Minhene: vecpilsēta no Karlsplatz līdz Rezidencei: ko redzēt, karte un apskates maršruts
Minhene: vecpilsēta no Karlsplatz līdz Rezidencei. Lietotnē Turi tā pati karte rāda jūsu atrašanās vietu, ved no punkta līdz punktam un ļauj atzīmēt apskatītās vietas.
ieeja bez maksasmuzejiem un torņiem ir atsevišķas biļetes
Pastaiga sākas Karlsplatz laukumā, virs S-Bahn un metro stacijas Karlsplatz (Stachus), un beidzas Hofgarten dārzā pie metro stacijas Odeonsplatz (līnijas U3, U4, U5 un U6). Pusceļā jūs paiesiet garām S-Bahn un metro stacijai Marienplatz. Ja jau esat centrā, Turi jūs vedīs no tuvākā punkta. Pastaiga ir bezmaksas, bez maksas var ieiet arī katedrālē un Svētā Pētera baznīcā. Par maksu ir Alter Peter tornis (306 pakāpieni, bez lifta), Frauenkirche dienvidu tornis (apmēram 90 pakāpieni, tad lifts) un muzejs Rezidencē, kas no oktobra beigām līdz marta beigām ir atvērts īsāku laiku, no 10 līdz 17. Glockenspiel spēlē pulksten 11 un 12, bet no marta līdz oktobrim arī pulksten 17. Viktualienmarkt ir slēgts svētdienās un svētku dienās. Tualetes atradīsiet pazemes pasāžā Stachus pie starta un informācijas punktā Alter Hof. Paredziet apmēram trīs stundas, neskaitot muzeju un torņu apmeklējumu.
Mājās atveriet vietu lietotnē Turi un pieskarieties „Lejupielādēt ceļam”: karte, apraksti un fotoattēli darbosies bez pārklājuma.
Tālākos punktus apskatiet sākumā, kamēr vēl ir spēks.
Atzīmējiet uzreiz, un pie izejas zināsiet, kas vēl palicis.
Minhene: vecpilsēta lietotnē Turi
Atrašanās vieta reāllaikā, maršruts no punkta līdz punktam, apraksti lasīšanai un klausīšanai. Bez maksas, bez konta, 12 valodās.
Tas pats plāns kā lietotnē. Pieskarieties punktam, lai redzētu fotoattēlu un aprakstu; lietotnē Turi tajā redzēsiet arī sevi.
1ieteicamie, maršruta secībāpārējie punktiWCtualetes, ēdināšana, kases
Kaut kas nav pareizi? Ziņojiet par to lietotnē pie punkta.
Vērts redzēt
Minhenes vecpilsēta izauga ap Marienplatz laukumu, kas ir pilsētas sirds kopš tās dibināšanas 1158. gadā. Pastaiga sākas Karlsplatz laukumā, ved caur Karlstor vārtiem un pa gājēju ielu garām Svētā Miķeļa baznīcai līdz Frauenkirche katedrālei, tad pāri Marienplatz ar Jauno rātsnamu līdz Svētā Pētera baznīcai un Viktualienmarkt tirgum. Tālāk maršruts ved garām Vecajam rātsnamam un Hofbräuhaus līdz Rezidencei, kas no 1508. līdz 1918. gadam bija Vitelsbahu mītne, un beidzas pie Feldherrnhalle, Teatīņu baznīcas un Hofgarten dārzā.
Foto M(e)ister Eiskalt, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons1
Ēka / piemineklis
Karlstor
Karlstor ir bijušie Neuhauser Tor vārti, kas dokumentos minēti jau 1302. gadā kā daļa no pilsētas mūru otrā loka. 1791. gadā tika pārbūvēti to sānu torņi, un 18. gadsimta beigās vārti ieguva nosaukumu par godu kūrfirstam Kārlim Teodoram. Augsto vidējo torni 1857. gadā sagrāva blakus ēkā glabāta šaujampulvera sprādziens, un ap 1860. gadu to nojauca. Aiz vārtiem sākas gājēju iela Neuhauser Straße.
Foto Digital cat, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons2
Ēka / piemineklis
Svētā Miķeļa baznīca
Svētā Miķeļa baznīcu jezuītiem dibināja hercogs Vilhelms V, un būvniecība ilga no 1583. līdz 1597. gadam. Fasādē stāv valdnieku statujas, bet nišā starp portāliem bronzas erceņģelis Miķelis, ko 1588. gadā izveidoja Hūberts Gerhards. Interjeru sedz milzīga cilindriskā velve, otrā lielākā šāda veida brīvi nesošā velve pasaulē. Kriptā atdusas Vitelsbahi, to vidū karalis Ludvigs II.
Foto AuHaidhausen, CC BY 4.0, Wikimedia Commons3
Ēka / piemineklis
Katedrāle (Frauenkirche)
Frauenkirche, Minhenes katedrāle, ir pilsētas simbols. Pamatakmens tika ielikts 1468. gadā, un būvmeistars Jergs fon Halspahs uzcēla baznīcu gandrīz pilnībā no ķieģeļiem, jo apkārtnē nebija akmeņlauztuves. Abi torņi ir gandrīz 99 metrus augsti, un savus raksturīgos kupolus tie ieguva ap 1525. gadu. Priekštelpā meklējiet pēdas nospiedumu, ko sauc par Teufelstritt jeb Velna soli: saskaņā ar leģendu velns šeit nostājās, neieraudzīja nevienu logu un piecirta kāju, pārliecināts, ka ir pārspējis būvmeistaru.
Foto Martin Falbisoner, CC BY-SA 3.0, Wikimedia Commons4
Atrakcija
Marienplatz un Marijas kolonna
Marienplatz ir Minhenes sirds kopš pilsētas dibināšanas 1158. gadā. Gadsimtiem ilgi tas bija tirgus laukums, un pašreizējo nosaukumu ieguva 1854. gadā, kad holēras epidēmijas laikā pilsēta nodeva sevi Dievmātes aizsardzībā. Marijas kolonnu 1638. gadā uzstādīja kūrfirsts Maksimiliāns I kā pateicību par Minhenes izglābšanu Trīsdesmitgadu kara laikā. Paskatieties uz četriem putti kolonnas pakājē: tie cīnās ar lauvu, bazilisku, pūķi un čūsku, kas simbolizē karu, mēri, badu un neticību.
Foto Steffen Flor, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons5
Ēka / piemineklis
Jaunais rātsnams un Glockenspiel
Neogotisko Jauno rātsnamu būvēja trīs posmos 1867.-1909. gadā pēc Georga fon Hauberisera projekta. Tornis ir 85 metrus augsts, un tā virsotnē stāv Münchner Kindl figūra. Torņa erkerā atrodas Glockenspiel ar 43 zvaniem un 32 figūrām: augšā bruņinieki cīnās turnīrā par godu hercoga Vilhelma V un Renātes Lotringietes kāzām 1568. gadā, bet zemāk dejo mucinieki, kuru deja atgādina mēra beigas 1515.-1517. gadā. Glockenspiel spēlē katru dienu pulksten 11 un 12, bet no marta līdz oktobrim arī pulksten 17.
Foto Burkhard Mücke, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons6
Ēka / piemineklis
Svētā Pētera baznīca (Alter Peter)
Šī ir Minhenes vecākā draudzes baznīca, kas minēta dokumentā no 1225. vai 1226. gada. Tās tornis, ko sauc par Alter Peter, ir 91 metru augsts, un tam ir pulkstenis ar astoņām ciparnīcām, bet komiķis Karls Valentīns jokoja, ka tas ir tāpēc, lai 8 cilvēki vienlaikus varētu uzzināt laiku. Uz skatu terasi 56 metru augstumā ved 306 pakāpieni, bez lifta, un fēna vēja laikā no turienes redzami Alpi. Iekšā redzēsiet svētā Pētera zelta figūru galvenajā altārī un svētās Munditijas relikvijas stikla sarkofāgā.
Foto Maximilian Dörrbecker ( Chumwa ), CC BY-SA 2.5, Wikimedia Commons7
Atrakcija
Viktualienmarkt
Viktualienmarkt šeit darbojas kopš 1807. gada, kad karalis Maksimiliāns I Jozefs pārcēla tirgu no tagadējā Marienplatz. Vairāk nekā 2 hektāru platībā savas letes ir 107 tirgotājiem, bet alus dārzā ar apmēram 1000 vietām Minhenes alus darītavas pārmaiņus pasniedz alu. Vidū slejas augsts maija koks, ko kopš 1962. gada finansē Minhenes alus darītavu biedrība. Ap tirgu atradīsiet 6 strūklakas ar tautas mākslinieku un komiķu tēliem, to vidū Karla Valentīna un Līzlas Karlštates.
Foto Mummelgrummel, CC BY-SA 3.0, Wikimedia Commons8
Ēka / piemineklis
Vecais rātsnams
Gotisko Veco rātsnamu 1470.-1480. gadā uzcēla Jergs fon Halsbahs, tas pats meistars, kurš uzcēla Frauenkirche. Tā tornis agrāk bija Talburgtor vārti pilsētas mūru pirmajā lokā. 1944. gadā rātsnams tika smagi sagrauts, un torni 1971.-1974. gadā atjaunoja pēc gotiskā parauga. Mūsdienās tornī darbojas Rotaļlietu muzejs, bet balles zālē stāv slaveno, ap 1480. gadu darināto Erasma Grasera dejotāju kopijas.
Foto Chris Light, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons9
Ēka / piemineklis
Hofbräuhaus
Galma alus darītavu 1589. gadā dibināja hercogs Vilhelms V, lai apgādātu ar alu Vitelsbahu galmu. Pie Platzl laukuma alu brūvēja kopš 17. gadsimta sākuma, līdz 1896. gadā alus darītava tika pārcelta uz Haidhausen rajonu. Pašreizējā ēka tika atvērta 1897. gadā: Schwemme zālē pirmajā stāvā pie koka galdiem var sēdēt apmēram 1000 cilvēku, bet zāle otrajā stāvā uzņem apmēram 1500 viesu. Pastāvīgie apmeklētāji šeit glabā savus alus kausus īpašos plauktos.
Foto Berthold Werner, CC BY-SA 3.0, Wikimedia Commons10
Atrakcija
Max-Joseph-Platz un opera
Laukums izveidojās pēc 1802. gada, kad nojauca franciskāņu klosteri, lai atbrīvotu vietu teātrim. Austrumu pusi aizņem Nacionālais teātris, Bavārijas Valsts operas mītne, ko uzcēla Karls fon Fišers un kas tika atklāts 1818. gadā. Kad 1823. gadā tajā izcēlās ugunsgrēks un ūdens bija sasalis, ugunsdzēsēji dzēsa uguni ar alu no tuvējā Hofbräuhaus. Karaļa Maksimiliāna I Jozefa piemineklis, Kristiana Daniela Rauha darbs, laukumā tika uzstādīts 1835. gadā, bet no ziemeļiem laukumu noslēdz Königsbau, Rezidences daļa.
Foto Wilfredor, CC0, Wikimedia Commons11
Ēka / piemineklis
Rezidence (Residenz)
No 1508. līdz 1918. gadam Rezidence bija Bavārijas hercogu, kūrfirstu un karaļu no Vitelsbahu dzimtas valdības sēdeklis un rezidence. Komplekss izauga no nelielas ūdens ieskautas pils, kas uzcelta 14. gadsimta beigās, un tam šodien ir 10 pagalmu. Muzejā apskatīsiet vairāk nekā 150 zāles, to vidū Antiquarium, lielāko renesanses zāli uz ziemeļiem no Alpiem. Pie portāliem Residenzstraße ielas pusē stāv 4 bronzas lauvas ar vairogiem, un saskaņā ar tradīciju pieskāriens mazās lauvas galviņas purnam vairoga apakšā nes laimi.
Foto Thomas Wolf , www.foto-tw.de, CC BY-SA 3.0 de, Wikimedia Commons12
Ēka / piemineklis
Feldherrnhalle un Odeonsplatz
Feldherrnhalle jeb Karavadoņu zāli lika uzcelt karalis Ludvigs I, un Frīdrihs fon Gērtners to uzcēla 1841.-1844. gadā pēc Lodžijas dei Lanci Florencē parauga. Tajā stāv karavadoņu Tilli un Vredes statujas, kas atlietas no pārkausētu lielgabalu bronzas, bet kāpnes kopš 1906. gada sargā lauvas. Zāle no dienvidiem noslēdz Odeonsplatz, kas kopš 1827. gada nes bijušās koncertzāles Odeon vārdu. 1923. gada 9. novembrī, Hitlera un Ludendorfa neveiksmīgā puča laikā, šeit gāja bojā 18 cilvēki, to vidū 4 policisti.
Foto Strubbl, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons13
Ēka / piemineklis
Teatīņu baznīca
Dzelteno Teatīņu baznīcu dibināja kūrfirsts Ferdinands Marija un viņa sieva Henrieta Adelaīda Savojiete kā pateicību par ilgi gaidītā troņmantinieka Maksimiliāna Emanuela piedzimšanu 1662. gadā. Būvniecību 1663. gadā sāka Agostīno Barelli, ņemot par paraugu Romas baznīcu Sant'Andrea della Valle, bet kupolu un torņus pabeidza Enriko Cukalli. Kupols ir 71 metru augsts, bet rokoko fasāde tika pievienota tikai 1765.-1768. gadā pēc Fransuā de Kuvijē projekta. Kriptā atdusas daudzi Vitelsbahi, to vidū baznīcas dibinātāji un karalis Maksimiliāns I Jozefs.
Foto Diego Delso, CC BY-SA 3.0, Wikimedia Commons14
Atrakcija
Hofgarten un Diānas templis
Hofgarten ir bijušais galma dārzs pie Rezidences, ierīkots 1560. gadā hercoga Albrehta V laikā un līdz pašreizējam lielumam paplašināts Maksimiliāna I laikā 1613.-1617. gadā. Vidū stāv Diānas templis, paviljons, kas pabeigts 1616. gadā un kura virsotnē stāv Hūberta Gerharda veidotās Tellus Bavaria figūras kopija. Paviljonā dažreiz spēlē mūziķi, bet uz grantētajiem celiņiem vietējie spēlē bulu. No divām pusēm dārzu noslēdz arkādes ar gleznojumiem no Vitelsbahu vēstures.
Visi punkti (24)
Sagrupēts kā plāna apzīmējumos. Zvaigznīte apzīmē ieteicamos punktus.
Ēka / piemineklis 13
Karlstor ★Karlstor ir bijušie Neuhauser Tor vārti, kas dokumentos minēti jau 1302. gadā kā daļa no pilsētas mūru otrā loka. 1791. gadā tika pārbūvēti to sānu torņi, un 18. gadsimta beigās vārti ieguva nosaukumu par godu kūrfirstam Kārlim Teodoram. Augsto vidējo torni 1857. gadā sagrāva blakus ēkā glabāta šaujampulvera sprādziens, un ap 1860. gadu to nojauca. Aiz vārtiem sākas gājēju iela Neuhauser Straße.
Svētā Miķeļa baznīca ★Svētā Miķeļa baznīcu jezuītiem dibināja hercogs Vilhelms V, un būvniecība ilga no 1583. līdz 1597. gadam. Fasādē stāv valdnieku statujas, bet nišā starp portāliem bronzas erceņģelis Miķelis, ko 1588. gadā izveidoja Hūberts Gerhards. Interjeru sedz milzīga cilindriskā velve, otrā lielākā šāda veida brīvi nesošā velve pasaulē. Kriptā atdusas Vitelsbahi, to vidū karalis Ludvigs II.
Katedrāle (Frauenkirche) ★Frauenkirche, Minhenes katedrāle, ir pilsētas simbols. Pamatakmens tika ielikts 1468. gadā, un būvmeistars Jergs fon Halspahs uzcēla baznīcu gandrīz pilnībā no ķieģeļiem, jo apkārtnē nebija akmeņlauztuves. Abi torņi ir gandrīz 99 metrus augsti, un savus raksturīgos kupolus tie ieguva ap 1525. gadu. Priekštelpā meklējiet pēdas nospiedumu, ko sauc par Teufelstritt jeb Velna soli: saskaņā ar leģendu velns šeit nostājās, neieraudzīja nevienu logu un piecirta kāju, pārliecināts, ka ir pārspējis būvmeistaru.
Jaunais rātsnams un Glockenspiel ★Neogotisko Jauno rātsnamu būvēja trīs posmos 1867.-1909. gadā pēc Georga fon Hauberisera projekta. Tornis ir 85 metrus augsts, un tā virsotnē stāv Münchner Kindl figūra. Torņa erkerā atrodas Glockenspiel ar 43 zvaniem un 32 figūrām: augšā bruņinieki cīnās turnīrā par godu hercoga Vilhelma V un Renātes Lotringietes kāzām 1568. gadā, bet zemāk dejo mucinieki, kuru deja atgādina mēra beigas 1515.-1517. gadā. Glockenspiel spēlē katru dienu pulksten 11 un 12, bet no marta līdz oktobrim arī pulksten 17.
Svētā Pētera baznīca (Alter Peter) ★Šī ir Minhenes vecākā draudzes baznīca, kas minēta dokumentā no 1225. vai 1226. gada. Tās tornis, ko sauc par Alter Peter, ir 91 metru augsts, un tam ir pulkstenis ar astoņām ciparnīcām, bet komiķis Karls Valentīns jokoja, ka tas ir tāpēc, lai 8 cilvēki vienlaikus varētu uzzināt laiku. Uz skatu terasi 56 metru augstumā ved 306 pakāpieni, bez lifta, un fēna vēja laikā no turienes redzami Alpi. Iekšā redzēsiet svētā Pētera zelta figūru galvenajā altārī un svētās Munditijas relikvijas stikla sarkofāgā.
Vecais rātsnams ★Gotisko Veco rātsnamu 1470.-1480. gadā uzcēla Jergs fon Halsbahs, tas pats meistars, kurš uzcēla Frauenkirche. Tā tornis agrāk bija Talburgtor vārti pilsētas mūru pirmajā lokā. 1944. gadā rātsnams tika smagi sagrauts, un torni 1971.-1974. gadā atjaunoja pēc gotiskā parauga. Mūsdienās tornī darbojas Rotaļlietu muzejs, bet balles zālē stāv slaveno, ap 1480. gadu darināto Erasma Grasera dejotāju kopijas.
Hofbräuhaus ★Galma alus darītavu 1589. gadā dibināja hercogs Vilhelms V, lai apgādātu ar alu Vitelsbahu galmu. Pie Platzl laukuma alu brūvēja kopš 17. gadsimta sākuma, līdz 1896. gadā alus darītava tika pārcelta uz Haidhausen rajonu. Pašreizējā ēka tika atvērta 1897. gadā: Schwemme zālē pirmajā stāvā pie koka galdiem var sēdēt apmēram 1000 cilvēku, bet zāle otrajā stāvā uzņem apmēram 1500 viesu. Pastāvīgie apmeklētāji šeit glabā savus alus kausus īpašos plauktos.
Rezidence (Residenz) ★No 1508. līdz 1918. gadam Rezidence bija Bavārijas hercogu, kūrfirstu un karaļu no Vitelsbahu dzimtas valdības sēdeklis un rezidence. Komplekss izauga no nelielas ūdens ieskautas pils, kas uzcelta 14. gadsimta beigās, un tam šodien ir 10 pagalmu. Muzejā apskatīsiet vairāk nekā 150 zāles, to vidū Antiquarium, lielāko renesanses zāli uz ziemeļiem no Alpiem. Pie portāliem Residenzstraße ielas pusē stāv 4 bronzas lauvas ar vairogiem, un saskaņā ar tradīciju pieskāriens mazās lauvas galviņas purnam vairoga apakšā nes laimi.
Feldherrnhalle un Odeonsplatz ★Feldherrnhalle jeb Karavadoņu zāli lika uzcelt karalis Ludvigs I, un Frīdrihs fon Gērtners to uzcēla 1841.-1844. gadā pēc Lodžijas dei Lanci Florencē parauga. Tajā stāv karavadoņu Tilli un Vredes statujas, kas atlietas no pārkausētu lielgabalu bronzas, bet kāpnes kopš 1906. gada sargā lauvas. Zāle no dienvidiem noslēdz Odeonsplatz, kas kopš 1827. gada nes bijušās koncertzāles Odeon vārdu. 1923. gada 9. novembrī, Hitlera un Ludendorfa neveiksmīgā puča laikā, šeit gāja bojā 18 cilvēki, to vidū 4 policisti.
Teatīņu baznīca ★Dzelteno Teatīņu baznīcu dibināja kūrfirsts Ferdinands Marija un viņa sieva Henrieta Adelaīda Savojiete kā pateicību par ilgi gaidītā troņmantinieka Maksimiliāna Emanuela piedzimšanu 1662. gadā. Būvniecību 1663. gadā sāka Agostīno Barelli, ņemot par paraugu Romas baznīcu Sant'Andrea della Valle, bet kupolu un torņus pabeidza Enriko Cukalli. Kupols ir 71 metru augsts, bet rokoko fasāde tika pievienota tikai 1765.-1768. gadā pēc Fransuā de Kuvijē projekta. Kriptā atdusas daudzi Vitelsbahi, to vidū baznīcas dibinātāji un karalis Maksimiliāns I Jozefs.
BürgersaalBürgersaal tika uzcelts 1709.-1710. gadā Marijas kongregācijai pēc galma arhitekta Džovanni Antonio Viskardi projekta. Ēkai ir divi līmeņi: augšā ir bagātīgi rotāta baznīcas zāle, bet apakšējā baznīca iekārtota kongregācijas bijušajā tipogrāfijā. Apakšējā baznīcā atdusas jezuīts Ruperts Maiers, drosmīgs nacisma pretinieks, kurš nomira 1945. gadā, bet 1987. gadā tika pasludināts par svētīgo.
Svētā Gara baznīcaBaznīca atrodas pie bijušās Svētā Gara slimnīcas, ko ap 1208. gadu dibināja hercogs Ludvigs I Kelheimietis. Gotisko halles baznīcu pabeidza 1392. gadā, un 1724.-1730. gadā interjeru izrotāja brāļi Azami: Kosmass Damians gleznoja freskas, bet Egids Kvirins veidoja stuka rotājumus. Bijušās slimnīcas teritorijā 19. gadsimtā izpletās Viktualienmarkt.
Alter HofAlter Hof ir bijusī pils, kas kopš apmēram 1255. gada bija Vitelsbahu dzimtas hercogu rezidence. Šeit dzīvoja Ludvigs Bavārietis, pirmais imperators, kurš izvēlējās sev pastāvīgu mītni. Dienvidu spārnā redzēsiet gotisko erkeru, ko sauc par Pērtiķu torni: saskaņā ar leģendu pērtiķis no hercoga zvērnīcas aiznesa no šejienes mazo Ludvigu un pēc ilgas pierunāšanas atgriezās ar viņu pilī. Ēkā darbojas informācijas punkts par Bavārijas pilīm un muzejiem, kā arī bezmaksas izstāde par imperatora rezidenci.
Atrakcija 4
Marienplatz un Marijas kolonna ★Marienplatz ir Minhenes sirds kopš pilsētas dibināšanas 1158. gadā. Gadsimtiem ilgi tas bija tirgus laukums, un pašreizējo nosaukumu ieguva 1854. gadā, kad holēras epidēmijas laikā pilsēta nodeva sevi Dievmātes aizsardzībā. Marijas kolonnu 1638. gadā uzstādīja kūrfirsts Maksimiliāns I kā pateicību par Minhenes izglābšanu Trīsdesmitgadu kara laikā. Paskatieties uz četriem putti kolonnas pakājē: tie cīnās ar lauvu, bazilisku, pūķi un čūsku, kas simbolizē karu, mēri, badu un neticību.
Viktualienmarkt ★Viktualienmarkt šeit darbojas kopš 1807. gada, kad karalis Maksimiliāns I Jozefs pārcēla tirgu no tagadējā Marienplatz. Vairāk nekā 2 hektāru platībā savas letes ir 107 tirgotājiem, bet alus dārzā ar apmēram 1000 vietām Minhenes alus darītavas pārmaiņus pasniedz alu. Vidū slejas augsts maija koks, ko kopš 1962. gada finansē Minhenes alus darītavu biedrība. Ap tirgu atradīsiet 6 strūklakas ar tautas mākslinieku un komiķu tēliem, to vidū Karla Valentīna un Līzlas Karlštates.
Max-Joseph-Platz un opera ★Laukums izveidojās pēc 1802. gada, kad nojauca franciskāņu klosteri, lai atbrīvotu vietu teātrim. Austrumu pusi aizņem Nacionālais teātris, Bavārijas Valsts operas mītne, ko uzcēla Karls fon Fišers un kas tika atklāts 1818. gadā. Kad 1823. gadā tajā izcēlās ugunsgrēks un ūdens bija sasalis, ugunsdzēsēji dzēsa uguni ar alu no tuvējā Hofbräuhaus. Karaļa Maksimiliāna I Jozefa piemineklis, Kristiana Daniela Rauha darbs, laukumā tika uzstādīts 1835. gadā, bet no ziemeļiem laukumu noslēdz Königsbau, Rezidences daļa.
Hofgarten un Diānas templis ★Hofgarten ir bijušais galma dārzs pie Rezidences, ierīkots 1560. gadā hercoga Albrehta V laikā un līdz pašreizējam lielumam paplašināts Maksimiliāna I laikā 1613.-1617. gadā. Vidū stāv Diānas templis, paviljons, kas pabeigts 1616. gadā un kura virsotnē stāv Hūberta Gerharda veidotās Tellus Bavaria figūras kopija. Paviljonā dažreiz spēlē mūziķi, bet uz grantētajiem celiņiem vietējie spēlē bulu. No divām pusēm dārzu noslēdz arkādes ar gleznojumiem no Vitelsbahu vēstures.
Tualetes / kases / stāvvieta 7
Karlsplatz (Stachus)Pastaiga sākas Karlsplatz laukumā, ko minhenieši sauc par Stachus. Šis nosaukums cēlies no krodziņa ar alus dārzu, ko šeit 18. gadsimtā turēja Eustahijs Fēderls, saukts par Eustahu. Laukums tika izveidots 1791. gadā bijušo pilsētas vārtu priekšā, un nosaukums Karlsplatz par godu kūrfirstam Kārlim Teodoram tika apstiprināts 1797. gadā. Strūklaka laukuma vidū darbojas kopš 1970. gada, kad zem tās uzbūvēja S-Bahn staciju un lielu pazemes tirdzniecības pasāžu.