Arsenāls: pastāvīgā izstāde „Ikdienas noslēpumi” ★Bijušais Toruņas cietokšņa artilērijas arsenāls no 1824. gada ir muzeja galvenā ēka, un pirmā pastāvīgā izstāde tajā tika atklāta 1960. gadā. Šodien šeit ir kase ar veikaliņu un izstāde „Ikdienas noslēpumi. Tautas kultūra un tās pierobežas no Kujāvijas līdz Baltijas jūrai (1850-1950)”. To labi apvienot ar pastaigu pa brīvdabas muzeju, jo tajā redzami priekšmeti no tiem pašiem novadiem, no kuriem nākušas mājas.
Wójtówka ciema stabveida vējdzirnavas (1896) ★Stabveida vējdzirnavas no Wójtówka ciema Bądkowo pašvaldībā Kujāvijā uzceltas 1896. gadā, un tajās strādāja trīs Salamonsku dzimtas dzirnavnieku paaudzes. Visa ēka griežas uz resna priedes staba, lai spārnus pagrieztu pret vēju, un tās sienas nepieskaras zemei. Vējdzirnavas joprojām ir darbspējīgas, un muzejs tās iedarbina pasākumu laikā parkā.
Skórzenno ciema māja (19. gadsimta vidus) ★Māju no Skórzenno ciema Osiek pašvaldībā Kociewie novadā uzcēla ap 19. gadsimta vidu. Tā izceļas ar īpaši bagātīgi rotātām durvīm un slēģiem ar augu motīvu, bet pirms ieejas ir iedziļināta priekšnojume. Iekšā ir vecvecāku istaba ar vecākām mantām un jauno istaba ar 20. gadsimta sākuma mēbelēm, bet kambarī virtuves trauki un krājumi.
Strzygi ciema ūdensdzirnavas (20. gadsimta sākums) ★Ūdensdzirnavas no Strzygi ciema Osiek pašvaldībā Dobžiņas zemē uzcēla 20. gadsimta sākumā, bet parkā apmeklētājiem tās atvēra 1995. gadā. Sākumā tās darbināja ūdens rats, vēlāk turbīna, un transmisijas sistēma kustināja lobītāju, elevatorus un malšanas valčus trijos stāvos. Iekšā redzēsiet sākotnējo aprīkojumu un modernizācijas laika iekārtas.
Sucha ciema māja ar stalli (19. gadsimta sākums) ★Māja ar stalli no Sucha ciema Lubiewo pašvaldībā Tuholas mežos ir no 19. gadsimta sākuma. Ieeju sedz dekoratīvi izgriezta stūra priekšnojume, bet zelmini rotā eglītē likti dēļi, apaļas atveres un koka putniņš jumta korē. Vienā istabā dzīvoja vecākie saimnieki starp 19. gadsimta mēbelēm, otrā jaunākie ar bērniem, bet visi lietoja kopīgu virtuvi.
Męcikał ciema māja (19. gadsimta sākums) ★Māja no Męcikał ciema Brusy pašvaldībā Kašubijā tapa 19. gadsimta sākumā. Virs abām ieejām izvirzās pārkarens jumts, kas veido priekšnojumi bez stabiem. Šeit dzīvoja mazzemnieka triju paaudžu ģimene, kas zvejoja zivis un sezonāli strādāja pie bagātākiem, bet vectēvs pina grozus un turēja bites, savukārt vecmāmiņa labi pazina ārstniecības augus.
Laski ciema dūmu māja (19. gadsimta vidus) ★Māja no Laski ciema Śliwice pašvaldībā Tuholas mežos ir no aptuveni 19. gadsimta vidus. Tā ir dūmu māja bez skursteņa: dūmi no atklātā pavarda cēlās bēniņos un tālāk izgāja pa atverēm jumta zelmiņos, bet logos stiklu vietā ir vēršu pūšļu plēves. Šeit dzīvoja bezzemnieku ģimene ar vistām un vienu kazu, kas piepelnījās, lasot mellenes un sēnes un strādājot mežā.
Jastrzębie ciema kalve (19. gadsimta otrā puse) ★Kalvi no Jastrzębie ciema Bartniczka pašvaldībā uzcēla 19. gadsimta otrajā pusē. Iekšā stāv liela divragu lakta un mazāka palīglakta, aiz tām ēze, bet uz galda ar skrūvspīlēm un pie sienām atrodas un karājas kalēja darbarīki. Kalves priekšā stāv īpašs sprosts, kurā ieveda nemierīgu zirgu, kad to apkala.
Rakutowo ciema māja (19. gadsimta sākums) ★Turīga saimnieka māja no Rakutowo ciema Kowal pašvaldībā Kujāvijā, celta 19. gadsimta sākumā. Interjers rāda divu paaudžu ģimenes dzīvi 19. un 20. gadsimta mijā: ikdienā gatavoja ēst, strādāja un gulēja virtuvē, kambarī un mazajā istabā, bet lielo istabu ar svēto attēliem atvēra svētkos un ģimenes godos. Mājas priekšā stāv koka aka.
Pływaczewo ciema ugunsdzēsēju depo (20. gadsimta sākums) ★Brīvprātīgo ugunsdzēsēju depo no Pływaczewo ciema Ryńsk pašvaldībā tapa 20. gadsimta sākumā. Svarīgākie ir zirgu ugunsdzēsēju rati no 19. un 20. gadsimta mijas ar ūdens kasti un pilnu aprīkojumu, bet blakus, piebūvē, stāv koka mucas rati. Pie depo paceļas zvanu tornis ar čuguna zvanu, ar kuru ciemu brīdināja par ugunsgrēku.
Zirgu gaita no Wierzchucin KrólewskiKoka zirgu gaita stāv Tuholas sētā zem jumtiņa, kas balstīts uz stabiem. Zirgs, kas gāja pa apli pa apaļu taku, grieza mehānismu, un tā kustību pārnesa uz saimniecības mašīnām. Zirgu gaita nāk no Wierzchucin Królewski ciema, bet parkā meklējiet arī koka bluķu stropus.
Kłodawa ciema kūts (19. gadsimta sākums)Kūts no Kłodawa ciema Chojnice pašvaldībā Kašubijā ir no 19. gadsimta sākuma. Iekšā ir trīs atsevišķas telpas dzīvniekiem, bet labajā pusē ratu nojume, viss zem viena salmu jumta. Apskatiet, kā saimnieks zem viena jumta izvietoja gan dzīvniekus, gan ratus.
Kašubu maizes krāsnsBrīvi stāvošā maizes krāsns ir 19. gadsimta beigu kašubu krāsns rekonstrukcija. Šādas krāsnis būvēja netālu no sētas, laukā, dārzā vai augļu dārzā, un tajās maizi cepa vairākas ģimenes vai viena turīga saimniecība. Krāsni uz akmens pamata sedz stāvs dēļu jumtiņš.
Bronisław ciema muižas klēts (1767)Muižas klēti no Bronisław ciema Kujāvijā uzcēla 1767. gadā. Šādās klētīs muiža glabāja graudus no savas saimniecības, tāpēc ēka ir daudzkārt lielāka par zemnieka klētiņu kujāvu sētā. Vērts to apiet apkārt un aplūkot augsto četrslīpju salmu jumtu.
Rakutowo ciema kūts, tā sauktā gliniankaLopu ēka no Rakutowo ciema Kujāvijā, saukta par glinianku, ir 19. gadsimta otrās puses kūts rekonstrukcija. Sienas apmestas ar mālu, kas sajaukts ar salmiem, un nobalsinātas ar kaļķi, bet jumts ir salmu. Iekšā ir vistu kūts, govju kūts un stallis, bet bijušās cūkkūts vietā darbojas eļļas spiestuve, kas rāda, kā saimniecībā spieda eļļu savām vajadzībām.
Kowal pilsētas šķūnis (1806)Šķūnis no Kowal pilsētas Kujāvijā ir 1806. gada ēkas rekonstrukcija, atjaunota pēc ugunsgrēka 2004. gadā. Tā ir lielākā kujāvu sētas ēka: pa platajiem vārtiem iebrauca rati ar sienu vai labību, bet logu nav, jo gaisma te nebija vajadzīga. Pa vidu stiepjas klons, uz kura kūla labību un turēja lauksaimniecības mašīnas, bet sānos ir divi nodalījumi nekultai labībai, salmiem un sienam.