Foto Rolf Heinrich, Köln, CC BY 3.0, Wikimedia Commons
VecpilsētaĶelne, Ziemeļreina-Vestfālene, Vācija

Ķelne: katedrāle un Vecpilsēta: ko redzēt, karte un apskates maršruts

Ķelne: katedrāle un Vecpilsēta. Lietotnē Turi tā pati karte rāda jūsu atrašanās vietu, ved no punkta līdz punktam un ļauj atzīmēt apskatītās vietas.

15punkti apskatei
13ieteicamajā maršrutā
apm. 2 hapskatei

Pirms ceļojuma

apm. 2 hmierīgā tempā, ar pauzēm
5tualetes kartē
ieeja bez maksasmuzejiem un torņiem ir atsevišķas biļetes
Pastaiga sākas laukumā pie Köln Hauptbahnhof stacijas, tieši blakus katedrālei, kur pietur tālsatiksmes un reģionālie vilcieni, S-Bahn un pazemes pilsētas dzelzceļš (stacija Dom/Hauptbahnhof). Tā beidzas uz Hohencollernu tilta, no kurienes gar Reinas krastu dažās minūtēs atgriezīsieties stacijā. Ja jau esat Vecpilsētā, Turi jūs vedīs no tuvākā punkta. Staigāt pa laukumiem un krastmalu var bez maksas. No 2026. gada 1. jūlija katedrāles iekšpuses apskate maksā 12 eiro, bērni līdz 13 gadu vecumam ieskaitot ieiet bez maksas, bet lūgšanai bez maksas atvērts transepta ziemeļu spārns stacijas pusē, no pirmdienas līdz piektdienai no 6 līdz 20, bet sestdienās un svētdienās parasti no 6 līdz 18:15. Dienvidu tornis nozīmē 533 pakāpienus bez lifta un biļeti par 8 eiro, no marta līdz oktobrim no 9 līdz 18, bet no novembra līdz februārim tikai no 9 līdz 16. Biļetes nopirksiet kasē Roncalliplatz 2. Tualetes: maksas tualete stacijā, atvērta visu diennakti (ieeja no C un E pārejas), maksas tualete Domkloster ielā blakus katedrālei (no 8 līdz 21) un bezmaksas tualete Kostgasse ielā blakus stacijai, atvērta visu diennakti. Adventa laikā Roncalliplatz un Heumarkt notiek Ziemassvētku tirdziņi, un var būt ļoti daudz cilvēku. Maršruts ir līdzens, kāpnes ir tikai starp staciju un katedrāles laukumu (blakus ir lifts) un tornī. Plānojiet apmēram 2 stundas, bet ar katedrāles iekšpusi un torni apmēram 3 stundas.
  • Mājās atveriet vietu lietotnē Turi un pieskarieties „Lejupielādēt ceļam”: karte, apraksti un fotoattēli darbosies bez pārklājuma.
  • Tālākos punktus apskatiet sākumā, kamēr vēl ir spēks.
  • Atzīmējiet uzreiz, un pie izejas zināsiet, kas vēl palicis.

Ķelne: Vecpilsēta lietotnē Turi

Atrašanās vieta reāllaikā, maršruts no punkta līdz punktam, apraksti lasīšanai un klausīšanai. Bez maksas, bez konta, 12 valodās.

Lejupielādēt Android ierīcei

Vietas karte

Tas pats plāns kā lietotnē. Pieskarieties punktam, lai redzētu fotoattēlu un aprakstu; lietotnē Turi tajā redzēsiet arī sevi.

Plāns: Ķelne: Vecpilsēta
1ieteicamie, maršruta secībāpārējie punktiWCtualetes, ēdināšana, kases

Kaut kas nav pareizi? Ziņojiet par to lietotnē pie punkta.

Vērts redzēt

Gotiskā Ķelnes katedrāle, celta no 1248. līdz 1880. gadam, ir iekļauta UNESCO sarakstā, un tās torņi ir 157 metrus augsti. Pastaiga ved no stacijas pāri katedrāles laukumam, kur atradās romiešu Ķelnes ziemeļu vārti, garām rātsnamam ar torni, kas pilns ar akmens figūrām, un cauri senajiem tirgus laukumiem Alter Markt un Heumarkt. Tā beidzas pie Reinas, pie romānikas Lielās Svētā Mārtiņa baznīcas un uz Hohencollernu tilta, kas nokārts ar mīlētāju piekaramajām slēdzenēm.

Katedrāles laukums (Domplatte)Foto Frank Vincentz, CC BY-SA 3.0, Wikimedia Commons1
Atrakcija

Katedrāles laukums (Domplatte)

Akmens laukumu ap katedrāli projektēja Fricis Šallers, un to atklāja 1970. gadā virs pazemes autostāvvietas. Pie kāpnēm stāv betona kopija akmens ziedam, kas vainago torņu smailes, mērogā 1 pret 1, tāpēc varat paši pārliecināties, cik tas ir milzīgs. Blakus saglabājusies romiešu Ķelnes ziemeļu vārtu sānu arka. Tā ir iecienīta tikšanās vieta pirms ekskursijām ar gidu.

Ķelnes katedrāleFoto CEphoto, Uwe Aranas, CC BY-SA 3.0, Wikimedia Commons2
Ēka / piemineklis

Ķelnes katedrāle

Katedrāles pamatakmeni 1248. gadā ielika arhibīskaps Konrāds fon Hohštadens, bet būvniecību pabeidza tikai 1880. gadā, kad uzcēla 157 metrus augstos torņus. Kopš 1996. gada katedrāle ir UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Iekšpusē atrodas zelta Trīs ķēniņu relikviju šķirsts, darināts no 1190. līdz 1225. gadam, kurā kopš 1164. gada dus no Milānas atvestās relikvijas. Apskatiet fasādi: Svētā Pētera portāls pie dienvidu torņa ir vēl no 14. gadsimta, bet galvenajā portālā paslēpta maza figūriņa ar pāvesta Franciska seju.

RoncalliplatzFoto Raimond Spekking, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons3
Atrakcija

Roncalliplatz

Laukums katedrāles dienvidu pusē kopš 1971. gada nes pāvesta Jāņa XXIII vārdu, kura īstais vārds bija Andželo Ronkalli. Franču laikos tas bija Kārļa Lielā laukums. Laukuma platība ir gandrīz 6 tūkstoši kvadrātmetru, un Adventa laikā šeit notiek lielākais Ziemassvētku tirdziņš Ķelnē. Namā numur 2 darbojas katedrāles būvdarbnīca, tas ir, akmeņkaļu un amatnieku darbnīca, kuri nepārtraukti atjauno katedrāli, bet blakus ir biļešu kase katedrāles un torņa apmeklējumam.

Romiešu-ģermāņu muzejsFoto -wuppertaler, CC BY 4.0, Wikimedia Commons4
Ēka / piemineklis

Romiešu-ģermāņu muzejs

Muzeju uzcēla no 1967. līdz 1974. gadam tieši virs Dionīsa mozaīkas no aptuveni 220.-230. gada, kas atklāta 1941. gadā, rokot pretgaisa aizsardzības patvertni. Gadiem ilgi mozaīku varēja aplūkot pa logiem no laukuma puses. Kopš 2019. gada ēka tiek remontēta, bet kopš 2022. gada mozaīka ir apsegta, tāpēc no ārpuses to vairs neredzēsiet. Daļa kolekcijas uz laiku izstādīta Belgisches Haus pie Neumarkt, bet atgriešanās šajā ēkā plānota ne agrāk kā 2030. gadā.

Pretorijs un MiQua būvlaukumsFoto Carole Raddato from FRANKFURT, Germany, CC BY-SA 2.0, Wikimedia Commons5
Atrakcija

Pretorijs un MiQua būvlaukums

Zem rātsnama un blakus esošā laukuma atrodas Pretorija drupas, romiešu pils, no kuras pārvaldīja Lejasgermānijas provinci. Rātsnama laukumā notiek jaunā muzeja MiQua būvniecība: pazemē top arheoloģiskais līmenis 6 tūkstošu kvadrātmetru platībā. Tas kopā parādīs romiešu pili, viduslaiku ebreju kvartālu un bijušo zeltkaļu kvartālu. Pagaidām informāciju par būvniecību atradīsiet informācijas punktā MiQua:forum Sarkanajā namā pie Alter Markt.

Alter Markt un Jana fon Verta strūklakaFoto Raimond Spekking, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons6
Atrakcija

Alter Markt un Jana fon Verta strūklaka

Šis tirgus laukums pirmo reizi minēts 922. gadā, bet romiešu laikos šeit tecēja Reinas atteka, aiz kuras atradās sala. Strūklaka no 1884. gada stāsta par puisi Janu, kuru kalpone Grīta atraidīja, jo viņš viņai bija pārāk vienkāršs. Jans devās Trīsdesmitgadu karā, atgriezās kā uzvarošs kavalērijas ģenerālis, un Grīta nožēloja savu lēmumu. Meklējiet zem nama numur 24 jumta figūriņu, ko sauc Kallendresser, kas izliecies ar dibenu pret notekreni; saskaņā ar vienu no leģendām tas ir izsmiekls rātskungiem pretējā rātsnamā. Katru gadu 11. novembrī pulksten 11:11 tieši šeit Ķelnē sākas karnevāls.

Rātsnams un rātsnama tornisFoto FrDr, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons7
Ēka / piemineklis

Rātsnams un rātsnama tornis

Ķelnes rātsnams pirmo reizi minēts laikā no 1135. līdz 1152. gadam kā pilsoņu nams. Torni, kas ir 61 metru augsts, no 1407. līdz 1414. gadam uzcēla amatnieku cunftes, un uz tā gotiskās fasādes stāv vismaz 130 akmens figūras. Meklējiet koka galvu, ko sauc Platzjabbeck: katru pilnu stundu tā atver muti un izbāž mēli. Otrā pusē, no rātsnama laukuma, ir renesanses lodžija, celta no 1569. līdz 1573. gadam, bet to laukumu aizsedz būvlaukums, tāpēc rātsnamā tagad ieiet no Alter Markt.

HeumarktFoto Arabsalam, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons8
Atrakcija

Heumarkt

Heumarkt ir otrs lielākais laukums Ķelnē, tā platība ir 16 400 kvadrātmetru. Agrāk tas kopā ar Alter Markt veidoja vienu tirgu, un nosaukumu ieguva no siena, ar ko šeit tirgojās. Prūsijas karaļa Frīdriha Vilhelma III jātnieka statuju atklāja 1878. gadā, 1943. gadā uzlidojuma laikā triecienvilnis to nogāza no postamenta, bet kopija atgriezās savā vietā 1990. gadā. No vecā pieminekļa saglabājās zirga pakaļa, ko 1982. gadā novietoja pie Deutzer Brücke tilta uzbrauktuves, un ķelnieši to jokojot ķelniešu dialektā nosauca par Fott vum Pääd.

Tīness un ŠēlsFoto Fridolin freudenfett (Peter Kuley), CC BY-SA 3.0, Wikimedia Commons9
Atrakcija

Tīness un Šēls

Tīness un Šēls ir divas lelles no Ķelnes leļļu teātra Hänneschen, kurās ķelnieši redz paši sevi un savu humoru. Tīness, ko uz skatuves 1803. gadā ieveda Kristofs Vinterss, ir labsirdīgs, attapīgs zemnieks ar lielu degunu, bet tievais Šēls frakā ir viltīgs un ne visai godīgs. Volfganga Roitera bronzas figūras stāv pie nama Lintgasse 9. Paberzējiet Tīnesa degunu, tas it kā nes laimi, tāpēc tas spīd no tūkstošiem roku.

Lielā Svētā Mārtiņa baznīcaFoto TeKappa, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons10
Ēka / piemineklis

Lielā Svētā Mārtiņa baznīca

Baznīca izaug no romiešu pamatiem, un garīdznieku kopienu šeit no 953. līdz 965. gadam nodibināja arhibīskaps Brunons. Pēc ugunsgrēka 1150. gadā uzcēla presbitēriju trīslapu āboliņa formā, un jauno baznīcu iesvētīja 1172. gadā. Varenais tornis ir vairāk nekā 75 metrus augsts. Otrā pasaules kara laikā baznīca tika smagi sapostīta, un atjaunošanu pabeidza 1985. gadā. Tā ir viena no 12 lielajām Ķelnes romānikas baznīcām, un kopš 2009. gada tajā lūdzas Jeruzalemes kopienas.

Fischmarkt un StapelhausFoto Janko Hoener from Bonn, Germany, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons11
Atrakcija

Fischmarkt un Stapelhaus

Zivju tirgus minēts jau 12. gadsimtā kā forum piscium. Kopš 1259. gada Ķelnei bija noliktavas tiesības: tirgotājiem, kas kuģoja pa Reinu, galvenokārt ar zivīm no Holandes, 3 dienas preces bija jāpiedāvā pilsētniekiem. Stapelhaus zivis mazgāja, sālīja un marķēja ar ģerboni ar trim kronām. Vecā ēka, celta no 1558. līdz 1561. gadam, karā nodega, bet 20. gadsimta 60. gados to atjaunoja vienkāršākā veidolā. Pievērsiet uzmanību šaurajiem, augstajiem namiņiem ap laukumu, kas pēc kara atjaunoti senajā stilā.

Rheingarten pie ReinasFoto -wuppertaler, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons12
Atrakcija

Rheingarten pie Reinas

Vēl 20. gadsimta 70. gados starp Vecpilsētu un Reinu brauca milzums automašīnu. 1982. gadā zem krastmalas atklāja tuneli, un virs tā ierīkoja Rheingarten, zaļu joslu no Deutzer Brücke tilta līdz Hohencollernu tiltam. Pateicoties tam, Vecpilsēta atkal sniedzas līdz pašai upei. Uz brīdi apstājieties pie ūdens un paskatieties uz kuģiem, kas peld pa Reinu, un uz otru krastu, Deutz rajonu.

Hohencollernu tiltsFoto Friedrich Haag, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons13
Atrakcija

Hohencollernu tilts

Tiltu uzcēla no 1907. līdz 1911. gadam, un 1911. gada 22. maijā to atklāja ķeizars Vilhelms II. 1945. gada martā to uzspridzināja vācu sapieri, atjaunošanu pabeidza 1959. gadā. Tā garums ir 409 metri, un pa to dienā pārbrauc vairāk nekā 1200 vilcienu. Kopš 2008. gada mīlētāji šeit piestiprina piekaramās slēdzenes, 2015. gadā to jau bija ap 500 tūkstošiem. Pie ieejas uz tiltu no Vecpilsētas puses stāv ķeizaru Frīdriha III un Vilhelma II jātnieku statujas, un no tilta paveras skaists skats uz katedrāli un Vecpilsētu.

Visi punkti (21)

Sagrupēts kā plāna apzīmējumos. Zvaigznīte apzīmē ieteicamos punktus.

Atrakcija 10
Katedrāles laukums (Domplatte) ★Akmens laukumu ap katedrāli projektēja Fricis Šallers, un to atklāja 1970. gadā virs pazemes autostāvvietas. Pie kāpnēm stāv betona kopija akmens ziedam, kas vainago torņu smailes, mērogā 1 pret 1, tāpēc varat paši pārliecināties, cik tas ir milzīgs. Blakus saglabājusies romiešu Ķelnes ziemeļu vārtu sānu arka. Tā ir iecienīta tikšanās vieta pirms ekskursijām ar gidu.
Roncalliplatz ★Laukums katedrāles dienvidu pusē kopš 1971. gada nes pāvesta Jāņa XXIII vārdu, kura īstais vārds bija Andželo Ronkalli. Franču laikos tas bija Kārļa Lielā laukums. Laukuma platība ir gandrīz 6 tūkstoši kvadrātmetru, un Adventa laikā šeit notiek lielākais Ziemassvētku tirdziņš Ķelnē. Namā numur 2 darbojas katedrāles būvdarbnīca, tas ir, akmeņkaļu un amatnieku darbnīca, kuri nepārtraukti atjauno katedrāli, bet blakus ir biļešu kase katedrāles un torņa apmeklējumam.
Pretorijs un MiQua būvlaukums ★Zem rātsnama un blakus esošā laukuma atrodas Pretorija drupas, romiešu pils, no kuras pārvaldīja Lejasgermānijas provinci. Rātsnama laukumā notiek jaunā muzeja MiQua būvniecība: pazemē top arheoloģiskais līmenis 6 tūkstošu kvadrātmetru platībā. Tas kopā parādīs romiešu pili, viduslaiku ebreju kvartālu un bijušo zeltkaļu kvartālu. Pagaidām informāciju par būvniecību atradīsiet informācijas punktā MiQua:forum Sarkanajā namā pie Alter Markt.
Alter Markt un Jana fon Verta strūklaka ★Šis tirgus laukums pirmo reizi minēts 922. gadā, bet romiešu laikos šeit tecēja Reinas atteka, aiz kuras atradās sala. Strūklaka no 1884. gada stāsta par puisi Janu, kuru kalpone Grīta atraidīja, jo viņš viņai bija pārāk vienkāršs. Jans devās Trīsdesmitgadu karā, atgriezās kā uzvarošs kavalērijas ģenerālis, un Grīta nožēloja savu lēmumu. Meklējiet zem nama numur 24 jumta figūriņu, ko sauc Kallendresser, kas izliecies ar dibenu pret notekreni; saskaņā ar vienu no leģendām tas ir izsmiekls rātskungiem pretējā rātsnamā. Katru gadu 11. novembrī pulksten 11:11 tieši šeit Ķelnē sākas karnevāls.
Heumarkt ★Heumarkt ir otrs lielākais laukums Ķelnē, tā platība ir 16 400 kvadrātmetru. Agrāk tas kopā ar Alter Markt veidoja vienu tirgu, un nosaukumu ieguva no siena, ar ko šeit tirgojās. Prūsijas karaļa Frīdriha Vilhelma III jātnieka statuju atklāja 1878. gadā, 1943. gadā uzlidojuma laikā triecienvilnis to nogāza no postamenta, bet kopija atgriezās savā vietā 1990. gadā. No vecā pieminekļa saglabājās zirga pakaļa, ko 1982. gadā novietoja pie Deutzer Brücke tilta uzbrauktuves, un ķelnieši to jokojot ķelniešu dialektā nosauca par Fott vum Pääd.
Tīness un Šēls ★Tīness un Šēls ir divas lelles no Ķelnes leļļu teātra Hänneschen, kurās ķelnieši redz paši sevi un savu humoru. Tīness, ko uz skatuves 1803. gadā ieveda Kristofs Vinterss, ir labsirdīgs, attapīgs zemnieks ar lielu degunu, bet tievais Šēls frakā ir viltīgs un ne visai godīgs. Volfganga Roitera bronzas figūras stāv pie nama Lintgasse 9. Paberzējiet Tīnesa degunu, tas it kā nes laimi, tāpēc tas spīd no tūkstošiem roku.
Fischmarkt un Stapelhaus ★Zivju tirgus minēts jau 12. gadsimtā kā forum piscium. Kopš 1259. gada Ķelnei bija noliktavas tiesības: tirgotājiem, kas kuģoja pa Reinu, galvenokārt ar zivīm no Holandes, 3 dienas preces bija jāpiedāvā pilsētniekiem. Stapelhaus zivis mazgāja, sālīja un marķēja ar ģerboni ar trim kronām. Vecā ēka, celta no 1558. līdz 1561. gadam, karā nodega, bet 20. gadsimta 60. gados to atjaunoja vienkāršākā veidolā. Pievērsiet uzmanību šaurajiem, augstajiem namiņiem ap laukumu, kas pēc kara atjaunoti senajā stilā.
Rheingarten pie Reinas ★Vēl 20. gadsimta 70. gados starp Vecpilsētu un Reinu brauca milzums automašīnu. 1982. gadā zem krastmalas atklāja tuneli, un virs tā ierīkoja Rheingarten, zaļu joslu no Deutzer Brücke tilta līdz Hohencollernu tiltam. Pateicoties tam, Vecpilsēta atkal sniedzas līdz pašai upei. Uz brīdi apstājieties pie ūdens un paskatieties uz kuģiem, kas peld pa Reinu, un uz otru krastu, Deutz rajonu.
Hohencollernu tilts ★Tiltu uzcēla no 1907. līdz 1911. gadam, un 1911. gada 22. maijā to atklāja ķeizars Vilhelms II. 1945. gada martā to uzspridzināja vācu sapieri, atjaunošanu pabeidza 1959. gadā. Tā garums ir 409 metri, un pa to dienā pārbrauc vairāk nekā 1200 vilcienu. Kopš 2008. gada mīlētāji šeit piestiprina piekaramās slēdzenes, 2015. gadā to jau bija ap 500 tūkstošiem. Pie ieejas uz tiltu no Vecpilsētas puses stāv ķeizaru Frīdriha III un Vilhelma II jātnieku statujas, un no tilta paveras skaists skats uz katedrāli un Vecpilsētu.
Rūķīšu strūklaka (Heinzelmännchenbrunnen)Pēc leģendas rūķīši, saukti Heinzelmännchen, naktīs paveica visu darbu Ķelnes iedzīvotāju vietā. Ziņkārīgā drēbnieka sieva izbēra uz kāpnēm zirņus, lai tos noskatītos, rūķīši pakrita un aizgāja uz visiem laikiem. Strūklaku no 1899. gada darināja Edmunds Renārs un viņa dēls Heinrihs par godu simtajai dzimšanas dienai dzejniekam Augustam Kopišam, kurš 1836. gadā šo stāstu aprakstīja dzejolī. Augšā stāv drēbnieka sieva, bet zemāk rūķīši strādā pie namdara, maiznieka, miesnieka, mucinieka un drēbnieka.
Ēka / piemineklis 5
Ķelnes katedrāle ★Katedrāles pamatakmeni 1248. gadā ielika arhibīskaps Konrāds fon Hohštadens, bet būvniecību pabeidza tikai 1880. gadā, kad uzcēla 157 metrus augstos torņus. Kopš 1996. gada katedrāle ir UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Iekšpusē atrodas zelta Trīs ķēniņu relikviju šķirsts, darināts no 1190. līdz 1225. gadam, kurā kopš 1164. gada dus no Milānas atvestās relikvijas. Apskatiet fasādi: Svētā Pētera portāls pie dienvidu torņa ir vēl no 14. gadsimta, bet galvenajā portālā paslēpta maza figūriņa ar pāvesta Franciska seju.
Romiešu-ģermāņu muzejs ★Muzeju uzcēla no 1967. līdz 1974. gadam tieši virs Dionīsa mozaīkas no aptuveni 220.-230. gada, kas atklāta 1941. gadā, rokot pretgaisa aizsardzības patvertni. Gadiem ilgi mozaīku varēja aplūkot pa logiem no laukuma puses. Kopš 2019. gada ēka tiek remontēta, bet kopš 2022. gada mozaīka ir apsegta, tāpēc no ārpuses to vairs neredzēsiet. Daļa kolekcijas uz laiku izstādīta Belgisches Haus pie Neumarkt, bet atgriešanās šajā ēkā plānota ne agrāk kā 2030. gadā.
Rātsnams un rātsnama tornis ★Ķelnes rātsnams pirmo reizi minēts laikā no 1135. līdz 1152. gadam kā pilsoņu nams. Torni, kas ir 61 metru augsts, no 1407. līdz 1414. gadam uzcēla amatnieku cunftes, un uz tā gotiskās fasādes stāv vismaz 130 akmens figūras. Meklējiet koka galvu, ko sauc Platzjabbeck: katru pilnu stundu tā atver muti un izbāž mēli. Otrā pusē, no rātsnama laukuma, ir renesanses lodžija, celta no 1569. līdz 1573. gadam, bet to laukumu aizsedz būvlaukums, tāpēc rātsnamā tagad ieiet no Alter Markt.
Lielā Svētā Mārtiņa baznīca ★Baznīca izaug no romiešu pamatiem, un garīdznieku kopienu šeit no 953. līdz 965. gadam nodibināja arhibīskaps Brunons. Pēc ugunsgrēka 1150. gadā uzcēla presbitēriju trīslapu āboliņa formā, un jauno baznīcu iesvētīja 1172. gadā. Varenais tornis ir vairāk nekā 75 metrus augsts. Otrā pasaules kara laikā baznīca tika smagi sapostīta, un atjaunošanu pabeidza 1985. gadā. Tā ir viena no 12 lielajām Ķelnes romānikas baznīcām, un kopš 2009. gada tajā lūdzas Jeruzalemes kopienas.
Šokolādes muzejsŠokolādes muzeju 1993. gada 31. oktobrī atklāja ķelnietis Hanss Imhofs, šokolādes ražotājs. Tas atrodas uz pussalas bijušajā Rheinauhafen ostā, apmēram 600 metrus uz dienvidiem no Heumarkt, un ir visapmeklētākais muzejs Ķelnē. Iekšpusē plūst apmēram 3 metrus augsta šokolādes strūklaka. Ieeja ir par maksu, un ceļš turp un atpakaļ gar Reinas krastu pagarina pastaigu apmēram par pusstundu.
Tualetes / kases / stāvvieta 6
Sākums pie Köln Hauptbahnhof stacijasPastaiga sākas laukumā pie galvenās stacijas, kas atrodas tieši zem katedrāles. Lielā tērauda peronu halle uzbūvēta 1894. gadā, un tās garums ir 255 metri. Katru dienu caur staciju iziet ap 318 tūkstošiem ceļotāju un apmeklētāju, un vilcieni šeit pienāk un atiet vairāk nekā 1300 reižu. No laukuma uz katedrāles laukumu ved platas kāpnes, un blakus tām ir lifts.
Publiskā tualete 1
Publiskā tualete 2
Publiskā tualete 3
Publiskā tualete 4
Publiskā tualete 5
Ķelne: VecpilsētaLejupielādēt Turi