Ausmas vārti ★Ausmas vārti ir gotiski pilsētas vārti, celti no 1503. līdz 1514. gadam, un vienīgā saglabājusies daļa no Vilnius senajiem mūriem. No pieciem pilsētas vārtiem saglabājušies tikai šie, pārējie tika nojaukti 19. gadsimtā. Kapelā, kas celta 1829. gadā vārtu iekšpusē, karājas Ausmas vārtu Dievmātes glezna, pilsētas reliģiskais simbols.
Svētā Kazimira baznīca ★Pirmā baroka baznīca vecpilsētā tika uzcelta no 1604. līdz 1618. gadam pēc prinča Kazimira Jagellona kanonizācijas. Tās paraugs bija Romas baznīca Il Gesù, un kupolu vainago lielkņaza kronis par godu patrona amatam. Vairākus gadus šeit sprediķoja svētais Andrejs Bobola.
Rātsnams ★Gotisko rātsnamu no 1785. līdz 1799. gadam pārbūvēja Laurynas Gucevičius un pievienoja portiku ar sešām kolonnām. No 1811. līdz 1924. gadam tajā darbojās teātris, un 1848. gada 1. janvārī šeit notika Staņislava Moņuško operas Halka pirmizrāde. Mūsdienās rātsnams kalpo pilsētas svinībām.
Vilnius universitāte ★Universitāti 1579. gadā kā jezuītu akadēmiju nodibināja karalis Stefans Batorijs. Lekcijas lasīja latīņu valodā, un zinātniekus aicināja no visas Eiropas. Gadsimtiem ilgi tā bija vienīgā augstskola Lietuvas Lielkņazistē.
Svēto Jāņu baznīca ★Svēto Jāņu baznīca ir daļa no universitātes ansambļa. Pirmā gotiskā draudzes baznīca šeit tika uzcelta no 1387. līdz 1426. gadam, un baroka izskatu tai piešķīra Johann Christoph Glaubitz. Zvanu tornis ir 69 metrus augsts un ir augstākā celtne vecpilsētā. Kopš 16. gadsimta šeit notiek diplomu pasniegšanas ceremonijas.
Svētās Annas baznīca ★Svētās Annas baznīca ir vēlās gotikas pērle no 15. un 16. gadsimta mijas. Tās fundators bija Aleksandrs Jagellonis, un, visticamāk, to uzcēla meistars no Gdańsk pilsētas Michael Enkinger. Saskaņā ar nostāstu Napoleons labprāt būtu pārvedis šo baznīcu uz Parīzi. Aiz tās atrodas bernardīniešu baznīca un klosteris.
Užupis ★Užupis atrodas aiz Vilnias upes un agrāk bija mākslinieku rajons, ko sauca par Vilnius Monmartru. 1997. gada 1. aprīlī mākslinieki šeit pa jokam pasludināja Užupis Republiku ar savu prezidentu un konstitūciju. Konstitūcija ir iekalta sienā Paupio ielā daudzās valodās, arī poļu valodā.
Svētā Staņislava un svētā Vladislava katedrāle ★Katedrālē apglabāti Lietuvas lielkņazi un karalis Aleksandrs Jagellonis. Klasicisma izskatu tai pēc 1777. gada piešķīra Laurynas Gucevičius. Svētā Kazimira kapela ir vienīgā oriģinālā kapela no laika pirms šīs pārbūves. Blakus stāv atsevišķs zvanu tornis.
Lietuvas lielkņazu pils ★Četrus gadsimtus pils bija viens no varas centriem Polijas-Lietuvas kopvalstī. To paplašināja Sigismunds Vecais, un 1801. gadā pils tika nojaukta. Atjaunošana ilga no 2002. līdz 2018. gadam, un šodien šeit darbojas muzejs ar renesanses stila zālēm.
Ģedimina tornis ★Pils kalnā stāvēja Augšējā pils, kuru pēc ugunsgrēka 1419. gadā kunigaitis Vītauts atjaunoja no ķieģeļiem. No visas pils saglabājies rietumu tornis, ko sauc par Ģedimina torni. Pēc kara postījumiem to no 1956. līdz 1960. gadam atjaunoja kā muzeju. No torņa paveras skats uz visu vecpilsētu.
Lielās sinagogas vietaBijušajā Ebreju ielā stāvēja Lielā sinagoga, celta no 1630. līdz 1633. gadam, ebreju Vilnius sirds. Galvenajā zālē ietilpa aptuveni 300 cilvēku, un 1886. gadā pie tās tika izveidota slavenā Strašuna bibliotēka. Ēku sagrāva karš, bet pārējo nojauca padomju vara.
Prezidenta pilsBijusī bīskapa pils šodien ir Lietuvas prezidenta oficiālā rezidence. Pēc ugunsgrēkiem 18. gadsimtā to atjaunoja Laurynas Gucevičius, un pašreizējo ampīra stila izskatu pils ieguva no 1824. līdz 1834. gadam. 1812. gadā šeit pēc kārtas uzturējās cars Aleksandrs I un Napoleons.
Literatų ielaUz šīs šaurās ieliņas sienām karājas plāksnes, kas veltītas rakstniekiem, kuri saistīti ar Vilnius pilsētu un Lietuvu. Pirmās tika piestiprinātas 2009. gadā, kad Vilnius bija Eiropas kultūras galvaspilsēta, un šodien to ir aptuveni 200. 1823. gadā šeit īsu laiku dzīvoja Ādams Mickevičs. Pameklējiet kopā ar bērniem interesantāko plāksni.