu un Studentu karceri uz Tirgus laukumu ar Svētā Gara baznīcu, uz Veco tiltu ar Tilta pērtiķi un pēc tam ar funikulieru Bergbahn uz pili ar Lielo mucu un uz dārzu ar Šefela terasi.
Foto Perkeo Heidelberg, CC BY 2.0, Wikimedia Commons1
Atrakcija
Hauptstraße
Hauptstraße jeb Galvenā iela ir aptuveni 1,8 kilometrus gara un stiepjas no laukuma Bismarckplatz līdz vārtiem Karlstor cauri visai vecpilsētai. Ceļš šeit pastāvēja jau pirms pilsētas dibināšanas ap 1220. gadu. Pēc Heidelbergas izpostīšanas 1693. gadā ielu atjaunoja tās agrākajā trasē un platumā. Kopš 1978. gada tā ir gājēju iela un viena no visvairāk apmeklētajām iepirkšanās ielām Vācijā.
Foto Ribax ( Diskussion ) 08:12, 1. Mai 2014 (CEST), CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons2
Ēka / piemineklis
Universitātes laukums un Vecā universitāte
Heidelbergas Universitāti 1386. gadā dibināja kūrfirsts Ruprehts I, un tā ir vecākā augstskola Vācijā, kas pastāv nepārtraukti kopš dibināšanas. Vecās universitātes baroka ēku laukuma ziemeļu pusē uzcēla 1712.-1735. gadā pēc Johana Ādama Broiniga projekta, un nosaukumu Domus Wilhelmiana tā ieguva par godu kūrfirstam Johanam Vilhelmam, kurš to finansēja. Agrāk šeit atradās augustīniešu klosteris, kurā 1518. gadā Mārtiņš Luters aizstāvēja savas tēzes. Laukuma otrā pusē atrodas 1930.-1934. gadā celtā Jaunā universitāte ar uzrakstu „Dem lebendigen Geist”, tas ir, „Dzīvajam garam”.
Foto Thomas Pusch, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons3
Ēka / piemineklis
Studentu karceris (Studentenkarzer)
Dažus soļus no Vecās universitātes, ieliņā Augustinergasse 2, atrodas bijušais studentu cietums. Universitāte šeit ieslodzīja studentus līdz 1914. gadam, bet kameras, ko var apskatīt šodien, iekārtotas 1823. gadā. Šeit nonāca uz dažām dienām, bet ilgākais uz 4 nedēļām, par nakts miera traucēšanu ar skaļu dziedāšanu, laternu dauzīšanu, peldēšanos naktī kailam strūklakā Tirgus laukumā, divkaujām vai policistu kaitināšanu. Ieslodzītie dienā gāja uz lekcijām, bet kameru sienas un griestus pārklāja ar zīmējumiem un dzejoļiem. Iekšā jūs iekļūsiet ar apvienoto biļeti, kas derīga arī Universitātes muzejā.
Foto Tilman2007, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons4
Ēka / piemineklis
Jezuītu baznīca
Baroka stila Jezuītu baznīcu cēla 1712.-1759. gadā, sākumā Johana Ādama Broiniga vadībā, bet no 1749. gada Franča Vilhelma Rabaliati vadībā. Torni piebūvēja tikai 1868.-1872. gadā. Fasāde ar augstu zelmini vērsta uz nelielo laukumu Richard-Hauser-Platz. Pie baznīcas darbojas sakrālās mākslas muzejs ar dārgumu krātuvi, kurā redzēsiet svēto figūras, biķerus, monstrances un liturģiskos tērpus.
Foto Maksym Kozlenko, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons5
Ēka / piemineklis
Bruņinieka nams (Haus zum Ritter)
Šo renesanses namu iepretim Svētā Gara baznīcai 1592. gadā uzcēla audumu tirgotājs Šarls Beljē, protestants, kurš bija bēdzis no Valansjēnas. Tas ir vecākais saglabājies dzīvojamais nams vecpilsētā un vienīgais pilsoņu nams, kas pārdzīvoja lielo pilsētas ugunsgrēku 1693. gadā. Fasādi rotā krūšutēli un latīniski uzraksti: zem zelmiņa „Persta invicta Venus”, tas ir, „Paliec vienmēr neuzvarēta, skaistums”, bet pašā augšā „Soli Deo Gloria”. Šodien namā ir viesnīca, un krogs šeit darbojās jau apmēram pirms 300 gadiem.
Foto Detlef Huhn, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons6
Ēka / piemineklis
Svētā Gara baznīca (Heiliggeistkirche)
Svētā Gara baznīcu cēla no 1398. līdz aptuveni 1515. gadam. Tās emporās glabājās slavenā Pfalcas bibliotēka, ko 1622. gadā Bavārijas hercogs Maksimiliāns I paņēma kā kara laupījumu un uzdāvināja pāvestam, un daudzas tās grāmatas joprojām atrodas Vatikānā. No kūrfirstu kapiem, kas tika izpostīti Pfalcas mantojuma kara laikā, saglabājusies tikai karaļa Ruprehta un viņa sievas Elizabetes kapa plāksne. No 1706. līdz 1936. gadam baznīcu sadalīja mūris: joms piederēja protestantiem, bet presbitērijs katoļiem. Pievērsiet uzmanību mazajiem veikaliņiem, kas iespiesti starp kontrforsiem, agrāk ar ziediem, apaviem un maizi, bet tagad ar grāmatām un suvenīriem.
Foto Rutger van der Maar, CC BY 2.0, Wikimedia Commons7
Atrakcija
Tirgus laukums un Hērakla strūklaka
Tirgus laukums, vāciski Marktplatz, ieskauj Svētā Gara baznīcu, bet laukuma austrumu pusē atrodas rātsnams. Vidū slejas Hērakla strūklaka no 18. gadsimta sākuma ar Heinriha Šaraska veidotu figūru. Strūklaka atgādina par milzīgajām pūlēm, ko prasīja pilsētas atjaunošana pēc Pfalcas mantojuma kara postījumiem. Gadsimtiem ilgi šeit notika tirgus, bet senāk arī publiskas tiesas prāvas.
Foto Avi1111 dr. avishai teicher, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons8
Atrakcija
Tilta vārti un Tilta pērtiķis
Divi Tilta vārtu torņi, 28 metrus augsti, bija daļa no 15. gadsimta viduslaiku pilsētas mūriem, bet pašreizējo izskatu ieguva 1788. gadā, kad tika būvēts tilts. Blakus vārtiem sēž bronzas Tilta pērtiķis, ko 1979. gadā izveidoja Gernots Rumpfs. Pērtiķis tur spoguli, kurā varat ieskatīties, bet tā galva iekšpusē ir tukša, tāpēc tajā varat iebāzt savu galvu, lai nofotografētos. Pērtiķis piederēja tiltam jau 17. gadsimta sākumā, toreiz kā reljefs uz torņa, un šis reljefs pazuda 1689. gadā.
Foto Tilman2007, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons9
Atrakcija
Vecais tilts (Alte Brücke)
Akmens tiltu pār Nekāras upi, oficiāli Kārļa Teodora tiltu, uzcēla 1786.-1788. gadā pēc kūrfirsta Kārļa Teodora rīkojuma. Agrāk šeit atradās 8 tilti, galvenokārt koka, un pēdējo no tiem iznīcināja plūdi 1784. gada februārī. Uz tilta stāv kūrfirsta statuja no 1788. gada un dievietes Minervas statuja no 1790. gada; oriģināli atrodas Pfalcas muzejā, bet uz tilta stāv kopijas. Atskatieties no šejienes uz vecpilsētu un pils drupām nogāzē virs tās.
Foto Martin Kraft, CC BY-SA 3.0, Wikimedia Commons10
Atrakcija
Kornmarkt un Madonna
Kornmarkt ir bijušais Labības tirgus pils kalna pakājē, paskatieties no šejienes augšup uz pils drupām. Laukuma vidū stāv Marijas kolonna ar trim strūklakas bļodām, saukta par Kornmarkt Madonnu, ko 1718. gadā izveidoja Pēters van den Brandens. Rietumu pusē atrodas pilsētai piederošā ēka Prinz Carl, bijušās luksusa viesnīcas vietā. No laukuma dienvidu puses iela Burgweg ved kājāmgājējiem uz pili.
Foto Stephan van Helden, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons11
Atrakcija
Funikulierts Bergbahn
Dažus soļus no laukuma Kornmarkt atrodas funikuliera Bergbahn lejas stacija. Apakšējo posmu atklāja 1890. gada 30. martā: tas brauc no Kornmarkt caur staciju Schloss līdz Molkenkur, ir aptuveni 455 metrus garš un pārvar 173 metru augstuma starpību aptuveni 5 minūtēs. Uz pili izkāpiet pirmajā pieturā, un biļete uz pili ietver braucienu ar funikulieru. Augstāk, no Molkenkur līdz Königstuhl, kursē augšējais posms no 1907. gada, vecākais funikulierts Bādenē-Virtembergā, joprojām ar oriģinālajiem vagoniem.
Foto imehling, CC BY-SA 3.0, Wikimedia Commons12
Atrakcija
Pils pagalms
Pils bija Pfalcas kūrfirstu rezidence gandrīz 300 gadus, līdz 1720. gadā viņi pārcēlās uz Manheimu. Franču karavīri to aizdedzināja 1689. gadā un uzspridzināja torņus un mūrus 1693. gadā, bet 1764. gadā zibens izraisīja ugunsgrēku, kas pili izpostīja vēl vairāk. Pagalmā aplūkojiet Otheinriha ēkas fasādi; ēka celta kūrfirsta Otheinriha laikā, kurš valdīja 1556.-1559. gadā. Tās 16 figūras attēlo varoņus, valdnieka tikumus un planētas, bet tās pirmajā stāvā kopš 1957. gada darbojas Vācijas Farmācijas muzejs. Blakus atrodas Johanesa Šoha projektētā Frīdriha ēka no 1601.-1607. gada ar 16 kūrfirstu senču statujām, kuru augšgalā ir Kārlis Lielais, bet tās pirmajā stāvā saglabājusies pils baznīca.
Foto Avi1111 dr. avishai teicher, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons13
Atrakcija
Lielā muca
Ēkas Fassbau pagrabā atrodas Lielā muca, kurā ietilpst 220 tūkstoši litru vīna. Tā ir jau trešā muca šajā vietā: pirmo, kurā ietilpa 130 tūkstoši litru desmitās tiesas vīna, uzstādīja 1591. gadā, otro, ar 200 tūkstošu litru tilpumu, 1664. gadā, bet pašreizējo lika uzbūvēt kūrfirsts Kārlis Teodors. Pa kāpnēm jūs uzkāpsiet uz platformas mucas virsotnē, kas, iespējams, kādreiz kalpoja par deju grīdu. Mucu sargā galma jokdara Perkeo koka figūra; Perkeo kūrfirsts Kārlis Filips 18. gadsimta sākumā atveda no Dienvidtiroles.
Foto Einsamer Schütze, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons14
Atrakcija
Pils dārzs un Šefela terase
Pils dārzu, sauktu par Hortus Palatinus, no 1616. gada kūrfirstam Frīdriham V ierīkoja franču inženieris Salomons de Kō, un laikabiedri to dēvēja par astoto pasaules brīnumu. Darbi tika pārtraukti 1619. gada beigās, kad Frīdrihu ievēlēja par Bohēmijas karali. Šefela terase balstās uz 20 metrus augstām arkādēm, un nosaukumu tā ieguva no dzejnieka Jozefa Viktora fon Šefela statujas, kas šeit stāvēja 1891.-1942. gadā. No terasēm paveras skats uz pili, vecpilsētu un Nekāras ieleju. Lielās grotas priekšā redzēsiet guļošu upes dieva figūru, Tēvu Reinu.
Visi punkti (25)
Sagrupēts kā plāna apzīmējumos. Zvaigznīte apzīmē ieteicamos punktus.
Atrakcija 11
Hauptstraße ★Hauptstraße jeb Galvenā iela ir aptuveni 1,8 kilometrus gara un stiepjas no laukuma Bismarckplatz līdz vārtiem Karlstor cauri visai vecpilsētai. Ceļš šeit pastāvēja jau pirms pilsētas dibināšanas ap 1220. gadu. Pēc Heidelbergas izpostīšanas 1693. gadā ielu atjaunoja tās agrākajā trasē un platumā. Kopš 1978. gada tā ir gājēju iela un viena no visvairāk apmeklētajām iepirkšanās ielām Vācijā.
Tirgus laukums un Hērakla strūklaka ★Tirgus laukums, vāciski Marktplatz, ieskauj Svētā Gara baznīcu, bet laukuma austrumu pusē atrodas rātsnams. Vidū slejas Hērakla strūklaka no 18. gadsimta sākuma ar Heinriha Šaraska veidotu figūru. Strūklaka atgādina par milzīgajām pūlēm, ko prasīja pilsētas atjaunošana pēc Pfalcas mantojuma kara postījumiem. Gadsimtiem ilgi šeit notika tirgus, bet senāk arī publiskas tiesas prāvas.
Tilta vārti un Tilta pērtiķis ★Divi Tilta vārtu torņi, 28 metrus augsti, bija daļa no 15. gadsimta viduslaiku pilsētas mūriem, bet pašreizējo izskatu ieguva 1788. gadā, kad tika būvēts tilts. Blakus vārtiem sēž bronzas Tilta pērtiķis, ko 1979. gadā izveidoja Gernots Rumpfs. Pērtiķis tur spoguli, kurā varat ieskatīties, bet tā galva iekšpusē ir tukša, tāpēc tajā varat iebāzt savu galvu, lai nofotografētos. Pērtiķis piederēja tiltam jau 17. gadsimta sākumā, toreiz kā reljefs uz torņa, un šis reljefs pazuda 1689. gadā.
Vecais tilts (Alte Brücke) ★Akmens tiltu pār Nekāras upi, oficiāli Kārļa Teodora tiltu, uzcēla 1786.-1788. gadā pēc kūrfirsta Kārļa Teodora rīkojuma. Agrāk šeit atradās 8 tilti, galvenokārt koka, un pēdējo no tiem iznīcināja plūdi 1784. gada februārī. Uz tilta stāv kūrfirsta statuja no 1788. gada un dievietes Minervas statuja no 1790. gada; oriģināli atrodas Pfalcas muzejā, bet uz tilta stāv kopijas. Atskatieties no šejienes uz vecpilsētu un pils drupām nogāzē virs tās.
Kornmarkt un Madonna ★Kornmarkt ir bijušais Labības tirgus pils kalna pakājē, paskatieties no šejienes augšup uz pils drupām. Laukuma vidū stāv Marijas kolonna ar trim strūklakas bļodām, saukta par Kornmarkt Madonnu, ko 1718. gadā izveidoja Pēters van den Brandens. Rietumu pusē atrodas pilsētai piederošā ēka Prinz Carl, bijušās luksusa viesnīcas vietā. No laukuma dienvidu puses iela Burgweg ved kājāmgājējiem uz pili.
Funikulierts Bergbahn ★Dažus soļus no laukuma Kornmarkt atrodas funikuliera Bergbahn lejas stacija. Apakšējo posmu atklāja 1890. gada 30. martā: tas brauc no Kornmarkt caur staciju Schloss līdz Molkenkur, ir aptuveni 455 metrus garš un pārvar 173 metru augstuma starpību aptuveni 5 minūtēs. Uz pili izkāpiet pirmajā pieturā, un biļete uz pili ietver braucienu ar funikulieru. Augstāk, no Molkenkur līdz Königstuhl, kursē augšējais posms no 1907. gada, vecākais funikulierts Bādenē-Virtembergā, joprojām ar oriģinālajiem vagoniem.
Pils pagalms ★Pils bija Pfalcas kūrfirstu rezidence gandrīz 300 gadus, līdz 1720. gadā viņi pārcēlās uz Manheimu. Franču karavīri to aizdedzināja 1689. gadā un uzspridzināja torņus un mūrus 1693. gadā, bet 1764. gadā zibens izraisīja ugunsgrēku, kas pili izpostīja vēl vairāk. Pagalmā aplūkojiet Otheinriha ēkas fasādi; ēka celta kūrfirsta Otheinriha laikā, kurš valdīja 1556.-1559. gadā. Tās 16 figūras attēlo varoņus, valdnieka tikumus un planētas, bet tās pirmajā stāvā kopš 1957. gada darbojas Vācijas Farmācijas muzejs. Blakus atrodas Johanesa Šoha projektētā Frīdriha ēka no 1601.-1607. gada ar 16 kūrfirstu senču statujām, kuru augšgalā ir Kārlis Lielais, bet tās pirmajā stāvā saglabājusies pils baznīca.
Lielā muca ★Ēkas Fassbau pagrabā atrodas Lielā muca, kurā ietilpst 220 tūkstoši litru vīna. Tā ir jau trešā muca šajā vietā: pirmo, kurā ietilpa 130 tūkstoši litru desmitās tiesas vīna, uzstādīja 1591. gadā, otro, ar 200 tūkstošu litru tilpumu, 1664. gadā, bet pašreizējo lika uzbūvēt kūrfirsts Kārlis Teodors. Pa kāpnēm jūs uzkāpsiet uz platformas mucas virsotnē, kas, iespējams, kādreiz kalpoja par deju grīdu. Mucu sargā galma jokdara Perkeo koka figūra; Perkeo kūrfirsts Kārlis Filips 18. gadsimta sākumā atveda no Dienvidtiroles.
Pils dārzs un Šefela terase ★Pils dārzu, sauktu par Hortus Palatinus, no 1616. gada kūrfirstam Frīdriham V ierīkoja franču inženieris Salomons de Kō, un laikabiedri to dēvēja par astoto pasaules brīnumu. Darbi tika pārtraukti 1619. gada beigās, kad Frīdrihu ievēlēja par Bohēmijas karali. Šefela terase balstās uz 20 metrus augstām arkādēm, un nosaukumu tā ieguva no dzejnieka Jozefa Viktora fon Šefela statujas, kas šeit stāvēja 1891.-1942. gadā. No terasēm paveras skats uz pili, vecpilsētu un Nekāras ieleju. Lielās grotas priekšā redzēsiet guļošu upes dieva figūru, Tēvu Reinu.
Elizabetes vārti (Elisabethentor)Šie nelielie vārti ved uz Stückgarten, dārzu pils rietumu pusē. Saskaņā ar nostāstu kūrfirsts Frīdrihs V lika tos uzcelt vienā naktī 1615. gadā kā pārsteigumu dzimšanas dienā savai angļu sievai Elizabetei Stjuartei. Vārti bija daļa no lielajiem sagatavošanās darbiem, ko Frīdrihs veica, lai uzņemtu sievu Heidelbergā.
Uzspridzinātais tornis (Krautturm)Šis tornis, visticamāk, lielākoties celts 15. gadsimtā. Franču karavīriem 1689. gadā neizdevās to uzspridzināt, tas izdevās tikai 1693. gadā. Java izrādījās stiprāka par sarkano smilšakmeni, tāpēc milzīgs mūra gabals atdalījās vesels un vēl šodien guļ uz drupu nogāzes, kas izveidojās sprādzienā.
Ēka / piemineklis 5
Universitātes laukums un Vecā universitāte ★Heidelbergas Universitāti 1386. gadā dibināja kūrfirsts Ruprehts I, un tā ir vecākā augstskola Vācijā, kas pastāv nepārtraukti kopš dibināšanas. Vecās universitātes baroka ēku laukuma ziemeļu pusē uzcēla 1712.-1735. gadā pēc Johana Ādama Broiniga projekta, un nosaukumu Domus Wilhelmiana tā ieguva par godu kūrfirstam Johanam Vilhelmam, kurš to finansēja. Agrāk šeit atradās augustīniešu klosteris, kurā 1518. gadā Mārtiņš Luters aizstāvēja savas tēzes. Laukuma otrā pusē atrodas 1930.-1934. gadā celtā Jaunā universitāte ar uzrakstu „Dem lebendigen Geist”, tas ir, „Dzīvajam garam”.
Studentu karceris (Studentenkarzer) ★Dažus soļus no Vecās universitātes, ieliņā Augustinergasse 2, atrodas bijušais studentu cietums. Universitāte šeit ieslodzīja studentus līdz 1914. gadam, bet kameras, ko var apskatīt šodien, iekārtotas 1823. gadā. Šeit nonāca uz dažām dienām, bet ilgākais uz 4 nedēļām, par nakts miera traucēšanu ar skaļu dziedāšanu, laternu dauzīšanu, peldēšanos naktī kailam strūklakā Tirgus laukumā, divkaujām vai policistu kaitināšanu. Ieslodzītie dienā gāja uz lekcijām, bet kameru sienas un griestus pārklāja ar zīmējumiem un dzejoļiem. Iekšā jūs iekļūsiet ar apvienoto biļeti, kas derīga arī Universitātes muzejā.
Jezuītu baznīca ★Baroka stila Jezuītu baznīcu cēla 1712.-1759. gadā, sākumā Johana Ādama Broiniga vadībā, bet no 1749. gada Franča Vilhelma Rabaliati vadībā. Torni piebūvēja tikai 1868.-1872. gadā. Fasāde ar augstu zelmini vērsta uz nelielo laukumu Richard-Hauser-Platz. Pie baznīcas darbojas sakrālās mākslas muzejs ar dārgumu krātuvi, kurā redzēsiet svēto figūras, biķerus, monstrances un liturģiskos tērpus.
Bruņinieka nams (Haus zum Ritter) ★Šo renesanses namu iepretim Svētā Gara baznīcai 1592. gadā uzcēla audumu tirgotājs Šarls Beljē, protestants, kurš bija bēdzis no Valansjēnas. Tas ir vecākais saglabājies dzīvojamais nams vecpilsētā un vienīgais pilsoņu nams, kas pārdzīvoja lielo pilsētas ugunsgrēku 1693. gadā. Fasādi rotā krūšutēli un latīniski uzraksti: zem zelmiņa „Persta invicta Venus”, tas ir, „Paliec vienmēr neuzvarēta, skaistums”, bet pašā augšā „Soli Deo Gloria”. Šodien namā ir viesnīca, un krogs šeit darbojās jau apmēram pirms 300 gadiem.
Svētā Gara baznīca (Heiliggeistkirche) ★Svētā Gara baznīcu cēla no 1398. līdz aptuveni 1515. gadam. Tās emporās glabājās slavenā Pfalcas bibliotēka, ko 1622. gadā Bavārijas hercogs Maksimiliāns I paņēma kā kara laupījumu un uzdāvināja pāvestam, un daudzas tās grāmatas joprojām atrodas Vatikānā. No kūrfirstu kapiem, kas tika izpostīti Pfalcas mantojuma kara laikā, saglabājusies tikai karaļa Ruprehta un viņa sievas Elizabetes kapa plāksne. No 1706. līdz 1936. gadam baznīcu sadalīja mūris: joms piederēja protestantiem, bet presbitērijs katoļiem. Pievērsiet uzmanību mazajiem veikaliņiem, kas iespiesti starp kontrforsiem, agrāk ar ziediem, apaviem un maizi, bet tagad ar grāmatām un suvenīriem.
Tualetes / kases / stāvvieta 9
BismarckplatzPastaiga sākas laukumā Bismarckplatz, vienā no galvenajām tramvaju un autobusu pārsēšanās vietām Heidelbergā. Laukums 1875. gadā nosaukts kanclera Oto fon Bismarka vārdā, un dārziņā pie laukuma atrodas viņa krūšutēls, ko veidojis Ādolfs fon Donndorfs. Šeit sākas iela Hauptstraße, pa kuru jūs iziesiet cauri vecpilsētai līdz pat Tirgus laukumam, bet pēc tam ar funikulieru uzbrauksiet uz pili.