Foto Tiia Monto, CC BY-SA 3.0, Wikimedia Commons
VecpilsētaĻubļana, Centrālslovēnijas reģions, Slovēnija

Ļubļana: Vecpilsēta un pils: ko redzēt, karte un apskates maršruts

Ļubļana: Vecpilsēta un pils. Lietotnē Turi tā pati karte rāda jūsu atrašanās vietu, ved no punkta līdz punktam un ļauj atzīmēt apskatītās vietas.

17punkti apskatei
14ieteicamajā maršrutā
apm. 2 h 30 minapskatei

Pirms ceļojuma

apm. 2 h 30 minmierīgā tempā, ar pauzēm
11tualetes kartē
ieeja bez maksasmuzejiem un torņiem ir atsevišķas biļetes
Pastaiga sākas Prešerna laukumā, līdz kuram no dzelzceļa un autobusu stacijas pa Miklošičeva ielu nokļūsiet aptuveni 15 minūtēs. Tā beidzas pie pils: lejā varat nobraukt ar funikulieri uz Krekov trg laukumu, kur pietur LPP pilsētas autobusi ar maršruta numuriem 2, 13 un 20, vai noiet kājām pa Študentovska taku līdz Centrālajam tirgum. Ja jau esat Vecpilsētā, Turi vadīs jūs no tuvākā punkta. Pastaiga pa pilsētu un kāpšana uz pili kājām ir bez maksas; par maksu ir funikulieris (pieaugušajiem 6 eiro turp un atpakaļ) un pils biļete ar skatu torni un izstādēm (tiešsaistē aptuveni 17 eiro, ar funikulieri turp un atpakaļ, bērniem līdz 7 gadu vecumam kopā ar vecākiem bez maksas). No novembra līdz martam pils ir atvērta no 9:00 līdz 18:00, bet funikulieris kursē no 9:00 līdz 19:00, biļetes var iegādāties ne vēlāk kā stundu pirms slēgšanas. Centrālais tirgus strādā no pirmdienas līdz sestdienai. No Gornji trg uz pili ved meža taka ar mērenu kāpumu, aptuveni 10 minūšu gājiens; ja vēlaties no tā izvairīties, uzbrauciet ar funikulieri no Krekov trg laukuma. Pilsētas tualetes atrodas zem Miesnieku tilta un Kresija ēkā krastmalā pie Trīskāršā tilta. Plānojiet aptuveni divarpus stundas, neskaitot pils izstāžu apskati.
  • Mājās atveriet vietu lietotnē Turi un pieskarieties „Lejupielādēt ceļam”: karte, apraksti un fotoattēli darbosies bez pārklājuma.
  • Tālākos punktus apskatiet sākumā, kamēr vēl ir spēks.
  • Atzīmējiet uzreiz, un pie izejas zināsiet, kas vēl palicis.

Ļubļana: Vecpilsēta lietotnē Turi

Atrašanās vieta reāllaikā, maršruts no punkta līdz punktam, apraksti lasīšanai un klausīšanai. Bez maksas, bez konta, 12 valodās.

Lejupielādēt Android ierīcei

Vietas karte

Tas pats plāns kā lietotnē. Pieskarieties punktam, lai redzētu fotoattēlu un aprakstu; lietotnē Turi tajā redzēsiet arī sevi.

Plāns: Ļubļana: Vecpilsēta
1ieteicamie, maršruta secībāpārējie punktiWCtualetes, ēdināšana, kases

Kaut kas nav pareizi? Ziņojiet par to lietotnē pie punkta.

Vērts redzēt

Ļubļanas Vecpilsēta atrodas pie Ļubļanicas upes, Pils kalna pakājē, pār kuru kopš viduslaikiem paceļas pils. Centra izskatu lielā mērā veidoja arhitekts Jože Plečnik, kurš starpkaru periodā projektēja tiltus, krastmalas, tirgus arkādes un bibliotēku; kopš 2021. gada viņa darbi Ļubļanā ir iekļauti UNESCO sarakstā. Pastaiga ved no Prešerna laukuma (Prešernov trg) pāri Trīskāršajam tiltam (Tromostovje), Pūķu tiltam (Zmajski most) un caur Vecpilsētas baroka laukumiem līdz pat pils pagalmam un skatu tornim.

Prešerna piemineklisFoto Julien Maury, Public domain, Wikimedia Commons1
Atrakcija

Prešerna piemineklis

France Prešeren, kurš dzīvoja no 1800. līdz 1849. gadam, ir nozīmīgākais slovēņu dzejnieks: viņa dziesma Zdravljica 1989. gadā tika pasludināta par Slovēnijas himnu, bet viņa portrets redzams uz Slovēnijas 2 eiro monētas. Bronzas piemineklis tika atklāts 1905. gada rudenī; dzejnieka figūru veidoja tēlnieks Ivan Zajec, bet pamatni projektēja arhitekts Maks Fabiani. Virs dzejnieka lidinās mūza ar lauru zariņu. Uzmeklējiet uz mājas fasādes Wolfova ielā Julijas Primicas figūru, dzejnieka lielās, neatbildētās mīlestības: simboliski viņa skatās pieminekļa virzienā.

Franciskāņu baznīcaFoto Scotch Mist, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons2
Ēka / piemineklis

Franciskāņu baznīca

Baroka stila Vissvētākās Jaunavas Marijas Pasludināšanas baznīca tika uzcelta no 1646. līdz 1660. gadam, bet torņi piebūvēti ap 1720. gadu. Sarkanā fasāde atgādina franciskāņu ordeņa krāsas, agrāk baznīca bija balta. Virsotnē stāv Dievmātes ar Bērnu vara statuja. Galveno altāri 1736. gadā galvenokārt darināja Francesco Robba, Mestni trg laukuma strūklakas autors, bet blakus esošajā klosterī atrodas bagātākā klostera bibliotēka Slovēnijā ar vairāk nekā 70 tūkstošiem grāmatu.

Trīskāršais tiltsFoto Tiia Monto, CC BY-SA 3.0, Wikimedia Commons3
Atrakcija

Trīskāršais tilts

Trīskāršā tilta (Tromostovje) vietā koka tilts stāvēja jau 1280. gadā. 1842. gadā to aizstāja akmens tilts pēc Giovanni Picco projekta, nosaukts erchercoga Franča Kārļa vārdā. No 1929. līdz 1932. gadam Jože Plečnik abās pusēs piebūvēja divas slīpas gājēju laipas un piešķīra visam tiltam masīvas akmens margas ar laternām: balustru ir pat 642. No katras sānu laipas kāpnes ved lejup uz terasi pie ūdens, kur Plečnik iestādīja papeles.

Plečnika arkādes un Centrālais tirgusFoto Cezar Suceveanu, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons4
Ēka / piemineklis

Plečnika arkādes un Centrālais tirgus

Gar Ļubļanicas labo krastu, no Trīskāršā līdz Pūķu tiltam, stiepjas tirgus ēka ar kolonādi. To no 1931. līdz 1939. gadam projektēja Jože Plečnik, bet uzcēla no 1940. līdz 1942. gadam. Ielas pusē stiepjas arkādes, bet divas atvērtas lodžijas ar kolonnām pārtrauc ēku, lai būtu redzama upe. Apakšējā līmenī, pie ūdens, darbojas zivju tirgus un žāvētu augļu stendi.

Miesnieku tiltsFoto Leonhard Lenz, CC0, Wikimedia Commons5
Atrakcija

Miesnieku tilts

Miesnieku tilts (Mesarski most) tika svinīgi atklāts 2010. gada 10. jūlijā pēc arhitekta Jurija Kobes projekta. Pāreju šajā vietā jau 20. gadsimta 30. gados plānoja Plečnik kā jumtu segtu tiltu, kas būtu tirgus daļa, taču to izjauca karš. Uz tilta stāv Jakova Brdara bronzas skulptūras: Ādams un Ieva, Satīrs un Prometejs, bet uz margām sēž mazas vardes un vēžveidīgie. Iemīlējušies piestiprina pie tērauda trosēm piekaramās slēdzenes kā mūžīgas mīlestības zīmi.

Pūķu tiltsFoto Jakub Hałun, CC BY 4.0, Wikimedia Commons6
Atrakcija

Pūķu tilts

Pūķu tilts (Zmajski most) tika atklāts 1901. gada 4. oktobrī kā imperatora Franča Jozefa I Jubilejas tilts, bet pašreizējo nosaukumu ieguva 1919. gadā. Tas bija viens no agrākajiem dzelzsbetona tiltiem Eiropā un pirmais šāds tilts Ļubļanā, un tiek uzskatīts par skaistāko tiltu Vīnes secesijas stilā. Pūķi no vara skārda tika izgatavoti Vīnē: 4 lielie sēž stūros, bet mazāko ir 16, mēģiniet tos visus atrast. Vietējie joko, ka pūķi luncina astes, kad pāri tiltam iet jaunava.

Tirgus Vodnika laukumāFoto Tiia Monto, CC BY-SA 3.0, Wikimedia Commons7
Atrakcija

Tirgus Vodnika laukumā

Pēc 1895. gada zemestrīces, kas izpostīja šeit stāvošo klosteri ar meiteņu skolu, Vodnika laukumā (Vodnikov trg) tika ierīkots brīvdabas tirgus, un tas darbojas līdz pat šodienai katru dienu, izņemot svētdienas. Starp stendiem stāv dzejnieka Valentina Vodnika piemineklis, kura vārdā nosaukts laukums. Vietā, kur Vodnika laukums savienojas ar Pogačara laukumu, ir ziedu tirgus. No šejienes sākas arī Študentovska taka, pa kuru aptuveni 10 minūtēs uzkāpsiet līdz pilij.

Svētā Nikolaja katedrāleFoto Verity Cridland, CC BY 2.0, Wikimedia Commons8
Ēka / piemineklis

Svētā Nikolaja katedrāle

Baznīca šajā vietā minēta jau 1262. gadā. Pašreizējā baroka katedrāle tika uzcelta no 1701. līdz 1706. gadam pēc projekta, ko bija uzlabojis jezuīts Andrea Pozzo, un iesvētīta 1707. gadā. To atpazīsiet pēc zaļā kupola, kas 1841. gadā aizstāja tikai uz velves uzgleznotu kupolu, un pēc diviem torņiem. Apskatiet 1996. gada bronzas durvis, Slovēnijas durvis un Ļubļanas durvis, kas izgatavotas kristietības 1250. gadadienai Slovēnijā un pāvesta Jāņa Pāvila II vizītei.

Mestni trg, rātsnams un Robbas strūklakaFoto MollySVH, CC BY 2.0, Wikimedia Commons9
Atrakcija

Mestni trg, rātsnams un Robbas strūklaka

Mestni trg kopš 12. gadsimta bija viduslaiku pilsētas centrs. Gotiskais rātsnams no 1484. gada no 1717. līdz 1719. gadam tika pārbūvēts Venēcijas iedvesmota baroka stilā ar frontonu, lodžiju un kāpnēm. Tā priekšā stāv Francesco Robbas strūklaka, veidota no 1743. līdz 1751. gadam: 3 figūras ar delfīniem un krūkām 10 metrus augsta obeliska pakājē ir Savas, Krkas un Ļubļanicas upju dievi. Laukumā stāv 2006. gada kopija, bet restaurēto oriģinālu kopš 2008. gada var apskatīt Nacionālajā galerijā.

Kurpnieku tiltsFoto G-Cup, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons10
Atrakcija

Kurpnieku tilts

Kurpnieku tilts (Šuštarski most) pastāv vismaz kopš 13. gadsimta, bet viduslaikos to sauca par Augšējo tiltu. Tas bija no koka, un uz tā atradās miesnieku veikals, taču gaļas smaka bija tik nepanesama, ka valdnieks samaksāja par miesnieku pārcelšanu, un stendus aizņēma kurpnieki. Pašreizējo akmens tiltu projektēja Jože Plečnik, un tas tika atklāts 1931. gadā. Parastu margu vietā viņš uzstādīja kolonnas: korintiskās iezīmē tilta formu, bet joniskās nes laternas.

Stari trg un Herkulesa strūklakaFoto imke.stahlmann, CC BY-SA 2.0, Wikimedia Commons11
Atrakcija

Stari trg un Herkulesa strūklaka

Stari trg ir visagrāk apdzīvotā viduslaiku Ļubļanas daļa. Mājām ir baroka fasādes un viduslaiku interjeri: 17. un 18. gadsimtā tās pārbūvēja un savienoja ar kaimiņu mājām. Numurā 11a atrodas Schweigeru nams: balkonu virs portāla balsta Atlants ar pirkstu uz lūpām, joks par īpašnieka uzvārdu, kas nozīmē klusētājs. Laukuma platākajā vietā, Levstikov trg, stāv strūklaka ar Herkulesu, jauna versija baroka strūklakai, kuras 17. gadsimta statuja pārvietota uz rātsnamu.

Gornji trg un svētā Floriāna baznīcaFoto Prabhu Balakrishnan, CC BY 2.0, Wikimedia Commons12
Atrakcija

Gornji trg un svētā Floriāna baznīca

Gornji trg ved līdz pat Pils kalna pakājei. Numuros no 7 līdz 15 stāv 5 viduslaiku mājas, bet starp tām ir šauras ejas, pa kurām senāk atkritumus noskaloja upē. Svētā Floriāna baznīcu lika uzcelt pilsētnieki, pieminot lielo 1660. gada ugunsgrēku, kas izpostīja Stari trg un Gornji trg; to pabeidza 1696. gadā, bet 20. gadsimta 30. gados to atjaunoja Plečnik. Aiz baznīcas sākas Na Grad iela, bet no tās meža taka, pa kuru aptuveni 10 minūtēs nonāksiet pie pils.

Ļubļanas pils pagalmsFoto LeDucky, CC BY 2.0, Wikimedia Commons13
Atrakcija

Ļubļanas pils pagalms

Pirmās ziņas par pili ir no 12. vai 13. gadsimta. 1335. gadā tā kopā ar Krainu nonāca Habsburgu mantojamā īpašumā, pašreizējās aprises ieguva 15. gadsimtā, bet lielākā daļa ēku ir no 16. un 17. gadsimta. Ilgi tā kalpoja kā cietums, līdz 1895. gadam, bet 1905. gadā to nopirka pilsēta. Paraugieties apkārt pagalmā: redzēsiet svētā Jura gotisko kapelu, iesvētītu 1489. gadā un 1747. gadā rotātu ar Krainas pārvaldnieku ģerboņiem, kā arī Piecstūra torni, kas kopš 16. gadsimta ir galvenā ieeja pagalmā.

Skatu tornisFoto Tournasol7, CC BY 4.0, Wikimedia Commons14
Atrakcija

Skatu tornis

Mūra torni uzcēla no 1845. līdz 1848. gadam koka signāltorņa vietā, bet 1982. gadā to paaugstināja par 1,2 metriem. Augšējā terase atrodas tieši 400 metrus virs jūras līmeņa, un skats paveras uz visām pusēm pār visu pilsētu. Ieeja ir iekļauta pils biļetes cenā kopā ar izstādēm un braucienu ar funikulieri turp un atpakaļ. Ar to pašu biļeti varēsiet noskatīties arī 4D filmu Virtuālā pils.

Visi punkti (29)

Sagrupēts kā plāna apzīmējumos. Zvaigznīte apzīmē ieteicamos punktus.

Atrakcija 13
Prešerna piemineklis ★France Prešeren, kurš dzīvoja no 1800. līdz 1849. gadam, ir nozīmīgākais slovēņu dzejnieks: viņa dziesma Zdravljica 1989. gadā tika pasludināta par Slovēnijas himnu, bet viņa portrets redzams uz Slovēnijas 2 eiro monētas. Bronzas piemineklis tika atklāts 1905. gada rudenī; dzejnieka figūru veidoja tēlnieks Ivan Zajec, bet pamatni projektēja arhitekts Maks Fabiani. Virs dzejnieka lidinās mūza ar lauru zariņu. Uzmeklējiet uz mājas fasādes Wolfova ielā Julijas Primicas figūru, dzejnieka lielās, neatbildētās mīlestības: simboliski viņa skatās pieminekļa virzienā.
Trīskāršais tilts ★Trīskāršā tilta (Tromostovje) vietā koka tilts stāvēja jau 1280. gadā. 1842. gadā to aizstāja akmens tilts pēc Giovanni Picco projekta, nosaukts erchercoga Franča Kārļa vārdā. No 1929. līdz 1932. gadam Jože Plečnik abās pusēs piebūvēja divas slīpas gājēju laipas un piešķīra visam tiltam masīvas akmens margas ar laternām: balustru ir pat 642. No katras sānu laipas kāpnes ved lejup uz terasi pie ūdens, kur Plečnik iestādīja papeles.
Miesnieku tilts ★Miesnieku tilts (Mesarski most) tika svinīgi atklāts 2010. gada 10. jūlijā pēc arhitekta Jurija Kobes projekta. Pāreju šajā vietā jau 20. gadsimta 30. gados plānoja Plečnik kā jumtu segtu tiltu, kas būtu tirgus daļa, taču to izjauca karš. Uz tilta stāv Jakova Brdara bronzas skulptūras: Ādams un Ieva, Satīrs un Prometejs, bet uz margām sēž mazas vardes un vēžveidīgie. Iemīlējušies piestiprina pie tērauda trosēm piekaramās slēdzenes kā mūžīgas mīlestības zīmi.
Pūķu tilts ★Pūķu tilts (Zmajski most) tika atklāts 1901. gada 4. oktobrī kā imperatora Franča Jozefa I Jubilejas tilts, bet pašreizējo nosaukumu ieguva 1919. gadā. Tas bija viens no agrākajiem dzelzsbetona tiltiem Eiropā un pirmais šāds tilts Ļubļanā, un tiek uzskatīts par skaistāko tiltu Vīnes secesijas stilā. Pūķi no vara skārda tika izgatavoti Vīnē: 4 lielie sēž stūros, bet mazāko ir 16, mēģiniet tos visus atrast. Vietējie joko, ka pūķi luncina astes, kad pāri tiltam iet jaunava.
Tirgus Vodnika laukumā ★Pēc 1895. gada zemestrīces, kas izpostīja šeit stāvošo klosteri ar meiteņu skolu, Vodnika laukumā (Vodnikov trg) tika ierīkots brīvdabas tirgus, un tas darbojas līdz pat šodienai katru dienu, izņemot svētdienas. Starp stendiem stāv dzejnieka Valentina Vodnika piemineklis, kura vārdā nosaukts laukums. Vietā, kur Vodnika laukums savienojas ar Pogačara laukumu, ir ziedu tirgus. No šejienes sākas arī Študentovska taka, pa kuru aptuveni 10 minūtēs uzkāpsiet līdz pilij.
Mestni trg, rātsnams un Robbas strūklaka ★Mestni trg kopš 12. gadsimta bija viduslaiku pilsētas centrs. Gotiskais rātsnams no 1484. gada no 1717. līdz 1719. gadam tika pārbūvēts Venēcijas iedvesmota baroka stilā ar frontonu, lodžiju un kāpnēm. Tā priekšā stāv Francesco Robbas strūklaka, veidota no 1743. līdz 1751. gadam: 3 figūras ar delfīniem un krūkām 10 metrus augsta obeliska pakājē ir Savas, Krkas un Ļubļanicas upju dievi. Laukumā stāv 2006. gada kopija, bet restaurēto oriģinālu kopš 2008. gada var apskatīt Nacionālajā galerijā.
Kurpnieku tilts ★Kurpnieku tilts (Šuštarski most) pastāv vismaz kopš 13. gadsimta, bet viduslaikos to sauca par Augšējo tiltu. Tas bija no koka, un uz tā atradās miesnieku veikals, taču gaļas smaka bija tik nepanesama, ka valdnieks samaksāja par miesnieku pārcelšanu, un stendus aizņēma kurpnieki. Pašreizējo akmens tiltu projektēja Jože Plečnik, un tas tika atklāts 1931. gadā. Parastu margu vietā viņš uzstādīja kolonnas: korintiskās iezīmē tilta formu, bet joniskās nes laternas.
Stari trg un Herkulesa strūklaka ★Stari trg ir visagrāk apdzīvotā viduslaiku Ļubļanas daļa. Mājām ir baroka fasādes un viduslaiku interjeri: 17. un 18. gadsimtā tās pārbūvēja un savienoja ar kaimiņu mājām. Numurā 11a atrodas Schweigeru nams: balkonu virs portāla balsta Atlants ar pirkstu uz lūpām, joks par īpašnieka uzvārdu, kas nozīmē klusētājs. Laukuma platākajā vietā, Levstikov trg, stāv strūklaka ar Herkulesu, jauna versija baroka strūklakai, kuras 17. gadsimta statuja pārvietota uz rātsnamu.
Gornji trg un svētā Floriāna baznīca ★Gornji trg ved līdz pat Pils kalna pakājei. Numuros no 7 līdz 15 stāv 5 viduslaiku mājas, bet starp tām ir šauras ejas, pa kurām senāk atkritumus noskaloja upē. Svētā Floriāna baznīcu lika uzcelt pilsētnieki, pieminot lielo 1660. gada ugunsgrēku, kas izpostīja Stari trg un Gornji trg; to pabeidza 1696. gadā, bet 20. gadsimta 30. gados to atjaunoja Plečnik. Aiz baznīcas sākas Na Grad iela, bet no tās meža taka, pa kuru aptuveni 10 minūtēs nonāksiet pie pils.
Ļubļanas pils pagalms ★Pirmās ziņas par pili ir no 12. vai 13. gadsimta. 1335. gadā tā kopā ar Krainu nonāca Habsburgu mantojamā īpašumā, pašreizējās aprises ieguva 15. gadsimtā, bet lielākā daļa ēku ir no 16. un 17. gadsimta. Ilgi tā kalpoja kā cietums, līdz 1895. gadam, bet 1905. gadā to nopirka pilsēta. Paraugieties apkārt pagalmā: redzēsiet svētā Jura gotisko kapelu, iesvētītu 1489. gadā un 1747. gadā rotātu ar Krainas pārvaldnieku ģerboņiem, kā arī Piecstūra torni, kas kopš 16. gadsimta ir galvenā ieeja pagalmā.
Skatu tornis ★Mūra torni uzcēla no 1845. līdz 1848. gadam koka signāltorņa vietā, bet 1982. gadā to paaugstināja par 1,2 metriem. Augšējā terase atrodas tieši 400 metrus virs jūras līmeņa, un skats paveras uz visām pusēm pār visu pilsētu. Ieeja ir iekļauta pils biļetes cenā kopā ar izstādēm un braucienu ar funikulieri turp un atpakaļ. Ar to pašu biļeti varēsiet noskatīties arī 4D filmu Virtuālā pils.
Kongresni trg un Zvezda parksLaukums tika ierīkots 1821. gadā kapucīnu klostera vietā un nosaukts par godu Svētās alianses kongresam, kas tolaik notika Ļubļanā. Parku vidū sauc Zvezda, tas ir, Zvaigzne, pēc celiņu izkārtojuma. 20. gadsimta 30. gadu beigās laukumu pārbūvēja Jože Plečnik, un šodien tas ir daļa no viņa darbiem, kas iekļauti UNESCO sarakstā. Pie laukuma atrodas Ļubļanas Universitātes rektorāta ēka, bijusī Krainas landtāga mītne, baroka stila uršulīņu baznīca un Slovēnijas filharmonija, kas dibināta 1701. gadā. Apskatiet arī Emonas pilsoņa zelta statuju, Emonas drupās atrastas romiešu skulptūras kopiju.
Funikulieris uz piliFunikulieris kursē kopš 2006. gada 28. decembra starp Krekov trg laukumu un pili. Sliežu ceļš ir nedaudz mazāk par 118 metriem garš, un augstuma starpība ir gandrīz 70 metri. Apakšējā stacija atrodas pie Krekov trg laukuma, blakus Leļļu teātrim, kur pietur 2., 13. un 20. maršruta autobusi. No novembra līdz martam funikulieris kursē no 9:00 līdz 19:00, bet biļete vienā virzienā pieaugušajam maksā 3,30 eiro.
Ēka / piemineklis 4
Franciskāņu baznīca ★Baroka stila Vissvētākās Jaunavas Marijas Pasludināšanas baznīca tika uzcelta no 1646. līdz 1660. gadam, bet torņi piebūvēti ap 1720. gadu. Sarkanā fasāde atgādina franciskāņu ordeņa krāsas, agrāk baznīca bija balta. Virsotnē stāv Dievmātes ar Bērnu vara statuja. Galveno altāri 1736. gadā galvenokārt darināja Francesco Robba, Mestni trg laukuma strūklakas autors, bet blakus esošajā klosterī atrodas bagātākā klostera bibliotēka Slovēnijā ar vairāk nekā 70 tūkstošiem grāmatu.
Plečnika arkādes un Centrālais tirgus ★Gar Ļubļanicas labo krastu, no Trīskāršā līdz Pūķu tiltam, stiepjas tirgus ēka ar kolonādi. To no 1931. līdz 1939. gadam projektēja Jože Plečnik, bet uzcēla no 1940. līdz 1942. gadam. Ielas pusē stiepjas arkādes, bet divas atvērtas lodžijas ar kolonnām pārtrauc ēku, lai būtu redzama upe. Apakšējā līmenī, pie ūdens, darbojas zivju tirgus un žāvētu augļu stendi.
Svētā Nikolaja katedrāle ★Baznīca šajā vietā minēta jau 1262. gadā. Pašreizējā baroka katedrāle tika uzcelta no 1701. līdz 1706. gadam pēc projekta, ko bija uzlabojis jezuīts Andrea Pozzo, un iesvētīta 1707. gadā. To atpazīsiet pēc zaļā kupola, kas 1841. gadā aizstāja tikai uz velves uzgleznotu kupolu, un pēc diviem torņiem. Apskatiet 1996. gada bronzas durvis, Slovēnijas durvis un Ļubļanas durvis, kas izgatavotas kristietības 1250. gadadienai Slovēnijā un pāvesta Jāņa Pāvila II vizītei.
Nacionālā un universitātes bibliotēkaĒku no 1930. līdz 1931. gadam projektēja Jože Plečnik, bet uzcēla no 1936. līdz 1941. gadam. Tā stāv 1895. gada zemestrīcē izpostītās Hercoga pils vietā un atgādina tās apveidus. Fasāde Turjaška ielas pusē apvieno ķieģeļus ar akmeni, un tajā iemūrēti arī arheoloģisko pieminekļu fragmenti. Galveno durvju rokturi beidzas ar Pegaza, spārnotā zirga, galviņām, bet pie sānu ieejas no Gosposka ielas stāv Lojzes Dolinara veidotais Mozus.
Tualetes / kases / stāvvieta 12
Pastaigas sākums Prešerna laukumāPastaiga sākas Prešerna laukumā (Prešernov trg), vietā, kur tajā ieiet Miklošičeva iela, kas ved no stacijas. Laukums izveidojās no viduslaiku krustojuma pie bijušajiem pilsētas vārtiem, bet 19. gadsimta vidū, kad mūri tika nojaukti, to nobruģēja un pārbūvēja. Maršruts ved pāri Trīskāršajam tiltam un gar Ļubļanicas krastmalām uz Vecpilsētu, bet pēc tam augšup uz Ļubļanas pili (Ljubljanski grad).
Publiskā tualete 1
Publiskā tualete 10
Publiskā tualete 11
Publiskā tualete 2
Publiskā tualete 3
Publiskā tualete 4
Publiskā tualete 5
Publiskā tualete 6
Publiskā tualete 7
Publiskā tualete 8
Publiskā tualete 9
Ļubļana: VecpilsētaLejupielādēt Turi