Foto Dawid Galus, CC BY-SA 3.0 pl, Wikimedia Commons
VecpilsētaToruņa, Kujāvija-Pomože, Polija

Vecpilsēta Toruņā: ko redzēt, karte un apskates maršruts

Toruņas vecpilsēta. Lietotnē Turi tā pati karte rāda jūsu atrašanās vietu, ved no punkta līdz punktam un ļauj atzīmēt apskatītās vietas.

24punkti apskatei
13ieteicamajā maršrutā
apm. 3 hapskatei

Pirms ceļojuma

apm. 3 hmierīgā tempā, ar pauzēm
4tualetes kartē
ieeja bez maksasmuzejiem un torņiem ir atsevišķas biļetes
Pastaiga sākas Vecpilsētas tirgus laukumā, bet, ja jau esat vecpilsētā, Turi jūs vadīs no tuvākā punkta. Viss maršruts ir aptuveni 4 km garš loks, kas beidzas pie Kopernika mājas, 200 m no sākuma. Ielas ir bruģētas, bērnu ratiņi izbrauks, bet vietām krata. Pa ielām var staigāt bez biļetēm, bet pils drupām, muzejiem, rātsnama tornim un planetārijam ir atsevišķas biļetes. Tualetes ir pie Vecpilsētas tirgus laukuma, pie pils drupām, Jaunpilsētas tirgus laukumā un netālu no Slīpā torņa.
  • Mājās atveriet vietu lietotnē Turi un pieskarieties „Lejupielādēt ceļam”: karte, apraksti un fotoattēli darbosies bez pārklājuma.
  • Tālākos punktus apskatiet sākumā, kamēr vēl ir spēks.
  • Atzīmējiet uzreiz, un pie izejas zināsiet, kas vēl palicis.

Vecpilsēta Toruņā lietotnē Turi

Atrašanās vieta reāllaikā, maršruts no punkta līdz punktam, apraksti lasīšanai un klausīšanai. Bez maksas, bez konta, 12 valodās.

Lejupielādēt Android ierīcei

Vietas karte

Tas pats plāns kā lietotnē. Pieskarieties punktam, lai redzētu fotoattēlu un aprakstu; lietotnē Turi tajā redzēsiet arī sevi.

Plāns: Vecpilsēta Toruņā
1ieteicamie, maršruta secībāpārējie punktiWCtualetes, ēdināšana, kases

Plāns: OpenStreetMap (ODbL). Apraksti un fotoattēli: Turi un Wikimedia Commons. Kaut kas nav pareizi? Ziņojiet par to lietotnē pie punkta.

Vērts redzēt

Toruņas viduslaiku pilsētas ansamblis kopš 1997. gada ir UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. To veido divas kādreizējās pilsētas: Vecpilsēta, kas dibināta 1233. gadā, un Jaunpilsēta no 1264. gada, bet starp tām atrodas krustnešu pils drupas; pili pilsētnieki nojauca 1454. gadā. Pastaigā jūs redzēsiet gotisko rātsnamu, māju, kurā dzimis Nikolajs Koperniks, slīpo torni, vārtus mūros pie Vislas un strūklaku ar plostnieku, kurš, spēlējot vijoli, izveda no pilsētas varžu iebrukumu. Bērni pa ceļam meklē sunīti Filušu, ēzelīti un vardes, bet saldumam ir Toruņas piparkūku muzejs.

Nikolaja Kopernika piemineklisFoto Pudelek, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons1
Atrakcija

Nikolaja Kopernika piemineklis

Piemineklis lielajam astronomam, kurš dzimis Toruņā, atklāts 1853. gada 25. oktobrī. To veidojis Berlīnes tēlnieks Kristiāns Frīdrihs Tīks. Koperniks tur rokās armilāro sfēru, tas ir, debess modeli no stīpām. Latīņu uzraksts uz pjedestāla vēsta, ka Nikolajs Koperniks, toruņietis, iekustināja Zemi, bet apturēja Sauli un debesis. Pajautājiet bērniem, ko nozīmē, ka Zeme riņķo ap Sauli.

Vecpilsētas rātsnamsFoto Krzysztof Golik, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons2
Ēka / piemineklis

Vecpilsētas rātsnams

Toruņa sāka būvēt šo rātsnamu 1391. gadā, bet privilēģiju būvniecībai saņēma divus gadus vēlāk. Zem viena jumta te atradās tirgotāju veikali, pilsētas padome un tiesa, un viduslaiku Eiropā tas bija retums. Vecākais ir tornis: tas stāv kopš 1274. gada, 1385. gadā to paaugstināja un uzkāra pulksteni. 16. un 17. gadsimta mijā piebūvēja stūra tornīšus un rotātus zelmiņus, bet 1703. gadā zviedru aplenkuma laikā ēka nodega. Šodien šeit atrodas Apgabala muzejs, bet no torņa terases redzama visa vecpilsēta un Visla.

Plostnieka strūklakaFoto Avi1111 dr. avishai teicher, CC BY-SA 3.0, Wikimedia Commons3
Atrakcija

Plostnieka strūklaka

Leģenda vēsta, ka reiz Toruņu pārņēma varžu iebrukums. Pilsētu atbrīvoja tikai jauns plostnieks, kurš spēlēja vijoli tik skaisti, ka vardes viņam sekoja tālu aiz pilsētas vārtiem. Plostnieka skulptūru veidoja Toruņā dzimušais Georgs Volfs, un tā tika atklāta 1914. gadā; šajā vietā tā stāv kopš 1983. gada. Saskaitiet misiņa vardes uz strūklakas margām: to ir astoņas, un no katras šļācas ūdens.

Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas baznīcaFoto Kapitel, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons4
Ēka / piemineklis

Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas baznīca

Gotisko baznīcu uzcēla franciskāņi, kuri ieradās Toruņā 1239. gadā. Tai nav torņa, toties tās iekštelpa ir ļoti augsta un pārsegta ar zvaigžņu velvēm. Gandrīz divus gadsimtus, no 1557. līdz 1724. gadam, šeit lūdzās protestanti. Pie presbitērija stāv melnbalts Annas Vazas, karaļa Sigismunda III Vazas māsas, mauzolejs no 1636. gada.

PlanetārijsFoto DerHexer, CC BY-SA 3.0, Wikimedia Commons5
Ēka / piemineklis

Planetārijs

Apaļā ķieģeļu ēka ar robotu mūra virsu izskatās kā tornis, bet tā ir bijusī gāzes krātuve no 1860. gada. Kopš 1994. gada tajā darbojas planetārijs: zem kupola rāda debesis ar zvaigznēm un planētām. Tā ir viena no visvairāk apmeklētajām vietām Toruņā, 2022. gadā šeit ieradās vairāk nekā 290 tūkstoši cilvēku. Seanss ilgst ilgāk par šo pieturu, un biļetes ieteicams rezervēt iepriekš.

Filuša piemineklisFoto Makary, CC BY-SA 3.0, Wikimedia Commons6
Atrakcija

Filuša piemineklis

Mazs sunītis ar katliņcepuri gaida savu saimnieku pie laternas, pie kuras atbalstīts lietussargs. Tas ir Filušs, Zbigņeva Lengrena komiksa varonis; komikss vairāk nekā pusgadsimtu iznāca nedēļas žurnālā „Przekrój”. Zbigņeva Mikeleviča skulptūra tika atklāta 2005. gada 2. februārī, Lengrena dzimšanas dienā; viņš dzīvoja Toruņā. Meklējiet suņa saimnieka, profesora Filuteka, lietussargu.

ĒzelītisFoto Lestat (Jan Mehlich), CC BY-SA 2.5, Wikimedia Commons7
Atrakcija

Ēzelītis

Metāla ēzelītis tirgus laukuma stūrī pie Szeroka ielas atgādina seno sodu pilsētas karavīriem. Par sīkiem pārkāpumiem viņus sēdināja uz koka ēzeļa ar asu, apkaltu muguru, bet pie kājām piesēja atsvarus. Sods sāpēja, bet galvenokārt tas bija kauns, jo visa iela skatījās. Šodien tā ir viena no bērnu iecienītākajām vietām fotografēšanai.

Szeroka ielaFoto Ola Zaparucha, CC BY-SA 3.0 pl, Wikimedia Commons8
Atrakcija

Szeroka iela

Vecpilsētas galvenā iepirkšanās iela savieno Vecpilsētas tirgus laukumu ar Jaunpilsētu. Tai abās pusēs stāv seni nami ar kafejnīcām un veikaliem, arī ar Toruņas piparkūku veikaliem. Šī ir laba vieta, kur nopirkt piparkūku piemiņai un nesteidzīgi atgriezties tirgus laukumā.

Toruņas piparkūku muzejsFoto Mateuszgdynia, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons9
Ēka / piemineklis

Toruņas piparkūku muzejs

Toruņas piparkūkas ir pazīstamas kopš viduslaikiem, pirmā ziņa par tām ir no 1380. gada. Muzejs atvērts 2015. gadā Gustava Vēzes bijušajā piparkūku fabrikā Strumykowa ielā. Jūs redzēsiet senas koka formas, mašīnas un to, kā piparkūkas cepa agrāk. Ieeja ir maksas; atsevišķi, Rabiańska ielā, darbojas Dzīvais piparkūku muzejs ar cepšanas darbnīcām.

Krustnešu pils drupasFoto Dawid Galus, CC BY-SA 3.0 pl, Wikimedia Commons10
Atrakcija

Krustnešu pils drupas

Krustneši sāka būvēt šeit pili aptuveni 1236. gadā. 1454. gada februārī pilsētnieki sacēlās pret ordeni, ieņēma pili un nojauca to, un ar to sākās Trīspadsmitgadu karš. Vislabāk saglabājies ir gdanisko, tas ir, tualetes tornis, kas izvirzīts virs aizsarggrāvja. Pa drupām un pagrabiem var staigāt, un bērniem patīk tajos meklēt seno istabu pēdas.

Svēto Jāņu katedrāleFoto Kapitel, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons11
Ēka / piemineklis

Svēto Jāņu katedrāle

Lielākā Vecpilsētas baznīca un pilsētnieku kādreizējā draudzes baznīca. Tornī karājas zvans Tuba Dei, tas ir, Dieva taure, kas atliets 16. gadsimta sākumā; 1703. gadā zviedri gribēja to aplaupīt, bet pilsēta samaksāja izpirkumu. Iekšā stāv kristāmtrauks, pie kura saskaņā ar tradīciju kristīts Nikolajs Koperniks, bet sienā apglabāta karaļa Jāņa I Olbrahta sirds; karalis nomira Toruņā 1501. gadā. Katedrāle šī baznīca ir kopš 1992. gada.

Slīpais tornisFoto Zorro2212, CC BY-SA 3.0, Wikimedia Commons12
Ēka / piemineklis

Slīpais tornis

Šim pilsētas mūra tornim no 14. gadsimta ir 15 metri augstuma, bet tā virsotne novirzās no vertikāles par gandrīz pusotru metru. Tas sasvērās, visticamāk, jau viduslaikos, kad iegrima smilšainā grunts, bet leģenda vēsta, ka to sodam uzcēlis krustnesis, kurš lauza ordeņa zvērestu. 18. gadsimtā šeit bija sieviešu cietums. Pamēģiniet atspiesties ar muguru pret tā sienu: saskaņā ar paražu līdzsvaru noturēs tikai tas, kura grēki ir vieglāki par tā krustneša grēkiem.

Nikolaja Kopernika mājaFoto Dawid Galus, CC BY-SA 3.0 pl, Wikimedia Commons13
Ēka / piemineklis

Nikolaja Kopernika māja

Divos gotiskos namos Kopernika ielā 15 un 17 darbojas muzejs, kas veltīts astronomam, kurš dzimis Toruņā 1473. gadā. Vēsturnieki joprojām strīdas, kurā tieši mājā viņš nāca pasaulē. Iekšā jūs redzēsiet, kā izskatījās bagāta tirgotāja māja, kā arī instrumentus un senas astronomijas grāmatas. Muzejs ir Apgabala muzeja filiāle, ieeja ir maksas.

Visi punkti (29)

Sagrupēts kā plāna apzīmējumos. Zvaigznīte apzīmē ieteicamos punktus.

Atrakcija 8
Nikolaja Kopernika piemineklis ★Piemineklis lielajam astronomam, kurš dzimis Toruņā, atklāts 1853. gada 25. oktobrī. To veidojis Berlīnes tēlnieks Kristiāns Frīdrihs Tīks. Koperniks tur rokās armilāro sfēru, tas ir, debess modeli no stīpām. Latīņu uzraksts uz pjedestāla vēsta, ka Nikolajs Koperniks, toruņietis, iekustināja Zemi, bet apturēja Sauli un debesis. Pajautājiet bērniem, ko nozīmē, ka Zeme riņķo ap Sauli.
Plostnieka strūklaka ★Leģenda vēsta, ka reiz Toruņu pārņēma varžu iebrukums. Pilsētu atbrīvoja tikai jauns plostnieks, kurš spēlēja vijoli tik skaisti, ka vardes viņam sekoja tālu aiz pilsētas vārtiem. Plostnieka skulptūru veidoja Toruņā dzimušais Georgs Volfs, un tā tika atklāta 1914. gadā; šajā vietā tā stāv kopš 1983. gada. Saskaitiet misiņa vardes uz strūklakas margām: to ir astoņas, un no katras šļācas ūdens.
Filuša piemineklis ★Mazs sunītis ar katliņcepuri gaida savu saimnieku pie laternas, pie kuras atbalstīts lietussargs. Tas ir Filušs, Zbigņeva Lengrena komiksa varonis; komikss vairāk nekā pusgadsimtu iznāca nedēļas žurnālā „Przekrój”. Zbigņeva Mikeleviča skulptūra tika atklāta 2005. gada 2. februārī, Lengrena dzimšanas dienā; viņš dzīvoja Toruņā. Meklējiet suņa saimnieka, profesora Filuteka, lietussargu.
Ēzelītis ★Metāla ēzelītis tirgus laukuma stūrī pie Szeroka ielas atgādina seno sodu pilsētas karavīriem. Par sīkiem pārkāpumiem viņus sēdināja uz koka ēzeļa ar asu, apkaltu muguru, bet pie kājām piesēja atsvarus. Sods sāpēja, bet galvenokārt tas bija kauns, jo visa iela skatījās. Šodien tā ir viena no bērnu iecienītākajām vietām fotografēšanai.
Szeroka iela ★Vecpilsētas galvenā iepirkšanās iela savieno Vecpilsētas tirgus laukumu ar Jaunpilsētu. Tai abās pusēs stāv seni nami ar kafejnīcām un veikaliem, arī ar Toruņas piparkūku veikaliem. Šī ir laba vieta, kur nopirkt piparkūku piemiņai un nesteidzīgi atgriezties tirgus laukumā.
Krustnešu pils drupas ★Krustneši sāka būvēt šeit pili aptuveni 1236. gadā. 1454. gada februārī pilsētnieki sacēlās pret ordeni, ieņēma pili un nojauca to, un ar to sākās Trīspadsmitgadu karš. Vislabāk saglabājies ir gdanisko, tas ir, tualetes tornis, kas izvirzīts virs aizsarggrāvja. Pa drupām un pagrabiem var staigāt, un bērniem patīk tajos meklēt seno istabu pēdas.
Jaunpilsētas tirgus laukumsToruņa patiesībā ir divas pilsētas: Vecpilsēta, dibināta 1233. gadā, un Jaunpilsēta, dibināta 1264. gadā. Šis ir Jaunpilsētas tirgus laukums, kvadrātveida laukums, kura mala ir aptuveni 95 metri. Gandrīz divsimt gadus pilsētām bija atsevišķa vara un tās savā starpā sacentās, bet apvienojās tikai 1454. gadā. Šodien šis laukums ir mierīgāks nekā Vecpilsētas tirgus laukums un piemērots īsai atpūtai.
Filadelfijas bulvārisPlata gājēju promenāde pie Vislas stiepjas gar viduslaiku mūriem. Nosaukums cēlies no Filadelfijas, Toruņas sadraudzības pilsētas. Viduslaikos šeit bija osta, kurā pienāca kuģi ar precēm. No bulvāra vislabāk redzama vecpilsētas panorāma, tā pati, ko pazīstat no pastkartēm.
Ēka / piemineklis 16
Vecpilsētas rātsnams ★Toruņa sāka būvēt šo rātsnamu 1391. gadā, bet privilēģiju būvniecībai saņēma divus gadus vēlāk. Zem viena jumta te atradās tirgotāju veikali, pilsētas padome un tiesa, un viduslaiku Eiropā tas bija retums. Vecākais ir tornis: tas stāv kopš 1274. gada, 1385. gadā to paaugstināja un uzkāra pulksteni. 16. un 17. gadsimta mijā piebūvēja stūra tornīšus un rotātus zelmiņus, bet 1703. gadā zviedru aplenkuma laikā ēka nodega. Šodien šeit atrodas Apgabala muzejs, bet no torņa terases redzama visa vecpilsēta un Visla.
Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas baznīca ★Gotisko baznīcu uzcēla franciskāņi, kuri ieradās Toruņā 1239. gadā. Tai nav torņa, toties tās iekštelpa ir ļoti augsta un pārsegta ar zvaigžņu velvēm. Gandrīz divus gadsimtus, no 1557. līdz 1724. gadam, šeit lūdzās protestanti. Pie presbitērija stāv melnbalts Annas Vazas, karaļa Sigismunda III Vazas māsas, mauzolejs no 1636. gada.
Planetārijs ★Apaļā ķieģeļu ēka ar robotu mūra virsu izskatās kā tornis, bet tā ir bijusī gāzes krātuve no 1860. gada. Kopš 1994. gada tajā darbojas planetārijs: zem kupola rāda debesis ar zvaigznēm un planētām. Tā ir viena no visvairāk apmeklētajām vietām Toruņā, 2022. gadā šeit ieradās vairāk nekā 290 tūkstoši cilvēku. Seanss ilgst ilgāk par šo pieturu, un biļetes ieteicams rezervēt iepriekš.
Toruņas piparkūku muzejs ★Toruņas piparkūkas ir pazīstamas kopš viduslaikiem, pirmā ziņa par tām ir no 1380. gada. Muzejs atvērts 2015. gadā Gustava Vēzes bijušajā piparkūku fabrikā Strumykowa ielā. Jūs redzēsiet senas koka formas, mašīnas un to, kā piparkūkas cepa agrāk. Ieeja ir maksas; atsevišķi, Rabiańska ielā, darbojas Dzīvais piparkūku muzejs ar cepšanas darbnīcām.
Svēto Jāņu katedrāle ★Lielākā Vecpilsētas baznīca un pilsētnieku kādreizējā draudzes baznīca. Tornī karājas zvans Tuba Dei, tas ir, Dieva taure, kas atliets 16. gadsimta sākumā; 1703. gadā zviedri gribēja to aplaupīt, bet pilsēta samaksāja izpirkumu. Iekšā stāv kristāmtrauks, pie kura saskaņā ar tradīciju kristīts Nikolajs Koperniks, bet sienā apglabāta karaļa Jāņa I Olbrahta sirds; karalis nomira Toruņā 1501. gadā. Katedrāle šī baznīca ir kopš 1992. gada.
Slīpais tornis ★Šim pilsētas mūra tornim no 14. gadsimta ir 15 metri augstuma, bet tā virsotne novirzās no vertikāles par gandrīz pusotru metru. Tas sasvērās, visticamāk, jau viduslaikos, kad iegrima smilšainā grunts, bet leģenda vēsta, ka to sodam uzcēlis krustnesis, kurš lauza ordeņa zvērestu. 18. gadsimtā šeit bija sieviešu cietums. Pamēģiniet atspiesties ar muguru pret tā sienu: saskaņā ar paražu līdzsvaru noturēs tikai tas, kura grēki ir vieglāki par tā krustneša grēkiem.
Nikolaja Kopernika māja ★Divos gotiskos namos Kopernika ielā 15 un 17 darbojas muzejs, kas veltīts astronomam, kurš dzimis Toruņā 1473. gadā. Vēsturnieki joprojām strīdas, kurā tieši mājā viņš nāca pasaulē. Iekšā jūs redzēsiet, kā izskatījās bagāta tirgotāja māja, kā arī instrumentus un senas astronomijas grāmatas. Muzejs ir Apgabala muzeja filiāle, ieeja ir maksas.
Artusa namsViduslaikos Artusa namā pulcējās bagāti tirgotāji no Svētā Jura brālības, bet vēlāk šeit notika seima sēdes. Pirmā ēka šajā vietā stāvēja jau ap 1385. gadu. Pašreizējā ēka ar bagātīgi rotātu ķieģeļu fasādi uzcelta no 1889. līdz 1891. gadam. Šodien tas ir kultūras centrs ar koncertiem un izrādēm.
Svētā Gara baznīcaBaroka baznīca ar gaišu torni stāv tirgus laukuma rietumu pusē. To uzcēla Toruņas protestanti, kad pēc Toruņas nemieriem 1724. gadā viņiem bija jāatdod Svētās Marijas baznīca; to iesvētīja 1756. gadā. Torni piebūvēja tikai no 1897. līdz 1899. gadam. Kopš 1945. gada par baznīcu rūpējas jezuīti, un tā ir akadēmiskā baznīca.
Nams zem zvaigznesNamam adresē Rynek Staromiejski 35 ir viduslaiku saknes, bet tā slavenā fasāde ir no 17. gadsimta beigām. Tā ir pilna ar apmetuma girlandām no augļiem un lapām, bet augšā mirdz zelta zvaigzne, no kuras cēlies nosaukums. Iekšā saglabājušās koka vītņu kāpnes ar Minervas figūru. Kopš 1970. gada šeit darbojas Tālo Austrumu mākslas muzejs.
Monstrances tornisVienīgais astoņstūrainais tornis Toruņas mūros, uzcelts 15. gadsimta vidū. Tā sienas vietām ir līdz divarpus metriem biezas. Nosaukumu tas ieguvis savas formas dēļ, kas atgādināja monstranci. Tas stāv Podmurna ielā, kas stiepjas gar senajiem mūriem.
Svētā Jēkaba baznīcaJaunpilsētas kādreizējā draudzes baznīca, kuras celtniecību sāka 1309. gadā. Presbitērija ārsienas rotā bagātīgi ķieģeļu rotājumi, bet raksturīgais torņa dubultjumts uzbūvēts pēc ugunsgrēka 1455. gadā. Baznīca nav vērsta tieši uz austrumiem, jo tai bija jāiekļaujas ielu tīklā. Apejiet tai apkārt un meklējiet keramikas uzrakstu pie presbitērija.
Tilta vārtiJaunākie no trim saglabājušajiem vārtiem Vislas pusē. Tos 1432. gadā uzcēla meistars Hanss Gotlands. 15. gadsimta beigās no šejienes uzbūvēja koka tiltu pār Vislu, kas saglabājās līdz 19. gadsimtam, un no tā vārti ieguva nosaukumu.
Eskenu namsGotisks nams no 14. gadsimta, ko 1518. gadā nopirka Francišeks Eskens no bagātas tirgotāju dzimtas. Rotāto renesanses portālu pievienoja ap 1590. gadu. 19. gadsimtā namu pārvērta par klēti, tāpēc tam ir mazu lodziņu rindas. Šodien šeit darbojas Toruņas vēstures muzejs.
Jūrnieku vārtiVārti veda no ostas pie Vislas tieši uz tirgus laukumu. Tie celti laikā no 13. gadsimta beigām līdz 14. gadsimta vidum. Pa šejieni pilsētā iebrauca Polijas karaļi, tāpēc šeit sākas Karaļa ceļš, kas iet pa Żeglarska ielu. Caur vārtiem jūs redzēsiet Vislu kā gleznas rāmī.
Klostera vārtiVieni no trim saglabājušajiem vārtiem mūros Vislas pusē. Tie uzcelti 14. gadsimta pirmajā pusē, bet ap 1420. gadu paaugstināti. Nosaukumu tie ieguvuši no tuvējā benediktīniešu mūķeņu klostera. Apskatiet ārējo smailloka nišu Vislas pusē: tajā slēpās krītošie režģi, kurus nolaida, kad tuvojās ienaidnieks.
Tualetes / kases / stāvvieta 5
Tūrisma informācijaTūrisma informācijas punkts Szeroka ielā 43. Šeit jūs saņemsiet karti un varēsiet pajautāt par muzeju darba laiku un biļetēm uz rātsnama torni.
Publiskā tualete 1
Publiskā tualete 2
Publiskā tualete 3
Publiskā tualete 4
Vecpilsēta ToruņāLejupielādēt Turi